Krievijas lidsabiedrība Atran Airlines, kas ir Volga-Dnepr grupai piederošs Krievijas ekspress aviopārvadātājs, septembra beigas sagaida ar savu 1000. reisu Rīgā.

29. septembrī lidostā “Rīga” nolaidās 1000. ATRAN reiss, kas ar Boeing 737-800BCF gaisa kuģi piegādāja uz Rīgu vairāk nekā 20 tonnas lielu e-komercijas sūtījumu no Ķīnas.

“Kopš 2019. gada mēs piedāvājam stabilas kravu plūsmas starp Ķīnu un Latviju, uzlabojot pārrobežu loģistikas pakalpojumus uzņēmējiem, zīmoliem un patērētājiem abās valstīs. Pat pandēmijas laikā mēs turpinājām atbalstīt savus klientus, nogādājot tik ļoti nepieciešamās kravas Latvijā un ārpus tās, uzlabojot mūsu pakalpojumu kvalitāti un, pateicoties flotes paplašināšanai, palielinot pārvadāto kravu apjomu. Septembrī mēs pārsniedzām 1500 tonnu robežu, kas tika piegādātas uz un no Rīgas, un turpināsim uzlabot piegāžu savienojumu,” saka Atran Airlines pārdošanas direktors Vasilijs Žukovs.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošajām Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām patlaban uz lidostu "Rīga" vairs netiek nogādātas lielās e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

No šīs nedēļas uz lidostu "Rīga" kravu sektorā lido tikai pasta kravas, kā arī nelielās kravas, bet zaudētas ir visas e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas. Kā skaidroja Odiņa, tas tādēļ, ka lielie kravu aviopārvadātāji, kas lidoja uz Rīgu, bija Krievijas operatori. Viņa gan uzsvēra, ka laika gaitā noteikti notiks pārprofilēšanās, un, iespējams, šīs kravas atgriezīsies ar citiem operatoriem.

Atran Airlines uzsāk tiešos regulāros kravas reisus no Ķīnas uz Latviju 

Krievijas Volga-Dnepr Group koncernā ietilpstošais gaisa pārvadātājs Atran Airlines ir uzsācis...

Lielo kravu aiziešana no Rīgas lidostas šogad plānoto kravu apjomu samazinās no 29 000 līdz 11 500 tonnām. Odiņa stāstīja, ka kravu segments veidoja maksimāli 8% no lidostas budžeta un nav galvenais ieņēmumu avots, tāpēc tam nebūs kritiska ietekme.

Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars uzsvēra, ka jāpagaida vismaz mēnesis, lai zinātu, kā uz esošo situāciju reaģēs Ķīnas puse. Viņš skaidroja, ka galvenais kritums kravās ir tāpēc, ka sankcijām pakļauti krievu operatori, kurus izmanto Ķīna.

Kokars pieļāva iespēju, ka kravu lidojumus šajā virzienā varētu pārņemt paši Ķīnas operatori, jo viņi nav zaudējuši interesi par Rīgu, tomēr pašreiz ir pāragri spekulēt par nākotnes scenārijiem.

Viņš arī uzsvēra, ka lidostas vadītāja savās prognozēs balstās uz maksimāli sliktāko scenāriju, kurā šīs kravas neatjaunojas, un šai situācijā tas ir pareizi.

Kokars arī skaidroja, ka pašreiz kravas gaisakuģiem, kas varētu lidot no Ķīnas pāri Krievijai uz Eiropu, noteiktas ļoti augstas cenas par aeronavigācijas pakalpojumiem.

Jau ziņots, ka lidostas "Rīga" provizoriskais neto apgrozījums 2021.gadā sasniedza 31,8 miljonus eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt lidostas zaudējumi bija 9,4 miljonus eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Apgrozījums pērn bijis par 3,5 miljoniem eiro jeb 12,5% lielāks nekā bija plānots budžetā. Tāpat uzņēmums ir spējis par 10 miljoniem eiro samazināt prognozētos zaudējumus.

Pērn apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" sasniedza 2,35 miljonus, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā 2020.gadā, bet salīdzinājumā ar pirmspandēmijas jeb 2019.gadu aizvien ir samazinājums par 70%.

Pagājušajā gadā par 10% pieaudzis apkalpoto lidojumu skaits, sasniedzot vairāk kā 39 000 lidojumu. Kravu segmentā pieaugums pret 2020.gadu sasniedzis 20% (27 800 tonnu), bet pret 2019.gadu - 2%.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

No ceturtdienas uz un no Latvijas lidlaukiem atļauti lidojumi uz visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, izņemot Spāniju, Andoru, Maltu un Luksemburgu, informēja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs.

