ZZS, kura valdībā pārrauga labklājības sfēru, kategoriski ir pret Vienotības līdera Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu veikt pusmiljarda latu ietaupījumu uz skolotāju algu, pabalstu un pensionāru rēķina. Līdz ar to ZZS aicina premjeru un finanšu ministru atbalstīt ZZS iniciatīvu, veicot izmaiņas likumā par budžeta un finanšu vadību, un noteikt, ka arī Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likumprojekts jāiesniedz Saeimā līdz 1. oktobrim un jāpieņem to jaunajai Saeimai.

Par to žurnālistiem pēc ZZS valdes sēdes šodien paziņoja zaļo zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Līdz šim prasībā par budžeta projekta iesniegšanu Saeimā pirms vēlēšanām līdz 1. septembrim bija vienojušās opozīcijas partijas LPP/LC un Tautas partija.

DB jau vēstīja, ka Ģ. V. Kristovskis, atbildot uz laikraksta Diena izdevuma SestDiena jautājumu: «Ja nāksiet pie varas, kur ņemsiet to pusmiljardu, kas jāsamazina nākamā gada valsts budžetā?», teicis: «Būs jāskatās uz sfērām, kurās ir nauda.» Uz papildjautājumu: «Kuras ir tās sfēras?» Ģ. V. Kristovskis atbildējis: «Viena no iespējām ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana, bet tas dotu, maksimums, 50 miljonus latu. Tad vēl atliek eksporta atbalsts, VID darba efektivizācija, monopolu peļņas ierobežošana un, lai kā negribētos, sociālā joma.» «Pensijas, pabalsti un skolotāju algas,» precizējis Ģ. V. Kristovskis. Atbildot uz SastDiena jautājumu: «Jūs mazināsiet pensijas?», viņš stāstījis: «Tā būtu jāsauc par aizņemšanos. Mēs naudu no šīm grupām varētu aizņemties.» «Tiks izlaistas obligācijas, un vēlāk cilvēki to naudu varēs atgūt,» solījis politiķis.

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Partijas Pilsoniskā savienība un partiju apvienības Vienotība priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis aicina Google Baltijas centrālo biroju atvērt Latvijā. Šeit esot ideāla vieta, no kuras vadīt gan tirdzniecības, mārketinga un biznesa attīstību, gan arī attīstīt tehnoloģisko risinājumu centru, teikts politiķa izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kristovskis uzsver, ka «Rīga kā Baltijas reģiona lielākā pilsēta ir biznesa un kultūras centrs, turklāt Rīgai no visām Baltijas valstu galvaspilsētām ir visizdevīgākais ģeogrāfiskais novietojums». Tāpat Latvijā esot spēcīgi speciālisti gan mārketinga, gan IT jomā, kuriem jau esot liela pieredze strādāt PanBaltikas līmenī.

Kristovskis norāda: «Pagājušajā gadā Pasaules Bankas Doing Business reitingā Latvija pakāpās par trīs pozīcijām, un ir 24. no 183 valstīm. Vienlaikus Latvija ir skaidri definējusi, ka tai jāiekļūst uzņēmējdarbībai labvēlīgāko pasaules valstu desmitniekā. Jau tagad Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklis ir viens no zemākajiem Eiropā – 15 procenti.»

Sabiedrības citai politikai līderis Aigars Štokenbergs ir kritisks pret Pilsoniskās savienības līdera Ģirta Valda Kristovska pieļauto iespēju, ka viens no risinājumiem budžeta deficīta konsolidācijai varētu būt aizņemšanās no pensionāriem.

«Tāda «aizņemšanās» nav attaisnojama ne no taisnīguma, ne budžeta veidošanas principu viedokļa. Tā nesamazina budžeta deficītu. Sabiedrība citai politikai uzskata, ka krīzes smagums jāuzņemas bagātajiem,» DB svētdien norādīja A. Štokenbergs, kura vadītā partija ir viena no trim apvienību Vienotība veidojošajām partijām. Ģ. V. Kristovskis ir Vienotības valdes priekšsēdētājs. Vēl vienas no Vienotības partijām – Jaunais laiks – līdere Solvita Āboltiņa sestdien, kad DB viņai lūdza komentāru, vai šī Ģ. V. Kristovska ideja uzskatāma par Vienotības kopīgo pozīciju, atbildēja, ka vēl nav izlasījusi interviju SestDienā.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015.gadā, saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, varētu izmaksāt 50 līdz 100 miljonus latu, sacīja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).

