Citas ziņas

Stendzenieks prognozē SC panākumus un nedomā, ka oligarghi aizies no politikas

BNS,13.06.2011

Jaunākais izdevums

«Es domāju, ka viņi būs. Noteikti. Es pat neredzu īsti starpību – Lembergs vai Sarkozī. Šāda tipa cilvēku – augumā mazi, ar milzīgu enerģiju, provokatīvi, gatavi skandāliem, skaļiem paziņojumiem, gatavi agresīvi aizstāvēt savu pozīciju – pasaules politikā ir ļoti daudz.

Protams, desmitgažu laikā Latvijas politika atšķaidīsies arī ar tādiem augstas raudzes diplomētiem politiķiem, piemēram, kāds ir Egils Levits. Ar tādiem politiķiem, ar kuriem mēs saprotam nobriedušu Rietumu demokrātiju politiķus. Bet tur vienmēr būs vieta spēcīgām personībām, kas ir gatavi turēt spiedienu, turēt sitienus un uzdot darba kārtību pat arī tad, ja viņi kādā brīdi ir vieni paši ar savu ideju,» sacīja Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

Reklāmas speciālists neizslēdz, ka Saeimas vēlēšanās ļoti daudz tiks izmantots administratīvais resurss un «klauvēšana pie iedzīvotāju durvīm».

«Visādi var būt. Vislabāk pie durvīm klauvēt Saskaņas centram, un vislabāk – Ušakovam personīgi [Nils Ušakovs, Rīgas mērs, red.]. Tik populārs mērs Rīgā nekad nav bijis kopš Armisteda laikiem. Tur ir arī fantastisks līdzpārdzīvojums – tu esi redzējis cilvēku nākam, ceļamies, krītam, lūdzam palīdzību, atveseļojamies, un tā jau ir daļa no mūsu visu dzīves, pieredzes. Ušakovs kā cilvēks ir tālu pāri politiķa spektram. Es domāju, ka Saskaņas centrs vilks ārā Nilu [Ušakovu] neatkarīgi no tā vai viņš ir mērs, vai nav, vai viņš ir vai nav kādā sakarā ar Saeimas vēlēšanām,» viņš teica.

Savukārt par Vienotību Stendzenieks ironozēja.

«Vienotība ir viens no ironiskākajiem nosaukumiem, kāds partijai var būt. Es domāju, ka viņi saskaldīsies. Viņiem vai nu būs jāizmet Kalniete [Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, red.] un Kristovskis [Ģirts Valdis Kristovskis, ārlietu ministrs, red.], vai arī jāsēž koalīcijā ar zaļajiem zemniekiem [ZZS, red.]. Viņi ir starp diviem dzirnakmeņiem. Es nepārstāju brīnīties, kā viņi katru dienu lokās un nāk klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem, un ik pa brīdim kādu izslēdz, kurš, piemēram, ir piedalījies geju konkursa žūrijā vai arī paudis atšķirīgu viedokli no valdes. Es domāju, ka tie cilvēki ar hipertrofētajiem ego nav spējīgi vienoties kopīgai idejai, kopīgai stratēģijai, kopīgiem mērķiem. Es pat neticu, ka viņi spētu Valdim Zatleram, pat ja viņš viņiem pievienotos, atdot sarakstā pirmo vietu, un tad Kristovskis dziļā reveransā to atbalstītu,» klāstīja Stendzenieks.

Savukārt Nacionālo apvienību viņš nodēvēja par tādu, kurai ir «šaurs redzes leņķis».«Es domāju, ka viņi ir iecirtīgi, stūrgalvīgi un ar ārkārtīgi šauru redzes leņķi, kura priekšā rēgojas tikai divgalvains ērglis. Nacionālā ideja ir ļoti spēcīga, un, ja vien viņiem pietiktu saprāta ne tikai aurot pret Krieviju, bet vienlaicīgi nostāties arī pret Zviedrijas bankām, Valūtas fondu, ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem un rietumiem – mēs Latvija kā tāda esam un spējam pastāvēt, lepna, sīksta, gudra... Viņi būtu spējīgi atbrīvot milzīgu potenciālu. Bet uz to viņi nav spējīgi un to, visticamāk, atbrīvos zaļajiem zemniekiem.»

