Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, tiek apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss». Apvienotais uzņēmums turpmāk darbosies ar nosaukumu «Latnet», informē tā valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Ar šo apvienošanos tiek noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot «Stream Networks» un «LATNET Serviss» biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību. Apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot «One IT» koncepciju. Vienlaikus, tas vēl nopietnāk pievērsīsies unikālu, biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kurš kompāniju «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss» iegādājās šā gada pavasarī.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Noslēdzot 2018. gada nogalē uzsākto reorganizācijas procesu, viens no Latvijā lielākajiem datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem – «Latnet» – maina vizuālo identitāti, informē uzņēmuma valdes loceklis Vladislavs Gurmans.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību pērnā gada novembrī tika apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss», apvienoto uzņēmumu nodēvējot par «Latnet».

«Latnet» zīmolam ir bagāta, 20 gadus ilga vēsture, tāpēc tā jaunā vizuālā identitāte veidota saskaņā ar aktuālajām zīmolu attīstības tendencēm, vienlaikus neaizmirstot par «Latnet» zīmola mantojumu, skaidro uzņēmumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc jaunajā identitātē saglabātas zīmola vēsturiskās krāsas – melna, balta un zaļa.

Nākotnē īpaša uzmanība tiks veltīta integrētajiem IKT un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kas kompāniju «Latnet» iegādājās pērnā gada pavasarī.

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» («Bite») ir parakstījis 100% kapitāldaļu pirkuma līgumu par «Stream Networks» un tā meitasuzņēmuma «Latnet Serviss» iegādi, informē «Bites» vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Ziņa papildināta ar Konkurences padomes komentāru 6. rindkopā

««Stream Networks» un «Latnet Serviss» ir veiksmīgi uzņēmumi ar kvalitatīviem IKT pakalpojumiem, augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā. Apvienojot spēkus, mēs varēsim integrēt mobilo sakaru pakalpojumus ar moderniem IKT risinājumiem, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, video novērošanu, mākoņpakalpojumiem un citiem mūsdienās aktuāliem biznesa pakalpojumiem, piedāvājot biznesa klientiem pilna servisa pakalpojumus,» norāda Buls.

Uzņēmums informē, ka «Latnet Serviss» un «Stream Networks» komanda un tās līdzšinējais vadītājs Edgars Ricevs turpinās darbu apvienotajā uzņēmumu struktūrā. Viņš arī turpinās darbu «Stream Networks» un «Latnet Serviss» valdēs kā to priekšsēdētājs.

FMS pārdošana norvēģu Visma, Latnet un Stream Networks apvienošanās, nedaudz piparu, kā arī datu pārraides uzvaras gājiens

Tādi ir lielākie šā gada notikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kā lielākais šā gada notikums, pēc DB apsekojuma, ir IT uzņēmuma FMS nonākšana ziemeļvalstu IT kompānijas Visma Group īpašumā. Proti, Visma Group ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas. Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu, tā DB intervijā pēc darījuma noslēgšanas sacīja FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Lielu daļu no darījuma summas Visma ir nomaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem.

«Bite», sadarbībā ar «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss», cer būtiski kāpināt biznesa pieslēgumu skaitu

«Pasaules tendences liecina, ka viens no telekomunikāciju nozares attīstības stūrakmeņiem ir integrēti biznesa mobilo sakaru un IKT pakalpojumi. Tāpēc pērn nolēmām likt pamatus mūsdienīga mobilo sakaru un IKT pakalpojumu portfeļa izveidei biznesa segmenta klientiem, uzsākot kompānijas «Stream Networks» un tās meitasuzņēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, kas veiksmīgi tika noslēgts šā gada pavasarī,» stāsta Kaspars Buls, «Bite» vadītājs. Uzņēmuma izvēle apvienoties ar šīm kompānijām neesot nejauša – uzņēmums mērķtiecīgi stiprina pozīcijas biznesa segmentā un pagājušā gada laikā biznesa pieslēgumu skaits palielinājās par 20%. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbībā ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» arī šogad biznesa pieslēgumu skaits būtiski pieaugs. «Šie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvus IKT pakalpojumus, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, videonovērošanu, mākoņpakalpojumus. Tāpat tie lepojas ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā,» norāda K. Buls.

Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus.

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi. Apvienošanās uzņēmumiem labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom, neslēpj Stream Networks valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Teiciens - «kas neriskē, tas nedzer šampanieti» - varētu jau būt pat daļa no mūsu uzņēmuma veiksmes formulas/moto, Piektdienas intervijā norāda SIA Later LTD (picēriju tīkls Pica Lulū) direktore Sandra Gorbunova.

