Bundzinieka, amatnieka Krišjāņa Kupcāna pirmās radītās bungas, kas paredzētas pašam, vēl arvien nav pabeigtas, taču citas aizceļojušas jau otrpus okeānam

Ideja radīt bungas radusies pirms aptuveni divdesmit gadiem, kad Krišjānis mācījies galdniecības skolā, kā arī sācis spēlēt bungas. Ceturtajā kursā bundzinieks nolēmis bungu komplektu izveidot sev pats, jo, būdams students, nevarēja atļauties to iegādāties. Aizejot uz mūzikas instrumentu veikalu, viņš novērojis, ka bungas tiek veidotas ne tikai no salīmēta saplākšņa, bet arī no koka dēlīšiem. «Nodomāju, ka varētu pamēģināt. Sāku radīt savas pirmās bungas, kuras līdz šim brīdim vēl neesmu pabeidzis. Pametu iesākto uz vairākiem gadiem, bet tad, strādājot galdniecībā un veicot pasūtījumus, radās iespēja, ka divas nedēļas varēju radīt to, kas man patīk,» atceras Krišjānis. Pirmās pasūtījuma bungas tika izgatavotas divu nedēļu laikā kādam bāram. To slēdza, taču mūziķis Vilnis Krieviņš bungu meistaram ieteica pamēģināt izgatavot koka stīpas, kas paredzētas bungām. Klasiski tās parasti tiek veidotas no metāla. Pagāja aptuveni trīs līdz pieci gadi, kamēr amatnieks atrada pareizo materiālu, līmi, tehnoloģiju, ieguva precizitāti, kā arī tika radīts zīmols KK Seaside Drums, kas latviski nozīmē – Krišjāņa Kupcāna Jūrmalas bungu darbnīca. «Ja man šo gadu gaitā kaut kas nav sanācis, kā garantiju es lietu nomainu pret pilnīgi jaunu vai salaboju, ja var salabot. Es pamēģinu jaunas iespējas, pat ja tas ir grūtāk, sarežģītāk un prasa daudz ilgāku laiku,» stāsta Krišjānis.

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Vara pārpalikums tirgū šajā gadā būs gandrīz četras reizes lielāks nekā tika iepriekš lēsts, jo lielākā vara pircēja – Ķīnas pieprasījums sarūk, liecina metālu izpētes kompānijas CRU prognozes.

Saražotie apjomi pieprasījumu šogad pārsniegs par 140 tūkstošiem tonnu, kas ir ievērojami vairāk nekā janvārī prognozētie 36 tūkstoši tonnu, raksta Bloomberg. Izpētes kompānija samazinājusi šā gada vara patēriņa prognozes par 45 tūkstošiem tonnu, atsaucoties uz vājāku Ķīnas pieprasījumu. Nākamajā gadā pārpalikums būs aptuveni 250 tūkstoši tonnu, bet pēc tam – 400 tūkstoši tonnu.

Šajā gadā vara cena trīs mēnešu piegādēm ir sarukusi par 11% līdz 6547 dolāriem par tonnu. Šomēnes cena saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2010. gada, valdot bažām par sarūkošo Ķīnas pieprasījumu, jo ražošanas apjomi šajā valstī samazinājušies jau piekto mēnesi pēc kārtas.

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

SIA Bro creation ražo A klases bungas un orientējas uz eksportu

Raitis Aukšmuksts, pats būdams bundzinieks, savulaik palūdza brālim Reinim, kurš ir galdnieks, izgatavot viņam bungu komplektu. «Kā jau visiem bundziniekiem, man ir bijuši ļoti dažādi bungu komplekti. Faktiski esmu izgājis cauri visam sortimentam. Aptuveni pirms sešiem gadiem ieminējos brālim, vai viņš man varētu pagatavot komplektu. Tā arī tas viss sākās,» stāsta Raitis. Pašlaik uzņēmums regulāri saņem pasūtījumus no dažādām valstīm un lepojas, ka ar viņu ražotajām bungām muzicē Prāta vētra.