Reklāmas aģentūras vadītājs arī norādīja, ka Saskaņas centram ir milzu kadru problēmas. «Saskaņas centram būs ļoti liela pārstāvniecība. Tur viss būs kārtībā. Bet es īsti nejūtu, ka viņi varētu pietiekami daudz cilvēku dabūt par ministriem. Viņiem vispār nav cilvēku, izņemot Urbanoviču, Dolgopolovu un Ušakovu... Varbūt pēkšņi Dolgopolovs varētu... Bet viņiem vienkārši nav cilvēku. Tajā brīdī, kad viņiem vajadzēs nominēt finanšu, ekonomikas vai satiksmes, ārlietu ministru, sāksies ārprāts. 90% no viņiem nemāk latviešu valodu,» pārdomās dalījās Stendzenieks.

Viņš arī nedoma, ka Valdis Dombrovskis varētu būt trešo reizi premjers. «Ir viens periods, kad sabiedrībā ir pieprasījums pēc nekāda premjera, pēc premjera, ko tu pat vari nedaudz tā kā pažēlot un justies pat nedaudz tā kā pārāks. Ka viņš ir tieši tāds pats kā vairums ‒ nemāk runāt, drusku sarkst... Manuprāt, Dombrovskis ir sevi pilnībā izsmēlis. Viņš pa visu šo laiku nav iemācījies runāt, nav iemācījies to valodu, kurā cilvēki savā starpā sazinās – nevis grāmatveža, nevis ekseļa tabulu, bet tieši to valodu, ko cilvēki lieto savā starpā. Turklāt viņš taču ir arī atlaists. Saeima taču ir atlaista. Un cilvēki 23.jūlijā masivēti nobalsos par to, ka šī Saeima ir atlaista,» pastāstīja Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti un iepriekš EP nepārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sejas Ivetas Grigules ievēlēšana ir pierādījums tam, ka plika un vienkārša reklāma vēl strādā, savukārt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai izgāšanās parāda, ka pārāk apjomīga un ilgi, stratēģiski gatavota reklāmas kampaņa ne vienmēr vainagojas ar rezultātu. Liela nozīme ir arī personāžu reputācijai, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie reklāmas nozares speciālisti.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka visur redzamā Grigules seja un pēc tam sekojošais rezultāts ir laba ziņa reklāmas nozares pārstāvjiem, jo tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešamas nopietnas informatīvi izglītojošas kampaņas, plika reklāma ar saukli, kas īsti neizsaka neko, vēl strādā, un to nākotnē varētu izmantot arī citi. Tajā pat laikā liela nozīme ir arī partiju personāžiem.

Šeit kā neveiksmīgu piemēru Stendzenieks min Repšes pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai neveiksmi. Lai gan šī politiskā spēka kampaņa bija ilgstoša, apjomīga, ar lieliem ieguldījumiem, tomēr gala rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta neveiksmi. Stendzenieks skaidro, ka partijas mērķauditorija bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji un citi, tomēr tās popularitāti bojājis pats Repše, kura reputācija un tēls ne visiem ir tīkams. Tāpat Latvijas attīstībai kampaņas stratēģija sākta gatavot jau pirms diviem gadiem, taču pa šādu laiku posmu daudz kas mainās, norāda Stendzenieks. Viņš komentē, ka «Repšes kuģis bija par lielu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stendzenieks: es patlaban īpaši neraujos taisīt politisko reklāmu

BNS,15.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks, kurš pirms 10.Saeimas vēlēšanām veidoja apvienības Par labu Latviju (PLL) reklāmas kampaņu, nedomā, ka pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām varētu veidot kādai partijai reklāmas kampaņu.

Uz aģentūras BNS jautājumu, vai kādai partijai varētu veidot reklāmu, viņš sacīja: «Drīzāk nē nekā jā.» Viņš arī neslēpa, ka joprojām nav saņēmis samaksu par iepriekšējās vēlēšanās paveikto.

Uz jautājumu, vai reklāmas nozarei Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir laba ziņa, viņš atbildēja: «Man grūti spriest... Katras vēlēšanas paņem milzīgus nervu, darba, emocionālos resursus. Un kā katram resursam, arī šiem ir nepieciešamība atjaunoties. Kokam ziemā vajadzīgs miera periods. Cilvēkam vajadzīgs miera periods starp vēlēšanām. Gan reklāmistam, gan vēlētājam. Starp pašvaldību un Saeimas vēlēšanām knapi bija gads, un es personīgi jutu, ka ir uz robežas. Es pašlaik īpaši neraujos taisīt politisko reklāmu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Reklāmisti saķeras cīņā par Dziesmu svētku pasūtījumu

Gunta Kursiša,15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Stendzenieks pārdeva reklāmas aģentūru?

