Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce pēc gandrīz 10 gadu darba uzņēmumā ir nolēmusi atkāpties no amata. Lidostas "Rīga" ilggadējās vadītājas pēdējā darba diena ir šodien, 15.aprīlī.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas lidostas komanda ar milzīgu atdevi ir strādājusi, ne tikai lai atbalstītu mediķus epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā un nodrošinātu lidostas operatīvo darbību repatriācijas un citu atļauto reisu apkalpošanā, bet arī lai optimizētu finanšu resursus krīzes pārvarēšanai un izstrādātu darbiniekiem un uzņēmumam labvēlīgāko pēckrīzes atjaunošanas plānu," pauž uzņēmuma vadītāja.

Lidosta "Rīga" ir izstrādājusi un apstiprinājusi pasākumu kopumu uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai ārkārtas situācijas apstākļos un darbības atsākšanai ilgtermiņā, un sagatavojusi iesniegšanai valdībā priekšlikumus valsts atbalsta pasākumiem krīzes seku pārvarēšanai.

Pēdējos 10 gados uzņēmums infrastruktūras attīstībā ieguldījis vairāk nekā 250 milj. eiro, bet nākamajos piecos gados sešos lielos projektos plānots investēt 225 milj. eiro, to Rīgas Aviācijas forumā 2019 norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Runājot par lidostas kā centra jeb mezgla izveidi, viņa sacīja, ka ar septiņiem milj. pasažieru, no kuriem 28% lido tranzītā un transfērā, ar vairāk nekā 83 tūkst. apkalpotu lidaparātu un vairāk nekā 28 tūkst. t kravu pērn lidosta augusi straujāk nekā lidostas vidēji Eiropā. Savukārt pērn Rīga bija ceturtā straujāk augošā lidosta Eiropā.

Patlaban lidosta ir absolūts līderis Baltijas valstīs apkalpoto lidojumu, pasažieru un kravu apjoma ziņā, taču ir jāskatās tālāk uz Skandināviju un Ziemeļeiropu, uzsvēra I. Līce. Viņa norādīja, ka lidostu izmanto 20 lidsabiedrības, nodrošinot plašu zemo izmaksu un arī pilna servisa pakalpojumu klāstu. No lidostas var sasniegt vairāk nekā 100 galamērķus, tostarp visus lielākos Eiropas aviomezglus. «Ir jādomā par 85 milj. (potenciālo) klientu, ko var sasniegt 24 stundu laikā,» Rīgas ģeogrāfiskā izdevīguma lomu atzīmēja lidostas vadītāja.

Parakstot sadarbības līgumus starp lidostu «Rīga», loģistikas kompāniju SIA «DHL Latvia» un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmumu SIA «Castor Construction», šonedēļ tika sperts pirmais solis, lai lidostā «Rīga» izbūvētu sūtījumu apstrādes un loģistikas centru, informē lidosta «Rīga».

Noslēgtās vienošanās paredz, ka lidostā «Rīga» gada laikā tiks izbūvēts reģionālais DHL sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā. Uz jauno termināli lidostas «Rīga» teritorijā pilnībā pārcelsies «DHL Express», un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi. Jaunajā terminālī plānoti energoefektīvi risinājumi, tostarp uzņēmums iecerējis papildināt savu autoparku ar elektromobiļiem.

«Jaunais DHL kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā «Rīga». Lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu, kas veicinās jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu,» komentē Ilona Līce, lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja.

Ņemot vērā trešdienas vakarā notikušo agresīvo incidentu starp taksometru vadītajiem, kas radījis reālu apdraudējumu starptautiskās lidostas «Rīga» pasažieriem, lidosta vērtēs iespēju pilnībā liegt transportlīdzekļu apstāšanos tiešā lidostas termināļa tuvumā, izņemot publisko sabiedrisko transportu, liecina tās šorīt izplatītā informācija.

Trešdienas vakarā taksometru rindā pie lidostas atlidošanas termināļa izejas izcēlās agresīvs konflikts starp taksometru šoferiem, kurā konfliktā iesaistītās personas pielietoja gan asaru gāzi, gan, iespējams, auksto ieroci. Konflikts īsā laikā tika novērsts, taču tā rezultātā tika fiziski aizskarts kāds lidostas pasažieris, kurš nav guvis miesas bojājumus. Lidosta ir sniegusi Valsts policijai visu nepieciešamo informāciju notikušā incidenta izmeklēšanai.

