Valdība pirmdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotajiem AS Citadele banka investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, kas izstrādāti sadarbībā ar investoru piesaistes procesa konsultantu Société Générale.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji ir apkopoti četrās kritēriju grupās, to mērķis – izraudzīties piemērotāko piedāvājumu, kas nodrošina labāko cenu, investora uzticamību un reputāciju, kā arī bankas Citadele turpmāko attīstību.

«Valsts mērķis ir atrast bankai Citadele profesionālus, uzticamus investorus ar izcilu reputāciju, kuri nodrošinās bankas turpmāku attīstību un piedāvās vislabāko iespējamo akciju cenu. Tāpēc esam izvirzījuši virkni kritēriju, pēc kuriem starptautiskais konsultants Société Générale caurskatāmā procedūrā, konkursa kārtībā izvēlēsies labāko no visiem potenciālajiem investoru piedāvājumiem,» norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Līdz Soču Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanai ir palikusi tieši viena nedēļa. Piedāvājam ielūkoties, kā Soči izskatījās vērienīgo būvdarbu laikā, gatavojoties Olimpiādei, un tagad, kad ēku un infrastruktūras būvniecība jau ir pabeigta.

Visā Olimpisko spēļu vēsturē dārgākā, 50 miljardus ASV dolāru izmaksājusī Olimpiāde jau paguvusi izpelnīties kritiku par negausību. Db.lv jau ziņoja, ka, pasaules medijos valdot negatīvai Krievijas publicitātei saistībā ar gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm, Soči var kļūt par Krievijas problēmu simbolu.

Problēmas atklājušās ne vien būvniecības jomā (tiek mēļots, ka draugu un paziņu būšana esot bijis noteicošais, lai iegūtu tiesības būvēt celtnes Olimpiādes vajadzībām), bet arī sociālajā sfērā – Krievijas prezidents Vladimirs Putins ne visai veiksmīgi mēģina skaidrot krievu attieksmi pret homoseksuāļiem, Soču pamatiedzīvotāji čerkesi gaidāmo Olimpiādi Sočos salīdzinājuši ar Aušvici. Čerkesu vēlas vērst pasaules sabiedrības uzmanību uz to, ka viņu senči pirms 150 gadiem šajā apvidū tika pakļauti Krievijas impērijai.

Investori ir apliecinājuši interesi gan kļūt par AS Citadele banka stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī investoriem ir interese par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā.

Veikt abu iespējamo scenāriju izpēti paredzēja iepriekš valdības apstiprinātā investoru piesaistes stratēģija.

Valdība otrdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) un konsultanta Societe Generale ziņojumu par bankas Citadele investoru piesaistes stratēģijas ieviešanas gaitu.

Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju, konsultants Société Générale uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas Citadele stratēģiskajiem ieguldītājiem. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu vairāki investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājums. Potenciālo interesentu vidū ir gan bankas, gan finanšu investori.

Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Bankas Citadele pārdošanā panāktie nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010. gadā ieguldīts bankā sniedzot valsts atbalstu, informē VAS Privatziācijas aģentūra (PA).

Pašlaik PA ieguldījums bankas Citadele subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka Citadele atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma, savukārt ERAB pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljonu eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka Citadele atmaksās līdz 2017.gada beigām un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā.

«Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā bankai Citadele tika sniegts valsts atbalsts. Kopumā banka Citadele saņēma valsts atbalstu 377,91 miljonu eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus,» norāda PA.

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu korespondences saņēmēji nav parūpējušies par drošu sev pienākošo sūtījumu saņemšanu – tajās vispār nav izvietota pastkastīte vai arī tā ir bojāta. Tādējādi pasta sūtījumu saņemšana ir apgrūtināta ne tikai šajās adresēs dzīvojošajiem, kam pēc sūtījumiem jādodas uz pasta nodaļu, bet tiek paildzināts kopējais piegādes process, pastniekiem fiksējot attiecīgo situāciju un nepiegādes iemeslus.