Kā sacīja Kristovskis, 2012.gadā prezidentūras izmaksas varēšot jau noteikt ar precizitāti no pieciem līdz desmit miljoniem.

Izmaksas būs atkarīgas no tā, cik izvērstu vai askētisku prezidentūras pusgadu Latvija spēs sagatavot. Prezidentūras laikā daudzi pasākumi norisināsies Briselē, Beļģijā, taču ministru tikšanās paredzētas arī Latvijā. Patlaban notiek darbs vairākās ministrijās un, piemēram, kopā ar Kultūras ministriju ir uzsākta prezidentūras kultūras pasākumu ieskicēšana, sacīja Kristovskis.

Nākamgad pie prezidentūras sagatavošanas darbosies vismaz desmit cilvēki, sacīja ārlietu ministrs.

Kā informēja Ārlietu ministrijā, ar provizorisko Latvijas prezidentūras budžetu varēs iepazīties pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā. Patlaban svarīgākais uzdevums ir precīzi noteikt finanšu apjomu, kas būtu jāparedz jau nākamā gada valsts budžetā.

Daži Valda Dombrovska (Vienotība) valdības ministri varētu tikt nomainīti, jo nestrādājot pietiekami labi.

Šāda doma tiek kultivēta jau kopš pagājušās nedēļas un, taisnību sakot, vairāk gan izskatās pēc vēlmes panākt, lai sabiedrība vairāk uzmanības pievērstu šim jautājumam, nevis ievērojami būtiskākām lietām - pensiju problēmai, valsts budžeta konsolidācijai utt.

Skaidrs ministru kontekstā ir vienīgi tas, ka mainīsies Iekšlietu ministrijas vadība, ņemot vērā, ka Linda Mūrniece (Vienotība) jau ir paspējusi pati paziņot par demisiju. Bet attiecībā uz pārējiem… Potenciālajā melnajā sarakstā esot iekļuvuši divi zaļzemnieki - labklājības ministre Ilona Jurševska un izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks. Dīvaini, ka vēl netiek minēts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS), jo tad vismaz būtu aptvertas visas jomas, par kurām ZZS līderi gan Dombrovskim, gan finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība) ir ļoti precīzi un saprotami uzbrēkuši - rokas nost! Redz, ne premjeram, ne nozares speciālistiem, ne sabiedrībai kopumā faktiski jau nav iespējas kaut cik objektīvi novērtēt, cik labi vai slikti strādā Broks vai Jurševska. Ja ZZS nostāja ir tāda, ka noteiktās nozarēs neko mainīt un reformēt nedrīkst, tad nav īpaši lielas nozīmes tam, kas sēž ministru krēslos. Principā šiem ministriem nekas cits neatliek, kā vien turpināt līdz šim īstenoto kursu, turklāt piesargoties, lai tajā kaut kas netiktu mainīts. Iespējams, ka Broks un Jurševska patiesībā ir dzimuši reformatori, bet viņiem nav iespējas to pierādīt. Un nebūs arī, kamēr ZZS bosi nemainīs savu nostāju.

Latvijas pieredzi finanšu stabilitātes nodrošināšanā varētu izmantot eiro zonas valstis, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās, piektdien, uzturoties vizītē Berlīnē, vācu medijiem sacīja Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas Preses dienestā sniegto informāciju ministrs Vācijas žurnālistiem norādīja, ka Latvijas valdība ir veiksmīgi īstenojusi valsts finanšu sistēmas sakārtošanu. Iedzīvotājiem par to ir vajadzējis maksāt augstu cenu, tomēr finanšu konsolidācijai ir bijusi neatsverama loma Latvijas finanšu stabilitātes nodrošināšanā, un šo piemēru var izmantot arī eiro zonas valstis, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās.

«Latvija vēlas 2014.gadā ieviest eiro, un ir svarīgi, lai mēs pievienotos stiprai un stabilai eiro zonai,» uzsvēra Kristovskis un paskaidroja, ka «tādēļ Latvija atbalsta Eiropas Savienības ietvaros plānotos pasākumus finanšu uzraudzības pastiprināšanai, tostarp Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, vienošanos par Eiro zona Plus».

Gan politisko partiju apvienības Vienotība līderi, gan trešo vietu ieguvušās partijas - Zaļo un zemnieku savienības līderi ir vienisprātis - nākamo valdību vajadzētu veidot šībrīža koalīcijai.