Kā daudziem jaunajiem uzņēmējiem pirmo bungu prototipu izgatavošana notika garāžā. «Uztaisījām pirmos prototipus, bet sapratām, ka esam uztaisījuši tādas bungas, kādas jau ir pieejamas tirgū,» stāsta uzņēmējs. Pēc pirmajiem mēģinājumiem radusies pārliecība, ka nepieciešams radīt ko atšķirīgu, proti, dabūt no bungām ārā pēc iespējas dabiskāku koka skaņu, pēc kā tiecoties visi bungu ražotāji.

Ceturtdien vara cena pieauga līdz trīs nedēļu augstākajam līmenim.

Cenas pieaugumu veicināja tirgus dalībnieku runas, ka centrālās bankas Ķīnā un ASV, kas ir divi lielākie vara patērētāji, turpinās veikt ekonomiskās stimulēšanas pasākumus.

Ķīna varētu mīkstināt savu nostāju attiecībā uz monetāro politiku, aģentūrai Bloomberg sacījis Nomura International pēc tam, kad valsts premjers paziņosi, ka izaugsmei jābūt augstākai. Jāpiebilst, ka valsts ekonomiskā izaugsme palēninājās astoņus no deviņiem pēdējiem ceturkšņiem. Savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņojis, ka politikai pārredzamā nākotnē jāsaglabājas ļoti stimulējošai.

«Tā ir ļoti skaidra pazīme, ka Ķīnas ekonomikas vājums netiks pieciests,» saka Natixis izejvielu analīzes vadītājs Niks Brauns, piebilstot, ka kombinācijā ar B. Bernankes izteikumiem, tas dod ievērojamu dzinuli cenām.

«Ja ej karā, tad vajag ne tikai karogu, bungas un pistoli, bet arī, cita starpā, kara hospitāli. Jebkurā cīņā jārēķinās, ka būs ievainotie, kuri jāārstē. Karogs, bungas, nezinu par pistoli, ES bija, bet kara hospitāļa acīm redzami nav. 400 miljonu eiro stabilizācijas fonds, tā ir komēdija,» Eiropas Savienības un Latvijas gatavība uzsākt ekonomisko karu ar Krieviju izbrīnījusi Latvijas pārtikas rūpniecības lobistu, Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidentu Didzi Šmitu.

«Pirms kaujas šis fonds bija jāpalielina līdz vairākiem desmitiem miljardu. Vajadzēja būt pietiekamai rezervei, ar kuru šo hospitāli uzturēt. Apzinoties, ka Eiropai nekāda drošības spilvena nav, bija jādomā par savu spilvenu,» viņš norādījis intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

Uz iebildi: «Mums jau nav naudas.» D. Šmits atbildējis: «Kas šim nolūkam vajadzīgs? Nauda un spēja pieņemt lēmumus. Ja jārunā par kādu ugunsgrēku dzēšanu, tad jābūt arī atbilstošai finanšu politikai. Domāju, ka nav jākautrējas teikt, ka šobrīd ir jāpalielina budžeta deficīts un šāds spilvens jāizveido.

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Pirms nogriez, septiņreiz nomēri! Kas skrien kā vējš, atduras kā miets. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Nestrēb karstu! Nelaime nenāk brēkdama. Šie sakāmvārdi ir īpaši liekami aiz auss, gaidot Jāņus, kas atšķirībā, piemēram, no Ziemassvētkiem ir skaļi, lustīgi un tādi kā dauzīšanās svētki.

