Latvija vēlas veidot efektīvu un spēcīgu prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, un tās kopējie izdevumi patlaban tiek lēsti ap 50 miljoniem latu,sacīja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa.

«Mēs esam aptuvenos aprēķinus veikuši. Protams, precīzus ciparus mēs zināsim tikai pēc prezidentūras, bet es gribētu, lai mēs būtu «efektīvo valstu galā», lai mēs līdzinātos, piemēram, dāņiem. Tas nozīmē, ka mēs varētu tērēt aptuveni 50 miljonus latu,» teica I. Skujiņa.

Viņa skaidroja, ka vēl pirms pieciem gadiem prezidējošās valstis bija gatavas tērēt pat pāri simts miljoniem eiro, taču tagad tendence esot pilnīgi pretēja. «Valstis meklē un skatās, kā prezidentūru veidot maksimāli efektīvu un tai pašā laikā spēcīgu.»

Laikraksts Irish Independent pagājušā gada nogalē vēstīja, ka Īrijas prezidentūra ES Padomē varētu izmaksāt 60 miljonus eiro (42 miljonus latu), kas būtu gandrīz uz pusi mazāk nekā 2004. gada Īrijas prezidentūra, kas izmaksāja aptuveni 100 miljonus eiro (70 miljonus latu). Pēdējā laikā bloka dalībvalstis cenšas samazināt savus tēriņus prezidentūrai. Polija, kas bija prezidējošā valsts 2011. gada otrajā pusē, iztērēja aptuveni 92 miljonus eiro (gandrīz 65 miljonus latu). Nākamajai prezidējošajai valstij Dānijai prezidentūra izmaksāja apmēram 70 miljonus eiro (49 miljonus latu), bet Kipras prezidentūra - aptuveni 61 miljonu eiro (43 miljonus latu).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lielākā daļa (62%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka Latvijas valsts izmaksas Eiropas Savienības prezidentūrai 2015. gadā būs pamatotas (34% - drīzāk nē; 28% - noteikti nē), atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, novembra beigās veiktais pētījums.

Salīdzinoši biežāk starp tiem, pēc kuru domām Latvijas valsts izmaksas ES prezidentūrai 2015. gadā nebūs pamatotas, ir cittautieši, kā arī nepilsoņi.

Tikmēr 13% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijas valsts izmaksas Eiropas Savienības prezidentūrai 2015. gadā būs pamatotas (2% - noteikti jā; 11% - drīzāk jā).

Ceturtajai daļai (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu.

Jau rakstīts, ka Latvijai prezidentūra izmaksās 86,2 miljonus eiro. Salīdzinājumam Lietuva šogad prezidentūrai iztērēja 61,98 miljonus eiro, pirms tam Īrija - 51 miljonu eiro, bet Dānija 2012. gadā - tikai 35 miljonus.

Izskanējusi Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, un tālāk stafete tiek nodota Dienvideiropas valstij Grieķijai, kurai tā būs jau piektā prezidentūra.

Lietuvu aizvadīto sešu mēnešu laikā apmeklēja vairāk nekā 30 tūkstoši viesu, un prezidentūras pasākumus atspoguļoja aptuveni 1800 žurnālistu visā pasaulē, informē Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sekretariāts.

Lietuva savas prezidentūras laikā panāca vienošanos par 251 Eiropas Savienības likumdošanas un politisko iniciatīvu, savukārt progress sarunās noticis par 114 iniciatīvām.

Kā lielākos sasniegumus Lietuva norāda vienošanos ar Eiropas Parlamentu par nākamo septiņu gadu budžetu, progresu sarunās par banku savienības izveidi, kā arī par ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšanas pasākumiem un par ES ārpolitiku, izvērtējot aizvadīto Austrumu partnerības samitu. Db.lv jau rakstīja, ka Viļņā notiekošajā Austrumu partnerības samitā bija paredzēts parakstīt vienošanos starp Kijevu un Briseli, kas darītu ciešākas Ukrainas un ES saites, tomēr, pakļaujoties Krievijas spiedienam, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atcēla dokumentu parakstīšanu. Tas izraisīja masu protestus valstī.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Īrijas valdība sola, ka nākamā gada Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā valsts izdevumi nepalielināsies, jo netiek plānotas izšķērdīgas ceremonijas un vairums sanāksmju notiks Dublinā, atsaucoties uz The Irish Times, vēsta baltic-ireland.ie.