Ģirts Valdis Kristovskis, Solvita Āboltiņa un Aigars Štokenbergs db.lv uzsvēra, ka nākamās koalīcijas sastāvu visticamāk varētu veidot pašreizējās koalīcijas partneri, respektīvi - Vienotība, Zaļo un Zemnieku Savienība kā arī TB/LNNK – VL. Šādai nostājai apstiprinājumu Dienas bizness guva arī ZZS birojā.

Jau rīt notiks koalīcijas tikšanās, lai apsvērtu - kā tiks veidota nākamā valdība.

S. Āboltiņa un Ģ. V. Kristovskis norādīja, ka sarunas notiks arī ar Saskaņas Centru (SC), kas saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem ieguvis otru lielāko balsu skaitu. Taču tiek izslēgta iespēja, ka SC varētu uzaicināt strādāt valdībā.

«Es domāju, ka viņi būs. Noteikti. Es pat neredzu īsti starpību – Lembergs vai Sarkozī. Šāda tipa cilvēku – augumā mazi, ar milzīgu enerģiju, provokatīvi, gatavi skandāliem, skaļiem paziņojumiem, gatavi agresīvi aizstāvēt savu pozīciju – pasaules politikā ir ļoti daudz.

Protams, desmitgažu laikā Latvijas politika atšķaidīsies arī ar tādiem augstas raudzes diplomētiem politiķiem, piemēram, kāds ir Egils Levits. Ar tādiem politiķiem, ar kuriem mēs saprotam nobriedušu Rietumu demokrātiju politiķus. Bet tur vienmēr būs vieta spēcīgām personībām, kas ir gatavi turēt spiedienu, turēt sitienus un uzdot darba kārtību pat arī tad, ja viņi kādā brīdi ir vieni paši ar savu ideju,» sacīja Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

Reklāmas speciālists neizslēdz, ka Saeimas vēlēšanās ļoti daudz tiks izmantots administratīvais resurss un «klauvēšana pie iedzīvotāju durvīm».

«Valda Zatlera pievienošanās Vienotībai būtu politiski loģiska, jo V. Zatlera idejas un principi ir tādi paši, kas ir bijuši Vienotībai un Pilsoniskajai savienībai,» LNT raidījumā 900 sekundes atzina ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Pilsoniskā savienība šobrīd ir uzņēmusi skaidru kursu, un tā arī nākotnē būs Vienotības sastāvdaļa, viņš norādīja.

«Vienotība ir veidojusies, apvienojoties trīs partijām, tādēļ pienāk brīdis, kad ir jāpārliecina par savām politiskajām un ekonomiskajām idejām,» stāstīja Ģ.V. Kristovskis. «Esam sapratuši, ka tagad ir svarīgi apvienot politiskos spēkus un turpināt darbu vienotas partijas ietvaros. Nav pamata bažām par to, ka mēs nevarēsim sadarboties,» piebilda ārlietu ministrs.

«Tā divdesmitgade, kas ir bijusi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir sevi izsmēlusi,» uzskata Ģ.V. Kristovskis.

Pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā diasporas latvieši plāno atgriezties lielākoties tuvāko piecu gadu laikā, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti.

Zinātniskā projekta vadītāja Inta Mieriņa šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus informēja par pētījuma sākotnējiem rezultātiem, uzsverot, ka šie pagaidām ir tikai sākotnējie dati un pēc pilnveidošanas tie var nedaudz mainīties.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, no latviešu tautības cilvēkiem tuvāko piecu gadu laikā Latvijā noteikti plāno atgriezties 24%, šādu iespēju apsver 27%, bet pie noteiktiem apstākļiem atgrieztos 32%. Tikmēr atgriezties noteikti neplāno 2%, bet tuvāko piecu gadu laikā, visticamāk, neatgriezīsies 11%.

Vēl ir daudz tādu latviešu, kuri dzimtenē plāno atgriezties vecumdienās, bet tuvāko sešu mēnešu laikā atgriezties dzimtenē plāno vien niecīga daļa aptaujāto latviešu.

Kārotākais ir tieslietu ministra amats, taču par Veselības ministriju neviens atbildību uzņemties nevēlas.

