Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Krievijas bankas un kompānijas, kas veikušas ieguldījumus parādu krīzes nomocītajā Kiprā, riskē zaudēt miljardiem dolāru, ja Vidusjūras valsti piemeklēs maksātnespēja, prognozējusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Lai gan Kipra un Eiropas Savienības (ES) valstis uzsākušas sarunas par starptautisko palīdzību aptuveni 17 miljardu eiro apmērā, Moody’s uzskata, ka valsts maksātnespējai ir augsta iespējamība vai arī Kipras valdība varētu tikt piespiesta izmantot jebkuru instrumentu parādu kalnu samazināšanai, tostarp radot zaudējumus privātajam sektoram, vēsta Reuters.

Moody’s aplēsusi, ka Krievijas bankas un kompānijas Kiprā ieguldījušas aptuveni 30 līdz 40 miljardus ASV dolāru. Savukārt Kipras bankās izvietoti noguldījumi 12 miljardu ASV dolāru apmērā no Krievijas. Saskaņā ar Moody’s aprēķiniem, pastāv liela iespēja, ka aptuveni 19 miljardus ASV dolārus no šīs naudas Krievija nevarēs atgūt.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Noguldījumu «apcirpšana» Kiprā, lai atrisinātu šīs valsts parādu krīzi, būs katastrofāla ne tikai Kiprai, bet arī visai eirozonai, pavēstījis šīs valsts finanšu ministrs Mihalis Saris (Michalis Sarris).

Baidoties no šāda notikumu pavērsiena, noguldītāji Kiprā no bankām sākuši izņemt savus finanšu līdzekļus. Aizvadītā mēneša laikā no Kipras bankām varētu būt izņemts aptuveni miljards eiro, atsaucoties uz avotiem minētajā valstī, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskās glābšanas ietvaros noguldītājiem vajadzētu pieciest savu depozītu samazinājumu. Radušās šaubas, vai parādu krīzes nomocītā valsts spētu atmaksāt aizdevumu. Tāpēc izskanējusi ideja, ka tiem, kuri Kipras bankās noguldījuši vairāk par 100 tūkstošiem eiro, vajadzētu piekrist savu noguldījumu samazināšanai, lai ierobežotu uzblīdušo Kipras finanšu sektoru. Kiprā ir noteikti zemi uzņēmumu ienākumu nodokļi, kas piesaistījis nereti šaubīgas izcelsmes naudu. Nesen atklātībā parādījās ziņojums, ka Kipra ir pārpludināta ar Krievijas organizētās noziedzības naudu. Vācijas politiķi izteikušies, ka Kipras ekonomika ir balstīta uz «Krievijas oligarhiem, serbu mafiju un nodokļu nemaksātājiem» un banku sabrukuma gadījumā eirozona neciestu, raksta The Telegraph.

Maskavas debesskrāpjos, kas raksturo Krievijas uzplaukuma laika centienus izveidot Rietumiem līdzīgu finanšu centru, liela daļa biroju platību stāv tukšas, jo realitātē Maskavas miljardieri meklē laimi ārzemēs, un daudzi uzņēmēji reģistrē savas kompānijas Lielbritānijā, Nīderlandē, Šveicē vai Kiprā, bet ne pašā Krievijā. Turklāt tiek lēsts, ka arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins tur savu naudu ārzonās.

Kā raksta nytimes.com, Krievijas nauda baidās no Krievijas, un kopš 2008. gada vairāk nekā 350 miljardi kapitāla ir pametuši valsti, valdot neuzticībai tās sistēmai. Šie miljardi meklē gan slepenību, gan drošību, un Eiropas Savienībā atradās tiem drošs patvērums, sākās «mīlas dēka» starp Kipras bankām un Krievijas naudu, un vēl pirms dažām nedēļām Kipras galvaspilsēta Nikosija bija svarīgākais Krievijas naudas turētājs. Tagad situācija ir mainījusies, finanšu paradīze ir sagrauta un noguldītājiem tiek piemērotas milzu nodevas, ko Krievijas puse jau nosaukusi par zādzību.

Nikosija bija otra lielākā Krievijas finanšu galvaspilsēta aiz Maskavas, un tiek lēsts, ka lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju tās bankas kontā bija vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati, Kipra bija galamērķis 34% no visām Krievijas investīcijām 2011. gadā un veidoja 28% no ārvalstu tiešajām investīcijām Krievijā, tomēr šie dati neuzrāda reālo investīciju apjomu, jo nauda ceļo caur Nikosijas ārzonas kompānijām un atkal ienāk valstī kā ārvalstu investīcijas. Tādējādi Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble ir norādījis, ka tas raisa aizdomas par naudas atmazgāšanu. No otras puses, daudzi legāli Krievijas uzņēmēji arī tur Kiprā naudu, piemēram, Krievijas metālapstrādes oligarhi kontrolē savus uzņēmumus caur Kipras kompānijām. Tāpat arī valstij piederošiem uzņēmumiem ir konti Kiprā, piemēram, naftas kompānijai Rosneft un bankām Sberbank un VTB.

Kipras dramatiskā parādu krīze Latvijas ceļotājus īpaši neietekmē, tomēr tūrisma jomas pārstāvji iesaka rēķināties ar nepieciešamību pēc skaidras naudas. Tūrisma operatori norāda arī uz izdevīgām cenām braucot uz Kipru.

Ceļojumu biroja Jēkaba aģentūra Mārketinga un projektu vadītājs Juris Alksnis skaidroja, ka, līdzīgi kā Ēģiptes vai Grieķijas gadījumā, nemieri un demonstrācijas tūristus neietekmē, jo ir lokalizēti atsevišķās valsts vietās.

Kiprai tūrisma nozare ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc valsts pieliks pūliņus, lai krīzes iespaidu uz to samazinātu. Tāpēc, ja jāizvēlas kur braukt, tad Kipra patlaban ir izdevīgs galamērķis, jo valsts tūrisma nozare, saistībā ar negatīvajām ziņām par valsts ekonomikas stāvokli, lai izvairītos no ceļotāju apmēru krituma, samazinās cenas. J. Alksnis norādīja, ka šis samazinājums gan būs vien tikai daži procenti.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Finanšu sektora konsolidācija un globālo izaugsmes tempu bremzēšanās koriģējusi šā gada eirozonas IKP prognozi par 0,5% uz leju, salīdzinot ar 2012. gadu. Nav izslēgta arī vēl lielāka ekonomikas saraušanās.

Par to liecina vairāku Eiropas institūciju apkopotais ziņojums par eirozonas ekonomikas prognozēm 2013. un 2014. gadā. Ziņojumā teikts, ka eirozonas krīze, strukturālās problēmas augošās ekonomikas valstīs, kā arī joprojām vājā ASV ekonomikas atkopšanās, visticamāk, mazinās cerēto pasaules ekonomikas izaugsmi vēl vismaz visa 2013. gada laikā. Tāpat arī esošā un plānotā Japānas monetārā politika ir paaugstinājusi globālo obligāciju un biržas tirgu nepastāvību, skarot arī eirozonu, lai arī šī ietekme būs ievērojami mazāka nekā krīzes laikā. Lai gan finanšu sektora konsolidācija daudzās eirozonas valstīs ir kļuvusi mazāk ambicioza, tomēr turpinās arī 2013. gadā vājināt ekonomiku. Savukārt 2014. gadā, kad fiskālā politika atkal varētu kļūt neitrāla, bet iesāktās reformas tiks turpinātas un veiksmīgi īstenotas, eirozonas ekonomika atkal varētu atgriezties pie prognozētās 1,2% IKP izaugsmes. Tomēr ar to nebūs pietiekami, lai mazinātu bezdarba apjomus šīs zonas valstīs, kas turpinās pieaugt, sasniedzot 12,5%.

Aizdevumu izsniegšanas pieauguma temps privātajam sektoram eirozonā šā gada septembrī nedaudz palēninājies, otrdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB).

Eirozonas banku aizdevumi privātajam sektoram septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, palielinājušies par 0,6%.

Tādējādi aizdevumi pieauguši nedaudz lēnāk par augustā reģistrēto kāpumu 1% apmērā.

ECB norāda, ka ilgstošā un dziļā finanšu krīze eirozonas dalībvalstīs radījusi kreditēšanas apsīkumu, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomikas aktivitāti.

ECB jau vairākkārt uzsvērusi, ka vāja aizdevumu izsniegšanas aktivitāte bremzē eirozonas ekonomikas atveseļošanos, un tam piekrīt arī analītiķi.

Lai palīdzētu eirozonas ekonomikai atveseļoties, ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu gaitā 9.martā sāka iegādāties obligācijas, tādējādi cenšoties novērst ilgstošas deflācijas periodu un veicināt eirozonas ekonomikas izaugsmi.

Aizdevumu izsniegšanas pieauguma temps privātajam sektoram eirozonā šā gada jūlijā nedaudz paātrinājies, piektdien paziņoja ECB.

Eirozonas banku aizdevumi privātajam sektoram jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājušies par 1,3%.

Tādējādi aizdevumi pieauguši nedaudz straujākā tempā par jūnijā reģistrēto kāpumu 1,2% apmērā.

Tikmēr mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms vien jūlijā palielinājies par 2%, kas seko 1,9% kāpumam iepriekšējā mēnesī.

ECB norāda, ka ilgstošā un dziļā finanšu krīze eirozonas dalībvalstīs radījusi kreditēšanas apsīkumu, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomikas aktivitāti.

ECB jau vairākkārt uzsvērusi, ka vāja aizdevumu izsniegšanas aktivitāte bremzē eirozonas ekonomikas atveseļošanos, un tam piekrīt arī analītiķi.

Aizdevumu izsniegšanas pieauguma temps privātajam sektoram eirozonā šā gada februārī nedaudz paātrinājies, otrdien paziņoja ECB.

Eirozonas banku aizdevumi privātajam sektoram februārī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājušies par 1,1%.

Tādējādi aizdevumi pieauguši nedaudz straujākā tempā par janvārī reģistrēto kāpumu 0,8% apmērā.

Tikmēr mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms vien februārī palielinājies par 0,9%, salīdzinot ar 0,6% kāpumu janvārī.

ECB norāda, ka ilgstošā un dziļā finanšu krīze eirozonas dalībvalstīs radījusi kreditēšanas apsīkumu, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomikas aktivitāti.

ECB jau vairākkārt uzsvērusi, ka vāja aizdevumu izsniegšanas aktivitāte bremzē eirozonas ekonomikas atveseļošanos, un tam piekrīt arī analītiķi.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Kad reiz esi «iekšā», attieksme ir pielaidīgāka, skaidro ES politikas eksperti.

Tāds eirozonas kandidātvalstīm būtisks kritērijs kā inflācija patiesībā sistēmiski nemaz nav tik nozīmīgs elements, Latvijas žurnālistu seminārā Briselē sacīja ekonomikas un finanšu politikas domnīcas Bruegel vadītājs Guntrams Volfs. «Var būt laba un slikta inflācija. Sliktā ir kredītu un patēriņa bums, kas nav ilgtspējīgs. Tādu pirms nesenās krīzes pieredzēja arī Latvija,» sacīja ekonomists.

Cita ES amatpersona, kas nebija pilnvarota runāt visas institūcijas vārdā, komentēja, ka gan Latvijā pašlaik un konkrēti, gan kurā katrā dalībvalstī vēl būtiskāks faktors ir konkurētspēja. Tāpat zināms, ka Latvijā atalgojumam laika gaitā ir visai augstu jāpievelkas pie Rietumeiropas vidējā līmeņa, un bez inflācijas tam nenotikt. ES amatpersona tāpat norādīja, ka arī deflācija nav ilgtermiņa risinājums zemai konkurētspējai.

Aizdevumu izsniegšanas pieauguma temps privātajam sektoram eirozonā šā gada novembrī paātrinājies, ceturtdien paziņoja ECB.

Eirozonas banku aizdevumi privātajam sektoram novembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, palielinājušies par 1,3%.

Tādējādi aizdevumi pieauguši straujāk par oktobrī reģistrēto kāpumu 1% apmērā.

ECB norāda, ka ilgstošā un dziļā finanšu krīze eirozonas dalībvalstīs radījusi kreditēšanas apsīkumu, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomikas aktivitāti.

ECB jau vairākkārt uzsvērusi, ka vāja aizdevumu izsniegšanas aktivitāte bremzē eirozonas ekonomikas atveseļošanos, un tam piekrīt arī analītiķi.

Lai palīdzētu eirozonas ekonomikai atveseļoties, ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu gaitā 9.martā sāka iegādāties obligācijas, tādējādi cenšoties novērst ilgstošas deflācijas periodu un veicināt eirozonas ekonomikas izaugsmi.

ES politika Nākamā krīze prasīs eirozonas politisko vienotību; franči rāda labo gribu ar budžeta disciplīnu.

Šodien Mesebergā, Vācijā, Francijas prezidents Emanuels Makrons tiekas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai panāktu vienošanos par ticamu eirozonas kopējo politiku neizbēgamo nākotnes satricinājumu gadījumos.

Šis abu Eiropas lielvalstu starpā ilgi diskutētais kopējais redzējums ir nepieciešams, lai turpinātu diskusiju par vienotu politiku jau ES Padomes samitā nākamnedēļ, kur 29. jūnijā tiks spriests tieši par monetārās savienības reformu. Principā tas nozīmē kopēja eirozonas budžeta instrumentu radīšanu ar mērķi krīzes situācijās dot skartajām dalībvalstīm amortizāciju un manevra iespēju. Gan reformas apjoma ambīciju ziņā, gan jautājumā, kādiem tieši šiem instrumentiem ir jābūt, viedokļi aizvien atšķiras, un tos nosaka dalībvalstu iekšējās politiskās situācijas.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Kipras parādsaistību krīze rada sistēmisku risku, kas draud izvērsties visā eirozonā, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms. Viņš arī atzinis, ka Kiprai nav citu iespēju, kā vien piekrist starptautiskajam aizdevumam.

Tikmēr izskanējis, ka Kipras politiķi atteikušies no pretrunīgi vērtētajām nodevām noguldījumiem. Patlaban gan vēl nav zināms, kādā veidā Kipra varētu iegūt starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamo finansējumu, vēsta BBC. Iepriekš tika pieļauts, ka valsts papildus naudu varētu meklēt sociālajos fondos vai arī piesaistot finansējumu no Krievijas.

Eirozonas finanšu ministru padomes prezidents uzrunājot Eiropas Parlamenta ekonomikas komiteju, norādījis, ka lēmumus, kura ietvaros ar nodevu tikti aplikti mazie noguldījumi, tapis sadarbībā ar Eirogrupu, tāpēc viņš par to uzņemas pilnu atbildību. Tomēr J. Deiselblūms uzsvēra, ka nodeva bijusi mērķēta tieši pret nerezidentiem. «Lielākā daļa noguldītāju Kiprā par tādiem patiesībā nav uzskatāmi. Viņi ir investori,» sacīja J. Deiselblūms. Taču to, ka ar nodevu jāapliek arī noguldījumi, kas ir mazāki par 100 tūkstošiem, izdomājusi Kipras puse, uzsvēra Eirogrupas vadītājs.

Gandrīz pēc divu nedēļu ilga laikposma Kipras bankas atsākušas darbu. Situācija pagaidām saglabājas mierīga, tomēr pastāv bažas par strauju kapitāla aizplūšanu no kredītiestādēm.

[Papildināta 1. - 3. rindkopa]

Lai nepieļautu nekārtības, Kipras valdība ieviesusi stingrus drošības pasākumus un bankas apsargā gan policija, gan arī privātas apsardzes kompānijas darbinieki. Banku darbs uzsācies mierīgi, vēsta The Guardian, norādot, ka daļa banku filiāļu tomēr darbu atsākušas ar novēlošanos.

Pirms banku atvēršanas pie tām izveidojās rindas, ar valsts iedzīvotājiem, kas vēlējās tikt pie savas naudas. Kāds pensionārs, gaidot bankas atvēršanu, sarunā ar Bloomberg atzinis, ka viņam bijuši dažu eiro monētu uzkrājumi un viņam nācies ierobežot savus produktu pirkumus, lai izdzīvotu. Savukārt veikala īpašniece Maria Karalambusa (Mari Charalambous) norādījusi, ka uz banku neies, jo baidās no tā, ka tur var izcelties haoss.

Uzņēmumiem, kuru akcionāri reģistrēti Kiprā, šīs valsts problēmas biznesu Latvijā neietekmēšot.

Pēdējos pāris gados zemo nodokļu valsts Kipras tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas par 50% un 2012. gada beigās jau sasniedza 419,6 mil. Ls iepretim 282 milj. Ls 2010.gada beigās, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Turklāt no eirozonas valstīm Kipra investīciju ziņā atpaliek tikai no Nīderlandes (562,6 milj. Ls). Dati liecina, ka vairāk nekā 100 milj.Ls Kipras investori ieguldījuši apstrādes rūpniecībā. Tomēr Kipras krīze Latvijā strādājošos uzņēmumus, kuru akconāri reģistrēti Kiprā, neietekmēs, liecina DB aptaujātie uzņēmumi, kā galveno argumentu minot to, ka norēķinu konti atrodas Latvijā.

«Neprognozēju, ka Latvijas kompānijām, kuru mammām ir Kipras pieraksts, varētu būt kādas problēmas,» DB situāciju vērtē ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu viedokli pamato ar to, ka Kipra bija tikai investīciju tranzītvalsts, kura izmantoja savas priekšrocības, piemēram, Krievijas, Lielbritānijas, Šveices ieguldījumu «ceļošanā» uz konkrētu mērķi, piemēram, Austrumeiropā.

Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka eirozonas krīzei, kas Eiropā plosījusies jau četrus gadus, pienācis gals, tādējādi cenšoties atjaunot pasaules uzticēšanos reģionam.

Vizītē Japānā Francijas prezidents, uzrunājot vietējos biznesa līderus, apgalvoja, ka eirozonas krīze ir stiprinājusi Eiropu, vēsta BBC. «Es ticu, ka ekonomiskā krīze, nav vājinājusi eirozonu un tieši pretēji - to stiprinās. Patlaban mums ir visi stabilitātes un solidaritātes instrumenti. Panākts uzlabojums eirozonas ekonomiskajā pārvaldīšanā – izveidota banku savienība. Mums ir budžeta jautājumu regulēšanas instrumenti, kas ļauj kļūt labāk koordinētiem,» sacījis F. Olands.

«Jums Japānā jāsaprot, ka krīze Eiropā ir beigusies,» uzsvēris Francijas prezidents.

Bezdarba līmenis eirozonā sasniedzis rekordaugstu rādītāju – kopumā Eiropas monetārajā savienībā bez darba ir 19,38 miljoni cilvēku. Francijā bezdarbs sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 15 gadu laikā. Savukārt Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) salīdzinoši nesen aicināja Franciju ieviest dažādas reformas, pretējā gadījumā riskējot ar atpalikšanu no citām eirozonas valstīm.