Sešu mēnešu prezidentūru Īrija uzsāks janvārī un esot sagaidāms, ka tas valstij izmaksās 60 miljonus eiro. Iepriekšējā prezidentūra 2004.gadā izmaksājusi aptuveni par trešdaļu vairāk – apmēram 100 miljonus eiro.

Prezidentūras izmaksu jautājums ir kļuvis aktuāls pēdējā laikā, kad daudzas valstis cenšas samazināt budžeta izdevumus. Polija, kas bija prezidējošā valsts pagājušajā gadā no jūnija līdz decembrim, iztērēja aptuveni 92 miljonus eiro, tai sekoja Dānija, kurai prezidentūra izmaksāja apmēram 70 miljonus eiro, bet pašreizējā Kipras prezidentūra izmaksās 61,3 miljonus eiro, raksta baltic-ireland.ie.

«Es domāju, ka viņi būs. Noteikti. Es pat neredzu īsti starpību – Lembergs vai Sarkozī. Šāda tipa cilvēku – augumā mazi, ar milzīgu enerģiju, provokatīvi, gatavi skandāliem, skaļiem paziņojumiem, gatavi agresīvi aizstāvēt savu pozīciju – pasaules politikā ir ļoti daudz.

Protams, desmitgažu laikā Latvijas politika atšķaidīsies arī ar tādiem augstas raudzes diplomētiem politiķiem, piemēram, kāds ir Egils Levits. Ar tādiem politiķiem, ar kuriem mēs saprotam nobriedušu Rietumu demokrātiju politiķus. Bet tur vienmēr būs vieta spēcīgām personībām, kas ir gatavi turēt spiedienu, turēt sitienus un uzdot darba kārtību pat arī tad, ja viņi kādā brīdi ir vieni paši ar savu ideju,» sacīja Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

Reklāmas speciālists neizslēdz, ka Saeimas vēlēšanās ļoti daudz tiks izmantots administratīvais resurss un «klauvēšana pie iedzīvotāju durvīm».

Latvijas pieredzi finanšu stabilitātes nodrošināšanā varētu izmantot eiro zonas valstis, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās, piektdien, uzturoties vizītē Berlīnē, vācu medijiem sacīja Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas Preses dienestā sniegto informāciju ministrs Vācijas žurnālistiem norādīja, ka Latvijas valdība ir veiksmīgi īstenojusi valsts finanšu sistēmas sakārtošanu. Iedzīvotājiem par to ir vajadzējis maksāt augstu cenu, tomēr finanšu konsolidācijai ir bijusi neatsverama loma Latvijas finanšu stabilitātes nodrošināšanā, un šo piemēru var izmantot arī eiro zonas valstis, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās.

«Latvija vēlas 2014.gadā ieviest eiro, un ir svarīgi, lai mēs pievienotos stiprai un stabilai eiro zonai,» uzsvēra Kristovskis un paskaidroja, ka «tādēļ Latvija atbalsta Eiropas Savienības ietvaros plānotos pasākumus finanšu uzraudzības pastiprināšanai, tostarp Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, vienošanos par Eiro zona Plus».

Daži Valda Dombrovska (Vienotība) valdības ministri varētu tikt nomainīti, jo nestrādājot pietiekami labi.

Šāda doma tiek kultivēta jau kopš pagājušās nedēļas un, taisnību sakot, vairāk gan izskatās pēc vēlmes panākt, lai sabiedrība vairāk uzmanības pievērstu šim jautājumam, nevis ievērojami būtiskākām lietām - pensiju problēmai, valsts budžeta konsolidācijai utt.

Skaidrs ministru kontekstā ir vienīgi tas, ka mainīsies Iekšlietu ministrijas vadība, ņemot vērā, ka Linda Mūrniece (Vienotība) jau ir paspējusi pati paziņot par demisiju. Bet attiecībā uz pārējiem… Potenciālajā melnajā sarakstā esot iekļuvuši divi zaļzemnieki - labklājības ministre Ilona Jurševska un izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks. Dīvaini, ka vēl netiek minēts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS), jo tad vismaz būtu aptvertas visas jomas, par kurām ZZS līderi gan Dombrovskim, gan finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība) ir ļoti precīzi un saprotami uzbrēkuši - rokas nost! Redz, ne premjeram, ne nozares speciālistiem, ne sabiedrībai kopumā faktiski jau nav iespējas kaut cik objektīvi novērtēt, cik labi vai slikti strādā Broks vai Jurševska. Ja ZZS nostāja ir tāda, ka noteiktās nozarēs neko mainīt un reformēt nedrīkst, tad nav īpaši lielas nozīmes tam, kas sēž ministru krēslos. Principā šiem ministriem nekas cits neatliek, kā vien turpināt līdz šim īstenoto kursu, turklāt piesargoties, lai tajā kaut kas netiktu mainīts. Iespējams, ka Broks un Jurševska patiesībā ir dzimuši reformatori, bet viņiem nav iespējas to pierādīt. Un nebūs arī, kamēr ZZS bosi nemainīs savu nostāju.