«Rūpējoties par pasažieru drošību un apzinoties lidostas kā Latvijas vizītkartes atbildību valsts un sabiedrības priekšā, lidosta ir spiesta apsvērt radikālu pasākumu pielietošanu, tostarp iespēju pilnībā liegt transportlīdzekļu apstāšanos tiešā pasažieru termināļa tuvumā, drošības vārdā upurējot pasažieru ērtības,» norāda lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

No šā gada novembra lidosta «Rīga» gan izlidošanas, gan ielidošanas zonās ir būtiski pielielinājusi pieejamo bezmaksas bērnu ratiņu skaitu.

Bērnu ratiņi ir pieejami izlidošanas un ielidošanas zonas svarīgākajos pasažieru plūsmas krustpunktos. Piemēram, izlidojot tie ir atrodami uzreiz pēc drošības kontroles, bet ielidojot – uzreiz pie ieejas. Tie ir īpaši apzīmēti ar lidostas «Rīga» logo.

Statistika liecina, ka šā gada pirmajos desmit mēnešos zīdaiņu skaits, kuri dodas līdzi vecākiem lidojumā, salīdzinot ar pērno gadu, ir pieaudzis par 8%. Savukārt sešos gados no 2012.gada līdz 2017.gadam mazo pasažieru skaits ir pieaudzis par 39%.

«Ņemot vērā minēto tendenci, kā arī to, ka ne visas lidsabiedrības vienmēr nodrošina bērnu ratiņu izsniegšanu pie gaisa kuģa, tagad terminālī kopumā esam izvietojuši 35 bērnu ratiņus,» norāda lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Lidostā «Rīga» 2018.gads noslēgts ar jaunu rekordu. Tikko sveikts septiņmiljonais pasažieris.

Tā bijusi Anete Kinčus, kura ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic reisu devās lidojumā uz Ženēvu.

«Jaunākie dati liecina, ka šogad lidostu «Rīga» saviem ceļojumiem izmantojuši par gandrīz 16% vairāk pasažieru nekā pagājušajā gadā,» informē lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Laikā no janvāra līdz novembrim lidostā apkalpoti 77 tūkstoši lidojumu - tas ir par 12,2 % vairāk nekā šajā pašā laika posmā 2017.gadā. Pieaudzis arī apkalpoto kravu apjoms, sasniedzot 25,6 tūkstošus tonnu kravas – par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic pārvadāto pasažieru skaits lidostā «Rīga» audzis par gandrīz 19%, aviokompānijas tirgus daļai sasniedzot gandrīz 55%, norāda lidostas valdes priekšsēdētāja. Izaugsmi šogad piedzīvojušas arī gandrīz visas pārējās lidostā strādājošās aviokompānijas.

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Krievijas Volga-Dnepr Group koncernā ietilpstošais gaisa pārvadātājs Atran Airlines ir uzsācis pirmos Baltijā regulāros tiešos kravas reisus no strauji augošā Ķīnas tehnoloģiju centra un e-komercijas mājvietas Handžou uz lidostu «Rīga», informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga».

Atran Airlines veiks lidojumus maršrutā Handžou - Rīga katru ceturtdienu ar gaisa kuģi Boeing 737-800BCF, nodrošinot vairāk nekā 23 tonnu kravas kapacitāti Ķīnas Alibaba Group e-komercijas sūtījumu loģistikas uzņēmumam Cainiao Network.

Jaunais maršruts ir vēl viens solis sadarbības veicināšanā starp Volga-Dnepr Group un Cainiao Network, īstenojot Saprašanās memorandu, kas tika parakstīts 2018. gada beigās ar mērķi nostiprināt Volga-Dnepr Group pozīcijas pārrobežu pārvadājumu tirgū un kopīgi veidot globālu viedo tehnoloģiju loģistikas tīklu, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc e-komercijas pārvadājumiem, norāda Atran Airlines.