Rudens ir laiks, kad pasta uzņēmumi visā pasaulē sāk gatavoties noslogotākajam darba periodam – gada nogalei, kad darba apjoms palielinās pilnīgi visiem pasta darbiniekiem. Latvijas Pasta pastnieki savā darbā ik dienas konstatē būtiskas problēmas, kas kavē korespondences piegādi klientiem. Visbiežāk tās saistītas ar faktu, ka klienti nav izvietojuši pastkastītes sūtījumu saņemšanai vai arī pastkastītes ir neidentificējamas, tehniski bojātas, to izmērs neatbilst saņemamajiem sūtījumiem vai arī pastkastītes novietotas nepiemērotās un pastniekam grūti pieejamās vietās.

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu sūtījumu piegāde nav droša vai ir neiespējama pastkastītes neesamības, bojājumu, neatbilstoša novietojuma vai citu iemeslu dēļ. Pastkastīšu neatbilstība sūtījumu drošai saņemšanai sastopama gandrīz katra pastnieka apkalpes teritorijā, un šī problēma ir izplatīta galvenokārt pilsētās - gan daudzdzīvokļu mājās, gan pie privātmājām. Taču arī reģionu klienti, kas dzīvo privātmājās un viensētās, ne vienmēr ir nodrošinājuši piemērotas pastkastītes sev adresēto sūtījumu saņemšanai. Latvijas Pasta darbinieki problemātiskas pastkastītes vai pastkastīšu neesamību bieži konstatē dārzkopības kooperatīvajās saimniecībās, kā arī juridisko personu un pat valsts iestāžu ēkās.

Politiski lēmumi un atsevišķu sabiedrības gru­pu lobijs radījuši pamatīgu spriedzi veselības aprūpes nozarē. Runa ir par Veselības mi­nistrijas paziņojumu, ka nepieciešami 1,85 miljoni eiro, lai izveidotu datu bāzi par ve­selības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem. Tas nepie­ciešams, jo, kā zināms, no nākamā gada pilnu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu varēs saņemt tikai so­ciāli apdrošinātas personas.

Interesanti, ka šāds lēmums ticis pieņemts pilnīgi bez jebkādiem aprēķiniem, cik cilvēku varētu palikt bez pilnvērtīgas veselības aprūpes. Veselības ministrijas amatpersonas publiski ir atzinušas, ka tām šādu da­tu nav un tās balstās tikai uz Latvijas Darba devēju konfederācijas teikto, ka tie varētu būt no simts tūk­stošiem līdz trīssimt tūkstošiem cilvēku. Amplitūda gana plaša, turklāt tie ir tikai vienas nevalstiskas or­ganizācijas dati.

Tikmēr valsts vieglu sirdi pieņem šādu lēmumu un priecīgi «bīda» brīvprātīgo veselības apdrošināšanu, kas taču visu atrisināšot un vēl ienesīšot naudu budže­tā. Tajā pašā laikā, protams, ministrijā neviens nevar pateikt, cik no sociāli neapdrošinātiem cilvēkiem būs gatavi veikt šo brīvprātīgo maksājumu. Līdz ar to nav priekšstata, vai kāds vispār brīvprātīgi apdrošināsies un vai vispār būs kaut cik nozīmīgi ieņēmumi budže­tā. Tomēr diezgan droši var prognozēt, ka neapdroši­nāto personu iespējamās veselības problēmas smagi atsauksies uz neatliekamās medicīniskās palīdzības jomu, kas mums visiem izmaksās ļoti dārgi. Vistica­māk, tie, kas varēs atļauties, nevis brīvprātīgi apdroši­nāsies, bet turpinās ierasto praksi par pakalpojumiem maksāt no sava maciņa. Savukārt nabadzīgajiem būs liegta pieeja valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, naudas apdrošināšanai nebūs, slimības tiks ielaistas, un to akūtu ārstēšanu, kas ir visdārgākā, segsim mēs visi. Paldies Veselības ministrijai!