«Valda Zatlera pievienošanās Vienotībai būtu politiski loģiska, jo V. Zatlera idejas un principi ir tādi paši, kas ir bijuši Vienotībai un Pilsoniskajai savienībai,» LNT raidījumā 900 sekundes atzina ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Pilsoniskā savienība šobrīd ir uzņēmusi skaidru kursu, un tā arī nākotnē būs Vienotības sastāvdaļa, viņš norādīja.

«Vienotība ir veidojusies, apvienojoties trīs partijām, tādēļ pienāk brīdis, kad ir jāpārliecina par savām politiskajām un ekonomiskajām idejām,» stāstīja Ģ.V. Kristovskis. «Esam sapratuši, ka tagad ir svarīgi apvienot politiskos spēkus un turpināt darbu vienotas partijas ietvaros. Nav pamata bažām par to, ka mēs nevarēsim sadarboties,» piebilda ārlietu ministrs.

«Tā divdesmitgade, kas ir bijusi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir sevi izsmēlusi,» uzskata Ģ.V. Kristovskis.

«Citas valstis Eiropas Savienības (ES) prezidentūru organizē ar teju desmit reizes mazākiem izdevumiem nekā Latvija – vai mēs atkal gribam būt labākie, izdodot lielus līdzekļus, nemaz nedomājot, kur mēs to naudu liekam,» intervijā Latvijas Radio ceturtdienas rītā pauda prezidents Andris Bērziņš.

«Piemēram, Austrumu partnerības samitam, kas ilgs divas dienas, atvēlēts vairāk nekā miljons eiro. Man neviens nav paskaidrojis, kādēļ Latvijas ES prezidentūrai ir nepieciešams tērēt vairāk nekā simts miljonus eiro,» pauda prezidents.

«Iestāšanās ES bija nepieciešams un pareizs solis,» atzina prezidents, taču tajā pašā laikā viņš norādīja: «Par to, ka ES daudzas lietas netiek risinātas pienācīgi, man šķiet, neviens nešaubās. Daudz kas ir jāmaina arī mūsu domāšanā, it sevišķi attiecībā pret budžeta naudas izlietošanu,» pauda prezidents.

«Mēs sagatavojam un mierīgi izlaižam cauri visam šim projektam vairāk kā simtu miljonu eiro, neredzot neko konkrētu, tikai pieņēmumus,» norādīja A. Bērziņš.

Latvija negrasās ieiet vēsturē ar lielākajām izmaksām saistībā ar prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, šodien žurnālistiem pēc ES prezidentūras koordinācijas padomes sēdes sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

«Ministrijām ir vēlme strādāt ļoti labi, bet mēs arī ļoti stingri iezīmējām, ka šī nebūs dārgākā prezidentūra pastāvēšanas vēsturē un Ginesa rekordu mēs šeit negribam pārspēt,» teica ministrs.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis informēja, ka šodien panākta vienošanās par budžetu nākamajam gadam, proti, ir jāiekļaujas 26 miljonu latu robežās. Tomēr ministriju pieprasījumi pārsniedz 50 miljonus latu.

Savukārt no nākamā gada saistībā ar prezidentūru plānots izveidot ne vairāk kā 94 jaunas štata vietas, kamēr ministriju vēlme bija 450 štata vietas. «Šeit prezidentūras sekretariāts ir izdarījis nopietnu darbu un izvērtējis pieprasījumus, iekļaujot to noteiktajā budžetā,» norādīja valdības vadītājs.

Cilvēku interese par jauno 2 eiro piemiņas monētu ir ļoti liela un no rīta Latvijas Bankas kasēs rindā gaidīja vairāki simti cilvēku, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Lai nodrošinātu iespēju plašam cilvēku lokam iegādāties jauno monētu un tās suvenīriesaiņojumus, Latvijas Bankā noteikti monētu iegādes limiti, tostarp 2 eiro piemiņas monētām parastajā kalumā - līdz 50 monētām vienam cilvēkam.