Linda Zalāne,13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

!Mooz bijušais īpašnieks Ēriks Stendzenieks laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kāpēc izlēma pārdot reklāmas aģentūru:

«Man jau kādu laiku bija ideja nodot mantojumu un attieksmi pret darbu kādas jaunas, dedzīgas aģentūras rokās, jo kādā brīdī klientu kļuva par daudz un es jutu, ka vairs nespēju cieši visos projektos iesaistīties. Es meklēju aģentūru ar līdzīgu kultūru, attieksmi pret darbu un dedzīgu vēlmi nākotnē kļūt par labāko aģentūru tirgū Latvijā un ārvalstīs.

Vēlējos nodot grožus to cilvēku rokās, kuri šobrīd ir ļoti lielā dedzības fāzē, un tādā pavisam noteikti ir Kristaps Siliņš, kuram šķiet, ka viņš var izmainīt pasauli, uzlabot kosmosu. Šāda dedzība man ir ļoti simpātiska, un šādi strādā Apple un Google.

Mums ir pārāk mazs tirgus, bet, ja ar šādu dedzību strādātu Amerikā, tad tā būtu miljardus eiro vērta kompānija. Tuvākajā nākotnē es būšu soļa attālumā no McCann WorldGroup, jo man ir uzdevums šo darba kultūru virzīt tālāk un nedaudz uzraudzīt. Savukārt pats es vairāk fokusēšos uz klientiem, kas mani paši uzmeklē, uzticas un kuriem varu iedot labāko rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Stendzenieks: ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai

Dienas Bizness,09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai,» uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks.

«Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena.

Protams, Eiropa ir lielu problēmu priekšā, bet mēs savā dzīves un ekonomikas optimizēšanas režīmā esam tai piemērs. Tagad mēs esam tur, kur Francijai nāksies būt pēc 10 gadiem, un viņiem tik viegli neies, kā mums gāja,» Stendzenieks paudis intervijā žurnālam Sestdiena.

Db.lv jau vēstīja, ka eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem īstenos pilnsabiedrība Komunikāciju aģentūra/Mooz. Jautāts, vai eiroskeptiķiem reklāmas kampaņu netaisītu, Stendzenieks, kurš pārstāv Mooz!, Sestdienai stāstījis: «Ļaudīm, kas ļoti stīvi iestājas pret kaut ko, enerģijas pietiek tikai tikmēr, kamēr ir, pret ko iestāties. Es gandrīz taisīju kampaņu eiroskeptiķiem, kad Latvija stājās ES. Mums bija vairāki «mītiņi», tikšanās. Tās gan bija grūti dēvēt par «mītiņiem» - bija tikai telpa, pilna cilvēku, kas neklausās viens otrā un runā cits caur citu, nespēj vienoties ne par ko un beigās ir spiesti izdot katrs pa mazam bukletiņam, kurā, kritizējot Eiropas Savienību, netiek piemirsts kritizēt arī pārējos eiroskeptiķus. Pēc dažiem «mītiņiem» sapratu, ka, ja noliek rindā simt pesimistus un simt optimistus, mani kaut kā velk pie optimistiem. Es tomēr esmu diezgan konstruktīvs džeks, man patīk kaut ko taisīt, nevis demolēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nē, drīzāk par savu bērnu likteni, kuriem noteikti neesmu bijis visilgāko laiku un lielākās rūpes veltījušais tēvs, jūtos līdzatbildīgs. Par Šlesera likteni... Pirmkārt, neviens nezina, kāds būs viņa liktenis. Viņa sieva Inese droši vien lūdza Dievu, lai viņš netiktu ievēlēts un būtu vairāk mājās kopā ar bērniem,» uz žurnāla Playboy jautājumu, vai jūtas līdzatbildīgs par Aināra Šlesera likteni, sacījis reklāmists Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai apstāklī, ka Šlesers nav ticis šajā Saeimā, ir kāds viņa nopelns, Stendzenieks atbildējis: «Nevar arī saprast, vai tas ir labi vai slikti, ka viņš nav ticis. Bet netika viņš tāpēc, ka Zatlers vēl nebija paspējis nogāzties. Pietrūka laika. Ļoti maz cilvēku ir spējīgi tikt skaidrībā paši ar savām emocijām, jauc vēlmi pēc taisnības ar politiskām simpātijām.»

