Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.
To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.
Kas traucē kokam iegūt lielāku īpatsvaru būvniecībā Latvijā?
Grūti atbildēt uz šo jautājumu. Tās, iespējams, ir bailes, informācijas un zināšanu deficīts par koksnes fizikāli ķīmiskajām īpašībām, veci stereotipi par koku kā ugunsnedrošu materiālu, kas neatbilst patiesībai, jo eksperimenti ar dedzināšanu pierāda pretējo, kā arī kvalificētu koka būvniecības speciālistu trūkums. Protams, līdztekus minētajiem faktiem būtu jāanalizē arī valsts politika, kas izpaužas gan valsts, gan pašvaldību pasūtījumos. Būtībā Latvijā nekādu valstis ku instrumentu koka izmantošanas veicināšanai nav. Tas nozīmē – Latvijā iztrūkst spēcīga lobija, kurš darbotos šajā sfērā. Koks kā būvmateriāls tiek diskriminēts, bet lēmumu pieņēmēji savu lēmumu pamato lakoniski: koks deg. Ugunsdrošības nosacījumos koks patiešām tiek ierindots degošo materiālu kārtā, kaut ikvienu materiālu uguns bojā strukturāli vai arī iznīcina, sadegot vai ar karstumu tas zaudē savas fizikālās īpašības. Tomēr koks paaugstinātas temperatūras apstākļos ilgāk izturēs slodzi nekā metāls. Tas ir pierādīts un zināms fakts speciālistiem, taču, šķiet, ne potenciālajiem pasūtītājiem. Ar Mitek Baltic un SIA Pavasars Housing Construction, DNB bankas, biedrības Zaļās mājas un Latvijas koka būvniecības klastera atbalstu savulaik veikts dedzināšanas tests dažādu materiālu mājām, un koka ēka izturēja visilgāk. Protams, jebkuras ēkas izmantotājam ārkārtējā (piemēram, ugunsgrēka) gadījumā interesē, cik ilgā laikā šo ēku var atstāt un vai attiecīgais laiks ir pietiekams, lai ēka nesagrūtu, pirms to pamet cilvēki. Koks ir prognozējams materiāls, tāpēc var izrēķināt laiku, cik ātri cilvēkiem no šādas ugunsnelaimes pārņemtas ēkas ir jāevakuējas. Turklāt ugunsdrošības inženieri ir paredzējuši kanālus visās, ne tikai koka, ēkās, kurus neaizpilda dūmi, un pa tiem cilvēki evakuējas. Otrs mīts, ka koks nav nestspējīgs materiāls, kaut arī mācību materiālos tiek norādīts, ka proporcionāli sava svara un nestspējas attiecība nevienam būvmateriālam nav labāka kā kokam. Piemēram, CLT koka paneļiem, masīvkoka līmētajām konstrukcijām nestspēja ir vēl daudz augstāka
Bet kāpēc tad Kanādā, ASV, Lielbritānijā, Norvēģijā, Austrijā un citās valstīs tieši pretēji Latvijai būvē arvien vairāk no koka?
Iepriekš minētā potenciālo pasūtītāju skepse nav novērojama ne Somijā, ne Zviedrijā, ne Norvēģijā, ne Dānijā, kur koka konstrukcijām no ekonomiskā viedokļa tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar metāla vai pat dzelzsbetona konstrukcijām, jo šajās valstīs ekspertu pamatojumu, aprēķinus ne tikai uz klausa, bet arī sadzird un ņem vērā. Tieši šī iemesla dēļ minētajās valstīs no koka būvē daudzstāvu ēkas – viesnīcas, pansionātus, sporta, kultūras, izglītības iestādes – un pat infrastruktūras objektus – tiltus. Koks ir ekoloģiski tīrs, cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Un, tā kā Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, kokam kā būvmateriālam tā ir lieliska iespēja konkurencē ar tādiem materiāliem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām. Un vēl jāņem vērā katras valsts nacionālā politika – piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nevar būt mazāks par 50%.
Vai Lietuvā un Igaunijā arī ir tikpat liela skepse pret koka būvniecību kā Latvijā?
Nē. Savulaik gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija bija PSRS sastāvā un faktiski visas trīs Baltijas valstis bija līdzīgā situācijā, tāpēc vēl jo vairāk pārsteidz pašmāju augstais skepticisms, kāda nav ne ziemeļu, ne dienvidu kaimiņvalstī. Piemēram, Lietuvā ir īstenots zirgu arēnas projekts, kurā koka konstrukcijas laidums ir 42 m, kur koka elementi ir savienoti ar konektorplāksni. Šis objekts bez grūtībām notur arī pēdējiem gadiem salīdzinoši lielo slapjā sniega apjomu un svaru. Turklāt šīs ieceres īstenošanai koks bija ekonomiski izdevīgāks materiāls salīdzinājumā ar citiem. Interesanti, ka šajā objektā izmantotā koka konstrukcija bija ražota Latvijā, nevis Lietuvā. Bez tam dienvidu kaimiņvalstī ir realizēts vēl viens ievērības cienīgs objekts no koka – ar 46 metru lielu laidumu, kura pasūtītājs stingri uzstāja, lai tas būtu tikai no dabīga materiāla. Savukārt Igaunijā top aizvien vairāk projektu, kuros izmantots koks, un šādu ieceru kļūst arvien vairāk. Šajā valstī liels uzsvars tiek likts uz esošo koka konstrukciju ražotņu attīstīšanu un eksportu. Svarīgākais, ka koks būvniecībā abās Latvijas kaimiņvalstīs nav nostādīts pabērna lomā, kā tas ir Latvijā.
