Energoresursu tirgotājs "Vitol Group" līdz gada beigām plāno pilnībā pārtraukt Krievijas izcelsmes jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību.

"Vitol" tirgotās Krievijas naftas apmērs otrajā ceturksnī būtiski kritīsies, jo samazināsies pašreizējās līgumsaistības," norāda uzņēmuma preses pārstāvis.

Kompānija plāno pārtraukt Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību, ja vien netiks saņemti citi norādījumi, un šo procesu paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām.

"Vitol" arī uzsver, ka neslēgs jaunus līgumus par Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību. Līdz šim uzņēmums Krievijas naftu iepircis jau esošo līgumu ietvaros.

"Vitol" grupā Latvijā ietilpst kuģu pārvaldības sabiedrība SIA "LSC", naftas terminālis SIA "Ventspils naftas termināls", cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans" un loģistikas operators SIA "Vitol Baltics".

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi sabiedrības Vitol Netherlands B.V. iesniegumu atļaujas saņemšanai AS «Latvijas Kuģniecība» galīgā akciju atpirkuma veikšanai.

Sabiedrība Vitol Netherlands B.V., tieši pieder 97,06% AS «Latvijas Kuģniecība» balsstiesīgo akciju.

Sabiedrībai Vitol Netherlands B.V pieder 182 367 467 AS «Latvijas Kuģniecība» dematerializētas uzrādītāja akcijas ar balsstiesībām (A kategorijas akcijas), kā arī 399 999 830 vārda akcijas papīra formā ar balsstiesībām (B kategorijas akcijas).

20.12.2017. AS «Latvijas Kuģniecība» akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par AS «Latvijas Kuģniecība» akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Līdz ar to galīgais akciju atpirkums tiek veikts saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 81. panta ceturto daļu.

Ieraksta datums akciju galīgajai atpirkšanai ir 10. darba diena, skaitot no dienas, kad sabiedrība Vitol Netherlands B.V., ir publicējis oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 82. panta septīto daļu.

Abū Dabī valsts naftas uzņēmums (ADNOC) ir parakstījis vienošanos ar Vitol par 528 000 tonnu sašķidrinātās naftas gāzes gadā pārdošanu kompānijai Vitol nākamos desmit gadus.

Vienošanos, kas ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, Abdula Salem Al Daheri (Abdulla Salem Al Dhaheri), ADNOC Pārdošanas un mārketinga direktors, un Rasels Hardijs (Russell Hardy), Vitol Izpildkomitejas loceklis, parakstīja 2017. gada 1. janvārī Starptautiskajā naftas nedēļā (IP WEEK) Londonā.

«ADNOC ir ieviesis jaunu stratēģiju attiecībā uz sašķidrinātās naftas gāzes pārdošanu. Esam apsprieduši ilgtermiņa līgumus, lai novērstu pārmērīgu piedāvājumu tirgū, jo īpaši pēc slānekļa gāzes revolūcijas,» sacīja Al Daheri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akcionāram Vitol Netherlands B.V. veikt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība galīgo akciju atpirkšanu.

Tā kā Vitol Netherlands B.V. pieder vairāk nekā 95% no akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība balsstiesīgo akciju skaita un AS Latvijas kuģniecība akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums par akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Vitol Netherlands B.V. ir tiesības veikt akciju sabiedrības galīgo akciju atpirkšanu.

Vienas akcijas cena galīgajā atpirkšanā ir noteikta 0.71 eiro.

Klasika izteiksmīgā interjerā, nepazaudējot mājīgumu un funkcionalitāti - šādas vadlīnijas ieturētas, veidojot Vitol grupas uzņēmumu (Latvijas kuģniecība, LSC, LatrosTrans, Vitol Baltic) jauno mājvietu, kas iekārtota A klases biroja centra Place Eleven 8. stāvā.

Iepriekš visi grupas uzņēmumi 12 gadus atradās biroja ēkā Elizabetes ielā, kur darba vietas bija izkārtotas sešos stāvos. Biroja interjera izveide tika uzticēta arhitektu birojam OpenAD.

