Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi Noord Natie Ventspils Terminals un Eurohome Latvija saņēmuši piedāvājumu iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

ASV Kongress gatavo likumprojektu sankciju piemērošanai gāzesvada projektam "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras dibenu savienos Krieviju ar Vāciju, lai piegādātu Rietumeiropai dabasgāzi, apejot Ukrainu un Poliju, ziņo mediji.

Jaunā likumprojekta mērķis ir nepieļaut dabasgāzes piegādāšanu Eiropai pa šo gāzesvadu, ziņo izdevums "Defensenews.com".

"Defensenews.com" citē kādu ASV senatoru sakām, ka likumprojekts paredz piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas iesaistīti "Nord Stream 2" projektā.

ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džims Rišs pauda ticību, ka sankcijas pārliecinās projektā iesaistītās būvfirmas apturēt dalību "Nord Stream 2", vēsta "Defensenews.com".

Rišs, republikāņu senators no Aidaho, piektdien sacīja, ka likumprojekts tiek izstrādāts, jo laika kļūst arvien mazāk un liela daļa "Nord Stream 2" jau ir pabeigta.

"Tas viņiem dārgi maksās. Es domāju, ja sankcijas tiks pieņemtas, kompānijas tiks slēgtas, un es domāju, ka krieviem būs jāmeklē cits veids, kā to paveikt, ja viņi to spēs," saskaņā ar "Defensenews.com" sacīja Rišs.

Latvija devusi mandātu Eiropas Komisijai (EK) sarunām ar Krieviju par Nord Stream 2 cauruļvada darbību, aģentūrai LETA šodien pēc valdības sēdes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka Latvijas uzskats šajā jautājumā ir konsekventi turēties pie Eiropas Enerģētikas savienības vadlīnijām, kas paredz iekšējā dabasgāzes tirgus attīstību un konkurences veicināšanu, piegādes avotu diversifikāciju un ekonomikas dekarbonizāciju. Valdības ieskatā Nord Stream 2 neatbilst šīm vadlīnijām.

Pēc viņa teiktā, tāpat attiecīgais projekts neparedz investīcijas jaunās dabasgāzes ieguvēs, vien kalpojot par Krievijas gāzes piegādes ceļu maiņas instrumentu.

Ašeradens pauda, ka tas būtu pozitīvi, ja sarunas ar Krieviju uzņemtos Eiropas Savienība (ES) un tas notiktu Igaunijas prezidentūras laikā ES padomē, tāpēc Latvija devusi EK skaidru mandātu par to, kādas vienošanās vajadzētu panākt attiecībā uz Nord Stream 2.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" operatorkompānija "Nord Stream 2 AG" trešdien paziņoja, ka ir gatava sākt gāzes piegādes.

Vācijas enerģētikas regulators "BNetzA" decembra sākumā gan pavēstīja, ka "Nord Stream 2" sertifikācijas process varētu turpināties līdz nākamā gada otrajai pusei.

"29.decembrī noslēgusies gāzes ievadīšanas procedūra "Nord Stream 2" otrajam posmam. Šis spiediens ir pietiekams, lai nākotnē sāktu gāzes transportēšanu," norāda "Nord Stream 2 AG".

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien apstiprināja, ka Krievija ir gatava sākt gāzes transportēšanu pa "Nord Stream 2", līdzko Vācijas varasiestādes dos atļauju.

"Nord Stream 2" būvniecība tika pabeigta septembrī, bet "BNetzA" novembrī apturēja projekta sertifikāciju Vācijā, norādot, ka projektam ir jāatbilst Vācijas tiesību normām, lai varētu pabeigt tā sertifikāciju.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Uz nacionālās drošības riskiem baltītais valdības liegums Ventspils brīvostai piedalīties Nord Stream 2 projektā atstāj komersantus neziņā

«Valdības lēmumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā,» skaidrojot Ministru kabineta lēmumu, Db.lv norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis. Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz Aizsardzības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju informatīvajiem ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Stream 2 un sekmē tā īstenošanu. Savukārt Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei valdība uzdeva nodrošināt, ka valdības ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta īstenošanā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) un AS Baltijas Ekspresis lūdz valdībai kompensēt negūtos ienākumus kopumā 8,3 miljonu apmērā, saistībā ar Ministru kabineta noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, informē Baltijas asociācija – transports un loģistika.