Viņš skaidroja ceturtdien stājušies spēkā trešdien valdībā atbalstītie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par Epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka uz Latviju atļauti avioceļojumi no valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs ES.

Vincevs norādīja, ka pašreiz aviosatiksmes ierobežošanai tiek ņemts vērā ES vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs 28.augustā, atbilstoši kuram lidojumi nav atļauti tikai uz Spāniju, Andoru, Maltu un Luksemburgu.

Piektdien, 4.septembrī, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) publicēšot sarakstu ar jaunajiem kumulatīvajiem saslimstības rādītājiem. Ja vēl kādā valstī vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs divkārt pārsniegs ES vidējo, tad uz/no tās lidojumi nebūs atļauti, sākot no trešās dienas pēc saraksta publicēšanas, tas ir, nākamās pirmdienas, 7.septembra.

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Starptautiskajā lidostā "Rīga" šogad varētu saņemt aptuveni 20 000 tonnu kravu un visi mēģinājumi pēc kara sākuma Ukrainā atjaunot aviokravu plūsmu kādreizējos apmērs nav bijuši sekmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Krievijas gaisa telpa joprojām ir slēgta un pārvadātāji nevar šurp atlidot pa taisno no Ķīnas. Turklāt, visdrīzāk, tas nemainīsies arī tuvākajos gados, un ir jādomā alternatīvi varianti. Diemžēl tie top lēni, jo bieži vien apkārtceļi gluži vienkārši nav izdevīgi," stāstīja lidostas vadītāja.

Arī nesen bijuši testa lidojumi, bet secinājums bija, ka tas tomēr ir neizdevīgi, salīdzinot ar alternatīvajiem piegādes veidiem. Tādēļ pašlaik lielākā daļa aviokravu, kas nonāk Eiropā, tiek vestas uz citām lidostām un Latvijā nonāk pa zemes ceļiem.

Odiņa uzsvēra, ka tādēļ, paturot prātā arī Ķīnu, tomēr ir jādomā par citiem virzieniem, ar kuriem strādāt.

"Mēs turpinām strādāt pie dažādiem variantiem un ceram, ka kaut ko dos arī ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) auditā Latvijai piešķirtā pirmā kategorija, jo tas paver iespēju Latvijas pārvadātājiem veikt tiešos lidojumus uz Ameriku, kā arī ASV puse ir vairāk ieinteresēta veikt lidojumus uz Rīgu. Šādi pārvadājumi vienmēr ir stāsts par sadarbību, jo mūsu pārvadātājiem noteikti ir jāatrod partneri otrā pusē, lai šīs lielās starpkontinentālās lidmašīnas varētu piepildīt. Kravu pārvadātāji ir ieinteresēti, un, visdrīzāk, viņi arī būs pirmie, kuri sāks lidojumus uz ASV," sacīja lidostas vadītāja.

Dienās, kad Airkargo gaisa baloni lido pāri Grobiņai vai Durbei, sociālie tīkli teju uzsprāgst no pārsteiguma par pamanīto faktu.

Liepājas pusē tas joprojām nav ierasts skats un sarūpē patīkamu pārsteigumu. Saldus SIA Airkargo struktūrvienība, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem, reģistrēta Pāvilostā.

Iespēja reklamēt uzņēmumu

Induļa Blūma uzņēmums Airkargo jau kopš 1997. gada veic aviokravu sūtījumus uz visām pasaules valstīm, papildus piedāvājot muitas brokeru servisu un kravu apdrošināšanu. Kad uzņēmumam tuvojās desmit gadu jubileja, tika nolemts ieguldīt līdzekļus vides reklāmā, mārketingā un reprezentācijas pasākumos lojālajiem klientiem, kas tajā laikā bija aktuāla tendence. «Var, protams, izvēlēties sevi reklamēt uz vieglās automašīnas vilktas piekabes, palēninot satiksmi Rīgas centrā, bet likās, ka gaisa balons šim mērķim varētu būt sabiedrībai nekaitīgāks, videi draudzīgāks,» saka Indulis. «Baloni priecē skatītāju acis, lidojot tveram dzimtās zemes skaistumu, turklāt uzņēmuma zīmols ir labi pamanāms.» Divu gadu laikā viņš ieguva pilota tiesības, nepieciešamās zināšanas apgūstot tepat, Latvijā. Aizrāvies ar ūdenssporta veidiem, Indulis iepazina Pāvilostu un nolēma, ka uzņēmums pilsētas vecajā daļā varētu iegādāties vasarnīcas tipa ēku, kur varētu atvērt viesu namu. «Tā kā mums ļoti patīk lidot Kurzemē un pats arī esmu no šīs puses, no Saldus, tur arī reģistrējām uzņēmuma struktūrvienību, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem,» stāsta Indulis. Ēku patlaban izmanto kā bāzes vietu, kur nakšņo komanda. Turpat klientiem iespējams pavadīt laiku pirms lidojumiem un arī pēc tam.