Šonedēļ premjers konsultējas ar koalīcijas partijām, uzklausot to vēlmes. Pēc tam tiks saskaņoti partiju piedāvājumi un izraudzīti labākie kandidāti, lai nākamajā nedēļā aicinātu Saeimu balsot par uzticību ministriem, ziņo laikraksts Diena. Koalīcijas pārstāvjiem stingri piekodināts nevienam neko nestāstīt, bet premjers ir atklājis vienīgi to, ka partijas solījušas neuzstāt ne uz vienu savu kandidātu un gatavas izraudzīties profesionāļus.

Vislielākā interese ir par tieslietu ministra posteni, bet neviens nav iekārojis Veselības ministriju. SCP ārlietu ministra amatam nominē bijušo ministru Arti Pabriku, bet pārējo izteikumi liecina par mazām izredzēm viņam atgriezties Ārlietu ministrijā. Premjers jau ir pieņēmis ministra Māra Riekstiņa (TP) demisiju, bet lūdzis viņu palikt amatā līdz jauna ministra apstiprināšanai.

Finanšu ministrijas izstrādātie nodokļu politikas scenāriji, arī mājokļa nodoklis, ir vērsti uz naudas iegūšanu valsts budžetam, palielinot nodokļu maksājumus, tādējādi vēl vairāk izņemot naudu no iekšējā tirgus, nevis veicinot biznesu. Atsevišķu likmju palielināšanas efekts vispār nav skaidrs. Tā atzīst DB aptaujātie eksperti.

«Tik ievērojams NĪN palielinājums, apstākļos, kad nekustamo īpašumu nav iespējams pārdot, lai samainītu to uz mājokli mazāk prestižā vietā un kad nomas un īres cenas ir tuvas 0, ir vienkārši ņirgāšanās par tautu,» tā sertificētā nodokļu konsultante un SIA Finanšu akadēmija valdes locekle Daiga Zēna. Viņasprāt, līdzvērtīgs pasākums būtu noteikt IIN 50% apmērā un socnodokli 40% , vienlaicīgi noteikt arī aizliegumu izbraukt no valsts un mainīt darba vietu.

Bičevskis: budžets jākonsolidē uz sociālo programmu rēķina

Lai nepieciešamajā apjomā konsolidētu nākamo divu gadu valsts budžetus, būs nepieciešams pārskatīt sociālās programmas, tā intervijā DB pauž Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (PS) paliek savā amatā un var turpināt strādāt - tāda bija vakardienas teju galvenā politiskā ziņa.

Notikušais balsojums Saeimā ļāva Kristovskim paziņot, ka viņš jūtoties gandarīts, taču vairāk gan izskatās, ka lielākajam Vienotības spēlētājam Saeimā - Pilsoniskajai savienībai ar šo balsojumu lielā mērā ir iespiesta aste kājstarpē. Proti…

Pirmkārt, šis ir pirmais Ministru kabinets kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad kādam no tās ministriem nākas izturēt neuzticības balsojumu nedēļas laikā kopš valdības apstiprināšanas. Acīmredzot «skeleti skapī» ir bijuši zināmi jau labu laiku iepriekš, un tagad atliek vien tos vilkt laukā. Grūti gan iedomāties, kādi pārbaudījumi Valda Dombrovska (JL) valdību gaida tās trešajā, ceturtajā un pārējās nedēļās. Otrkārt, lai gan par šā balsojuma uzvarētāju tiek saukts Kristovskis, patiesie ieguvēji ir koalīcijā esošie ZZS. Pirms valdības apstiprināšanas gan ZZS veidojošā Latvijas Zaļā partija, gan Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs skaidri lika saprast, ka ir neapmierināti ar piedāvāto ministru portfeļu sadalījumu. Respektīvi, ZZS jutās visai apvainota, jo tai esot tikušas visas nabadzīgākās un naudu tērējošās, bet Vienotībai - naudu ģenerējošās un spēka ministrijas. Tā vien izskatās, ka kopš brīža, kad opozīcijā sēdošā Par labu Latviju ierosināja Kristovska demisiju, ZZS saprata, ka ir pienācis laiks atmaksas stundai. Turklāt neaizmirsīsim, ka tieši Lembergs bija tas, kurš publiski izteicās, ka Kristovski varētu arī mainīt.

Trūkstošo ministru meklēšana varētu tikt pārtraukta, jo koalīcijas iekšienē ir «nepārvarami ultimāti no ZZS un Pilsoniskās savienības», kā izteicās kāds premjera partijas pārstāvis. Situāciju sarežģī tas, ka izrādījies – ne premjers, ne ministra pienākumu izpildītājs nevar iecelt parlamentāros sekretārus, noskaidroja DB.