Ziemas Olimpisko spēļu laikā Krievija plāno «uzraudzīt» teju visu apmeklētāju un sportistu komunikāciju dažādās ierīcēs, piemēram, telefonos, uzskata Krievijas pētnieciskie žurnālisti Andrejs Soldatovs un Irina Borogana.

Viņi noskaidrojuši, ka interneta, mobilo sakaru un citu komunikāciju operatori tīklus Sočos izbūvējuši tā, lai drošības dienestiem būtu tiem pilnīga piekļuve. Par to liecina žurnālistu apkopotie publiski pieejamie dokumenti, kā arī valdības aģentūru darbības. Tie liecina, ka komunikācijas varēs «filtrēt» ar Sorm, programmu, kas paredzēta telefonu un interneta satura uzraudzībai.

Gatavojoties Olimpiādei, Soči apgādāti ar 4G tīkla pārklājumu un bezmaksas Wifi.

«Šķiet, ka ideja ir padarīt visu Sočos notiekošo komunikāciju pilnīgi caurspīdīgu Krievijas amatpersonām,» pauda A. Soldatovs.

Visas pasaules uzmanība šobrīd pievērsta Ziemas olimpiskajām spēlēm, kas norisinās Krievijā Sočos. Biatlonisti no Alūksnes, Andrejs Rastorgujevs un Žanna Juškāne, jau aizvadījuši pirmās sacensības. Ar rezultātiem iepriecina A.Rastorgujevs, taču Ž.Juškānei veiksme šobrīd nav sabiedrotā, aplūkojot savas puses sportistu veikumu, raksta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

A. Rastorgujeva treneris Intars Berkulis Andreja rezultātus vērtējis kā ļoti labus. «Protams, katram sportistam mērķi ir augsti. Tā tam ir jābūt. Andreja rezultāti ir labi, viss ir kārtībā. Rezultāti ir tādi, kā bijām plānojuši. Gribējās tikt desmitniekā, tikām,» sacījis I.Berkulis.

Alūksniešiem.lv norādījis, ka visās intervijās A.Rastorgujevs saka, ka par šaušanu jāprasa trenerim, uz ko I.Berkulis atbildējis, ka Andrejs vispār nelabprāt runā ar medijiem. «Viņš koncentrējas uz to, kas viņam jādara. Viņš tam pieiet ļoti nopietni un ne pa labi, ne pa kreisi. Ja arī šāviens aiziet garām, neko tur nevar izdarīt. Tas ir normāli. Kādu šāvienu garām mēdz aizšaut daudzi sportisti un labāk, ka tas ir viens šāviens nevis divi garām,» stāstījis I.Berkulis.

Finanses Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo turpmākai pastāvēšanai ir nodrošinātas, kaut papīri pagaidām oficiāli vēl nav parakstīti, piektdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ikgadējā kongresā izteicās AS Dinamo Rīga padomes loceklis Guntis Ulmanis.

Starpsezona Rīgas Dinamo nometnē tika aizvadīta lielā neziņā, jo komandai joprojām nav ģenerālsponsora - klubu pameta galvenais naudas devējs gāzes kompānija Itera. Lai arī atrisinājums sponsoru piesaistei vēl nav atrasts, pašlaik līgumi ar vienību noslēgti 23 hokejistiem.

«Rīgas Dinamo situācija ir smaga, un pašlaik neviens nav pasargāts no neprognozējamiem lēmumiem, tomēr uz šodienu finanses klubam ir nodrošinātas, kaut papīri līdz galam vēl nav parakstīti,» piektdien izteicās Ulmanis, sakot, ka kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis katru nedēļu dodas uz Maskavu, lai risinātu šo problēmu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic vakar, 2018. gada 14. maijā, uzsāka lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Sočiem.

Maršruts piedāvā jaunas ceļošanas iespējas pasažieriem no Baltijas valstīm un Krievijas ar savienojumiem caur Rīgu.