Stendzenieks atzinis, ka viņa labākā Šleseram veltītā reklāma bija «zemene putukrējumā. Un neapšaubāmi enerģijas dzērieni, kravas mašīnas, raķetes un buldozeri. Viss, zem kā nebija Šlesera portreta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gorilla ar sirmu un spalvainu muguru, kurš uzskata, ka pasaulē attēlu pietiek, bet īsu, kodolīgu vārdu ne

Tā sevi raksturo reklāmas aģentūras SIA !Mooz radošais direktors, līdzīpašnieks Ēriks Stendzenieks.

«Viens no pasaules reklāmas aģentūru un mediju grēka darbiem ir pārspīlēts jaunības kults. Tie sludina, ka vari būt veiksmīgs tikai tad, ja esi jauns, skaists, kusties un fotošopā vēl pielabots. Tā īsti nav tiesa. Pasaules kultūru ved uz priekšu sirmi, dzīves pieredzējuši cilvēki, kas iedrošina jaunos,» viņš uzsver.

Ē. Stendzenieks pirms 22 gadiem sāka ceļu reklāmas nozarē ar vēl citiem cīņu biedriem, aptuveni trīs uzņēmumiem, kas tolaik ielēca reklāmas aģentūru attīstības zelta laiku vagonā, kad klienti maksāja milzīgu naudu par TV klipiem, jo neviens cits tos neprata uzfilmēt. «Tie sviesta klajumi šokolādes kalnu ietvarā ir beigušies, bet darba pietiek visiem, un biznesa maratonistu vidū asiņaina konkurence nepastāv,» teic Ē. Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Stendzeniekam ļoti pietrūkstot tādu cilvēku kā Šlesers; Ušakova kaķi esot ģeniāls gājiens

Dienas Bizness,29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Aināra Šlesera aiziešanu no politikas, no politiskās reklāmas novērsies arī viens no veiksmīgākajiem šā žanra guru Ēriks Stendzenieks, kurš atzīst – cilvēku ar tādām aknām un krampi, kā bija Šlesers, viņam šobrīd uz politiskās skatuves pietrūkst, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Man ar Aināru Šleseru joprojām ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā,» laikrakstam stāstījis reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

Uz lūgumu precizēt, kādu – «tādu», Stendzenieks atbildējis ar skaidrojumu: «Ļoti principiālu. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu. Var strīdēties par idejām, bet man būtu ļoti ilgi jādomā, lai atminētos kādu gadījumu, kad Šlesers būtu mainījis savu nostāju, vai tas būtu par kādām ģimenes vērtībām, geju un lesbiešu jautājumiem, lidostu vai ko citu. Kāds viņš ir bijis, tāds ir. Tādas jaudas, mugurkaula un aknu cilvēku, ļoti pietrūkst uz politiskās skatuves.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Stendzenieks: esmu novērtējis par zemu sabiedrības spēju ļauties dzīvnieku pasaules instinktiem

Lelde Petrāne,03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Savā laikā nevienu būtisku lēmumu nepieņēmušais, allaž ar sirēnām braucošais, Ls 40 000 dīvānus slepeni pērkošais, uz Krievijas uzbrukuma piemeklēto Gruziju no olimpiskajām spēlēm nebraucošais, aploksnes ņemošais, četrus gadus oligarhus ne ar vārdu nepieminējušais Zatlers piepeši ir kļuvis par tautas varoni? Es apsveicu vēlētājus un noliecu galvu gudrās izvēles priekšā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

