Brīdī, kad runa ir par personas un dažādu citu datu drošību, katrs ar to saprot kaut ko citu. Vieniem – ar noklausītām telefonsarunām, otriem – ar informācijas noplūdi no dažādām datu bāzēm. Proti... Viens no skaļākajiem šā gada starptautiskajiem skandāliem bija atklāsme, ka amerikāņu specdienesti noklausoties Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Ažiotāža, protams, izvērtās pamatīga, taču lielā pārsteiguma deva, kas tai sekoja, gan liecināja par kaut ko starp naivumu un liekulību. Izsenis ir bijis tā, ka valstu valdības izspiego cita citu, turklāt pašas to itin labi apzinās. Ne velti nu jau bijušais Satversmes aizsardzības biroja šefs Jānis Kažociņš publiski atzina, ka visi līdzšinējie Latvijas valdības vadītāji domā, ko runā pa telefonu. Protams, šādas drosmīgo izlūku un nešpetno spiegu darbības, noklausoties telefonsarunas, nav nekas apsveicams, tomēr jārēķinās, ka tā tas notiek un, godīgi sakot, vienmēr notiks.