Bijušais ASV izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens intervijā vācu raidorganizācijai ARD svētdien atzinis, ka jūt «ievērojamus draudus» savai dzīvībai.

Snoudens norādīja, ka ASV tīmekļa vietnē Buzzfeed publiskots raksts, kurā vairākas Savienoto Valstu amatpersonas anonīmi apliecinājušas, ka viņa dzīvībai draud briesmas.

«Šie cilvēki, un viņi ir valdības amatpersonas, teikuši, ka labprāt ielaistu man lodi pierē vai noindētu mani,» intervijā ARD sacīja Snoudens.

Tomēr viņš uzsvēra, ka naktīs vēl arvien spēj labi gulēt, jo uzskata, ka rīkojies pareizi, nododot atklātībā slepenos dokumentus par ASV izlūkdienestu plašajām spiegošanas programmām.

ARD pārraidīja 40 minūtes garu materiālu no Snoudena intervijas, kas ilga sešas stundas.

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens varētu atgriezties uz ASV, ja tiktu izpildīti zināmi priekšnoteikumi, pavēstījis viņa tēvs.

Maskavas Šeremetjevo lidostā esošais E. Snoudens, kas masu medijiem nopludināja informāciju par ASV dienestu veikto novērošanu internetā, atgriežoties līdz tiesai vēlas palikt brīvībā, kā arī grib noteikt, kur tā notiks, sacījis viņa tēvs Lonijs Snoudens, vēsta NBC.

Tāpat bijušais specdienesta aģents vēlas, lai tiesa norisinātos atklāti un masu medijiem būtu pieejama visa informācija. L. Snoudens, kurš ASV Tieslietu departamentam nosūtījis vēstuli ar dēla prasībām, arī uzskata, ka ar E. Snoudenu trešās puses, ieskaitot pazīstamo vietni WikiLeaks, veikušas manipulācijas.

Tēvs arī paudis uzskatu, ka viņa dēls nav veicis valsts nodevību, taču ir pārkāpis ASV likumdošanu, kas aizliedz slepenas informācijas atklāšanu. «Ja cilvēki viņu sauc par nodevēju, tad viņš ir nodevis tikai valdību. Es neuzskatu, ka viņš būtu nodevis Savienoto valstu iedzīvotājus,» sacījis E. Snoudena tēvs.

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens ticies ar Krievijas amatpersonām un lūdzis politisko patvērumu, kurš varētu tikt piešķirts, ja viņš pārtrauktu izplatīt konfidenciālu ASV informāciju, pavēstījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

E. Snoudens Maskavas lidostā pavadījis jau vairāk nekā nedēļu, un tā, kā viņam ir anulēta ASV pase, bijušais specdienesta aģents nevar lidostu pamest un meklēt politisko patvērumu citās valstīs. ASV atzinusi, ka aizvadījusi augsta līmeņa sarunas ar Krieviju par E. Snoudena tālāko likteni.

E. Snoudens arī Krievijas amatpersonām iesniedzis sarakstu ar 21 valsti, kurām lūdz politisko patvērumu, gadījumā, ja Krievija atteiksies to piešķirt. Krievijas amatpersonām patvēruma pieprasījumi jānogādā attiecīgo valstu vēstniecībās. Starp šīm valstīm ir Ķīna, Francija, Īrija, Venecuēla u. c.

Tāpat E. Snoudens apsūdzējis ASV prezidentu Baraku Obamu par neļaušanu izmantot patvēruma lūgšanas tiesības. B. Obamas administrācija izdarot spiedienu uz tām valstīm, kurās E. Snoudens pieprasījis politisko patvērumu.

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) drīkst pamest Maskavas Šermentjeas lidostas tranzītzonu, kurā bijušais spiegs mitinās kopš 23. jūnija, kad tajā ieradās, lidojot no Honkongas, vēsta Interfax.

Oficiālu lūgumu Krievijai par pagaidu patvēruma piešķiršanu E. Snoudens iesniedza pirms nedēļas. Patvēruma sniegšanu Krievija vēl izskata.