«Handžou - Rīgas maršruta atklāšana ir kopīgas sadarbības rezultāts, analizējot pieaugošo pieprasījumu pēc pārrobežu sūtījumiem un meklējot labāko piedāvājumu patērētājiem. Atran Airlines piedāvās kravas savienojumu starp Jandzi upes deltas reģiona lielāko pilsētu Hangdžou un Rīgu, kas nodrošina savienojamību gan ar Krievijas, gan Eiropas Savienības tirgiem. Papildu tam mūsu klienti novērtēs iknedēļas gaisa kravu pārvadājumus no Rīgas uz Maskavu (Vnukovo) ar tālāku iekšzemes un NVS valstu savienojumu iespēju,» norāda Atran Airlines ģenerāldirektors Dmitrijs Obsharovs.

Uzsākot darbu pie jaunā gaisa satiksmes vadības torņa (GSV) projekta, VAS «Latvijas gaisa satiksme» ir izsludinājusi metu konkursu «Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls», informē LGS preses sekretārs Arnis Lapiņš.

Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, konkursa nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu GSV tornim. Apbūves ieceri (metu) paredzēts turpmāk izmantot par pamatu būvprojekta izstrādei.

«Jaunais Rīgas lidostas tornis būs nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas ļaus arī turpmāk sekmīgi attīstīties gan lidostai, gan visai Latvijas aviācijas nozarei. Tam jākļūst arī par vienu no jaunajām Rīgas vizītkartēm, ko pirmo ieraudzīs ārzemju viesi, ielidojot mūsu galvaspilsētā. Tāpēc esam izvirzījuši stingras un precīzas prasības un ceram, ka šajā arhitektiem interesantajā konkursā tiks iesniegti patiešām augstvērtīgi piedāvājumi,» uzsver LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā «Rīga». Līguma kopējā summa ir 4,5 miljoni eiro un konkursa uzvarētājs ir trīs valstu uzņēmumu apvienība «PROSIV» («Sintagma» (Itālija), «Prodex» (Slovākija) un «Vektors T» (Latvija)), informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā «Rīga» tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

Līgumu parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas» un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs. «PROSIV» 17 mēnešu laikā no projektēšanas un autoruzraudzības līguma noslēgšanas būs jāizstrādā būvprojekts, kā arī jāveic autoruzraudzība būvdarbu laikā.

2019.gadā, neraugoties uz apkalpoto lidojumu un pasažieru skaita pieaugumu, visās lidostas «Rīga» trokšņa monitoringa stacijās fiksēts gaisa kuģu radīto trokšņu samazinājums, liecina mērījumu dati par 2019.gada astoņiem mēnešiem.

Vislielākais samazinājums fiksēts trokšņa monitoringa stacijā, kas izvietota Jaunmārupē, kur 2019. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu diennakts trokšņa rādītājs ir samazinājies par 0,8 A izsvērto decibelu (dBA). Spilves un Skultes monitoringa stacijās trokšņu līmenis samazinājies par 0,6 dBA, bet Mežārēs par 0,3 dBA.

Trokšņa līmeņa samazinājumu Spilves monitoringa stacijā veicināja gaisa kuģu lidojumu procedūru izmaiņas, kas tika ieviestas ar 2018. gada 6. decembri, īstenojot lidostas «Rīga» Rīcības plānu trokšņa samazināšanai. Procedūru izmaiņas paredz, ka gaisa kuģi, paceļoties uz ziemeļiem no lidostas, veic pagriezienu par aptuveni 900 metriem vēlāk nekā iepriekš, tā rezultātā lielākā daļa gaisa kuģu lido tālāk no Spilves ciema un to radītais troksnis Spilvē ir mazāk dzirdams.

Taksometru patvaļai ātru risinājumu neredz; mēģinās izspēlēt satiksmes organizācijas iepirkuma un stratēģiskas nozīmes infrastruktūras kārti.