Bija doma, ka valdība var līdz vēlēšanām nostrādāt esošajiem ministriem uzticot papildus pildīt trūkstošo ministru pienākumus, bet viņu darbu atvieglot ieceļot parlamentāros sekretārus. Jaunā laika (JL) līdere Solvita Āboltiņa tomēr ceturtdienas vakarā pēc Vienotības valdes sēdes atkārtoja, ka, viņasprāt, ministru meklēšanai jāpieliek punkts, jo tad šī valdība strādāšot daudz stabilāk. Pilsoniskās savienības (PS) līderis Ģirts Valdis Kristovskis apgalvoja, ka būtu gatavs pieņemt bezpartejiskus kandidātus arī citiem ministru amatiem, ja tos virzītu premjers Valdis Dombrovskis (JL). Premjers uz divām dienām devies komandējumā ārpus valsts.

«Būs jāskatās uz sfērām, kurās ir nauda,» atbildot uz laikraksta Diena izdevuma SestDiena jautājumu: «Ja nāksiet pie varas, kur ņemsiet to pusmiljardu, kas jāsamazina nākamā gada valsts budžetā?», sacījis politisko partiju apvienības Vienotība un partijas Pilsoniskā savienība līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Uz jautājumu: «Kuras ir tās sfēras?» viņš atbildējis: «Viena no iespējām ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana, bet tas dotu, maksimums, 50 miljonus latu. Tad vēl atliek eksporta atbalsts, VID darba efektivizācija, monopolu peļņas ierobežošana un, lai kā negribētos, sociālā joma.»

«Pensijas, pabalsti un skolotāju algas,» precizējis Ģ. V. Kristovskis.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs mazināsiet pensijas?», viņš stāstījis: «Tā būtu jāsauc par aizņemšanos. Mēs naudu no šīm grupām varētu aizņemties.»

«Tiks izlaistas obligācijas, un vēlāk cilvēki to naudu varēs atgūt,» solījis politiķis.

Visdrīzākajā laikā premjers Valdis Dombrovskis (JL) varētu iecelt savu parlamentāro sekretāru, kura uzdevums būtu Tieslietu ministrijas politiskā pārraudzība.

Vēl trešdien provizoriska vienošanās paredzēja, ka šo amatu varētu ieņemt Pilsoniskās savienības (PS) līderis un partiju apvienības Vienotība valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina DB rīcībā esošā informācija. Tomēr tad viņam būtu jānoliek savs Rīgas domes deputāta mandāts. Ģ. V. Kristovskis ceturtdien DB teica, ka jautājums par kandidatūru vēl nav izlemts, jo «vēl precizējam juridiskās nianses». Viņš arī izteicās, ka, visticamāk, uz šo amatu nepretendēs viņš pats, bet atteicās iztirzāt, vai tas saistīts ar izšķiršanos starp amatu Rīgas domē un valdībā.

«Nevaram runāt par to, ka Latvijas iebildumi pret gāzes vadu Nord Stream nebūtu ņemti vērā,» raidījumā 900 sekundes stāstīja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

To, kā notiek gāzes vada Nord Stream būvniecība, nosaka starptautiskas vienošanās. Starptautiskās organizācijas, Baltijas jūras stratēģija un visas valstis ir ieinteresētas, lai videi netiku nodarīts kaitējums, norādīja ārlietu ministrs.

«Ir iespējams, ka kādreiz nākotnē varētu tikt izbūvēts Nord Steam atzars uz citām Eiropas valstīm, arī uz Latvijas iespējamām dabiskās gāzes krātuvēm,» stāstīja Ģ.V. Kristovskis. Tādēļ, iespējams, ka šis projekts kādreiz varētu Latvijai kļūt interesants.

Valsts budžeta sagatavošana pirms Saeimas vēlēšanām nav iespējama, jo to nosaka likums.

To šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs, viens no politisko partiju apvienības Vienotība veidotājiem Edgars Jaunups, komentējot ZZS vēlmi redzēt budžetu jau pirms vēlēšanām. Viņš norādīja, ka likums nosaka – vēlēšanu gadā budžetu iesniedz pēc vēlēšanām un apstiprina pēc vēlēšanām.

E. Jaunups arī atzina, ka nākamajā gadā būs nepieciešams izdevumu samazinājums un tas varētu notikt uz valsts pārvaldes rēķina, ko JL vienmēr ir uzsvēris. Līdz šim gan galvenā bremze šādam variantam, pēc E. Jaunupa domām, bijusi Tautas partija, kas šobrīd dezertējusi no ministru amatiem.

