«Ja reiz neuzticība ir iesēta, tā neveicina mūsu sadarbību, bet padara to grūtāku,» saistībā ar ziņām, ka, iespējams, ASV noklausījusies viņas telefonsarunas, pauda Vācijas kanclere Angela Merkele. Francija un Vācija vēlas līdz gada beigām noskaidrot jautājumus, kas saistās ar ASV iespējamo spiegošanu minētajās Eiropas valstīs, vēsta BBC.

«Ir kļuvis skaidrs, ka nākotnē jābūt pārmaiņām, turklāt ievērojamām,» norādīja A. Merkele. «Mēs strādāsim kopīgi, lai līdz gada beigām Vācijas un ASV, kā arī Francijas un ASV aģentūrām noteiktu turpmākās sadarbības rāmjus,» pauda kanclere. Citas valstis arī var piedalīties šajā iniciatīvā, norādīja A. Merkele. Tikmēr Baltā nama pārstāvis Dzejs Kārnijs (Jay Carney) pauda, ka ASV strādās, lai arī turpmāk uzturētu iespējami ciešāku sadarbību ar saviem tuvākajiem sabiedrotajiem.

Britu laikraksts The Guardian rakstīja, ka ASV noklausījusies 35 pasaules valstu vadītāju telefonsarunas. To laikrakstam atzina bijušais ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snoudens (Edward Snowden).

ASV Nacionālās drošības aģentūra (Natinal Security Agency, NSA) viena mēneša laikā Spānijā slepeni moniturējusi aptuveni 60 miljonus telefonsarunu, citējot Spānijas mediju pausto, vēsta BBC.

Šādus faktus atklāja ASV bijušais izlūkdienesta aģents, kas pašlaik patvērumu no ASV guvis Krievijā, Edvards Snoudens (Edward Snowden). Spāņu mediju rokās nonākušie slepenie dokumenti liecina, ka NSA laikā no pērnā gada 10. decembra līdz šā gada 8. janvārim ir Spānijā vākusi ziņas par telefonu numuriem un zvanītāja atrašanās vietu, tomēr ne sarunu saturu. Tāpat tiek apgalvots, ka tikuši monitorēti Spānijas pilsoņu e-pasti un teksta ziņojumi.

Baltais nams pagaidām nav komentējis laikrakstos El Pais un El Mundo publicēto informāciju par spāņu telefonzvanu monitoringu.

Tajā pašā laikā Japānas ziņu aģentūra Kyodo vēsta, ka ASV izlūkdienests lūdzis Japānas valdībai 2011. gadā palīdzēt monitorēt datus, kas pārraidīti pa optisko šķiedru kabeļiem, proti, cilvēku personīgos datus, kas tiek raidīti cauri Japānai uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S).

Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.

Tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā novēroja aģentūra LETA, tiesa ierosinājumu par Ādamsona apcietinājuma piemērošanu skatīja aptuveni divas stundas. Ādamsonu uz un no tiesas zāles konvojēja trīs Valsts drošības dienesta (VDD) darbinieki maskās.

Ādamsons aģentūrai LETA komentārus nesniedza. Tāpat komentārus nesniedza Ādamsona advokāts.

VDD aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā apcietinājums bez deputāta piemērots vēl kādai personai.

VDD arī informēja, ka kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai.

Gandrīz 90% Vācijas uzņēmumu pēdējos mēnešos piedzīvojuši kiberuzbrukumus, liecina jauns informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas "Bitkom" pētījums.

Ziņojumā uzsvērts, ka pērn un šogad pieaudzis kiberuzbrukumu skaits, kuros tiek paralizētas informācijas un ražošanas sistēmas un tiek pieprasīts izpirkums, lai atgūtu pieeju tām.

Datu zādzība, spiegošana un sabotāža skārusi gandrīz 90% uzņēmumu, secinājusi "Bitkom".

Kiberuzbrukumu nodarītais kaitējums aplēsts 220 miljardi eiro gadā, kas ir par vismaz 50% vairāk nekā 2018.gadā un 2019.gadā. Šajos gados zaudējumi tika aplēsti 103 miljardi eiro gadā.

Pētījuma ietvaros intervētie uzņēmumu pārstāvji ziņoja par incidentiem 59% uzņēmumu, kuros kopš pandēmijas sākuma darbiniekiem iespējams strādāt attālināti.

"Ar darbinieku nosūtīšanu mājās nepietiek," sacīja "Bitkom" prezidents Ahims Bergs. Viņu ierīces ir jānodrošina, komunikāciju kanāli jāaizsargā un paši jāinformē par kiberuzbrukumu riskiem.

