Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.
Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.
Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.
Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.
Jāpiebilst, ka līdzīgi pie savām nesenajām virsotnēm preču biržā atgriezusies arī niķeļa un cinka cena. Savukārt alumīnija, alvas un svina cena tā īsti nemaz nav pārstājusi kāpt. Alumīnijs šogad kļuvis par 30% dārgāks, svina cena pieaugusi par 20% un alvas – par veseliem 70% līdz 34,88 tūkst dolāru atzīmei par tonnu. Alvas cena sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi, ko līdzīgi, kā tas ir ar citiem metāliem, nosaka šī metāla deficītu gaidīšana.
Jānorāda, ka tā pati alva nepieciešama dažādu elektronisko iekārtu ražošanā, un pandēmijas apstākļos pēc šādām precēm ievērojami audzis pieprasījums. Savukārt metālu piedāvājuma pusē ne vienmēr bijušās pietiekamas investīcijas, un ir vērojamas piegāžu problēmas. Bieži vien arī šos metālus iegūst attīstības valstīs, kur cīņa ar to pašu Covid-19 vīrusu var būt krietni ilgāka.
Tāpat milzīgi metālu kalni nepieciešami daudzviet izsludinātajam ekonomiku zaļināšanas procesam. Būtībā kā viens no zaļās revolūcijas apdraudošajiem faktoriem izkristalizējusies pieejamība šādiem resursiem. Tas arī nozīmē, ka šādai revolūcijai pašai par sevi var būt zaļuma problēmas, jo notiekošajam pēc idejas būtu jānozīmē tas, ka milzīgas investīcijas tiek plūdinātas šo izejvielu atradnēs, kas ne vienmēr ir tas pats zaļākais pasākums. Tas savukārt darīts netiek.
Arī sabiedrība Rietumu pasaulē pārsvarā par zaļo revolūciju ir noskaņota ļoti pozitīvi, lai gan daudz mazākā mērā šāds pozitīvisms ir par jaunām raktuvēm un to industrijas daļu, kas šim procesam arī būtu vajadzīga. Reuters izceļ situāciju – Rietumu pasaulē kādas jaunas, piemēram, metālu raktuves atklāšana esot ļoti grūts un ilgs pasākums. Turklāt arvien lielākā mērā tas esot raksturīgs arī attīstības valstīm. Rezultātā dažādas lietas, kas nepieciešamas zaļajai transformācijai, visiem var nepietikt.
Jāpiebilst, ka labi šie laiki solās būt arvien dārkāko izejvielu ieguvējiem. Piemēram, iShares MSCI Global Metals & Mining Producers biržā tirgotā fonda (tas līdzekļus virza kalnrūpniecības uzņēmumu akciju virzienā) cena šogad palēkusies teju par 30%.