«Šīs vēlēšanas Latvijā bija tas pats, kas mašīnu dedzināšana un ielu kaujas nesen Londonā. Tikai pēcpadomju cilvēku izpildījumā. Londonā izmisušie cilvēki trakoja uz ielām, nedomājot, ka viņi demolē paši savu rajonu, savas darbavietas, savus veikalus un infrastruktūru. Viņi diemžēl nezināja citus risinājumus, jo auguši tiesiskā valstī ar pilsoniskām tradīcijām. Latvijas iedzīvotāji ir daudz radošāki. Latvijas cilvēki pacieta algu samazinājumu, pazemojumus, atlaišanu, ignoranci un tamlīdzīgas lietas un tieši tāpat gribēja revanšēties,» skaidro Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neoficiāla informācija liecinot, ka lēmums par to, kam uzticēt apjomīgās eiro informēšanas kampaņas īstenošanu, jau ir pieņemts - valdības dotais uzdevums līdz 60% palielināt atbalstu jaunajai valūtai iedzīvotāju vidū esot uzticēts pazīstamā reklāmas eksperta Ērika Stendzenieka vadītās reklāmas aģentūras !Mooz un sabiedrisko attiecību uzņēmuma Komunikāciju aģentūra tandēmam, vēsta laikraksts Diena.

Finanšu ministrija (FM) konkursa uzvarētāju plānojot paziņot pēc līguma saskaņošanas un parakstīšanas - aptuveni divu nedēļu laikā.

Ē. Stendzenieks šo informāciju Dienai neesot noliedzis, bet neesot arī apstiprinājis, norādot, ka nav tiesīgs publiskajā telpā izskanējušo informāciju komentēt līdz laikam, kamēr netiks oficiāli izziņoti konkursa rezultāti.

Kā atgādina laikraksts, medijos pretrunīgu reakciju un konkurējošā uzņēmuma MRS grupa pārstāvja Jēkaba Krastiņa iebildumus izraisīja fakts, ka Ē. Stendzenieks vēl pērn laikrakstam Dienas Bizness bija paudis skeptisku viedokli, ka «jebkura nauda, kas tiek izdota eiro ieviešanas reklāmā, ir zemē nomesta nauda». Vēlāk reklāmas eksperts uzsvēra, ka šis izteikums ir bijis saistāms ar situāciju, kad vēl nebija skaidrs, vai Latvija tiešām pievienosies eirozonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nodokļi jau nav nekas cits kā maksa par pakalpojumiem, kurus mums sniedz valsts. Ja šis pakalpojums ir slikts vai netiek sniegts, tad zūd interese... Es pazīstu gana daudz ekonomiski aktīvu cilvēku, kuri nodokļus maksā, bet ne valstij,» intervijā laikrakstam Diena sacījis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

«Proti, viņi uztur savus nabadzīgos radiniekus, apmaksā tiem medicīnu utt. Respektīvi, viņi maksā nodokļus, bet «pa tiešo», nenosponsorējot kādai amatpersonai braucienu uz Bahamu salām,» viņš skaidrojis.

Runājot par sociālajām kampaņām, Ē. Stendzenieks stāstījis: «Kampaņa ir veiksmīga, ja tās vēstījums sakrīt ar cilvēka veselo saprātu. Piemēram, cilvēki sprādzējas automašīnās, jo saprot, ka trieciena spēks ir lielāks par paša spēju noturēt savu rumpi... Ja runā par iespējām, pasaules pieredze liecina, ka veiksmīgas ir kampaņas, kas aicina uz labāku attieksmi pret dzīvniekiem.»

«Cilvēki ļoti labi emocionāli reaģē uz ziņām par tiem, kuri ir vājāki, neaizsargātāki, tu vari justies mazliet pārāks un gādīgs vienlaikus. Turklāt sunim neko no tevis nevajag - viņš nemēģinās aizņemties naudu un neprasīsies darbā... Līdzīgi ir ar kampaņām par nemēslošanu dabā. Jo jautājums jau ir, kas mani caur šo kampaņu uzrunā - daba, kam es, simboliski izsakoties, ticu, vai politiķis, Eiropas Savienība utt., kuriem neticu,» teicis reklāmas speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju

LETA,14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Vērtē četrus iespējamos nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus

Db.lv,02.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. augustā notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā Finanšu ministrija prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem.

Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

“Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts,12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) vadītāja amats skan vilinoši, bet tas būtu 10 gadus par agru, aģentūrai BNS sacīja reklāmas aģentūras !Mooz vadītājs Ēriks Stendzenieks, komentējot ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas aicinājumu viņam «vai kādam citam radošam prātam» apsvērt iespēju mainīt profesiju un pieteikties vakantajam TAVA vadītaja amatam.