«Iepriekšējā birojā mums kļuva par šauru, jo līdz ar jaunu kuģu iegādi palielinās arī flotes un biroja darbinieku skaits. Patlaban kopumā mums ir 27 kuģi. Vadība nolēma nevis ieguldīt vecajā ēkā, bet gan jaunā, modernā birojā, esam apdzīvojuši nepilnus 1200 m2. Patlaban visos grupas uzņēmumos strādā 78 cilvēki, bet vēl ir vietas komandas skaitu par 20% palielināt. Darba vietas jau ir sagatavotas. Ja būs lielāka izaugsme, ir iespēja biroju arī pārplānot,» atklāj Vitol grupas uzņēmumu sabiedrisko attiecību un personāla vadītāja Ilze Stangaine.

Uzņēmuma SIA «LSC» (iepriekš zināms kā SIA «LSC Shipmanagement») vienīgais īpašnieks Nīderlandē reģistrētā kompānija «Vitol Netherlands B.V.» palielinājusi uzņēmuma pamatkapitālu par diviem miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «LSC» nodrošina AS «Latvijas kuģniecība» koncernam un ārējiem klientiem piederošo tankkuģu tehnisko uzraudzību.

Līdz šim SIA «LSC» pamatkapitāls bija 3 400 000 eiro, savukārt 12.oktobrī komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, kuras liecina, ka uzņēmuma pamatkapitāls tagad ir 5 400 000 eiro. Uzņēmuma dalībnieki nav mainījušies, un tā vienīgais īpašnieks pēc pamatkapitāla palielināšanas joprojām ir «Vitol Netherlands B.V.», kam pieder arī visas AS «Latvijas kuģniecība» akcijas.

2017.gadā SIA «LSC» apgrozījums pieauga līdz 3,711 miljoniem eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 159 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 32 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,178 miljoni eiro.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteicis nodrošinājumus Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajai AS «Latvijas naftas tranzīts», tostarp apķīlāti gandrīz astoņi miljoni eiro kompānijas bankas kontā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

VID arī aizliedzis uzņēmumam izmantot kontus citās kredītiestādēs. Tāpat dienests pašlaik veic kompānijā auditu, un kā nodrošinājumus aprīļa sākumā noteicis arī aizliegumus izmaiņu veikšanai komercreģistrā un ķīlu reģistrēšanai.

«Latvijas naftas tranzītam» domstarpības ar VID sākās pirms diviem gadiem, kad nodokļu inspektori sāka aizrādīt, ka uzņēmums nesniedz gada pārskatus.

Pērn par to uzņēmuma valdes locekļus sodīja ar 280 eiro lieliem naudas sodiem, kurus viņi pārsūdzēja. Tiesa valdes loceklim Jānim Hāzem sodu samazināja līdz 200 eiro, bet viņš lēmumu pārsūdzēja vēlreiz.

«Latvijas naftas tranzīts» gada pārskatus nav iesniedzis joprojām - to trūkst par trim gadiem. Tādēļ VID iniciējis uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, noskaidrojis raidījums.

Latvija varētu pati veidot un uzturēt degvielas rezerves, kas izmaksātu 160 miljonus eiro, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pašlaik Latvija iepērk pakalpojumu, ka krīzes brīdī degvielu piegādās privātās kompānijas, kas nodrošina krājumus. Latvijas stratēģiskās degvielas rezerves nodrošina deviņi uzņēmumi - SIA "Pirmais", SIA "Circle K Latvia", SIA "RDZ Energy", AS "Ventbunkers", Lietuvas kompānija "Okseta", "Baltic Petroleum", "Vitol", "Gunvor" un "Mercuria Energy Trading".

Šogad beidzas līgumi ar minētajām kompānijām, un Ekonomikas ministrija gatavo valdībai ieteikumus, ko darīt ar rezervju glabāšanu. Viens no priekšlikumiem būšot rezerves veidot pašiem.

Militārais Lielvārdes lidlauks ir viena no vietām, ko iepriekšējās vadības ministri apsprieduši kā iespējamo vietu degvielas rezervju glabāšanai. Plānu par armijas iesaisti degvielas glabāšanā apstiprinājuši gan agrākais ministru prezidents Māris Kučisnskis (ZZS), gan arī bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šā gada maijā sāks degvielas drošības rezervju uzglabāšanas vietu pārbaudes Latvijas teritorijā, kopumā pārliecinoties par teju 817 tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas un benzīna kvalitāti un pieejamību valsts mēroga enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā.