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Par spīti tehnoloģiju uzņēmuma «Huawei» globālajai krīzei un tai sekojošajam tirgus satricinājumam, kas ir veicinājis pārdošanas apjoma sarukšanu, «Huawei» pārdošanas apjomi kopumā pēdējos gados gan globāli, gan arī Latvijā ir uzrādījuši augošu tendenci.

2018. gadā «Huawei» Latvijas tirgū bija trešais lielākais viedtālruņu zīmols, 2019. gadā – otrs lielākais. Uzņēmuma Mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā Gunta Kursiša biznesa portālam db.lv apgalvo: «Klientu skaits aug. 2019. gads sākās ar augšupejošu pārdošanas tendenci, un uzņēmums paredz, ka šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī mēs pie tās atgriezīsimies – «Huawei» prognozes liecina, ka jau jūlijā un augustā Latvijā «Huawei» tirgus daļa atkal būs virs 20%».

Jāatgādina, ka pēc ASV valdības paziņojuma 2019. gada maijā par aizliegumu sadarboties ar uzņēmumu, kas balstīts uz aizdomām par «Huawei» ražoto tehnoloģiju izmantošanu spiegošanā, ASV interneta kompānija «Google» paziņoja, ka pakāpeniski samazinās sadarbību ar «Huawei», kas savās viedierīcēs izmanto «Google» operētājsistēmu «Android». Vēlāk gan tika skaidrots, ko tieši tas nozīmē patērētajiem.

Ķīnas viedtālruņu ražotājs Xiaomi Corp 2020. gadā plāno laist tirgū vairāk nekā desmit 5G tālruņus, pavēstījis tā vadītājs Lei Juns, ziņo Reuters.

Xiaomi Ķīnas tirgū izjūt asu konkurenci ar Huawei Technologies. Pagājušajā mēnesī Xiaomi laida klajā Xiaomi Mi 9 Pro, uzņēmuma pirmo tālruni, kas atbalsta 5G un paredzēts vietējam tirgum.

Pēc Xiaomi vadītāja teiktā, pieprasījums pēc tālruņa pārsniedzis uzņēmuma prognozes un pat izraisījis problēmas piegādes ķēdē. Tas mudinājis Xiaomi nākamgad laist klajā 5G modeļus ar dažādiem cenu līmeņiem.

«Nozarē strādājošie baidās, ka nākamgad 4G modeļi vairs netiks pirkti. Šis ir solis bez izvēles iespējām,» viņš piebildis, paužot cerību, ka savu darbību 5G ieviešanā paātrinās arī mobilo sakaru operatori.

2019. gada otrajā ceturksnī Xiaomi daļa Ķīnas viedtālruņu tirgū bija 11,8%, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad tā bija 13,9%, liecina pētījumu firmas Canalys dati.

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Spānijas tiesa nolēmusi, ka trauksmes cēlājs, kura nopludinātie bankas HSBC dati visā pasaulē izraisīja izmeklēšanu par izvairīšanos no nodokļiem, nav izdodams Šveicei, kur viņš par ekonomisko spiegošanu nonāktu cietumā.

Datoreksperts Ervē Falčāni 2015.gadā Šveicē aizmuguriski tika notiesāts par to, ka viņš nopludinājis datus par ietekmīgās bankas HSBC klientiem, kas šīs bankas Šveices filiāli izmantoja, lai izvairītos no nodokļiem. Šveicē Falčāni piespriesti pieci gadi cietumā.

Trīs tiesnešu kolēģija Spānijas Nacionālajā tiesā otrdien nobloķēja Falčāni izdošanu Šveicei, spriedumā norādot, ka jau iepriekšējais izdošanas pieprasījums noraidīts 2013.gadā, jo «ekonomiskā spiegošana vainu pastiprinošos apstākļos» Spānijā nav noziegums.

Tiesneši arī norādīja, ka Falčāni nav nodevis atklātībai nekādus noslēpumus, jo informāciju nodevis tikai varasiestādēm, kas uzsāka izmeklēšanu vairākās valstīs, arī Spānijā.

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Atklātībā parādījušās slēgtās Īrijas bankas Anglo Irish Bank vadības telefonsarunas, kurās 2008. gada finanšu krīzes laikā tiek pārrunā veidi, kādos apkrāpt valdību un slēpt patiesos bankas zaudējumus.