Jāatgādina, ka šovasar Soči būs viena no pilsētām, kur norisināsies 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņa futbolā. Jaunais savienojums caur Rīgu piedāvās lidojumu iespējas visiem, kas plāno apmeklēt šo čempionātu.

airBaltic lidos no Rīgas uz Sočiem divas reizes nedēļā ar Boeing 737 lidmašīnu. Plānotais lidojuma ilgums ir trīs stundas un 10 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Sočiem ir no 99 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Kamēr līdz Soču Olimpisko spēļu sākumam atlikušas mazāk nekā simts dienas un šīs ziemas olimpiādes norisei Krievijas valdība tērēs rekordlielas summas, daļa Soču iedzīvotāju to visu raksturo, sakot: «gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr». Viņi uzskata – olimpiādes būvdarbiem atvēlētās finanses 50 miljonu ASV dolāru apjomā varēja tērēt prātīgāk, vēsta Reuters.

Summu, kas atvēlēta darbiem, lai Olimpiskās spēles varētu notikt Sočos, vietā, kur «jūra tiekas ar kalniem», labāk vajadzējis atvēlēt skolām, ceļu sakārtošanai un veselības sistēmai – jomām, kur investīcijas ir nepieciešamas, citējot vietējo iedzīvotāju pausto, savā blogā raksta ziņu aģentūras fotogrāfs Toms Pīters (Tom Peter). Viņš reportāžas tapšanas laikā kopumā viesojies Soču apkaimē 145 kilometru posmā gar Melnās jūras krastu. Fotogrāfam izdevies uzzināt vietējo mājokļu īpašnieku, celtnieku, oficiantu, pārdevēju, taksistu, ekologu un zemnieku viedokli par gaidāmo notikumu.

Lai arī lielai daļai vietējo iedzīvotāju pacietības mērs esot pilns, Sočiem jau piecus gadus grimstot cementa putekļos un sastrēgumos, kas radušies būvdarbu dēļ, kā arī dažkārt jaucot nost vietējo mājas, daļa satikto krievu uzskata, ka Krievija var atļauties 50 miljardus ASV dolāru investīcijas novirzīt olimpiādei un tieši tas arī bija jādara.

SIA Aerodium svētdien, 23.februārī, ar īpašu specefektu piedalīsies Ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā Sočos - tas nebūšot lidošanas šovs, bet gan jauns, ar vēju saistīts vizuālais efekts, informē uzņēmuma komunikācijas un mārketinga vadītāja Līga Gablika.

Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns skaidroja, ka papildus vēja tuneļu ražošanai un lidošanas šovu demonstrēšanai uzņēmums ir atklājis jaunu šovbiznesa nišu - ar vēju saistītu vizuālo efektu veidošanu. «Mēs veidojam vēja specefektu. Kas tieši tas būs - to šobrīd vēl nedrīkstu atklāt, jo noslēguma ceremonijas ideja, kā jau ierasts, tiek turēta slepenībā,» norādīja Beitāns.

Jauna specefekta izstrādi Aerodiun uzticējusi olimpisko spēļu šovu producentu kompānija, ar kuru uzņēmumam izveidojusies ļoti laba sadarbība kopš Turīnas olimpiskajām spēlēm 2006.gadā. «Šoreiz atkal ir iespēja attīstīt pasaulē vēl nebijušu specefektu, kam redzam attīstības potenciālu visā šovbiznesa industrijā,» saka Beitāns.

Seši tūkstoši eiro uz diviem par četru dienu uzturēšanos Sočos tomēr ir pārāk daudz, olimpiskajā parkā norādījuši Somijas līdzjutēji Helēna un Erki Oskars Makineni, vēsta laikraksts Diena.

«Strādājot sestajās olimpiskajās spēlēs, pirmo reizi visās arēnās un stadionos visapkārt paveras gandrīz tikai vienas valsts baltizilisarkanā atribūtika. Krievijas līdzjutēji ir nospiedošā vairākumā,» situāciju raksturo laikraksta pārstāvis Sočos Māris Zembergs.

Ārzemnieki veidojot nelielas saliņas. Bijusi cerība, ka no ceturtdaļfināla būs vismaz vairāk zviedru un somu hokeja fanu, taču tā neesot noticis. Kā iespējamos iemeslus M. Zembergs min prāvas izmaksas vai bailes no iespējamajiem terora aktiem.