E. Snoudenam iepriekš patvērumu piedāvāja trīs Latīņamerikas valstis – Nikaragva, Venecuēla un Bolīvija, no kurām Venecuēla, turīgākā no trim valstīm, tika novērtēta kā E. Snoudenam vispiemērotākā, un ziņu aģentūras Reuters žurnālists, kas intervēja bijušo ASV spiegu, pauda, ka tā, visticamāk arī būs valsts, uz kuru pārcelsies E. Snoudens. Taču E. Snoudena jurists Krievijā Anatolijs Kučerena, kurš palīdzēja bijušajam spiegam aizpildīt patvēruma lūguma pieteikumu, norādīja, ka E. Snoudens ir pārliecināts, ka ceļošana uz Latīņameriku nebūtu droša, jo ASV censtos viņu nogādāt atpakaļ dzimtenē, lai sodītu par sensitīvās informācijas izpaušanu.

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) uz Krieviju nav vedis slepenus dokumentus, kas nonākuši viņa rīcībā, strādājot izlūkdienestā, vēsta New York Times.

Visi slepenie dokumenti pirms došanās uz Krieviju tika atdoti žurnālistiem Honkongā, intervijā medijam apgalvoja E. Snoudens. Dokumenti netika ņemti līdzi, jo tas «nekalpotu sabiedrības interesēm», norādīja E. Snoudens, uzsverot, ka tos viņš spējis pasargāt arī no Ķīnas dienestiem. Iespēja, ka slepenie dokumenti varētu būt nonākuši Ķīnas vai Krievijas dienestu rīcībā, līdzinās nullei, uzsvēra bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks. Pašlaik daži analītiķi jau izteikušies, ka, iespējams, E. Snoudens sadarbojas ar šo valstu pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā. Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12. jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu. E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens lūdzis politisko patvērumu 21 pasaules valstī. Starp tām ir gan valstis, kuras jau iepriekš nosauktas par ticamāko turpmāko E. Snoudena patvērumu, gan arī tādas, kuras pirmajā acu uzmetienā šķiet dīvaina izvēle.

Patvēruma lūgumus E. Snoudena pārstāve Sāra Harisone iesniegusi Krievijas konsulātā Šeremetjevo lidostā. Dokumentā izskaidrots risks, ar kādu E. Snoudens saskaras ASV. Patvēruma lūgumus Krievijas amatpersonas uzsākušas nogādāt attiecīgo valstu vēstniecībās Maskavā.

Bijušais ASV specdienestu aģents E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Baltais nams un ASV likumdevēji izlūkdienesta bijušajam darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), kurš pasaules medijiem atklāja Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbības aizkulises un aizsāka vērienīgu starptautisku spiegošanas skandālu, žēlastību neizrādīs.

«E. Snoudens pārkāpa ASV likumu. Viņam vajadzētu atgriezties ASV un stāties likuma priekšā,» pauda Baltā nama padomnieks Dens Feifers (Dan Pfeiffer), vēsta BBC.

E. Snoudens lūdza starptautisku palīdzību, lai panāktu, ka ASV atceļ apsūdzības par NSA informācijas nopludināšanu. «Patiesības teikšana nav noziegums,» uzskata E. Snoudens. Vēstuli ar tādu lūgumu viņš nosūtīja Vācijas politiķim.

Patlaban 30 gadus jaunais E. Snoudens atrodas Krievijā, kas sniegusi viņam pagaidu patvērumu, kas ļauj viņam atrasties valstī līdz nākamā gada jūlijam.

Jau vēstīts, ka ASV specdienesti, iespējams, noklausījušies Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Šīs informācijas nonākšana atklātībā sašķobījusi abu valstu attiecības, atzina Vācijas pārstāvji. Tiesa gan, A. Merkelei esot divi telefoni - Blackberry un Nokia. Tas, kuru noklausījusies NSA, netiekot izmantots ļoti svarīgām sarunām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklājis, ka ASV slepenais aģents, kurš nopludināja informāciju par Prism izlūkprogrammu, Edvards Snoudens atrodas Maskavā, tomēr netiks izdots ASV.

E. Snoudens, kurš Maskavā ieradies no Honkongas, atrodoties Šeremetjevo starptautiskās lidostas tranzīta zonā, pirms Krievijas pasu kontroles punktiem, vizītē Somijā atklājis V. Putins. Tomēr Krievija nepakļaušoties ASV prasībām par viņa izdošanu, jo «amerikānis nav nodarījis nevienu noziegumu uz Krievijas zemes», kā arī tehniski nav šķērsojis valsts robežu. Tomēr Krievija ar sajūsmu neuztver bēguļojošā ASV specdienestu aģenta atrašanos Maskavā. «Jo ātrāk viņš izvēlēsies savu galamērķi, jo labāk būs gan viņam, gan arī mums,» sacījis V. Putins.