Uzņēmumi ar lūgumu vērsušies pie Minsitru prezidenta Māra Kučinska. «NNVT un AS Baltijas Ekspresis atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta Nord Stream 2 īstenošanā, kas savukārt rezultējās Nord Stream 2 projekta sadarbības Ventspils ostai piedāvājuma atsaukumā,» teikts asociācijas paziņojumā.

NNVT lūdz kompensēt neiegūtos ienākumus saistībā ar kravas pārkraušanas pakalpojumiem 2,5 miljonu eiro apmērā, kravas uzglabāšanas pakalpojumiem 700 tūkstošu eiro apmērā, kravu tehnoloģisko elementu nodrošināšanu 2,5 miljonu eiro apmērā.m Savukārt AS Baltijas Ekspresis lūdz kompensēt neiegūtos ieņēmumus par dzelzceļa pārvadājumu loģistikas nodrošināšanu 2,6 miljonu eiro apmērā.

Vācijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā pabeigts darbs pie Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecības, pirmdien paziņoja kompānija.

Darbs pie cauruļvada būvniecības atsākās decembra sākumā pēc teju gada. Gāzesvada būvniecība bija gandrīz pabeigta, taču 2019.decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas "Nord Stream 2" cauruļvadu likšanas kuģiem, līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.

Vācijas ūdeņos bija atlicis ieguldīt tikai 2,6 kilometrus garu cauruļvada posmu mazāk nekā 30 metru dziļumā. Darbus veica barža "Fortuna", kas tagad pametusi būvniecības vietu.

Tagad vēl atlicis pabeigt vairāk nekā 100 kilometrus garu posmu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kur dziļums pārsniedz 30 metrus. Dānijas jūrniecības pārvalde publicējusi paziņojumu jūras braucējiem, ka darbi tiks veikti no janvāra vidus.

Briest Eiropas Parlamenta konflikts ar Vāciju par Nord Stream 2, uzskata Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas - Eiropas Tautas partijas - enerģētikas politikas koordinators Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

«Vācijas atļauja Gazprom vadītajam konsorcijam būvēt Nord Stream 2 gāzesvadu tās teritoriālajos ūdeņos ir pilnīgā pretrunā Eiropas Parlamenta pozīcijai šajā jautājumā. Briest Eiropas Parlamenta nopietns konflikts ar Vāciju, ar to jārēķinās turpmākajā cīņā pret Nord Stream 2 projektu,» viņš norāda.

K. Kariņš atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputāti vairākkārt ir pauduši stingru nostāju pret šī gāzes vada izbūvi, aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai to apturētu. Vienlaikus Parlaments šobrīd mērķtiecīgi strādā pie grozījumiem Gāzes direktīvā, lai nodrošinātu, ka beidzot Eiropas Komisijai būtu reāls ierocis, ar kuru šo projektu apturēt.

Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta, piektdien pavēstīja Krievijas koncerns "Gazprom".

"Rīta operatīvajā sanāksmē atklātajā akciju sabiedrībā "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers paziņoja, ka šorīt plkst.8.45 pēc Maskavas laika gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta," pavēstīja uzņēmums.

6.septembrī tika sametināta maģistrāles otrā atzara pēdējā caurule. Pēc tam vajadzēja tikai savienot gāzesvada posmu no Vācijas krasta ar posmu no Dānijas ūdeņiem ar virsūdens savienojuma metodi.

Gāzesvada pirmā atzara izbūve tika pabeigta jūnija sākumā.

"Nord Stream 2" būvniecības noslēguma posma darbus "Gazprom" veica saviem spēkiem, jo ASV sankciju dēļ Šveices darbuzņēmējs cauruļu likšanas darbus bija apturējis.

Vēl pagājušajā nedēļā Millers sacīja, ka "vēl līdz šā gada beigām šajā apkures sezonā mēs ar jums varēsim pa gāzesvadu "Nord Stream 2" piegādāt pirmo gāzi Eiropas tirgum".

ASV investors Stīvens Linčs lūdzis Savienoto Valstu valdībai atļauju iegādāties gāzesvadu "Nord Stream 2", ja tas tiktu piedāvāts izsolē bankrota procedūrā Šveicē, ziņo laikraksts "Wall Street Journal".