No 5% barjeru pārvarējušo partiju kandidātiem, Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrots Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, liecina Centrālās Vēlēšanu komitejas (CVK) vēlētāju ievilkto plusu un svītrojumu apkopojums.

Saskaņā ar CVK datiem Ģirts Valdis Kristovskis saņēmis 14 531 svītrojumus un 8 592 plusus. Tāpat daudz svītrojumu Vienotības sarakstā saņēmis Hosams Abu Meri (5 044 mīnusi) un Lolita Čigāne (4 774 mīnusi).

Saeimas ārkārtas vēlēšanu uzvarētāju politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs vēlētāji Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrojuši Artūru Rubiku, kurš saņēmis 3 554 mīnusus un 21 227 plusus. Nākošais apvienībā visvairāk svītrojumu saņēmis Sergejs Mirskis (3 116 mīnusi).

Rīgas vēlēšanu apgabalā Zatlera Reformu partijā visvairāk mīnusus saņēmis Valters Frīdenbergs (2 526 mīnusi) un Edmunds Sprūdžs (2 371 mīnuss). No Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrots Hārdijs Parādnieks (3 811 mīnusi) un Dzintars Rasnačs (3 092 mīnusi).

Partiju apvienība Vienotība nolēmusi neslēgt sadarbības līgumus ar Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai! (VL) par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās, paziņoja apvienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis īpaši sasauktā preses konferencē par sadarbības sarunu rezultātiem.

Šāds lēmums pieņemts, jo apvienībā ietilpstošā Sabiedrība citai politikai iebildusi pret VL iesaistīšanu apvienības sarakstā. Savukārt Pilsoniskās savienības līderis Ģ. V. Kristovskis uzstāja, ka apvienībā jābūt vai nu abām, vai arī nevienai no partijām. Ja kāda partija iebilst pret VL, tad PS iebilst pret TB/LNNK.

Savukārt sarunas ar Sarmītes Ēlertes vadīto Meiereovica biedrību tiks turpinātas. S. Ēlertei ir garantēta vieta kandidātu sarakstā, taču, ja vēlēšanās gribēs kandidēt kāds no viņas domubiedriem, tad viņam būs jāstājas kādā no partijām.

Vēlēšanu apvienībā plānots iesaistīt reģionālo partiju Tukuma pilsētai un novadam, Liepājas partiju un Kristīgi demokrātisko savienību, pret kurām nevienai no apvienībā esošajām trijām partijām.

Amerika paliek Latvijas stabilitātes garants un stratēģiskais partneris, intervijā laikrakstam Diena norāda ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Viņš arī akcentē: «Turpinām aktīvu līdzdalību Afganistānā, esam gandarīti, ka izdevies izveidot caur Rīgas ostu civilā nodrošinājuma līniju. Ir vesela virkne pasākumu, kas var rezultēties ar mūsu uzņēmēju ražotās produkcijas iekļaušanu nodrošinājuma sistēmā. Esmu ticies ar ASV vēstnieci, mēs esam runājuši par ekonomiskās sadarbības padziļinātu izvēršanu un iespēju meklēšanu.»

Kristovskis arī piebilst, ka principā uzņēmējiem esot jārada tās jaunās idejas, konkurētspējīgie produkti un pakalpojumi. Viņiem esot vajadzīgas zināšanas par pasaules tirgiem, par iespējām pārdot produktus, meklēt sadarbības partnerus, investīcijas, pārnest zināšanas.

Nacionālā apvienība un Pilsoniskā savienība pauž gandarījumu un atzinību par valsts prezidenta Valda Zatlera pieņemto lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu.

«Esam pilnībā pārliecinājušies, ka Nacionālās apvienības izšķiršanās par atbalstu Valda Zatlera kandidatūrai bija pareiza. Valstij vajadzīgs tautas atzīts un cienīts prezidents, līdz ar ko uzskatām, ka arī nākamajos četros gados valsts prezidenta amatā jābūt Zatleram,» teikts Nacionālās apvienības paziņojumā.

«Valsts prezidents ir rīkojies vēsturiski pareizi un valstsvīra cienīgi, domādams par Latvijas nākotni,» uzsver partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis Ģ.V.Kristovskis.

Jau vēstīts, ka prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka rosinās Saeimas atlaišanu.