Iepriekš izskanēja, ka E. Snoudens varētu doties uz Ekvadoru, kas varētu piešķirt viņam patvērumu. Arī Venecuēla pavēstījusi, ka izskatītu E. Snoudena patvēruma lūgumu.

Bijušais ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snoudens turpina uzturēties Maskavas Šeremetjevo lidostas tranzīta zonā, bet par viņa tālāko likteni padziļinās neskaidrība.

Ekvadora, kurā E. Snoudens lūdzis politisko patvērumu, paziņojusi, ka lēmuma pieņemšana par tā piešķiršanu ilgs vairākus mēnešus. Ekvadora nonākusi krustcelēs pēc tam, kad izskanējis, ka ASV varētu atcelt vairākas priekšrocības, kuras bauda minētās Dienvidamerikas valsts eksportētāji, ja tā nolems piešķirt patvērumu E. Snoudenam.

«Lēmuma pieņemšana par patvēruma piešķiršanu Džuljenam Asanžam ilga divus mēnešus. Arī šajā gadījumā lēmums netiks pieņemts ātrāk par šo termiņu,» sacījis Ekvadoras ārlietu ministrs Ričards Patino.

Tikmēr ASV Senāta Ārvalstu attiecību komitejas vadītājs Roberts Menendezs pavēstījis, ka patvēruma piešķiršana E. Snoudenam «nopietni apdraudēs» atvieglojumus tirdzniecībai starp Ekvadoru un ASV. Ekvadora uz ASV eksportē naftu, augļus un dārzeņus, kā arī puķes. Tirdzniecības atvieglojumu atcelšana varētu dot smagu triecienu Ekvadoras puķu audzēšanas nozarei, kas valstī nodarbina ap 100 tūkstošiem cilvēku, galvenokārt sievietes.

Atklātībā nonākusī informācija par ASV valdības īstenoto novērošanu internetā sākusi kaitēt valsts informāciju tehnoloģiju kompānijām, liecina pētījums.

Organizācijas Cloud Security Alliance apkopotie dati liecina, ka 56% tās aptaujāto kompāniju sliecas mazāk izmantot ASV mākoņdatošanas pakalpojumus, bet 10% izlēmušas lauzt slēgtos līgumus. Neskatoties uz informāciju par PRISM programmas ietvaros notikušo datu vākšanu internetā, 31% aptaujāto kompāniju nav plānu mainīt kaut ko sadarbībā ar ASV kompānijām, savukārt 3% atzinušas, ka pēc notikušā centīsies sadarboties vēl ciešāk.

Aptaujas dati saskan ar jūlija sākumā Eiropas Savienības Digitalizācijas komisāres Nēlī Krusas brīdinājumu par to, ka ASV kompānijām gaidāma uzticības krīze. «Ja Eiropas mākoņskaitļošanas pakalpojumu klienti nevar uzticēties ASV valdības sniegtajām garantijām, tie neuzticēsies arī saviem ASV partneriem. Šajā gadījumā amerikāņu kompānijas cietīs daudzu miljardu dolāru zaudējumus,» sacījusi N. Krusas.

Slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā, ceturtdien pavēstīja Snoudena advokāts.

Snoudens saņēmis dokumentus, kas ļauj viņam pamest Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonu, un viņš jau ir devies prom, apstiprināja Snoudena aizstāvis.

Jau ziņots, ka Snoudens 16.jūlijā iesniedza oficiālu lūgumu par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā.

Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12.jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu.

Krievijas aģentūra, kas ir atbildīga par Kremļa drošību, iepērk rakstāmmašīnas - šāds solis tiek saistīts gan ar WikiLeaks, gan Edvardu Snoudenu, ziņo BBC.

486 540 rubļus vērtā elektrisko rakstāmmašīnu pasūtījuma autore ir Федеральная служба охраны, un informācija izvietota valsts iepirkumu interneta vietnē.

Aģentūra gan nav komentējusi, kādēļ tai nepieciešamas vecmodīgās ierīces, bet kāds informācijas avots pastāstījis, ka mērķis ir novērst informācijas noplūdi no datoriem. Informācijas avots arī konkrēti norādījis uz skandāliem, kad WikiLeaks un E. Snoudens izplatīja slepenus dokumentus, kas pamudinājuši Kremli pāriet uz papīra dokumentiem.