Vai koka izmantošana būvniecībā nav pasūtītāja lēmums?
Protams, pasūtītājs var definēt, kādu ēku no kādiem materiāliem vēlas. Vienlaikus pasūtītājam ir arī kaut kāds redzējums vai noteikts budžets konkrētā objekta izveidei. Tomēr bieži vien pasūtītājam, izņemot kokrūpniekus, mežsaimniekus, nav ļoti daudz zināšanu un informācijas par koka īpašībām, iespējām un arī normatīvo aktu prasībām, piemēram, attiecībā par ugunsdrošību, tāpēc nereti tehniskās nianses tiek uzticētas kādam citam. Pirmais posms ir arhitekti, otrais – inženieri/konstruktori, trešais – celtnieki. Un zināšanu trūkums, bailes uzņemties atbildību jebkurā no šiem posmiem var panākt rezultātu – nē kokam. Lai arī Latvijā strādā būvkompānijas, kuras zina, ko un kā darīt ar koka konstrukcijām, kā tās savietot ar citiem materiāliem, tomēr vēl joprojām nākas saskarties ar būvniekiem, kuri nezina un baidās strādāt ar koku. Šīs bailes lielākoties pamato vietējie stereotipi, kaut arī ekspertu līmenī zināšanu pārnese no ārzemēm par koku būvniecībā ir notikusi. Viena no lietām, kas varētu līdzēt lauzt stereotipus, lai koka ēkas sevi pierādītu, – ir nepieciešama iestāžu atļauja tādas būvēt un pēc tam ekspluatēt. Ja jau Latvijas ražotāji var sekmīgi ražot ārvalstu tirgiem koka ēkas, tad kāpēc lai tādus projektus nevarētu īstenot arī Latvijā? No koka var būvēt gan bibliotēkas, bērnudārzus, skolas, sociālās aprūpes iestādes, estrādes, kultūras namus, sporta zāles, ledus halles, gan daudzstāvu ēkas – viesnīcas, biroju ēkas, daudzdzīvokļu mājas. Būtībā tas nozīmē atbilstošu valsts politiku, kura ne tikai atļauj būvēt privātajā sektorā, bet īstenot arī valsts un pašvaldību pasūtījumus. Priecē pirmie publiskie koka ēku projekti – Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde un Ogrē – publiskā bibliotēka.
Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat 6 stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Ja Latvijā sešu stāvu koka konstrukciju ēka šķiet kaut kas fantastisks, tad Eiropā tā ir ikdiena, ar ko nevienu nevar pārsteigt.
Ko darīt?
Būvinženieru pasaulē visnoturīgākā ģeometriskā figūra ir trīsstūris, un mums vajadzētu izmantot šo figūru kā veiksmīga projekta shēmu, kur pie viena galda būtu jāsēž arhitektam, pie otra – būvniekam un pie trešā – inženierim, un kam vidū – centrā – būtu pasūtītājs. Savukārt tehnoloģiju piegādātājs būtu kā savstarpēji vienojošais elements. Saruna šādā sastāvā būtu konstruktīva, kliedējot mītus un aizspriedumus, kopā izraugoties piemērotāko risinājumu. Viens no populārākajiem mītiem ir tas, ka koka konstrukciju risinājumi ir ierobežoti. Taču risinājumu ir daudz un tos var sekmīgi eksportēt uz citām valstīm, jo Latvijā ir atbilstošs intelektuālais potenciāls. Kokam, protams, nav jābūt vienmēr un visās ēkās, taču Latvijā tā potenciāls netiek izmantots pat tajos projektos, kur reāli, ekonomiski pamatoti tas būtu lētāks.
Cik konkurētspējīgi ir Latvijā strādājošie koka ēku ražotāji?
Lai arī Mitek nenodarbojas ar koka ēku konstrukciju ražošanu, tas apgādā koka māju un konstrukciju ražotājus ar tehnoloģijām – ražošanas iekārtām, inženierdatorprogrammatūru, konektorplāksnēm, un tādējādi var novērtēt dažādu valstu koka ēku ražotāju modernizācijas līmeni. Latvijā strādājošo koka konstrukciju ražotāju tehnoloģiskā bruņojuma līmenis ir līdzīgs tam, kāds tas ir Skandināvijas valstu rūpniekiem. Tieši tāpēc Latvijas ražotāju sekmīgā darbība Eiropā nav pārsteigums, bet savā mītnes zemē tie savu produkciju realizē ļoti nelielos apmēros. Eiropā pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – privātmājām, daudzstāvu dzīvojamajām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – pieaug. Tas nozīmē, ka Latvijā strādājošajiem koka būvju ražotājiem pasūtījumu apjoms nebūs mazāks par pašreizējo un, visticamāk, pieaugs, pat neraugoties uz to, kāda situācija būs pašmāju tirgū