«Es domāju, ka abi šie faktori un vēl tas, ka ārpus sporta pasākumiem Sočos nav izklaides iespēju. Līdzjutēji tomēr brauc ne tikai skatīties spēles, bet arī atpūsties,» skaidrojis zviedru žurnālists Matiass Eks no Expressen. Pirms spēlēm avīzēs un televīzijā aktuāla tēma esot bijusi drošība Sočos, un noteikti to arī bez ievērības neatstāja zviedri. Bažījoties par tuvinieku drošību, NHL spēlējošie zviedri ieteikuši ģimenēm nebraukt uz olimpiskajām spēlēm. Tikai Anaheimas Ducks uzbrucējam Jakobam Silfelbergam esot ģimene Sočos.

Vienīgais, kas Citadeles pārdošanas procesā ir neskaidrs, – kādēļ tas tiek tik slikti izskaidrots.

Reputācija Citadeles pircējiem no ASV ir pārāk dārga, lai ar to riskētu salīdzinoši nelielā darījuma dēļ, par Ripplewood Holdings un to piesaistītajiem plašāk nezināmajiem investoriem saka uzņēmējs un investors Džerijs Virts.

Mūsu sarunas iemesls ir tāds, ka jūs it kā pazīstot ASV investorus no Ripplewood Holdings.

Kompānijas vadītāju Timu Kolinsu es zinu pēc viņa reputācijas Amerikas investoru un baņķieru vidē. Amerika ir liela zeme, un mēs neesam tik tuvu pazīstami. Tomēr viņš ir finanšu industrijā labi zināms cilvēks, un daudzu gadu gaitā viņš Ripplewood ir veicis ar Citadeli pēc būtības salīdzināmus investīciju darījumus, tikai daudz lielākā mērogā.

Pēc veiksmīgas iepriekšpārdošanas, kuras laikā tika savākti vairāk nekā 25 miljoni ASV dolāru, Wall Street Memes tagad gatavojas ļoti gaidītajai 1. līmeņa palaišanai biržās 27. septembrī.

Šis sasniegums līdzekļu vākšanā izceļ sabiedrības uzticību un rada pamatu nozīmīgam biržas sarakstam. Līdz debijai publiskajā tirgū ir atlikušas nedaudz vairāk kā 2 nedēļas, Wall Street Memes (WSM) gatavojas investoru pieplūdumam, kas ar nepacietību gaida cenu pieaugumu pēc tā ieviešanas tirgū.

Iegādājies Wall Street Memes

Wall Street Memes pēdējais posms: pēdējā iespēja iegādāties $WSM žetonus

Pēdējos mēnešos Wall Street Memes ir kļuvušas par vienu no 2023. gada lielākajām memu valūtu iepriekšpārdošanām, sākotnējā investīciju kārtā piesaistot vairāk nekā 25 miljonus ASV dolāru. Šie panākumi nostāda WSM labvēlīgā pozīcijā kriptovalūtu nozarē, kur kopienas atbalsts ir vissvarīgākais.

Soču Ziemas Olimpiskajām spēlēm vajadzēja kļūt par Krievijas prezidenta Vladimira Putina galveno sasniegumu, kas paveikts, Krievijas līderim esot savā amatā, taču varētu gadīties, ka Soči kļūs par simbolu problēmām, kas valda valstī, raksta Reuters.

«Es gribētu aicināt Olimpisko spēļu dalībniekus, līdzjutējus, žurnālistus un tos, kas spēles vēros televīzijā, uzlūkot jauno Krieviju, redzēt tās seju un iespējas, palūkoties uz valsti ar svaigu un objektīvu skatienu,» tā ārvalstu un vietējiem medijiem pauda V. Putins.

Līdz spēļu sākumam ir atlikušas mazāk nekā divas nedēļas – līdz šim pasaulē dārgāk izmaksājušo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks 7. februārī, un līdz šim nereti sliktā publicitāte medijos ir krietni pārspējusi labo, raksta Reuters.