ASV Nacionālās drošības aģentūra (Natinal Security Agency, NSA) viena mēneša laikā Spānijā slepeni moniturējusi aptuveni 60 miljonus telefonsarunu, citējot Spānijas mediju pausto, vēsta BBC.

Šādus faktus atklāja ASV bijušais izlūkdienesta aģents, kas pašlaik patvērumu no ASV guvis Krievijā, Edvards Snoudens (Edward Snowden). Spāņu mediju rokās nonākušie slepenie dokumenti liecina, ka NSA laikā no pērnā gada 10. decembra līdz šā gada 8. janvārim ir Spānijā vākusi ziņas par telefonu numuriem un zvanītāja atrašanās vietu, tomēr ne sarunu saturu. Tāpat tiek apgalvots, ka tikuši monitorēti Spānijas pilsoņu e-pasti un teksta ziņojumi.

Baltais nams pagaidām nav komentējis laikrakstos El Pais un El Mundo publicēto informāciju par spāņu telefonzvanu monitoringu.

Tajā pašā laikā Japānas ziņu aģentūra Kyodo vēsta, ka ASV izlūkdienests lūdzis Japānas valdībai 2011. gadā palīdzēt monitorēt datus, kas pārraidīti pa optisko šķiedru kabeļiem, proti, cilvēku personīgos datus, kas tiek raidīti cauri Japānai uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Astoņi ietekmīgi interneta uzņēmumi apvienojušies, lai uzsāktu kampaņu ar mērķi ieviest noteikumus, cik lielā mērā valdības drīkst vākt lietotāju datus, vēsta NBC News Technology.

Jāatgādina, ka jautājums par privātumu kļuvis sevišķi aktuāls klajā nākot informācijai par to, ka ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) lielos apjomos ievāc datus gan no cilvēku mobilajiem tālruņiem, gan internetā.

Aicinot ieviest reformas un noteikt ierobežojumus, tam cik lielā mērā valdība drīkst ievākt datus par cilvēkiem, vēstules ASV prezidentam Barakam Obamam un Kongresam nosūtījušas tādas kompānijas kā Google Inc, Microsoft Corp, Apple Inc, Facebook Inc, Twitter, LinkedIn Corp, Yahoo Inc un AOL Inc.

Dokumentus, ko nopludinājis bijušais ASV drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) liecina, ka NSA, iespējams, vākusi datus no tādām kompānijām kā Microsoft, Google un Yahoo.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) atzina, ka dažos gadījumos ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbība ir gājusi par tālu, vēsta BBC.

Baltā nama pārstāvis solīja, ka kopā ar prezidentu Baraku Obamu strādās, lai novērstu turpmāku NSA neadekvātu darbību. Tāpat viņš pauda, ka ASV pastiprinājusi drošības pasākumus, lai pasargātu valsti no iespējamiem teroristu uzbrukumiem.

«Mēs esam novērsuši, ka lidmašīnas triecas pret zemi, ēkas tiek uzspridzinātas un cilvēki nogalināti, jo esam jau laikus uzzinājuši par teroristu plāniem,» pauda Dž. Kerijs.

«Es varu apgalvot, ka nevainīgi cilvēki nav cietuši šajā procesā, kad tikusi vākta informācija. Jā, dažos gadījumos tas ir aizgājis par tālu,» paziņojis Baltā nama pārstāvis.

Venecuēlas prezidenta piedāvātais politiskais patvērums bijušajam ASV izlūkdienesta darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), visticamāk, tiks akceptēts, ziņo pasaules mediji.

E. Snoudens lūdzis patvērumu vairāk nekā divdesmit valstīm, ieskaitot, Ķīnu, Nīderlandi, Somiju, Spāniju, Vāciju, Īriju un citas. Taču patlaban zināms, ka patvērumu gatavs piedāvāt trīs Latīņamerikas valstis – Venecuēla, Bolīvija un Nikaragva.

Visticamāk, ka par savu patvērumu bijušais ASV spiegs izvēlēsies Venecuēlu, jo šī valsts no visām trim, kas piedāvājušas viņam palīdzību, ir vislabāk sagatavota, lai E. Snoudenu droši nogādātu no Maskavas uz Latīņameriku, kā arī sniegtu aizsardzību, kad viņš jau atradīsies valstī, pēc īsas intervijas ar bijušo ASV izlūkdienesta darbinieku stāstīja Reuters žurnālists Glens Grīnvalds (Glenn Greenwald).