Telefonsarunu ierakstos, kas nonākuši Īrijas laikraksta Irish Independent rīcībā, dzirdams, kā Anglo Irish Bank vecākais menedžeris Džons Bovijs, kas tobrīd bija iesaistīts sarunās ar valsts Centrālo banku, smejoties un jokojoties izklāsta citam vecākajam menedžerim – Peteram Ficdžerealdam, kā banka no valsts izkrāpj miljardiem eiro bez nolūka tos kādreiz atmaksāt.

Problēmu nomocītā banka 2008. gadā Īrijas Centrālajai bankai lūgusi palīdzību septiņu miljardu eiro apmērā, labi zinādama, ka šīs naudas nebūs pietiekami, lai izglābtu kredītiestādi. Anglo Irish Bank cerējusi, ka tiklīdz kā valdība piešķirs naudu tā vairs tā nevarēs apstāties un turpinās aizdot jaunas summas. Jautāts, kāpēc baņķieri sarunās vēlējušies septiņus miljardus, Dž. Bovijs smejoties atzinis, ka cipars bijis pilnībā izdomāts. «Gluži kā teiktu Dramers (kādreizējais bankas izpilddirektors – Deivids Dramers) – izvilkām no savas pakaļas,» telefonsarunās par valstij lūgto palīdzību izteicies menedžeris.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) atzina, ka dažos gadījumos ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbība ir gājusi par tālu, vēsta BBC.

Baltā nama pārstāvis solīja, ka kopā ar prezidentu Baraku Obamu strādās, lai novērstu turpmāku NSA neadekvātu darbību. Tāpat viņš pauda, ka ASV pastiprinājusi drošības pasākumus, lai pasargātu valsti no iespējamiem teroristu uzbrukumiem.

«Mēs esam novērsuši, ka lidmašīnas triecas pret zemi, ēkas tiek uzspridzinātas un cilvēki nogalināti, jo esam jau laikus uzzinājuši par teroristu plāniem,» pauda Dž. Kerijs.

«Es varu apgalvot, ka nevainīgi cilvēki nav cietuši šajā procesā, kad tikusi vākta informācija. Jā, dažos gadījumos tas ir aizgājis par tālu,» paziņojis Baltā nama pārstāvis.

Vāciju satraukusi ziņa, ka ASV specdienesti, iespējams, noklausījušies Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Ja šī informācija izrādīsies patiesa, abu valstu attiecības ir apdraudētas, norādījuši Vācijas pārstāvji.

Vācija no ASV «nekavējoties» prasījusi skaidrojumus, pauda Vācijas valdības runasvīrs Štefans Zeiberts (Steffen Seibert).

Abu valdību pārstāvji apstiprināja, ka A. Merkele un Baraks Obama šo situāciju ir pārrunājuši trešdien pa telefonu. Telefonsarunas laikā B. Obama Vācijas kanclerei uzsvēris, ka «nemonitorē un nemonitorēs» viņas saziņu.

«Tuvi draugi un partneri, kādi ASV un Vācija ir bijuši vairāku desmitgažu garumā, nedrīkst monitorēt valsts valdības komunikāciju,» norādīja Š. Zeiberts. «Šādas darbības būtu jāpārtrauc nekavējoties,» norādīja Vācijas pārstāvis.

Baltais nams un ASV likumdevēji izlūkdienesta bijušajam darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), kurš pasaules medijiem atklāja Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbības aizkulises un aizsāka vērienīgu starptautisku spiegošanas skandālu, žēlastību neizrādīs.

«E. Snoudens pārkāpa ASV likumu. Viņam vajadzētu atgriezties ASV un stāties likuma priekšā,» pauda Baltā nama padomnieks Dens Feifers (Dan Pfeiffer), vēsta BBC.

E. Snoudens lūdza starptautisku palīdzību, lai panāktu, ka ASV atceļ apsūdzības par NSA informācijas nopludināšanu. «Patiesības teikšana nav noziegums,» uzskata E. Snoudens. Vēstuli ar tādu lūgumu viņš nosūtīja Vācijas politiķim.

Patlaban 30 gadus jaunais E. Snoudens atrodas Krievijā, kas sniegusi viņam pagaidu patvērumu, kas ļauj viņam atrasties valstī līdz nākamā gada jūlijam.

Jau vēstīts, ka ASV specdienesti, iespējams, noklausījušies Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Šīs informācijas nonākšana atklātībā sašķobījusi abu valstu attiecības, atzina Vācijas pārstāvji. Tiesa gan, A. Merkelei esot divi telefoni - Blackberry un Nokia. Tas, kuru noklausījusies NSA, netiekot izmantots ļoti svarīgām sarunām.