Tāpat šoreiz organizētas nošķirtas kases klientiem, kuri iegādājas monētas suvenīriesaiņojumā (jo šādā gadījumā jāgatavo kases dokumenti), un tiem cilvēkiem, kuri atnākuši iemainīt 2 eiro piemiņas monētas, jo tajā klientu apkalpošanas process ir ātrāks.

Latvijas Banka atgādina, ka šīs monētas apgrozībā nonāks arī ar Latvijas komercbanku starpniecību. Turklāt pieredze ar pirmo 2 eiro piemiņas monētu rāda, ka tā bija pieejama apmaiņai Latvijas Bankas kasēs arī pēc sākotnējās ažiotāžas norimšanas.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) kopīgajā preses konferencē Briselē pauda pārliecību, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē būs ļoti veiksmīga.

«Latvijas prezidentūrai ES Padomē esam izvirzījuši trīs galvenās prioritātes,» preses konferencē informēja Straujuma. «Konkurētspējīga Eiropa, kurā mēs vēlamies īstenot Junkera kunga plānu ekonomikas atveseļošanai. Otrā prioritāte ir digitāla Eiropa, bet trešā - iesaistīta Eiropa,» akcentēja premjerministre, paužot gandarījumu par notikušajām diskusijām ar EK.

«Tikšanās laikā informējām arī par to, ko mēs sagaidām. Piemēram, martā notiekošajā Eiropadomē būtu jāizskata jautājumi par Eiropas enerģētikas savienību. Tāpat mēs runājām par to, kas būtu jāpārrunā jūnijā gaidāmajā Eiropadomē. Mēs sagaidām, ka tajā notiks diskusijas par digitālajiem jautājumiem. EK norādīja, ka līdz tam laikam nepieciešamie materiāli varētu būt jau sagatavoti," sarunā ar aģentūru LETA sacīja Straujuma.

Latvijas Bankā (LB) joprojām apmaiņai pieejamas divu eiro apgrozības monētas, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Tāpat iegādei aizvien ir pieejami 2 no 3 suvenīrkomplektiem (komplekti Brilliant Uncirculated kvalitātē, kas izdoti 15 tūkstoši eksemplāru, un proof kvalitātē, kas izdoti 5000 eksemplāru; cena Latvijas Bankas kasēs ir attiecīgi 18 eiro un 50 eiro).

Visticamāk, visi šie produkti būs pieejami arī nākamnedēļ, pieļauj LB pārstāvis.

Db.lv jau rakstīja, ka LB šonedēļ sāka tirgot apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu Latvijas prezidentūra ES Padomē. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eirozonas dalībvalstīs. Pirmajās tirdzniecības dienās rindā pēc jaunajām monētām stāvēja vairāki simti cilvēku.

Monētas nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Gunārs Lūsis, ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg. Šī kaltuve izgatavoja arī Latvijas eiro apgrozības monētas un pirmo 2 eiro piemiņas monētu, kas apgrozībā nonāca 2014. gada vasarā un bija veltīta Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai.

Latvijas prezidentūra nozīmē brīnumu, ņemot vērā savulaik esošo vēlmi sadalīt Eiropu divās daļās, trešdien, uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP), Strasbūrā sacīja Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers.

Viņš akcentēja, ka vēl salīdzinoši nesen neviens nevarēja iedomāties, ka Latvija būs ES prezidējošā valsts. «Latvijai ir izdevies lauzt vēstures gaitu,» teica EK vadītājs.

Junkers apstiprināja, ka EK pilnībā atbalsta Latvijas prezidentūras programmu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas prezidentūras laikā tiks strādāts, lai risinātu gan ar enerģētiku, gan arī Eiropas digitalizāciju saistītos jautājumus. «Esmu pārliecināts, ka prezidentūra un EK varēs veiksmīgi sadarboties,» piebilda Junkers.

Latvijas prezidentūra ES Padomē norisinās šā gada pirmajā pusē. Līdz šim izvirzītas trīs prezidentūras prioritātes - informācijas sabiedrības stiprināšana un tās piedāvāto iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšana globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošana ES kaimiņu reģionos un konkurētspējīgāka ES kā pamats izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījums nākotnes attīstībā.