Ik dienas ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) nosaka aptuveni piecu miljardu mobilo tālruņu atrašanās vietas, vēsta Washington Post.

Laikraksts ziņo, ka šie dati tiek vākti, lai NSA palīdzētu cīņā ar terorismu. Jau ziņots, ka šāda tipa uzraudzību cēla mērķa vārdā asi kritizējušas digitālo tiesību aizstāvju grupas, kas uzskata, ka NSA šīs darbības būtu jāpārtrauc.

Savukārt Microsoft paziņojusi par plāniem izmantot spēcīgāku aizsardzību saviem produktiem, lai pasargātu savus klientus no NSA spiegošanas.

Vēl pirms tam spiegošanas skandālu skāra arī lielvalstu līderus – tika vēstīts, ka NSA noklausās Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas, un tas draudēja aizēnot ASV un Vācijas labās attiecības. Tāpat tika ziņots, ka NSA noklausās arī citu valstu vadītāju telefonsarunas.

Laikraksti The Washington Post un The Guardian pirmdien apbalvoti ar prestižo Pulicera balvu par rakstiem, kas balstīti uz bijušā ASV izlūkdienestu līdzstrādnieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem dokumentiem.

Abi laikraksti apbalvoti visprestižākajā nominācijā «Par kalpošanu sabiedrībai».

Snoudens, kurš izpaudis Savienoto Valstu specdienestu noslēpumus, ASV apsūdzēts spiegošanā un valdības īpašuma zādzībā. Viņam piešķirts pagaidu patvērums Krievijā. Vašingtona atkārtoti aicinājusi Snoudenu atgriezties un stāties tiesas priekšā.

No Snoudena nopludinātajiem materiāliem kļuva zināms, ka ASV izlūkdienests nodarbojies ar politisko un rūpniecisko izspiegošanu iepriekš nepieredzētos apmēros un dienestu izmantotās metodes pārkāpušas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar pieņemtajām likuma prasībām izdzēsis ziņas par uzņēmumu īpašnieku un amatpersonu dzīvesvietu adresēm, kas ir visai strīdīgs solis

Kopš bijušais ASV Nacionālās drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens nopludināja informāciju par ASV specdienestu darba metodēm un dažādu pasaules pilsoņu, tostarp vairāku Rietumeiropas valstu vadītāju izspiegošanu, datu drošība un aizsardzība ir kļuvusi par vienu no karstākajām tēmām. Vadošie un mazāk vadošie IT uzņēmumi nāk klajā ar dažādām tehnoloģijām, kas esot maksimāli drošas pret dažādu izsekošanu un noklausīšanos, jo nevienam nav šaubu – demokrātiskas pasaules pilsonim, lai kādā amatā viņš arī būtu, ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Īpaši nozīmīga datu drošība ir tieši uzņēmējdarbībā, kur katrs ieinteresēts savu know – how aizsargāt no konkurentu vai vienkārši kriminālās pasaules pārstāvju tīkojumiem. Ar personas datu drošību tiek pamatota arī nule Latvijā pārņemtā prakse – Uzņēmumu reģistrs vairāk neapkopo dažādu ar uzņēmējdarbību saistītu privātpersonu adreses. Latvija ir maza, ja kādu ļoti vajadzēs atrast, atradīs tāpat, uzskata datu neatklāšanas piekritēji.

ASV prezidents Baraks Obama aicinājis izvērtēt valsts spiegošanas programmas, lai nodrošinātu kontroli pār tām, tādējādi reaģējot uz Eiropas valstu pārmetumiem, kuri izskanējuši, kad atklājies, ka amerikāņi veikuši plašas noklausīšanās operācijas.

B. Obama gan nav atklājis detaļas par to, cik daudz zinājis par ASV spiegošanas programmām, kuru vērienu atklājis bijušais specdienestu aģents Edvards Snoudens, nopludinot informāciju masu medijos, vēsta Euobserver.

«Mēs norādījām tām [spiegošanas programmām] virzienu, tomēr pēdējo gadu laikā attīstījās to iespējas un tādēļ es uzsākšu izvērtēšanas pasākumus, lai noskaidrotu, ko viņi spēj izdarīt,» sacījis B. Obama.