Pēc Augstākās tiesas lēmuma, kas VAS Starptautiskā lidosta Rīga izpratnē liedz tai nodarboties ar taksometru pakalpojumu organizēšanu savā teritorijā, šī pakalpojumu sniegšana arvien vairāk atgādina mežonīgos Rietumus vai Latvijas biznesa vidi 90. gados, DB norāda iesaistīto pušu pārstāvji. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka kopš maija taksometru licencēšana uzticēta plānošanas reģioniem, ja neskaita republikas pilsētas. Līdz ar to novadiem vairs nav īsti nekādas motivācijas šo jomu kontrolēt. Tā rezultātā tagad par nokļūšanu līdz centram ar jebkādas kvalitātes braucamrīku jebkādas kvalifikācijas braucējs pie stūres var paģērēt no atlidojušā pasažiera, ko vien vēlas, ja tas ir bijis tik neapdomīgs, ka nav paskatījies uz mašīnas virsbūves norādīto izcenojumu. Līdz ar to 12 eiro vietā cilvēki bijuši spiesti maksāt divreiz, trīsreiz un pat vēl vairāk, ja negodprātīgi taksisti vienkārši vēlējušies klientu apkrāpt.

No nākamā gada vasaras sezonas lidojumus no lidostas «Rīga» uzsāks Air France - KLM grupas zemo cenu aviokompānija «Transavia», kas divas reizes nedēļā veiks lidojumus no Rīgas uz Orlī lidostu Parīzē.

Ceļotāji ar «Transavia» gaisa kuģiem uz Orlī varēs doties divas reizes nedēļā - trešdienās un sestdienās ar bilešu cenu, sākot no 39 EUR vienā virzienā. Lidojumus no Rīgas aviokompānija uzsāks 2020.gada 29.martā.

«Vēlos norādīt, ka tā ir ne tikai vēl viena iespēja mūsu pasažieriem atklāt Francijas galvaspilsētu ar tās kultūras un vēstures bagātībām, bet arī dod ceļotājiem iespēju izmantot šīs aviokompānijas gandrīz 60 galamērķu plašo maršrutu tīklu Eiropā un Vidusjūras valstīs,» norāda lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Grupas Air France - KLM zemo cenu aviosabiedrība «Transavia» piedāvā vairāk nekā 100 galamērķus no Francijas (Orlī, Nante un Liona) un Nīderlandes (Amsterdama, Roterdama, Eindhovena un Groningena) lidostām uz Eiropas un Vidusjūras valstīm.

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Tiešos avioreisus starp Latviju un Ķīnu plānots atklāt šī gada oktobrī, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja lidostas Rīga vadītāja Ilona Līce.

Viņa norādīja, ka patlaban norit pēdējie sagatavošanās darbi šīs ieceres realizācijai. Latvijas pusē visas formalitātes esot izdarītas, lidosta Rīga ir arī gatava starpkontinentāliem reisiem.

Pēc Līces teiktā, tiešie avioreisi savienos Rīgu un Ķīnas kūrorta Hainaņas provinci.

Satiksmes ministrijas nozares padomnieks Latvijas vēstniecībā Pekinā Helmuts Kols iepriekš intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka pēdējos divus gadus Latvija intensīvi strādā pie tā, lai tiktu nodrošināta tiešā aviosatiksme no Rīgas uz Ķīnu. Ķīnas pārstāvi ir apmeklējuši starptautisko lidostu Rīga, kā arī iepazinušies ar Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic darbu, ko vērtējuši ļoti atzinīgi.

Lai nodrošinātu uzņēmuma vadības nepārtrauktību krīzes apstākļos, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padome uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā ir iecēlusi līdzšinējo padomes locekli Lailu Odiņu.

L.Odiņa vadīs lidostu "Rīga" līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns lidostas valdes priekšsēdētājs.

No amata atkāpjas lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja 

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce pēc gandrīz 10 gadu darba...

"Šajā ārkārtas situācijā lidosta nevar palikt bez vadītāja – ir nepieciešams enerģisks, zinošs un pieredzējis cilvēks, kura galvenais uzdevums būs izvest uzņēmumu no krīzes. Lidosta vairs nekad nebūs tāda, kā bijusi un uzņēmuma atjaunošana būs jāsāk no paša sākuma. Esmu pārliecināts, ka Laila Odiņa ir piemērotākais kandidāts šim amatam līdz brīdim, kad tiks izvēlēts jaunais lidostas vadītājs," norāda lidostas Padomes priekšsēdētājs Juris Kanels.

L.Odiņai ir ilgstoša pieredzi nozarē, tostarp arī starptautiskos uzņēmumos. Lidostas padomē viņa strādā kopš 2018.gada aprīļa. Pirms tam L.Odiņa bijusi nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktore, strādājusi "UTAir Airlines JSC" operatīvās vadības direktores un "Azerbaijan Airlines JSC" izpilddirektores amatā. L.Odina ir arī Transporta un sakaru institūta valdes locekle.