Galerijā augstāk skatieties, kā pilnā sparā notiek gatavošanās Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā!

Svētdienas vakarā svinīgi tika noslēgtas 22.Ziemas olimpiskās spēles.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs savā noslēguma ceremonijas uzrunā izteica pateicību Soču olimpisko spēļu rīkotājiem, kā arī līdzjutējiem un sportistiem.

«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās 17 dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu,» pauda T. Bahs. «Šovakar varam teikt - Krievija ir sasniegusi, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasījis desmitgades, šeit tam vajadzējis septiņus gadus. Vēlos pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa personisko ieguldījumu.»

AS Ventspils nafta īpašnieks Vitol S.A. paziņojis, ka ir parakstījis sindicētās kredītlīnijas līgumu par kopējo summu 8 miljardi ASV dolāru, informē uzņēmumā.

Vitol par 12 mēnešiem pagarinājis atmaksas termiņu jau esošajai kredītlīnijai, kas noformēta uz trim gadiem par 7 075 833 333 ASV dolāru lielu summu. Savukārt par 924 166 667 ASV dolāru lielu summu Vitol refinansējis 364 dienu kredītlīniju, kurai jau iestājies atmaksas termiņš, ar jaunu 364 dienu kredītlīniju par tādu pašu summu. Jaunās kredītlīnijas sākotnējā summa bijusi 750 000 000 ASV dolāru.

Darījums uzsākts 2016.gada 22.augustā, un tajā kopumā iesaistītas 55 bankas. Kredītlīniju piešķīrušas šādas bankas: Mandated Lead Arrangers & Bookrunners ABN AMRO Bank N.V., Bank of America Merrill Lynch International Limited, The Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ, Ltd. (MUFG), BNP Paribas, Citigroup Global Markets Limited, Commerzbank AG Londonas filiāle, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Credit Suisse AG, DBS Bank Ltd. Londonas filiāle, Deutsche Bank Luxembourg S.A., HSBC Bank plc, ING Bank N.V., J.P. Morgan Limited (JPM), Lloyds Bank plc, Mizuho Bank, Ltd., The Royal Bank of Scotland plc, Société Générale Corporate & Investment Banking, Standard Chartered Bank, Sumitomo Mitsui Banking Corporation and UniCredit Bank AG (UniCredit). BNP Paribas, Commerzbank AG Londonas filiāle, MUFG, The Royal Bank of Scotland plc un UniCredit darbojoties kā aktīvajām vadošajām līguma parakstītājām, savukārt JPM strādājot kā dokumentēšanas un kredītlīnijas aģentam.

Ceturtdien, 9.februārī, Latvija starptautiskajos finanšu tirgos vienlaicīgi emitēja divu dažādu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro, tādējādi nodrošinot lielāko daļu no 2017.gadam plānotā aizņemšanās apjoma, informēja Valsts kasē.

Pirmo reizi tika emitētas eiroobligācijas ar līdz šim garāko dzēšanas termiņu 30 gadi un fiksēto procentu (kupona) likmi 2,25% gadā (ienesīgumu 2,33%), piesaistot finansējumu 500 miljonu eiro apmērā.

Vienlaicīgi tika emitēts papildus laidiens 10 gadu obligācijām, kas dzēšas 2026.gada 7.oktobrī, ar ienesīgumu 1,062% pie iepriekš noteiktās fiksētās procentu (kupona) likmes 0,375% gadā. Emisijā piesaistītais resursu apjoms ir 150 miljoni eiro.

Pieprasījums pēc Latvijas 30 gadu obligācijām 1,6 reizes pārsniedza piedāvājumu, savukārt 2,8 reizes - 10 gadu obligāciju papildu laidienam.

Katrā no vērtspapīru emisijām piedalījās aptuveni 50 investori no dažādām valstīm, galvenokārt Eiropas (Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas un citām valstīm).

Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi standarta procedūru, lai padziļināti izvērtētu valsts veiktos atbalsta pasākumus un plānotās izmaiņas AS Parex banka restrukturizācijas plāna ietvaros, informē Privatizācijas aģentūra (PA).