Ir jauki dauzīties, baudīt putojošu miestiņu, lēkt pāri ugunskuram un meklēt papardes ziedu. Bez tā visa Latvijas vasara nebūtu tā īpašā un mīļā. Taču jādauzās, jāpriecājas, jādzer un jāmīl tā, lai pēc tam nav sirdēstu, morālu vai fizisku paģiru vai, nedod Dievs, salauztas dzīves un likteņu. Tieši tādēļ DB, gaidot gada lustīgākos svētkus ar gaismas un saules svinēšanu, aicina neaizmirst par drošību – savu, bērnu un apkārtējo. Jāatgādina vecais joks, kas ir gana skumjš, – visas nelaimes sākas ar vārdiem: paskaties, kā es māku! Tāpēc mēs aicinām nesēsties pie stūres reibumā, nelēkt uz galvas nezināmās ūdenstilpēs, nepeldēties stiprā žvingulī, neatstāt nepieskatītu ugunskuru, uzmanīt mazos jāņabērnus, lai tie nenoklīst.

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Šajā gadā vara cenas varētu sarukt, atsaucoties uz ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Goldman Sachs analītiķi paredz, ka šajā gadā vara cena Londonas Metālu biržā vidēji sasniegs 6850 dolārus par tonnu jeb aptuveni 3,11 dolārus par mārciņu. Tas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 7328 dolāri par tonnu jeb 3,32 dolāri par mārciņu.

Analītiķi lēš, ka šajā gadā vara pārpalikums sasniegs 385 tūkstošus tonnu. «Tas atspoguļo spēcīgu izaugsmi piedāvājuma pusē, kas ir rezultāts desmit gadus ilgušajam ieguves kapitāla palielinājumam, kā arī spēcīgo uzrāvienu kausēšanas produkcijas izlaidē 2014. un 2015.gadā,» norāda eksperti.

Nākamajā gadā cenas saruks līdz vidēji 6600 dolāriem par tonnu.

Piektdien vara cena Londonas biržā palielinājās, samazinot šīsnedēļas kritumu, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja runas, ka jaunie ASV darba tirgus dati palielinās pieprasījuma prognozi, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm pieauga par 0,3% līdz 6947 dolāriem par tonnu. Šajā nedēļā cena ir sarukusi par 0,5%, bet kopš gada sākuma – par 5,6%. Savukārt cena decembra piegādēm palielinājās par 0,1% līdz 3,153 dolāriem par mārciņu.

Patlaban novērojamais vara rezervju samazinājums veicina šaubas par analītiķu prognozēto pārpalikumu šajā gadā. Kā liecina Londonas Metālu biržas dati, vara rezerves piektdien nemainījās un bija 154,7 tūkstoši tonnu. Savukārt Šanghajas biržā to apjoms saruka jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Pēc ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas sanāksmes, kad tā paziņoja par aktīvu iepirkumiem, vara cena pakāpās. Kā norāda Dan Smith Commodities Research eksperts Daniels Smits, vara cena no tehniskās perspektīvas izskatās vāja, un visdrīzāk tas nebūs pietiekami, lai izmainītu investoru uzskatus par potenciālo cenas samazinājumu.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Ceturtdien vara cena pēc iepriekšējo dienu nelielā pieauguma atkal saruka, jo tirgus dalībnieku vidū palielinājās bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, kas varētu samazināt pieprasījumu pēc vara, raksta Reuters.

Kopumā vara cena šajā gadā ir sarukusi par 12%. Kopš februāra, kad aktualizējās bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, cena samazinājusies par vairāk nekā 8%. Kā liecina statistika, Ķīna veido aptuveni 40% no pasaules vara pieprasījuma.

Satraukumu par Ķīnas ekonomikas izaugsmi ceturtdien pastiprināja jaunākie dati par mazumtirdzniecību un rūpniecības izlaides apjomiem, kuri saruka līdz vairāku gadu zemākajiem līmeņiem.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas Metālu biržā saruka par 0,4% līdz 6480 dolāriem par tonnu. Trešdien cena sasniedza 44 mēnešu zemāko cenu – 6376,25 dolārus, taču pēc tam spēja atgūties un pirmo reizi kopš piektdienas dienu noslēdza ar kāpumu.