2018. gada 12. decembrī Ekonomikas ministrija (EM) iepirkumā "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts naftas produktu rezervju izveidei" uz diviem gadiem noslēdza līgumus ar deviņiem komersantiem – SIA "Pirmas", UAB "Okseta", UAB "Baltic Petroleum", SIA "Circle K Latvia", AS "Ventbunkers", SIA "RDZ Energy", "Gunvor SA", "Vitol SA" un "Mercuria Energy Trading SA". 2020. gada aprīlī EM pilnvaroja biroju veikt drošības rezervju krājumu kontroli. Pirmās piecas pārbaudes plānotas šogad maijā pie komersantiem Latvijā, veicot uzglabātās degvielas tilpuma un blīvuma mērījumus, kā arī mērinstrumentu un cita uzglabāšanas aprīkojuma dokumentālās pārbaudes.

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Administratīvā apgabaltiesa daļēji apmierinājusi Vitol grupas uzņēmuma Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) pieteikumu pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kurā uzņēmums pieprasīja 7 027 305 eiro saistībā ar strīdu par AS Ventspils nafta (VN) akciju atpirkšanas cenu, informēja tiesā.

Tiesa daļēji apmierinājusi prasību, spriedumā atzīstot par prettiesisku FKTK 2015.gada 15.oktobra lēmumu par vienas VN akcijas cenas noteikšanu obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā, kā arī uzliekot par pienākumu FKTK atlīdzināt Euromin zaudējumus 3 618 121 eiro apmērā.

Tomēr apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu pārējā daļā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot apgabaltiesā.

VN norādīja, ka Euromin bija apstrīdējis minētā lēmuma tiesiskumu, pamatojoties uz faktu, ka novērtējums tika veikts nekorekti un pretēji starptautiski atzītajiem finanšu pārskatu standartiem (International Financial Reporting Standards) un Eiropas Savienības prasībām.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

AS Latvijas kuģniecība valde, pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. pieprasījumu, ārkārtas akcionāru sapulces darba kārtībā iekļāvusi jautājumu par uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulcē, kas notiks 20.decembrī, plkst. 15, tiks lemts, vai pārtraukt kotēt un izslēgt no regulētā tirgus – AS Nasdaq Riga Baltijas Oficiālā saraksta visas 200 miljonuuzņēmuma uzrādītāja akcijas.

Pēc paziņojuma Nasdaq Riga valde nolēma piemērot uzraudzības statusu AS Latvijas kuģniecība.

Birža uzraudzības statusu piemēro saskaņā ar biržas noteikumiem par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos, kas nosaka, ka biržai ir tiesības piemērot uzraudzības statusu, ja tuvāko 6 mēnešu laikā ir plānotas darbības, kuru rezultātā emitenta finanšu instrumenti tiktu izslēgti no regulētā tirgus.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Šveice pieņēmusi pēdējo Eiropas Savienības (ES) sankciju paketi pret Krieviju un Baltkrieviju, ieskaitot naftas embargo.

Sankcijas stāsies spēkā pakāpeniski ar pārejas periodiem līdz 2023.gada sākumam, piektdien pavēstīja Šveices valdība.

Solis ir svarīgs, īpaši ņemot vērā to, ka Šveice ir svarīgs preču, arī naftas, globālās tirdzniecības centrs.

No 50 līdz 80% Krievijas izejvielu tiek tirgoti caur Šveici, liecina Šveices biznesa žurnāla "Bilanz" aplēses.

Pasaules lielākais neatkarīgais naftas tirgotājs ir "Vitol" - Nīderlandes tirdzniecības grupa, kas ir bāzēta Ženēvā.

Šis uzņēmums tāpat kā "Trafigura", kas arī ir bāzēts Ženēvā, apliecināja, ka ir jau būtiski samazinājis vai pat pilnībā apturējis Krievijas naftas un naftas produktu tirdzniecību.

Baltijas un Somijas reģionā lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Elenger šogad vairāk nekā trīskāršos sašķidrinātās dabasgāzes piegādes – salīdzinājumā ar pērn piecām piegādātajām sašķidrinātās dabasgāzes kravām, uzņēmums šogad uz reģionu ar kuģiem nogādās 16 sašķidrinātās dabasgāzes kravas.