Procedūras mērķis ir konstatēt, vai restrukturizācijas plāna ietvaros veiktie pasākumi, kā arī piedāvātie grozījumi atbilst EK noteikumiem par valsts atbalstu un ES kopējam tirgum. Kopš restrukturizācijas plāna apstiprināšanas ir veikti atsevišķi tā papildinājumi un ir nepieciešams veikt padziļinātu izvērtējumu, lai EK varētu apstiprināt restrukturizācijas plāna ieviešanas atbilstību valsts atbalsta noteikumiem un ES kopējam tirgum. Investoru piesaistes process AS Citadele banka tiek turpināts pēc iepriekš noteiktā darbu plāna.

2010.gadā finanšu konsultants Nomura izstrādāja Parex bankas restrukturizācijas plānu. Izvērtējot vairākas Parex bankas restrukturizācijas iespējas un, ņemot vērā konsultanta Nomura ieteikumu, 2010.gada 23.martā Ministru kabinets (MK) nolēma atbalstīt Parex bankas restrukturizācijas modeli, kas paredz bankas aktīvu sadalīšanu un jaunas bankas izveidošanu. Šāda pieeja ir sevi sekmīgi pierādījusi citās Eiropas valstīs, veicot banku restrukturizāciju. Restrukturizācijas plāns 2010.gada 15.septembrī ir saņēmis EK apstiprinājumu.

Vasaras lidojumu sezonā no Rīgas lidostas būs iespējams nokļūt vismaz 11 jaunos galamērķos, liecina aviokompāniju līdz šim sniegtā informācija.

VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» sniegtā informācija liecina, ka jauno galamērķu vidū ir Lisabona, Gdaņska, Bordo, Splita, Soči, Kaļiņingrada, Žirona, Pafa, Burgasa, Kutaisi, bet uz Malagu lidos divas aviokompānijas – «airBaltic» un «PrimeraAir», kurai šis būs pirmais regulārais maršruts no lidostas «Rīga».

«PrimeraAir» reisus uz Malagu Spānijā uzsāks 29. aprīlī. Plānots, ka lidojumi tiks izpildīti vienu reizi nedēlā.

Avikompānija «airBaltic» 27. martā uzsāks lidojumus maršrutos Rīga-Gdaņska, Rīga-Lisabona, kurus izpildīs attiecīgi trīs un divas reizes nedēļā. 28. martā Latvijas aviokompānija divas reizes nedēļā sāks lidojumus uz Malagu, no 17. aprīļa sešas reizes nedēļā uz Kaļiņingradu. Savukārt par divām reizēm nedēlā «airBaltic» izpildīs reisus uz Sočiem, Splitu Horvātijā un Bordo Francijā, lidojumus uzsākot attiecīgi 14. maijā, 21. maijā un 3. jūnijā.

Reģionālais medijs Dzirkstele sazinājies ar mūsu olimpiešiem – Jāni Paipalu un Ingu Dauškāni, jautājot par iespaidiem un sajūtām.

J.Paipals atzinis, ka Sočos viss esot visaugstākajā līmenī. «Dzīvošana ir ļoti labā līmenī. Nezinu, kāpēc tik daudz tiek runāts par kaut kādām nebūšanām. Mums, sportistiem, nav nekādu problēmu. Drošības pasākumus ciematiņā vispār nevar just, jo viss jau ir izdarīts ārpus tā – braucu autobusā uz ciematiņu, visur sēž snaiperi, bet te viss ir kārtībā,» stāstījis sportists.

Viņš piebildis, ka lieliskas emocijas piedzīvotas arī atklāšanā. To atzinusi arī I. Dauškāne. «Bija vienkārši brīnišķīgi iesoļot Olimpiskajā stadionā un dzirdēt ovācijas. Uz tablo parādījās Latvijas vārds un tas tika arī skaļi paziņots – tajā brīdī pārņēma pacilājošas un patriotiskas sajūtas, pārstāvot Latviju,» viņa teikusi.