«Protams, tas būtu brīnišķīgi – piekrist amatam, izsludināt apjomīgu iepirkumu un redzēt savus šobrīdējos cīņu biedrus svīstam konkursā un prezentējot idejas, kuras es tad varētu nežēlīgi kritizēt. Pat tikai šis viens aspekts jau padara TAVA vadītāja amatu vilinošu. Tomēr pat, ja šis piedāvājums būtu īsts, tas ir nācis kādus 10 gadus par agru,» sacīja Stendzenieks, piebilsot, ka viņam viņam vēl pietiek enerģijas aktīvam darbam aģentūrā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka TAVA direktors Armands Slokenbergs iesniedzis atlūgumu. Par to trešdien LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja Reizniece-Ozola, vienlaikus norādot: «Es aicinu varbūt Stendzinieka kungu vai kādu citu radošu prātu ar oriģinālām idejām apsvērt iespēju pamainīt karjeru. Es gribu, lai TAVA būtu stipra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Reklāmas aģentūras McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku

LETA,13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras SIA «McCann Rīga» radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku, liecina «Lursoft» informācija.

Jonāts savā īpašumā ieguvis 15% uzņēmuma pamatkapitāla daļu.

Līdz šim vienīgais SIA «McCann Rīga» īpašnieks bija uzņēmums SIA «McCann WorldGroup», kurā 60% pamatkapitāla daļu pieder Kristapam Siliņam, bet 40% - Aināram Ščipčinskim.

Izmaiņas komercreģistrā veiktas šā gada 11.jūlijā.

Reklāmas aģentūra «McCann Rīga» ir daļa no «McCann» komunikācijas grupas uzņēmumiem Latvijā. Grupas uzņēmumi nodrošina zīmolu stratēģijas konsultācijas, dizaina, sabiedrisko attiecību un mediju plānošanas risinājumus.

SIA «McCann Rīga» dibināta 1995.gadā, tās pamatkapitāls ir 85 372 eiro. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 1,541 miljons eiro, bet peļņa - 101 388 eiro.

Kā ziņots, jūlija sākumā «McCann» no Ērika Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!». Aģentūras iegādes darījuma summa netiek atklāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi, kas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu reklāmās attēlot jebkādas personas, visticamāk, nesasniegtu iecerēto rezultātu. Dienas aptaujātie eksperti norāda, ka alkohola reklāmas ir iespējams padarīt pievilcīgas arī bez cilvēku parādīšanās tajās, turklāt mūsu sabiedrībai aizliegumi var radīt tieši pretēju efektu.

Asākās diskusijas publiskajā telpā bijušas par cilvēku parādīšanos alkohola reklāmās. Sākotnēji VM bija iecerējusi, ka tajās nedrīkstēs parādīties mūziķi, dziedātāji, aktieri un sportisti, taču kultūras darbinieki pret to iebilda, norādot, ka tas ir diskriminējoši. Vēlāk nolemts šo prasību attiecināt uz visiem.

Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers Dienai atzīst, ka cilvēka iesaistīšana reklāmas rullītī ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā radīt iedarbīgu vēstījumu. «Ja cilvēkam ir vajadzīgs noteikta veida pakalpojums vai prece, viņš bieži skatās uz sev līdzīgiem, kas var pateikt priekšā. Ja tu nezini, ko šodien darīt, un tev kāds priekšā pasaka, ka būtu labi iedzert, tu, iespējams, padomāsi - kāpēc ne,» norāda I. Austers un piebilst, ka reklāma kopumā bieži atrisina cilvēka nenoteiktību kādā situācijā. Cilvēka seja reklāmā ir spēcīgs ierocis, jo patērētājs uzticas tam, kas viņam ir līdzīgs. Tai pašā laikā profesors norāda, ka reklāmas industrijas speciālisti ir pietiekami spēcīgi, lai varētu izdomāt alternatīvu uzrunāšanas veidu, kas nemazinātu efektu: «Piemēram, dialogs reklāmā jau pats par sevi dod daudz ko, pat ja tu cilvēkus neredzi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Stendzenieks: Aizliedzot enerģijas dzērienu pārdošanu bērniem, varētu «nozvejot» jauno māmiņu balsis

Dienas Bizness,17.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēlme aizliegt pārdot enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem man nav saprotama, it īpaši pašlaik. Tam vienkārši nav loģiska izskaidrojuma. Es vēl saprastu, ja kāds politiskais spēks īsu brīdi pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām nāktu klajā ar ideju ieviest šādu ierobežojumu - tādā veidā nenoliedzami var «nozvejot» jauno un vēl topošo māmiņu balsis,» tā žurnālam Sestdiena izteicies Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