Beļģijā notiekošā nacionālā streika dēļ trešdien atcelti plānotie Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» un Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» reisi uz un no Beļģijas, liecina starptautiskās lidostas «Rīga» publiskotā informācija.

Tostarp atcelti «airBaltic» reisi no Rīgas uz Briseli, kas plānoti plkst.7.20 un 16.35, kā arī reisi no Briseles uz Rīgu, kuru ielidošanas laiki bija paredzēti plkst.13 un 22.20. Atcelts arī «Ryanair» reiss no Briseles «Šarleruā» lidostas uz Rīgu, kura ielidošanas laiks bija plānots plkst.20.45 un reiss no Rīgas uz Briseles «Šarleruā» lidostu, kas bija plānots plkst.21.10.

Jau vēstīts - tā kā streikā iesaistīsies arī gaisa satiksmes kontrolieri, Beļģijas gaisa satiksmes kontroles dienests «Skeyes» paziņojis, ka no otrdienas plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) līdz trešdienai plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) Beļģijas gaisa telpā aizliegti lidojumi, kas zemāki par 8000 metriem. Tas nozīmē, ka Beļģijas lidostās nepacelsies un nenolaidīsies neviena lidmašīna.

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" 13.jūlijā plāno atsākt iekšzemes lidojumus no Rīgas uz Liepāju, informē uzņēmumā.

Lidojumi tiks veikti četras reizes nedēļā ar Airbus A220-300 tipa lidmašīnu. Plānotais grafiks ir publicēts uzņēmuma mājaslapā un biļetes uz šiem lidojumiem jau ir iespējams iegādāties.

Reisu atjaunošanu uzņēmums veic atbilstoši tā izstrādātajam plānam, kura pamatā ir uzņēmuma prognozētais pasažieru pieprasījums, kā arī lidojumus atsākot tikai uz tiem galamērķiem, kur tas ir atļauts.

"Laikā, kad lidojumi nebija iespējami, pieprasījums pēc "airBaltic" biļetēm bija ļoti zems, taču, atbilstoši prognozēm, šobrīd, kad uzņēmums ir atsācis pārvadājumus, arī pasažieru pieprasījums ir būtiski audzis," komentē A/S "Air Baltic Corporation" Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Situācija aviācijas nozarē, pēc pašreizējām prognozēm, pirmskrīzes līmenī varētu atgriezties apmēram 2024.gadā, pauda Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) reģionālais direktors Eiropā Raimonds Gruntiņš.

Viņš norādīja, ka iepriekš prognozes bija optimistiskākas, jomas ekspertiem aviācijas atlabšanu paredzot 2022. vai 2023.gadā, tomēr Covid-19 pandēmijas ietekme uz jomu ir lielāka, nekā iepriekš tika gaidīts.

Gruntiņš atzīmēja, ka pirmie, kas atkopsies, varētu būt iekšzemes lidojumi, sekos lidojumi Eiropas robežās, bet visvēlāk atkopsies starpkontinentālais lidojumu tirgus.

"Atkopšanās noteikti notiks šādā secībā: no sākuma tie būs vietējie lidojumi, tad reģionālie un tikai tad starpkontinentālie. Tādēļ arī pirmās atkopsies tās aviokompānijas, kuras var piedāvāt plašu iekšzemes reisu skaitu. To mēs jau ļoti labi redzam tādās valstīs kā Turcija vai Krievija. Grūti gan ir nodalīt, vai tās ir mazās vai lielās kompānijas. Galvenais ir, kāds ir to lidojumu tīkls," teica asociācijas pārstāvis.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Apvienotās Karalistes aviokompānija “British Airways” paziņojusi, ka no nākamās rudens / ziemas sezonas palielinās lidojumu skaitu starp Rīgu un Hītrovas lidostu Londonā un turpmāk šajā maršrutā lidos katru dienu.

Lidojumu biežuma palielināšana paplašinās ceļošanas iespējas starp abu valstu galvaspilsētām gan individuāliem ceļotājiem, gan tūrisma industrijai kopumā. Lidojumi ikdienas režīmā tiks uzsākti 28. oktobrī, izmantojot Airbus 320 un Airbus 321 lidmašīnas.

