Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Tāpat ziņots, ka 15.augustā noslēdzās Vitol izteiktais Latvijas kuģniecības akciju obligātais atpirkšanas piedāvājums - pēc tā Vitol palielinājusi līdzdalību Latvijas kuģniecība kapitālā līdz 90,79%.

Akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā kopumā piedāvāts atpirkt 34 501 729 Latvijas kuģniecības akcijas, kas veido 17,25% no kompānijas akciju kapitāla. Tādējādi Vilto palielinājusi tās īpašumā esošo Latvijas kuģniecības akciju skaitu līdz 181 583 159, kas veido 90,79% no akciju kapitāla.

Atbilstoši valdības lēmumam arī valstij piederošie 10% Latvijas kuģniecības akciju pārdoti obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā, kopumā saņemot 14,2 miljonus eiro.

Privatizācijas aģentūras (PA) sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts pamatojoties uz to, ka valsts uzņēmumā ir mazākuma akcionārs - valstij piederošā akciju pakete nenodrošina ietekmi lēmumu pieņemšanā un Latvijas kuģniecības pārvaldībā. Tāpat kopš Latvijas kuģniecības privatizācijas 2002.gadā dividendes akcionāriem nav maksātas.

Pieņemot attiecīgo lēmumu, ņemts arī vērā, ka potenciāli uzņēmumam aizejot no biržas un kļūstot par slēgtu akciju sabiedrību, valstij būtu ierobežotas iespējas turpmāk rīkoties ar akcijām, un to likviditāte būtu zema.

Tāpat, ņemts vērā, ka arī turpmāk Latvijas kuģniecībai būs jāpilda Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra rīkojumā par privatizējamās valsts akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība privatizācijas nosacījumiem ietvertie būtiskie Latvijas kuģniecības privatizācijas nosacījumi, un to izpilde nav atkarīga no Latvijas valsts līdzdalības uzņēmumā. Nosacījumi paredz, ka Latvijas kuģniecībai jābūt reģistrētam Latvijā un tā vadībai jāatrodas Latvijā; uzņēmumam jāsaglabā nosaukums Latvijas kuģniecība; uzņēmumam jāsaglabā darba vietas krasta struktūrvienībās un uz koncernam un koncerna uzņēmumiem piederošajiem kuģiem, kā arī uzņēmums nevar mainīt kuģu apkalpju komplektēšanas politiku (kuģu apkalpes komplektējot galvenokārt no koncernā un koncerna uzņēmumos nodarbinātajiem jūrniekiem - Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem). Uzņēmumam jānodrošina finansiālais atbalsts Jūras akadēmijai; uzņēmumam jāsaglabā darbības profils un flote, kā arī jāinvestē līdzekļi flotes atjaunošanā. Uzņēmums kuģus var pārdot atbilstoši vispārējai kuģošanas nozares praksei, kā arī novecošanas dēļ vai atbilstoši stratēģiskiem uzņēmuma lēmumiem.

Latvijas kuģniecības kapitālu veido 200 miljoni akciju 0,3 eiro nominālvērtībā.

Latvijas kuģniecība veic kravu pārvadājumus visās pasaules jūrās un okeānos, apmāca un komplektē starptautiskajām konvencijām atbilstošas apkalpes, kā arī piedāvā kuģu tehnisko menedžmentu saviem un citu kuģniecību kuģiem. Latvijas kuģniecības akcijas kotē Nasdaq Riga oficiālajā sarakstā.