«Bet tagad?! Saeimas vēlēšanas ir pagājušas, līdz nākamajām jāgaida četri gadi. Šo četru gadu laikā visas jaunās māmiņas būs aizmirsušas, kura bija tā partija, kas izvirzīja attiecīgos ierobežojumus, un viss izdarītais būs vējā. Protams, pa vidu vēl ir pašvaldību vēlēšanas, bet tajās darbojas pavisam citi kritēriji, pēc kuriem vēlētāji izdara savu izvēli,» spriedis Ē. Stendzenieks, jautāts vai būtu jāaizliedz enerģijas dzērienu pārdošana bērniem.

«Raugoties uz centieniem aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību noteiktai patērētāju daļai, rodas jautājums par to, kā īsti darbojas demokrātiska valsts, kādi procesi tajā tiek īstenoti. Manuprāt, ir absurdi, ka, ieviešot valstī demokrātiju, dažādu aizliegumu daudzums ne tikai nesamazinās, bet pat pilnīgi pretēji - palielinās,» uzskata reklāmists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas reklāmas tēva Ērika Stendzenieka pirms vienpadsmit gadiem izveidotais Latvian Art Directors Club (LADC) jeb Latvijas radošo direktoru klubs, darba tirgū laiž pirmos reklāmas skolas «produktus».

Rīt, 10. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 intelektuālajā kultūras klubā Cafe Film Noir gaidāms pēdējais pārbaudījums - studentu labāko darbu prezentācijas, savukārt piektdien, 13.maijā – izlaidums reklāmas aģentūrā McCANN Riga.

LADC pārstāv Ēriks Stendzenieks, Voldemārs Dūdums, Andris Rubīns, Jānis Joņevs, Zigurds Zaķis, Miķelis Baštiks, Aleksandrs Bētiņš un daudzi citi, kas pērn vasarā aizsāka iniciatīvu LADC skola, vienojot 17 talantīgākos jauniešus no visas Latvijas. Topošajiem reklāmistiem tika dota iespēja 10 mēnešu garumā apgūt visas reklāmas zinības Latvijas lielākajās radošajās aģentūrās un studijās pie reklāmas un dizaina praktiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stendzenieka uzņēmuma uzvarēto eiro kampaņu izņem no budžeta

Dienas Bizness,07.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums, vērtējot priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīja Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK (NA) ierosinājumu izslēgt no budžeta finansējumu eiro ieviešanas komunikācijas pasākumu nodrošināšanai, kam bija paredzēti 280 815 eiro (197 132 lati).

Par šo ierosinājumu balsoja 44 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības, Saskaņas centra un NA, bet pret bija 36 Vienotības, Reformu partijas un neatkarīgie deputāti, vēl pieci koalīcijas deputāti balsojumā atturējās. Savukārt balsojumā nepiedalījās 12 deputāti, raksta portāls Diena.lv.

NA deputāts Jānis Dombrava no tribīnes izteicās, ka šāds ierosinājums nācis, jo NA bija nikna par kampaņu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas bijusi vērsta pret šo partiju. Viens no šīs kampaņas veidotājiem ir reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kura vadībā top arī eiro popularizēšanas kampaņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stendzenieks par Latvijas finanšu sektorā notiekošo: «Monētai ir divas puses.»

Lelde Petrāne,27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Jebkurš, kurš šodien izsaka prognozes, ir vai nu gaišreģis, vai šarlatāns»

«Monētai ir divas puses,» sarunā ar biznesa portālu db.lv par to, kā notiekošais finanšu sektorā, ietekmē Latvijas tēlu un reputāciju, sacīja reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks.

«No vienas puses var teikt, ka skandāls zāģē kantes Latvijas finanšu reputācijai, no otras puses - varbūt tieši šobrīd Latvijas finanšu sistēma sakārtojas un attīrās. Varbūt, ka tā pat ir laba ziņa. Grūti pateikt,» sprieda Ē. Stendzenieks.

«Īsā laikā ir bijuši tik blīvi notikumi un tik daudz skandālu ar tik īsu intervālu, ka droši vien paies vēl daži mēneši, kamēr tās putas noskries un mēs pa īstam redzēsim, vai noguldītāji rauj ārā naudu no citām bankām un kā tas ietekmē visu pārējo ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru