Solidaritātes iemaksu dēļ banku izsniegtie kredīti varētu sadārdzināties, intervijā pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Viņš norādīja, ka asociācija turpinās dialogu un skaidros valdībai, Saeimai un arī sabiedrībai, kādus riskus asociācija saskata, it īpaši, balstoties tajā, ko likumdevējs ir definējis, kā šī nodokļa mērķi.
"Ja šī nodokļa mērķis ir attīstīt kreditēšanu, mēs gribam vērst likumdevēja uzmanību uz faktu, ka ar šāda veida nodokli to sasniegt, visticamāk, neizdosies. Tieši pretēji, iespējams, ka efekts būs dārgāki kredīti gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem," sacīja Cērps.
Vienlaikus viņš gan arī atzīmēja, ka bankas darbojas brīvā konkurences tirgū, tāpēc nevar spekulēt ar prognozēm, kā katra banka reaģēs uz pieaugošajām izmaksām. "Katrā ziņā tas, ka bankas var daļu no pieaugošām izmaksām iecenot savos produktos, ir iespējams. Šādus lēmumus katra banka pieņems individuāli, novērtējot savu tirgu un kreditēšanas politiku," teica Cērps.
Asociācijas vadītājs norādīja, ka līdzīgas problēmas Igaunijā un Lietuvā ir risinātas citādi, tostarp Igaunijā tas ir risināts, ceļot uzņēmumu ienākuma nodokli par diviem procentpunktiem visiem uzņēmumiem, bet Lietuva ir pieņēmusi nodokli, kas attiecas tieši uz banku sektoru, taču no nodokļu bāzes izslēdzot jauno kreditēšanu.
"Jaunā kreditēšana nebūt nav triviāli apjomi. Ja mēs paskatāmies uz šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tad Latvijā jaunos kredītos ir izsniegti 1,6 miljardi eiro. Ja tos iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē, tad tas nerada stimulu kreditēšanai," teica Cērps.
Viņš arī minēja, to, ka šāds nodoklis nesasniegs paredzēto efektu, Finanšu nozares asociācija valdībai jau ir norādījusi labu laiku atpakaļ. Tāpat no šāda nodokļa piemērošanas šogad augustā valdību Latvijas ekonomikas novērtējumā rosināja atturēties Starptautiskais Valūtas fonds.
"Tas nozīmē, ka nebūt nav tā, ka mēs pašlaik runājam par kaut ko, kas ir tikai un vienīgi banku interesēs. Es domāju, mēs runājam par lietām, kas ir sabiedrības interesēs. Apstākļos, kad ir atsācies pieprasījums pēc kredītiem, darījumu apjomu līknes sāk iet uz augšu, sabiedrības interesēs nav pasākumi, kas var kredītus sadārdzināt," sacīja Cērps.
Viņš pauda, ka tas, ko saka likumprojekta anotācija un Latvijas Banka, ir, ka šis nodoklis var veicināt kreditēšanu, taču tieši tas ir tas, ko bankas nesaskata, par spīti iestrādātajai atlaižu sistēmai. Jo, lai varētu kvalificēties atlaidēm, lielākajām bankām ir jāaudzē kredītportfelis par apmēru, kas būtiski pārsniedz reālistiski sagaidāmu kredītportfeļa pieaugumu.
"Visticamākais iznākums būs tāds, ka bankām šis nodoklis būs jāmaksā - it īpaši lielajām, bet arī vairākām mazajām. Lielāki nodokļi pēc definīcijas nevar veicināt kreditēšanu. Tas ir tieši tik vienkārši," sacīja Cērps.
Pēc viņa teiktā, valdība, neskatoties uz šiem argumentiem, ir nolēmusi īstenot attiecīgo ideju tādēļ, ka ir nepieciešams finansēt pieaugušos budžeta izdevumus. "Mēs piekrītam tam, ka valsts budžetā pieaug izdevumi valsts aizsardzībai un drošībai. Tas ir kaut kas tāds, kam finanšu nozare fundamentāli piekrīt un ko pilnībā atbalsta. Mūsuprāt, problēmas rada tas, ka šo pieaugošo vajadzību pēc budžeta finansēšanas cenšas atrisināt tikai uz vienas nozares rēķina. Tas rada ārkārtīgi bīstamu precedentu nodokļu vidē attiecībā arī uz citām nozarēm," uzsvēra Cērps.
Tāpat viņš norādīja, ka šis nodoklis ir ar noteiktu gala termiņu, bet, ja tā piemērošanas laiks ir tik ilgs kā trīs gadi, tad nav garantijas, ka budžetā radīsies tik lieli papildu ieņēmumi, lai pēc tam šo nodokli varētu viegli atcelt. "Tas, mūsuprāt, arī ir ļoti liels risks," piebilda asociācijas vadītājs.
