Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.
2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.
Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.
«Līdzšinējie rezultāti ir mērķtiecīga darba un pārdomātas ilgtermiņa stratēģijas rezultāts. Iepriekšējos gados esam attīstījuši lidlauku un infrastruktūru, kas saistīta ar pasažieru gaisa kuģu apkalpošanu, bet no šī gada galveno uzmanību pievērsīsim pasažieru apkalpošanas infrastruktūras paplašināšanai un kravu sektora attīstībai. Mūsdienu globālajā pasaulē attīstīta infrastruktūra un zemas izmaksas ir galvenie lidostu konkurences ieroči,» uzņēmuma attīstības vīziju iezīmē I.Līce.
Jaunajā terminālī būs gan moderna un plaša pasažieru reģistrācijas zāle, gan drošības kontroles zona un bagāžas saņemšanas un šķirošanas telpas, gan restorāni, kafejnīcas un veikali.
2019.gadā lidosta sāks īstenot lidostas paplašināšanās 6.kārtu, kuras ietvaros tiks būvēta jauna pasažieru termināļa publiskā daļa un ar to saistītā infrastruktūra. Jaunajā terminālī būs gan moderna un plaša pasažieru reģistrācijas zāle, gan drošības kontroles zona un bagāžas saņemšanas un šķirošanas telpas, gan restorāni, kafejnīcas un veikali. Tādējādi tiks atrisināti pasažieru apkalpošanas kapacitātes jautājumi, ko lidosta vecās, 1974.gadā būvētās termināļa publiskās daļas ietvaros šobrīd risina ar pagaidu uzlabojumiem, piemēram, pagarinot esošās bagāžas saņemšanas lentes, iekārtojot papildus bagāžas komplektācijas telpas, paplašinot gaidīšanas zonu pirms drošības kontroles un palielinot reģistrācijas galdu skaitu.
«Jaunais lidostas terminālis būs savienots ar Rail Baltica dzelzceļa staciju, veidojot vienotu pasažieru apkalpošanas kompleksu un nodrošinot lidostas pasažieriem ērtu un ātru savienojumu ne tikai ar Latvijas galvaspilsētu, bet visu Rail Baltica dzelzceļa tīklu, kas aptvers Baltijas valstis, Poliju un Somiju,» norāda I. Līce.
Vienlaikus ar 6.kārtas izbūvi lidosta plāno arī vērienīgu attīstību kravu apkalpošanas infrastruktūrā. Jau 2019.gadā sāksies jauna kravu perona būvniecība ar pazemes degvielas uzpildes sistēmu, kas ļaus lidostā apkalpot vairāk lielfizelāžas gaisa kuģu un atslogos esošās lidostas perona stāvvietas. Paralēli sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt modernu kravu loģistikas centru vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru platībā. «Lai gan lidosta »Rīga« jau šobrīd apkalpo pusi no visām Baltijas valstu aviokravām, kravu sektoram ir liels attīstības potenciāls. Pieredze, ko lidosta pērn guva Ķīnas e-komercijas kravu apkalpošanā, apliecina mūsu spēju konkurēt šajā jomā,» norāda lidostas valdes priekšsēdētāja.
Vienlaikus lidosta strādā arī pie citiem infrastruktūras un tehnoloģiju attīstības projektiem. Tostarp Kohēzijas fonda atbalstītā projekta Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā Rīga ietvaros ir paredzēts modernizēt un paplašināt manevrēšanas ceļus, pārbūvēt lidlauka publiskās daļas pievedceļus, rekonstruēt tehniskā servisa ēku, kā arī modernizēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmu un apgaismojuma infrastruktūru.
Lidosta Rīga ir viena no pirmajām lidostām Eiropā, kas pagājušajā gadā ar Kohēzijas fondu atbalstu uzsāka inovatīvās «seko zaļajam» (follow the green) gaisa kuģu vadības sistēmas ieviešanu. Projekta ietvaros manevrēšanas ceļi tika aprīkoti ar īpašām ass ugunīm, kas arī ierobežotas redzamības apstākļos ļauj gaisa kuģiem ātrāk un drošāk manevrēt.
I.Līce uzsver, ka lidostas attīstības plānu īstenošanai būtisks ir pērn Ministru Kabineta pieņemtais lēmums ļaut uzņēmuma peļņu novirzīt kapitālsabiedrības attīstībai. No 2017.gadā gūtās peļņas dividendēs tiks izmaksāti 23%, bet attīstībai varēs novirzīt 77%, savukārt turpmākos četrus gadus lidosta attīstības projektiem varēs novirzīt 80% no gūtās peļņas. Visi lidostas attīstības projekti tiks finansēti no uzņēmuma pašu līdzekļiem, bez valsts budžeta atbalsta. Kopējais plānotais vidēja termiņa investīciju apjoms ir 139 miljoni eiro.
Ieviešot vērienīgus attīstības projektus, lidosta turpina arī pasažieriem pieejamo pakalpojumu paplašināšanu un pilnveidošanu. Pagājušajā gadā lidostas jaunajā Ziemeļu piestātnē tika atklāts #investEU informatīvais stends – izglītojoši izklaidējošs bērnu rotaļu laukums, savukārt rudenī, rūpējoties par mazuļu un viņu vecāku ērtībām, tika būtiski palielināts bezmaksas bērnu ratiņu skaits. Pasažieru ērtībām 2018.gada nogalē Ziemeļu piestātnē tika atklāta «Samsung» darba un atpūtas zona ar 50 mobilo ierīču uzlādes vietām. Šogad galerijā starp B un C termināliem plānots ierīkot «slīdošo celiņu», kā arī turpināt sadarbību ar Valsts robežsardzi, lai paātrinātu un padarītu pasažieriem ērtāku robežkontroles procesu. 2019.gadā iecerēts turpināt autostāvvietu paplašināšanu, par 640 vietām paplašinot ilgtermiņa autostāvvietu P3. Kopš pērnā gada no abām ilgtermiņa autostāvvietām pasažieri var ērti nokļūt terminālī ar lidostas bezmaksas mikroautobusu.
No lidostas Rīga ziemas sezonā iespējams doties uz vairāk nekā 70, bet vasaras sezonā - uz 100 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības. 2018.gadā lidosta Rīga apkalpoja vairāk nekā 7 miljonus pasažieru – 45% no kopējā Baltijas valstu pasažieru skaita.