Pēc svētdien notikušas ilgas telefonsarunas ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ar parlamenta atbalstu sācis izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka V. Putins ir zaudējis saikni ar realitāti, ziņo Korrespondent.

Tādu viedokli viņa pauda ASV prezidentam Barakam Obamam. Tāpat A. Merkelei, runājot ar V. Putinu, esot bijusi sajūta, ka Krievijas līderis atrodas «citā pasaulē».

Tikmēr Kremļa mājaslapā saistībā ar notikušo telefonsarunu pausts, ka tās laikā V. Putins pievērsis uzmanību bažām par «ultranacionālistu» spēku vardarbību, kas rada draudus Krievijas pilsoņu un visu krievvalodīgo dzīvībai un likumīgajām interesēm. Tāpat esot uzsvērts, ka Krievijas spertie soļi ir pilnībā adekvāti, ņemot vērtā neordināro situāciju. V. Putins un A. Merkele vienojušies turpināt kā divpusējas, tā daudzpusējas konsultācijas, lai normalizētu sabiedriski politisko situāciju Ukrainā, teikts Kremļa oficiālajā interneta vietnē.

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Baltais nams trešdien nodevis atklātībai ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska jūlijā notikušās telefonsarunas atšifrējumu, kas apstiprina, ka Tramps lūdzis Zelenski veikt izmeklēšanu par savu politisko konkurentu, bijušo viceprezidentu Džo Baidenu.

Saruna izklāstīta uz piecām lapām.

«Ir daudz runu par Baidena dēlu, ka Baidens apturējis kriminālprocesu, un daudz cilvēku vēlas par to zināt, tāpēc būtu lieliski jebkas, ko jūs varat izdarīt ar ģenerālprokuroru,» Zelenskim 25.jūlija sarunā pavēstījis Tramps.

«Baidens lielījās, ka viņš apturējis kriminālprocesu, tāpēc vai jūs varētu to apskatīt (..) tas man šķiet šausmīgi,» mudinājis Tramps.

Sarunā pieminēta arī ārvalstu palīdzība, un Tramps sacījis Zelenskim, ka ASV dara daudz vairāk nekā Eiropas valstis, lai palīdzētu Ukrainai.

Kā trešdien sacīja Tramps, telefonsarunas atšifrējumā redzams, ka pret Zelenski nav vērsts spiediens centienos panākt, lai Ukraina veic izmeklēšanu saistībā ar viņa politisko sāncensi Baidenu.

Brīdī, kad runa ir par personas un dažādu citu datu drošību, katrs ar to saprot kaut ko citu. Vieniem – ar noklausītām telefonsarunām, otriem – ar informācijas noplūdi no dažādām datu bāzēm. Proti...

Viens no skaļākajiem šā gada starptautiskajiem skandāliem bija atklāsme, ka amerikāņu specdienesti noklausoties Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Ažiotāža, protams, izvērtās pamatīga, taču lielā pārsteiguma deva, kas tai sekoja, gan liecināja par kaut ko starp naivumu un liekulību. Izsenis ir bijis tā, ka valstu valdības izspiego cita citu, turklāt pašas to itin labi apzinās. Ne velti nu jau bijušais Satversmes aizsardzības biroja šefs Jānis Kažociņš publiski atzina, ka visi līdzšinējie Latvijas valdības vadītāji domā, ko runā pa telefonu. Protams, šādas drosmīgo izlūku un nešpetno spiegu darbības, noklausoties telefonsarunas, nav nekas apsveicams, tomēr jārēķinās, ka tā tas notiek un, godīgi sakot, vienmēr notiks.

Līdz šīs vasaras beigām vizītē Latvijā plāno ierasties ASV viceprezidents Džo Baidens, informēja Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks Jānis Siksnis.

Par savu nodomu apmeklēt Latviju Baidens trešdien telefonsarunas laikā informējis Vējoni.

ASV viceprezidenta vizītes laikā Rīgā paredzēta viņa tikšanās ar visu trīs Baltijas valstu prezidentiem.

Kā pastāstīja Siksnis, trešdien notikušās telefonsarunas laikā Vējonis un Baidens apsprieda šonedēļ gaidāmo NATO samitu, kurā paredzēts pieņemt lēmumus par alianses spēku palielināšanu Austrumu flanga dalībvalstīs.

«ASV līdzšinējā militārā klātbūtne reģionā ir veicinājusi arvien lielākus sabiedroto ieguldījumus. Pateicoties tai, Varšavā paredzēts lemt par daudznacionālu NATO bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā,» norādīja Vējonis.