Biļetes cena turp un atpakaļ lidojumam maksās, sākot no 90 eiro.

“Esam pateicīgi “British Airways” par sadarbību un pārliecību šī mūsu pasažieriem svarīgā maršruta izaugsmes iespējām, palielinot lidojumu biežumu līdz septiņām reizēm nedēļā. Ikdienas lidojumi un būtiski uzlabotie lidojumu laiki paplašinās iespējas pasažieriem lidot ar savienotajiem reisiem caur Londonas Hītrovas lidostu uz Ziemeļameriku, Āziju un citiem virzieniem katru dienu. Tāpat novērtējam Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras ieguldījumu darbā ar aviokompāniju un iespēju investēt Rīgas kā ceļojumu galamērķa popularizēšanā gan Apvienotajā Karalistē, gan plašākā “British Airways” maršrutu tīklā,” saka RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2020. gada vasaras sezonā uzsāks lidojumus jaunos maršrutos no Rīgas uz Mančestru (Apvienotā Karaliste), Erevānu (Armēnija), kā arī Bergenu un Tronheimu (Norvēģija).

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) informē: «Ieviešot vairākus jaunus galamērķus, nākamajā vasaras sezonā airBaltic veiks līdz pat 100 regulārajiem lidojumiem dienā.»

2020. gada 1. maijā airBaltic sāks arī lidojumus no Tallinas uz Nicu. Tas būs airBaltic 14. galamērķis, kas tiek piedāvāts no Igaunijas galvaspilsētas.

Lidojumi no Rīgas uz Mančestru tiks sākti 2020. gada 29. martā un tiks veikti četras reizes nedēļā. Lidojumi uz Bergenu un Tronheimu sāksies attiecīgi 31. martā un 1. aprīlī, bet lidojumi uz Erevānu – 3. maijā.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar aptuveni 80% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder aptuveni 20%.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpoti vien 1,8 miljoni pasažieru - tikai aptuveni trešā daļa no pagājušā gada pasažieru apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir samazinājies par 69,6%.

Septembrī lidosta "Rīga" apkalpoja 113,6 tūkstošus pasažierus - par 77 tūkstošiem ceļotāju mazāk nekā augustā. Salīdzinot ar 2019.gada septembri, pasažieru skaits ir samazinājies par 85%.

"Lai gan septembrī no lidostas "Rīga" bija iespēja doties uz 51 galamērķi - par diviem galamērķiem vairāk nekā augustā, tomēr lielākā daļa galamērķu atradās augsta riska zonā, no kuras atgriežoties, pasažieriem bija jāievēro pašizolācija. Tas būtiski samazināja reisu piepildījumu," norāda lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vidējais gaisa kuģu piepildījums septembrī bija 31% - ievērojami mazāk nekā augustā, kad piepildījums sasniedza 57%.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» ceturtdien paziņoja, ka pasaulē apturēti lidojumi ar līdz pat 50 «737NG» lidmašīnām, jo tajās konstatētas plaisas.

Dienvidkorejas varasiestādes pavēstījušas, ka oktobra sākumā lidojumi apturēti ar deviņām lidmašīnām, tostarp ar pieciem lidaparātiem, ko izmanto aviokompānija «Korean Air».

Savukārt vēlāk Austrālijas lidsabiedrība «Qantas Airways» paziņoja, ka lidojumus pārtrauc ar vienu lidmašīnu, bet vēl 32 lidaparātiem steidzami tiks veiktas pārbaudes.

«Boeing» iepriekš ziņoja par problēmām ar «737NG» lidmašīnu detaļu, kas palīdz spārnu nostiprināt pie fizelāžas.

Tas lika ASV Federālajai aviācijas pārvaldei (FAA) šī mēneša sākumā izdot tūlītēju rīkojumu veikt pārbaudes lidmašīnām ar lielu noslogojumu.

Pēc «Qantas Airways» publiskota paziņojuma «Boeing» norādīja, ka plaisas konstatētas un lidojumi apturēti ar mazāk nekā 5% no 1000 pārbaudīto lidmašīnu. Uzņēmuma preses pārstāvis neminēja konkrētu skaitli, taču 5% atbilst 50 lidaparātiem no 1000 pārbaudīto lidmašīnu.

Lietuvas valdība nolēmusi aizliegt ielidot savās lidostās un izlidot no tām lidmašīnām, kas veic lidojumus caur Baltkrievijas gaisa satiksmes informācijas reģionu.

"Lidojumi, kas notiks caur Baltkrievijas gaisa satiksmes kontroles zonu, Lietuvā netiks saskaņoti," pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstījusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Aizliegums stāsies spēkā no pusnakts pēc universālā koordinētā laika (UTC) jeb no plkst.3 pēc vietējā laika.

