Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Ko nozīmē obligāta šķirošana? Pirmkārt, brūno BIO konteineru infrastruktūras ieviešanu – gan pie daudzdzīvokļu namiem, gan privātmājām, gan iestādēm un uzņēmumiem. Daudzi skeptiķi varētu protestēt – kāpēc šķirot? Dati liecina, ka Latvijā ap 30% - 40% no visiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk zaļajos konteineros, ir BIO atkritumi– pārtikas paliekas, dārzu, telpaugu un citi organiskie atkritumi.

Tātad, ja gada laikā viens iedzīvotājs rada aptuveni 478 kilogramu atkritumu , tad ap 150 kilogramu ir uzskatāmi par neizmantotu potenciālu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pirms 2 gadiem veiktā aptauja liecina, ka BIO atkritumus šķiro tikai piektā daļa Latvijas iedzīvotāju un lielākoties tie ir lauku teritorijās dzīvojošie, kas laika gaitā ir izveidojuši savā pagalmā kompostēšanas vietu.

Tātad pilsētnieki, uzņēmēji (piemēram, restorāni, kafejnīcas, ēdnīcas) un iestādes (piemēram, slimnīcas, bērnudārzi, skolas) šajā ziņā atpaliek, jo nav atbilstošas infrastruktūras un informācijas. Taču tieši šīs grupas rada visvairāk BIO atkritumu, kas audzē poligonu kalnus, jo BIO atkritumi tiek mesti sadzīves atkritumu konteineros. Ja nevēlamies veidot jaunus poligonus, bet beidzot pilnvērtīgi izmantot Getliņu poligonā izveidoto Baltijā lielāko fermentācijas tuneļu kompleksu, brūno BIO konteineru izmantošanai ir jākļūst par ikviena cilvēka ikdienu. Iespējams daļai sabiedrības šī tēma nešķiet svarīga.

Paraudzīsimies uz to no aprites ekonomikas viedokļa. Tuneļu darbības rezultātā BIO atkritumus var pārvērst biogāzē, ko savukārt izmanto elektrības un siltuma ražošanai. Savukārt pats komposts, ja vien būtu kvalitatīvs, būtu atgriežams tautsaimniecībā.

BIO atkritumi tiek šķiroti jau šobrīd, tomēr nepietiekamā apmērā. BIO atkritumi, nonākot nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā un pēcāk atkritumu izvešanas auto, sajaucas ar citiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kā rezultātā rodas mitra un netīra atkritumu masa. Getliņos tā sākotnēji nonāk šķirošanas rūpnīcā, kur mehāniski tiek atdalīta turpmākai pārstrādei derīga plastmasa, metāls, BIO atkritumi u.c. atkritumi, kā arī tā atkritumu daļa, no kuras var ražot kurināmo. Tomēr pat mehāniski atdalītā veidā atkritumi ir mitri un satur piejaukumus, kas ietekmē to turpmāko pārstrādi.

Un pat, ja nošķirotā BIO atkritumu daļa tiek novirzīta uz fermentācijas tuneļiem, tā joprojām satur ap 30% dažādu piejaukumu un no tās saražotais tehniskais komposts ir ar ierobežotām turpmākas izmantošanas iespējām, jo satur stikla lauskas, dažādu veidu plastmasas u.c. materiālu daļiņas. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu kompostu var izmantot tikai poligona iekšējām vajadzībām un tas nav derīgs apzaļumošanai vai citām inženiertehniskām vajadzībām.

Tāpēc BIO atkritumu šķirošanai jānotiek jau individuālo mājsaimniecību līmenī!

Ne mazāk svarīgi, ka nesen vairākas valstis, starp tām arī Latvija, saņēma Eiropas Komisijas brīdinājumu par nespēju veicināt sadzīves atkritumu pārstrādi un sasniegt ES kopējos atkritumu pārstrādes mērķus. Ziņojumā vērsta uzmanība, ka pastāv varbūtība līdz 2025. gadam nesasniegt izvirzītos rādītājus, tāpēc ieteikts attīstīt atkritumu, īpaši bioloģisko, šķirošanu. Svarīga piezīme, ka mēs neierindojamies augstākā riska sarakstā, bet izteiktais brīdinājums norāda uz “mājas darbu”.