Jau vēstīts, ka līdzšinējā lidostas "Rīga" vadītāja Ilona Līce ir paziņojusi par atkāpšanos no amata veselības iemeslu dēļ.

Starptautiskā lidosta «Rīga» izplatījusi atvainošanos pasažieriem, kuri svētdienas, 22.jūlija, vakarā saskārās ar neērtībām bagāžas saņemšanā, un uzsver, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas lidostā, ir jāievēro un jāizpilda lidostas izvirzītie kvalitātes standarti.

Bagāžas piegāde pasažieriem, kas ielidoja Rīgā svētdienas vakarā, aizkavējās, jo aviokompānijas «airBaltic» virszemes apkalpošanas uzņēmums «Havas Latvia» nespēja nodrošināt savlaicīgu bagāžas piegādi atbilstoši lidostā noteiktajam standartam – 20 minūtes pēc reisa. Par to uzņēmumam izteikts brīdinājums, kā arī lūgts turpmāk ievērot lidostā noteiktos pasažieru apkalpošanas standartus.

Situācijas atrisināšanai tika piesaistīts lidostas «Rīga» drošības dienests, kas nodrošināja arī bagāžas izkraušanu. Par notikušo uzsākta iekšējā izmeklēšana, lai turpmāk nepieļautu šādu situāciju rašanos.

«Šādas situācijas, kāda izveidojās svētdienas vakarā, ir nepieļaujamas,» saka lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Pirmdien izsludināts konkurss uz lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja amatu, liecina publiskotā informācija.

Pieteikties amatam var līdz 8.februārim.

Lidostas pārstāve Laura Kulakova aģentūrai LETA norādīja, ka konkurss izsludināts saistībā ar to, ka esošā lidotas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa amatā netika izvēlēta konkursa kārtībā. Viņas pilnvaru termiņš amatā tika noteikts uz gadu.

Pretendentiem uz amatu obligātās minimālās prasības ir valsts valodas zināšanas C1 līmenī, angļu valodas zināšanas ne zemākas par B2 līmeni, augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadībzinībās, transporta, loģistikas jomā, finansēs, ekonomikā vai citā pielīdzināmā jomā, ne mazāk kā trīs gadu nepārtraukta profesionālā darba pieredze pēdējo desmit gadu laikā vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa, padomes locekļa vai padomes priekšsēdētāja amatā.

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apbalvojumu "Gada tautsaimnieks 2023" saņēmis SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, informēja LDDK.

Vienlaikus LDDK pasniegusi apbalvojumus arī virknei konfederācijas locekļu. Par nozīmīgu ieguldījumu sociālā dialoga stiprināšanā apbalvots LDDK goda prezidents Vitālijs Gavrilovs, SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents Juris Binde, ilggadējs AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, kā arī uzņēmēji: Arkādijs Suškins, Jevgēņijs Kalējs un Saeimas deputāte, uzņēmēja Aiva Vīksna (AS).

Tikmēr par ieguldījumu LDDK organizācijas attīstībā apbalvoti ilggadējie darbinieki Ieva Jaunzeme, Līga Meņģelsone, Ilona Kiukucāne, Jolanta Vjakse, Anita Līce, Pēteris Leiškalns.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Sagatavoti trīs arhitektoniskā risinājuma varianti Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā Rīga, kas tapuši, ņemot vērā lidostas termināla paplašināšanas 6. kārtas un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecības ieceres, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

«Projektējamā stacija ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, kā arī pirmā projekta Rail Baltica stacija. Risinājumi tiek veidoti tā, lai pēc būvniecības pabeigšanas tiktu uzlabota publiskā piekļūšana, izbūvējot vairākus jaunus pievades ceļus un estakādes, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu.Redzam, ka projektētāji, pilnsabiedrība PROSIV (Itālija, Slovākija, Latvija), izveidojuši risinājumus, kas atbilst nākotnes vajadzībām funkcionalitātes un energoefektivitātes ziņā, kā arī ir integrējami esošajā vidē,» uzskata Andris Linužs, EDzL valdes loceklis.