Linčs laikrakstam sacījis, ka amerikāņu īpašumtiesības uz šo cauruļvadu nodrošinātu ietekmi miera sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā un kalpotu ASV ilgtermiņa interesēm.

"Vissvarīgākais aspekts ir šāds - šāda iespēja rodas reizi paaudzē, lai Amerika un Eiropa pārņemtu kontroli pār Eiropas enerģijas piegādēm atlikušajā fosilo kurināmo laikmetā," uzsvēris Linčs.

Viņam nepieciešams saņemt ASV valdības atļauju, lai veiktu darījumus ar uzņēmumiem, kas pakļauti Savienoto Valstu sankcijām. "Nord Stream 2" operators ir Krievijas valsts kontrolētā gāzes koncerna "Gazprom" struktūrvienība, kurai Šveicē sākta bankrota procedūra.

Uzņēmējs, kurš ir ziedojis nākamā ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņai, cer, ka "Nord Stream-2", kura vērtība tiek lēsta 11 miljardu ASV dolāru vērtībā, būs iespējams iegādāties par grašiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, tiek apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss». Apvienotais uzņēmums turpmāk darbosies ar nosaukumu «Latnet», informē tā valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Ar šo apvienošanos tiek noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot «Stream Networks» un «LATNET Serviss» biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību. Apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot «One IT» koncepciju. Vienlaikus, tas vēl nopietnāk pievērsīsies unikālu, biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kurš kompāniju «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss» iegādājās šā gada pavasarī.

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Dabasgāzes piegāde pa "Nord Stream" jūlija beigās var tikt samazināta līdz piektdaļai šī cauruļvada jaudas, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Preses konferencē vizītes laikā Teherānā Putins sacīja, ka no Kanādas vēl neesot saņemta gāzes sūknēšanas turbīna, kas tur atrodas remontā un kuras saņemšana kavējas Krievijai noteikto sankciju dēļ, lai gan Kanādas valdība ir atļāvusi izvest šo turbīnu uz Vāciju. No turienes turbīna jānogādā sūknēšanas stacijā Krievijas Ļeņingradas apgabalā.

"Tagad mums stāsta, ka drīz mēs saņemsim šo mašīnu no Kanādas. Taču oficiālu dokumentu par to [Krievijas valsts dabasgāzes koncernam] "Gazprom" nav," sacīja Putins.

Pēc viņa teiktā, vēl vienai turbīnai drīzumā esot jāveic plānveida remonts, bet vēl viena sabojājusies, tāpēc, ja netikšot saņemta turbīna no Kanādas, no jūlija beigām pa "Nord Stream" varēšot piegādāt tikai 30 miljonus kubikmetru gāzes dienā, kas ir apmēram piektdaļa no cauruļvada jaudas.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Pretrunīgi vērtētajā cauruļvadā "Nord Stream 2" uzsākta gāzes iesūknēšana, pirmdien paziņojis gāzesvada operētājuzņēmums.

Paredzēts, ka pa gāzesvadu, kura būvniecība tika pabeigta septembrī, ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Saskaņā ar operētājuzņēmuma paziņojumu ar dabasgāzi tiks nodrošināti 26 miljoni mājsaimniecību.

Pirms piegāžu uzsākšanas cauruļvads, kas izbūvēts pa Baltijas jūras dibenu, ir jāpiepilda ar gāzi.

Gāzesvada pirmajā atzarā veikti darbības uzsākšanas un pieregulēšanas darbi, un tagad to var uzpildīt ar gāzi, lai sāktu cauruļvada tehnisko testēšanu, teikts operētājuzņēmuma paziņojumā, ko citē ziņu aģentūras.

Iepriekš pirmdien Dānijas Enerģētikas aģentūra pavēstīja, ka uzņēmums "Nord Stream 2" izpildījis visas prasības, lai uzsāktu gāzesvada, kas daļēji atrodas Dānijas ūdeņos, ekspluatāciju.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņojis, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju.

"Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni.

Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.

Turbīnas dzinējam tiek veikts remonts Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" Kanādas meitasuzņēmumā.

""Gazprom" nav neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņoja "Gazprom".

"Šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu," uzsvēra Krievijas uzņēmums, norādot, ka šī stacija, kas atrodas netālu no Viborgas Krievijas Ļeņingradas apgabalā, ir būtiska "Nord Stream" darbībai.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.