Rubrikā «Kā top» šodien aplūkojam cepumu pagatavošanas procesu kompānijā Beķerfeja.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Bijušajā Līgatnes papīrfabrikas teritorijā atsākta papīra ražošana, to plānots arī eksportēt.

Šobrīd bijušajā Līgatnes papīrfabrikā nelielos apjomos – dažas tonnas - tiek ražots specifisks nišas papīrs - akvareļu papīrs. No 1815. līdz pat 2014. gadam Līgatnes papīrfabrikā notika papīra ražošana, bet 2022.gadā bijušo Līgatnes papīrfabriku par 1 050 000 eiro iegādājās uzņēmējs Edgars Ricevs.

Viņš aktīvi darbojies dažādos IT, telekomunikāciju un mediju uzņēmumos vairāk nekā 25 gadus. Bijis vadītājs un īpašnieks uzņēmumos Latnet, Stream Networks, Telecentrs.Tāpat viņš darbojies valdē un padomē mediju uzņēmumā TV3 Grupa (iepriekš All Media Baltics), vadījis interneta TV platformas Go3 izstrādi.

Šobrīd E.Ricevs nedaudz darbojas kā konsultants un eksperts dažādos IT projektos, betpamatlaikā velta visu enerģiju un uzmanību Līgatnes papīrfabrikas attīstībai. “Puslīdz normālā režīmā papīra ražošana atsākta no jūnija, bet tāpat ražošana šobrīd notiek eksperimentālās partijās, un esam kvalitātes uzlabošanas procesā. Šobrīd esam uzstādījuši jaunu līniju, un tā ir neliela – maksimālā jauda līdz trīs tonnām diennaktī, kas ļautu gadā saražot līdz 1000 tonnām,” atklāj Līgatnes papīrfabrikas saimnieks Edgars Ricevs. Viņš stāsta, ka papīra masas sagatavošanas iekārta gan ir atjaunota vecā, kas saņemta mantojumā no bijušās Līgatnes papīrfabrikas. Tā uzlabota, nomainot automātiku, spēka sadaļu, piedziņu, bet pamata daļas elementi, piemēram, katli, dzirnavas, tiek izmantoti vecie. Šobrīd akvareļu papīra ražošanas iekārtās investēti aptuveni 400 000 eiro. “Uz nākamo gadu mēs skatāmies cerīgi ar domu, ka gadā varētu saražot līdz 200 tonnām. Tie nav ļoti lieli apjomi,” saka E.Ricevs.

Profesionālu akustisko sistēmu izstrādātājs Square Audio ir izveidojis pirmo produkcijas modeli ar nosaukumu Square One - profesionāla pielietojuma studijas skandas, kuras ir plānots sākt ražot jau janvārī, informēja uzņēmuma vadītājs Viesturs Balodis.

Drīzumā uzņēmums plāno papildināt produkcijas klāstu ar jaunu skandu modeli Square Mini, kas paredzēts lietošanai skaņu ierakstu un pēcapstrādes studijās. Jaunais modelis būs gatavs ražošanai jau februāra vidū, norādīja Balodis.

Galvenā atšķirība starp abiem modeļiem ir pielietojums un cena: Square One ir universāls, ļoti augstas kvalitātes produkts, savukārt Square Mini ir vairāk paredzēts lietošanai plašākā segmenta amatieru līmeņa skaņu ierakstu studijās, kā arī šim modelim tiek nodrošināta zemāka cena, lai tiktu iegūts lielāks skaits klientu, skaidroja uzņēmuma vadītājs.

SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs uzsācis darbu Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) valdē, aizstājot "Radisson Blu Elizabete" un "Radisson Blu Rīdzene" viesnīcu vadītāju Džordžu Miu.

Dž. M. Tallijs amatā stājas nekavējoties un to ieņems līdz 2022.gada martam.

Dž. Miu, beidzoties saviem darba amata pienākumiem Latvijā, atstāja darbu valdē.

Dž. M. Tallijs ir strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus. Viņš ir SIA "Latnet Serviss" līdzdibinātājs, kas bija viens no interneta pamatlicējiem Latvijā. Šobrīd Dž. M. Tallijs ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam 

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par...

"Es vēlos veicināt sadarbību starp gēnu un bioinformātikas pētniekiem un ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, lai sekmētu veselības aprūpes un precīzijas medicīnas attīstību Latvijā, īpaši bērnu ļaundabīgo audzēju ārstēšanas jomā. Latvijas izglītības sistēma un izcili sasniegumi matemātikā un ģenētikā liecina par daudzsološām nākotnes iespējām," pauž Dž. M. Tallijs.