Noslēdzoties pusgadu ilgušajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ministrijas saviem darbiniekiem sākušas izmaksāt prēmijas, lai pateiktos par padarīto darbu, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Veselības ministrija (VM) ir viena no pirmajām, kas tās izmaksājusi. Prēmijas saņēmuši 28 darbinieki, kuriem kopumā izmaksāti 50 900 eiro. Prēmiju apmērs ir plašs - no 378 līdz pat 4466 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tās izmaksātas algas, pusotras vai divu algu amērā, ņemot vērā katras personas darba intensitātes pakāpi, kā to paredz valdības noteikumi, skaidro ministrijā.

«Par labi padarītu darbu, tas ir viens. Bet es gribētu uzsvērt arī to, ka Veselības ministrijas darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem ministriju līmenī. Un, ņemot vērā to, lai motivētu savus darbiniekus, šīs prēmijas tika izmaksātas,» komentēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja kompensāciju izmaksu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem 10 tūkst. latu apmērā un cietušajiem - 5000 latu apmērā.

Tāpat bojāgājušo ugunsdzēsēju tuviniekiem valdība izmaksās kompensāciju 50 tūkst. latu apmērā, bet cietušajiem ugunsdzēsējiem līdz 5000.

Valdība šodien atbalstīja apropriācijas jeb līdzekļu pārdali no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžeta uz līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 15 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu atbalsta pasākumiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Līdzekļi tiek pārdalīti no VARAM apakšprogrammas «Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti», lai nodrošinātu līdzekļu atbalsta pasākumiem cietušajām un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajām personām, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem.

2010. gadā no visiem nedzīvības apdrošināšanas veidiem lielākā pieteiktā atlīdzība bija 3,2 miljoni latu, ko īpašuma apdrošināšanā pret uguns un dabas stihiju postījumiem izmaksā BTA. Savukārt otru lielāko lielāko atlīdzību virs 700 tūkstošiem latu par OCTA gadījumu plāno izmaksāt Seesam Latvia.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija liecina, ka no 18 nedzīvības apdrošināšanas veidiem vislielāko atlīdzību BTA varēru izmaksāt deviņos apdrošināšanas veidos (tajā skaitā nelaimes gadījumu, dzelzceļa transporta, gaisakuģu, kuģu, kravu, sauszemes un gaisa kuģu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, kredītu apdrošināšanā).

BTA SE Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece Db.lv, skaidrojot lielo atlīdzību, atzina, ka šobrīd mainījusies pieteiktās atlīdzības summa. «Šis ir pārapdrošināšanas gadījums saistībā ar īpašuma apdrošināšanu, kurš šobrīd tiek atjaunots. Šo atlīdzības pieteikumu saņēma BTA SE Lietuvas filiāle par vienu ārzemēs notikušu negadījumu. Sākotnēji tika pieteikta atlīdzība par 3,2 milj Ls, bet šobrīd atlīdzības summa ir samazinājusies, jo faktiskie zaudējumi bija mazāki nekā sākumā aprēķināts, esam izmaksājuši daļu atlīdzības summas, daļa vēl ir pieteikta. Šobrīd kopējā pieteikuma summa ir 2,54 milj. Ls, bet galīgais tās apmērs būs zināms, kad viss īpašums tiks atjaunots,» tā viņa, norādot, ka sīkāk par gadījumu stāstīt nevar, kamēr nav saskaņots ar klientu.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā Latvijas ēdinātāji nav guvuši nekādu nozīmīgu devumu biznesā, atzīst aptaujātie ēdinātāji.

Ēdināšanas kompānijas AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa norāda, ka, salīdzinot šī gada pirmo pusi ar tādu pašu periodu pērn, izmaiņas nav bijušas būtiskas. «Izmaiņas Lido apgrozījumā un čeku skaitā prezidentūras periodā nav bijušas tik ievērojamas, lai mēs varētu teikt, ka prezidentūra ir nesusi mums nozīmīgu devumu biznesā.»

Auziņa arī atzīmē, ka uzņēmums vēl joprojām izjūt, ka tūristu skaits ir samazinājies un neatgriežas iepriekšējā līmenī tik strauji, kā to vēlētos Lido.

Arī ēdnīcu zīmola Daily darbs Latvijas prezidentūras laikā ritējis ierastā ritmā, atzīst Daily pārvaldītājas SIA Baltic Restaurants Latvia valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.