ASV prezidenta paziņojums sekojis pēc tam, kad Vācija, Francija un Spānija izsaukušas ASV vēstniekus saistībā ar atklājumiem, ka šīs valsts izlūkdienests NSA veicis plašu Eiropas iedzīvotāju izspiegošanu, tostarp noklausījies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonu.

ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA)amatpersonas nav vienisprātis, vai piedāvāt amnestiju bijušajam izlūkdienesta darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), un ir tādi, kas uzskata, ka amnestija varētu tikt piešķirta, vēsta BBC.

Līdz šim E. Snoudens ir nopludinājis slepenu informāciju par NSA darbu, ieskaitot to, ka NSA vākusi datus no miljoniem telefonu lietotāju, kā arī no tādām kompānijām kā Microsoft, Google un Yahoo. Tāpat nopludinātā informācija liecina, ka NSA noklausījusies vairāku valstu, tostarp Vācijas, līderu telefonsarunas.

Par informācijas nopludināšanas izvērtēšanu atbildīgais Ričards Ledžets (Richard Ledgett) telekanālam CBS pauda – būtu vērts pārrunāt iespēju par E. Snoudena amnestiju. Viņš arī uzsvēra, ka bijušajam NSA spiegam pozitīvā iznākumā būtu ļoti stingras prasības, ka turpmāka informācijas nopludināšana vairs nenotiks.

Eiropas valstu izlūkdienesti arī cenšoties izspiegot pasaules valstu līderus, kā arī daloties ar ASV savā informācijā, Kongresam atklājuši ASV izlūkdienestu vadītāji.

ASV Kongresā izlūkdienestu vadītāji uzstājās ar ziņojumiem saistībā ar plašo izspiegošanas kampaņu, kuru organizēja Nacionālā drošības aģentūra (NSA) un detaļas par kuru atklātībā nopludināja Eduards Snoudens. Atklājies, ka ASV varasiestādes noklausījušās tuvu sabiedroto, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.

NSA vadītājs Keits Aleksanders (Keith Alexander) Kongresam liecināja, ka mediju ziņas par izlūkdienestu aktivitātēm bijušas balstītas E. Snoudena nopludinātā materiāla nepilnīgā izpratnē, vēsta Euobserver. «Pieņēmumi, ka NSA noklausījusies desmitiem miljonu telefona sarunu Eiropā, neatbilst patiesībai,» sacījis NSA vadītājs.

Sagaidāms, ka ASV prezidents Baraks Obama liks Nacionālajai Drošības aģentūrai (National Security Agency , NSA) pārtraukt ievākt datus no amerikāņu telefoniem, vēsta BBC.

Šādas ziņas sekojušas pēc vairākiem skaļiem skandāliem, kuros iesaistīta NSA.

Iepriekš mediju rokās nonākuši dokumenti, kas liecināja, ka ASV izlūkdienests spiegojis vairāku pasaules valstu, tostarp Vācijas, līderu telefonsarunas, taču nesenākās ziņas liecina, ka ik dienas NSA ievācis ap 200 miljoniem īsziņu no mobilo telefonu lietotājiem. Turklāt izspiegoti arī tādi mobilo sakaru lietotāji, kas nekad iepriekš nav pārkāpuši likumu. Dokumentus, kas to apliecina, medijiem nopludināja bijušais NSA darbinieks Edvards Snoudens (Edward Sowden), kurš pašlaik patvērumu ir radis Krievijā.

Vismaz 11 miljoni cilvēku izdzēsuši savus profilus sociālajā tīklā Facebook, tādējādi reaģējot uz bažām par ASV specdienestu veiktajām novērošanām internetā.

«Virtuālās pašnāvības» izdarījuši deviņi miljoni Facebook lietotāju ASV un divi miljoni Lielbritānijā, liecina pētījums, kas publicēts žurnālā Cyberpsychology, Behaviour and Social Networking.

ASV specdienestu veiktās novērošanas internetā, kuras plašākai sabiedrībai kļuva zināmas pēc tam, kad informāciju par tām atklāja Edvards Snoudens, bijis raksturīgākais iemesls cilvēku aiziešanai no Facebook. «Tādu gadījumu dēļ, kā masu medijos plaši atspoguļotā ASV dienestu veiktā novērošana internetā, cilvēki kļūst aizvien piesardzīgāki jautājumos par privātumu tiešsaistē,» norādījusi minētā žurnāla redaktore Brenda Vaiderholda.