AmCham valdes priekšsēdētāja un prezidente Zinta Jansone akcentē: "Viņa pieredze un zināšanas tehnoloģiju, zinātnes un veselības aprūpes jomās ir liels ieguvums ATPL."

ATPL valdē turpina darbu valdes priekšsēdētāja un "Ellex Klavins" nodokļu konsultante Zinta Jansone, "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava, "Encompass Digital Media Latvija" vadītājs Roberts Melbārdis, individuālais biedrs Pauls Miklašēvičs, Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja, "Microsoft" vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa, "Novartis Baltics" sabiedrisko attiecību un pacientu vadītāja Dita Sīle un ATPL izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone.

SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs kļuvis par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdes priekšsēdētāju un prezidentu.

Tallijs stājas amatā Zintas Jansones vietā, kura šī mēneša sākumā paziņoja, ka atstās amatu gan Ellex Kļavins, gan attiecīgi arī AmCham valdē, lai pievērstos citiem izaicinājumiem.

AmCham valdē iecelts Ellex Kļaviņš asociētais partneris un zvērināts advokāts Sarmis Spilbergs.

“AmCham ir pastāvīgi iestājusies par investīciju klimata uzlabošanu Latvijā. Esmu priecīgs un pagodināts turpināt iesākto darbu, veicinot ciešāku sadarbību starp ASV un Latviju un strādājot kopā ar AmCham biedriem, lai panāktu, ka Latvija kļūst par uzticamu starptautiskā biznesa galamērķi,” komentē Dž.Tallijs.

Džons pievienojās AmCham valdei 2020. gadā. Viņš strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus un bija viens no SIA "Latnet Serviss" dibinātājiem. Šobrīd Džons ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

10.maijā, no pulksten 10.00 līdz 14.00, Rīgā, Kronvalda parkā pie Kongresu nama, norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais Vakanču gadatirgus.

Vakanču gadatirgū Rīgā piedalīsies ap 50 darba devēju, darba meklētājiem tiks piedāvātas vairāk nekā 1000 vakances. Darbiniekus sev meklēs Nacionālie Bruņotie spēki, Rīgas pašvaldības policija, Rīgas Sociālais dienests, Rīgas sociālās aprūpes centrs Gaiļezers, AS Veselības centru apvienība, Latvijas Pasts, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, AS Rīgas piena kombināts, AS Latvijas balzams, SIA Spilva, AS Putnu fabrika Ķekava, AS Drogas, SIA Čilija Pizza, SIA Maxima Latvija, SIA Post Service, SIA Pasākumu apkalpošana, SIA LATNET datu centrs, SIA TNS Latvia, SIA CVO Recruitment Latvia, SIA Jysk Linnen`n Furniture, SIA CX2, SIA Binders, SIA Karavela, SIA Eiropica, SIA Norma A (ECOLINES), SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Hotel Operator VVM, SIA GRIFS AG un citi uzņēmumi.

"Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs atkārtoti ievēlēts Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdes priekšsēdētāja un prezidenta amatā.

Dž.Tallijs pilda AmCham prezidenta pienākumus kopš 2021. gada un strādā AmCham valdē kopš 2020.gada. AmCham gadskārtējā biedru pilnsapulcē valdē tika ievēlēti Liene Dubava, Edgars Labsvīrs, Dita Erna Sīle un Džons Martins Tallijs.

Tallijs ir strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus un ir bijis viens no SIA "Latnet Serviss" dibinātājiem. Šobrīd Dž.Tallijs ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā Dž.Tallijs sacīja: "Šajā ģeopolitiskās krīzes laikā AmCham misija ir vēl svarīgāka nekā jebkad iepriekš – turpināt stiprināt ekonomiskās un biznesa saites ar ASV. Kā Amerikas un starptautiskās uzņēmējdarbības pārstāvji esam vienoti stabilitātes un ekonomiskās drošības uzturēšanā Latvijā. Mūsu kopienas spēks ir kļuvis vēl nozīmīgāks šajos apstākļos, kad notiek karadarbība Ukrainā. Mēs esam kopā ar Ukrainas tautu un apņemamies palīdzēt, cik ir mūsu spēkos."

Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Konkurences padomē (KP) izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 60%, norāda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa prognozē, ka šogad apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 līdz 19 darījumus.

Kopumā pagājušajā gadā KP ir izvērtējusi 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši saistīti ar sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.

S. Ābrama norāda, ka 19 gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums, proti, apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta. Tas ir pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums aizliegt SIA Maxima Latvija izmantot telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim darbojās veikals ar preču zīmolu top!. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā šajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija. Līdz ar to samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežotas izvēles iespējas.