Neraugoties uz advokātu prasībām ļaut iepazīties ar visiem lietas materiāliem, uzsākta apsūdzības lasīšana vienā no skaļākajām pēdējo gadu krimināllietām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis 25. oktobrī uzsāka Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietas izskatīšanu pēc būtības un prokurore Zane Pavāre sāka lasīt apsūdzību. Dienas Bizness jau iepriekš aprakstījis šīs lietas procesa īpatnības, kas radās nu jau noraidītā prokurora Ulda Cinkmaņa dēļ. Proti, bez lietas papīra formāta materiāliem tajā eksistē vēl neskaitāmi diski ar elektronisku informāciju, kas aizstāvībai netika izsniegti, bet, kad daļu apskatīja, atklājās, ka lietā figurē ar to nesaistīti personu dati un informācija.

Klājies labāk nekā Sprīdītim

«Sāksim ar tiem diskiem, kam klāt tikt nevarēja. Tiesa pati no savas puses meklēja tos diskus, un gāja mums labāk nekā Sprīdītim, kurš meklēja laimīgo zemi,» uzsākot debates par pierādījumu apskates pieprasījumiem, sacīja I. Dzenis. Lielāko daļu disku tiesa ir atradusi, un no prokuratūras saņemts saraksts, kur ir atrodami lietiskie pierādījumi un to atreferējumi lietā. Tāpat tiesas rīcībā ir lietā esoši kodēti diski, kurus nav redzējusi ne apsūdzība, ne tiesa, ne aizstāvība. Prokuratūra savā vēstulē tiesai pauž, ka nav radusi iespēju piekļūt informācijai. Īsāk sakot, lietā ir pierādījumi, kas vēl aizvien nav pieejami aizstāvībai. Piemēram, kāda telefonsaruna, kuras atreferējums gan ir lietas materiālos, vēl aizvien atrodas ekspertīžu centrā, un cik ilgi tā turpināsies, prokurore Z. Pavāre tiesai nevarēja pateikt. Pēc īsā ievada par to, ka saraksts no prokuratūras ir saņemts, tiesnesis I. Dzenis to nodeva advokātu pārraudzībā, un viņi kādas minūtes 20 ņēmās pārbaudīt, vai vismaz pirmsšķietami viss ir tiešām atrodams, cilājot gan sarakstu, gan 165 sējumus, kas tiesas zālē bija iestumti lielveikala iepirkumu ratiņos.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Eiropas valstu izlūkdienesti arī cenšoties izspiegot pasaules valstu līderus, kā arī daloties ar ASV savā informācijā, Kongresam atklājuši ASV izlūkdienestu vadītāji.

ASV Kongresā izlūkdienestu vadītāji uzstājās ar ziņojumiem saistībā ar plašo izspiegošanas kampaņu, kuru organizēja Nacionālā drošības aģentūra (NSA) un detaļas par kuru atklātībā nopludināja Eduards Snoudens. Atklājies, ka ASV varasiestādes noklausījušās tuvu sabiedroto, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.

NSA vadītājs Keits Aleksanders (Keith Alexander) Kongresam liecināja, ka mediju ziņas par izlūkdienestu aktivitātēm bijušas balstītas E. Snoudena nopludinātā materiāla nepilnīgā izpratnē, vēsta Euobserver. «Pieņēmumi, ka NSA noklausījusies desmitiem miljonu telefona sarunu Eiropā, neatbilst patiesībai,» sacījis NSA vadītājs.

Sagaidāms, ka ASV prezidents Baraks Obama liks Nacionālajai Drošības aģentūrai (National Security Agency , NSA) pārtraukt ievākt datus no amerikāņu telefoniem, vēsta BBC.

Šādas ziņas sekojušas pēc vairākiem skaļiem skandāliem, kuros iesaistīta NSA.

Iepriekš mediju rokās nonākuši dokumenti, kas liecināja, ka ASV izlūkdienests spiegojis vairāku pasaules valstu, tostarp Vācijas, līderu telefonsarunas, taču nesenākās ziņas liecina, ka ik dienas NSA ievācis ap 200 miljoniem īsziņu no mobilo telefonu lietotājiem. Turklāt izspiegoti arī tādi mobilo sakaru lietotāji, kas nekad iepriekš nav pārkāpuši likumu. Dokumentus, kas to apliecina, medijiem nopludināja bijušais NSA darbinieks Edvards Snoudens (Edward Sowden), kurš pašlaik patvērumu ir radis Krievijā.