“Trešdaļa no sašķidrinātās dabasgāzes importa uz Baltijas reģionu un Somiju tiek piegādāta ar Elenger starpniecību – lieli apjomi un tiešie līgumi ar vadošajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem ļauj mums saviem klientiem piedāvāt drošas un pieejamas piegādes un palielināt mūsu tirgus daļu,” sacīja Elenger Latvija valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Nepilna gada laikā mēs pilnībā pārorientējāmies uz Rietumu izcelsmes sašķidrinātu dabasgāzi, tika izveidoti jauni piegādes maršruti no Norvēģijas un ASV, kas šodien darbojas labi, un tas reģionālajam gāzes tirgum ir devis lielāku drošību, kā arī palīdzējis samazināt cenu,” norādīja Skulte.

“Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, mūsu gāzes patērētāji var nesatraukties – Eiropas gāzes krātuves ir pilnas un gāzes būs pietiekami. Tuvojoties ziemai, gaidāms, ka gāzes cena nedaudz pieaugs, taču saskaņā ar visām prognozēm gaidāmā ziema patērētājiem būs vieglāka nekā iepriekšējā,” teica Skulte.

AS «Latvijas kuģniecība» palielinājusi pamatkapitālu par 164 miljoniem eiro, un tagad tas ir 344 000 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāls līdz šim bija 180 000 000 eiro. AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas akcijas un pamatkapitālā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves.

Visas jaunemitētās akcijas ieguvis uzņēmuma vienīgais akcionārs Nīderlandē reģistrētā kompānija «Vitol Netherlands B.V.».

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas ceturtdien 22.februārī.

Šis ir otrs apjomīgais AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāla palielinājums nepilnu trīs mēnešu laikā. 2017.gada 8.decembrī uzņēmums palielināja pamatkapitālu par 120 miljoniem eiro. Tādējādi īsā laika periodā AS «Latvijas kuģniecība» kopumā palielinājusi pamatkapitālu par 284 miljoniem eiro.

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Iecelta jauna AS «Latvijas kuģniecība» padome, atkārtoti amatos ieceļot piecus līdzšinējos padomes locekļus, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Latvijas kuģniecība» padome sastāv no astoņiem locekļiem. Amatos pārvēlēti līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Vladimirs Eggers, kā arī padomes locekļi Olga Kurenkova, Varvara Maksimova, Nafiseta Negouča un Aleksej Tarasovs.

Trīs no līdzšinējiem padomes locekļiem atbrīvoti no amatiem. Darbu padomē neturpinās Christopher James Kernon, Andrea Clare Schlaepfer un Dzmitry Yudzin.

Viņu vietā no jauna AS «Latvijas kugņiecība padomē iecelti Natasa Mikiene, kura turpmāk būs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniece, kā arī padomes locekļi Guy Richard Skern un Konstantins Zaščerinskis.

AS »Latvijas kuģniecība« reģistrēta 1991.gadā un tās pamatdarbība ir naftas produktu, ķīmisko vielu un naftas pārvadāšana, izmantojot vidēja un handy izmēra tankkuģu floti. Uzņēmuma vienīgais akcionārs ir Nīderlandē reģistrētā kompānija »Vitol Netherlands B.V.«.

«LSC Shipmanagement», AS «Latvijas Kuģniecība» (LK) meitasuzņēmums, maina zīmolu un turpmāk tā nosaukums būs LSC. Ieviešot pārmaiņas, ir izstrādāta arī jauna uzņēmuma vizuālā identitāte – tā pietuvināta LK koncerna īpašnieka «Vitol Group» vizuālajām vadlīnijām.

Pārmaiņas saistītas ar uzņēmuma attīstības plāniem un nākotnes iecerēm. Šobrīd LSC vada kopumā 27 vidēja izmēra un handy tipa tankkuģus, taču tuvākajos gados floti plānots palielināt līdz 40 kuģiem.

Mainījusies arī LSC biroja atrašanās vieta. Uzņēmums pārcēlies uz jaunām biroja telpām, kas ierīkotas Place Eleven biroju ēkā Sporta ielā 11.

Šobrīd LSC nodrošina darba vietas aptuveni 1400 darbiniekiem.