«Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai,» uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks.
«Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena.
Protams, Eiropa ir lielu problēmu priekšā, bet mēs savā dzīves un ekonomikas optimizēšanas režīmā esam tai piemērs. Tagad mēs esam tur, kur Francijai nāksies būt pēc 10 gadiem, un viņiem tik viegli neies, kā mums gāja,» Stendzenieks paudis intervijā žurnālam Sestdiena.
Db.lv jau vēstīja, ka eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem īstenos pilnsabiedrība Komunikāciju aģentūra/Mooz. Jautāts, vai eiroskeptiķiem reklāmas kampaņu netaisītu, Stendzenieks, kurš pārstāv Mooz!, Sestdienai stāstījis: «Ļaudīm, kas ļoti stīvi iestājas pret kaut ko, enerģijas pietiek tikai tikmēr, kamēr ir, pret ko iestāties. Es gandrīz taisīju kampaņu eiroskeptiķiem, kad Latvija stājās ES. Mums bija vairāki «mītiņi», tikšanās. Tās gan bija grūti dēvēt par «mītiņiem» - bija tikai telpa, pilna cilvēku, kas neklausās viens otrā un runā cits caur citu, nespēj vienoties ne par ko un beigās ir spiesti izdot katrs pa mazam bukletiņam, kurā, kritizējot Eiropas Savienību, netiek piemirsts kritizēt arī pārējos eiroskeptiķus. Pēc dažiem «mītiņiem» sapratu, ka, ja noliek rindā simt pesimistus un simt optimistus, mani kaut kā velk pie optimistiem. Es tomēr esmu diezgan konstruktīvs džeks, man patīk kaut ko taisīt, nevis demolēt.»
«Ne jau tas, ka man briesmīgi patiktu eiro, bet tas, ka nav plāna B,» viņš sacījis, jautāts, kas ir konstruktīvs eiro ieviešanā. «Pēdējos pārdesmit gadus Latvija ļoti mērķtiecīgi gājusi uz Eiropas Savienību, uz eiro ieviešanu. Ja būtu divi līdzvērtīgi plāni, tad varētu skatīties, kurā pusē nostāties, izvērtēt par un pret. Ja šāda plāna B nav, tad, neieviešot eiro, iestājas milzīgs daudzums seku, kurām neviens īsti nav gatavs. Pat ne paši eiroskeptiķi,» skaidrojis reklāmists.
Atbildot uz jautājumu - ja Saskaņas centrs piedāvātu taisīt viņiem kampaņu, vai taisītu - Stendzenieks atbildējis: «Domāju, ka ne... Bet varbūt jā? Nē, es tomēr nejūtos pilnīgi drošs no austrumu puses. Nevarētu arī sava tēva dēļ, kurš ir leģionārs un man daudz ko mācījis gan par Latviju, gan dzīves principiem kopumā.»
Uz norādi, ka teicis «varbūt», Stendzenieks atbildējis: «Tas bija mans domāšanas process, kas atspoguļojās sejā. Mēģināju saprast, kas notiek, ja Saskaņas centrs latviskojas un mainās, visas tās leģendas. Bet tad tomēr noslēdzu apli ar to cilvēku sarakstu, kuriem man jāskatās acīs, un galu galā spogulī arī šad tad jāpaskatās. Tāpēc zem šī vienādojuma pavilku apakšā «Nē».»