Kā skaidrojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, šis aizliegums skars aptuveni 180 lidmašīnu reisus, taču netiks attiecināts uz lidmašīnām, kuras tikai šķērso Lietuvas gaisa telpu, bet nolaižas, piemēram, Rīgā.

Savukārt gadījumā, ja pirms lidmašīnas pacelšanās saskaņojot maršrutu, izrādīsies, ka lidojums paredzēts caur Baltkrieviju, lidmašīnai nebūs atļauts pacelties.

Reaģējot uz sabiedrības bažām par būtisku apdraudējumu civilās aviācijas drošumam, veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi tiešā starptautiskās lidostas "Liepāja" skrejceļa tuvumā, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Par minēto pārkāpumu liecinājušas bildes sociālajos tīklos, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

Sociālo tīklu lietotāji aizvadītās nedēļas nogalē vērsa CAA uzmanību uz kādu sociālā tīkla profilu, kurā ir izvietotas ar bezpilota gaisa kuģi (dronu) uzņemtas bildes Grobiņā. Bilžu uzņemšanas vieta atrodas starptautiskās lidostas "Liepāja" tuvumā, kur civilās aviācijas gaisa kuģi veic nosēšanos un pacelšanos.

Lidojumi ar droniem šajā vietā ir pilnībā aizliegti, jo rada augstu risku civilās aviācijas gaisa kuģiem. Pārliecinoties, ka CAA pēdējā laikā nav izdevusi atļauju dronu lidojumiem šajā teritorijā, CAA uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Sākotnēji godprātīgo tālvadības pilotu un CAA komentāri par nedrošas gaisa telpas izmantošanu sociālā tīkla lapā tika dzēsti. Pēc arvien aktīvākas sabiedrības iesaistīšanās, norādot uz pieļautajiem pārkāpumiem, piektdienas vakarā bildes un lapa sociālajā tīklā tika dzēsta. Tomēr jānorāda, ka CAA jau bija ieguvusi sākotnējos pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Gandrīz miljons austrāliešu varēs par puscenu lidot uz brīvdienu mērķiem dzimtenē saskaņā ar valdības plānu, kas paredz veicināt tūrismu apstākļos, kad Covid-19 pandēmijas dēļ slēgtas robežas neļauj Austrāliju apmeklēt ārvalstu tūristiem.

Austrālijas premjerministrs Skots Morisons ceturtdien paziņoja, ka valdība iztērēs 1,2 miljardus Austrālijas dolāru (780 miljonus eiro), lai subsidētu 800 000 lidojumu uz rajoniem ārpus lielpilsētām, kuri ir "ļoti atkarīgi no starptautiskajiem tūristiem".

Lidojumi par puscenu tiks piedāvāti, lai pamudinātu austrāliešus apmeklēt tādas populāras vietas kā Lielais Barjerrifs, Uluru klints un Goldkosta, kā arī 10 mazāk zināmas brīvdienu pavadīšanas vietas.

Austrālija ir faktiski nošķirta no pārējās pasaules, kopš tā pērnā gada martā slēdza savu robežu jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ, un vēl nav paziņojusi, kad valsts tiks atkal atvērta ārzemniekiem.

Šogad būtiski palielinājies izsniegto atļauju skaits bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, pārsniedzot visā 2018. gadā izsniegto atļauju skaitu. Vienlaikus nedaudz samazinājies pieļauto pārkāpumu skaits, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) dati.

2019. gada septiņos mēnešos izsniegtas 92 atļaujas lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem. Tas ir par 59 % vairāk nekā visa gada laikā pērn, kad tika izsniegtas 58 atļaujas. Vienlaikus vēl astoņos gadījumos atļauja tika atteikta. Tajos bezpilota gaisa kuģu lidojums lielākoties bija paredzēts lidlauku apkārtnē. Atteikuma iemesli bija novēlota pieteikuma iesniegšana atļaujai vai tas, ka CAA nekonstatēja spēju veikt pieņemami drošus bezpilota gaisa kuģa lidojumus. 2018. gadā visa gada laikā šādu pašu iemeslu dēļ bija atteiktas piecas atļaujas.

To, ka tālvadības piloti arvien godprātīgāk ievēro viņiem noteiktos noteikumus bezpilota gaisa kuģu lietošanā, apliecina ne vien pieaugošais pieteikumu skaits atļaujām, bet arī fakts, ka šogad ir nedaudz samazinājies CAA izskatīto administratīvo pārkāpumu lietu skaits.

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).