Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Valdībā ir gaidāma diskusija par "zināmu pienākumu" vakcinēties pret Covid-19 atsevišķās profesijās, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, atsevišķās profesijās strādājošo obligāta vakcinācija būtu nepieciešama, lai klientiem būtu droša kontaktēšanās un saslimstība nepārnestos tieši klientu kontaktu brīdī.

Ministru prezidents norādīja, ka šobrīd eksperti strādā pie šī jautājuma un viņš rītdienas valdības sēdē par to sagaida diskusiju. Dienu pirms valdības sēdes Kariņš nevēlējās nosaukt konkrētas profesijas, jo nezinot, kāds tieši būšot ekspertu piedāvājums. Iespējams, obligāto vakcināciju dalīs pēc situācijas saistībā ar kontaktiespējām.

Iepriekš politiķu runās izskanējuši piedāvājumi, ka par obligātu vakcinēšanās pienākumu varētu noteikt mediķiem, sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, policistiem, iespējams, pedagogiem un citiem.

Tiesībsargs ik dienu saņem daudzu iedzīvotāju jautājumus saistībā ar obligātās vakcinēšanās pienākumu pret Covid-19 vīrusu, proti, iedzīvotāji lūdz tiesībsargu skaidrot, cik lielā mērā šāds pienākums ir tiesiski pamatots.

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Epidemioloģiskās drošības likums jau šobrīd noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varētu noteikt vakcinācijas obligātumu un vakcinēšanās kārtību.

Tiesībsargs uzsver, ka vakcinācijas pienākuma izpildi nevar tieši uzlikt, proti, vakcinācija nevar tikt veikta piespiedu kārtā, taču ir iespējams noteikt netiešus mehānismus vakcinācijas pienākuma izpildes nodrošināšanai. Tas var izpausties, piemēram, kā ierobežojumi kādu pakalpojumu sniegšanai. Ierobežojumi varētu tikt saistīti ar objektīviem apsvērumiem, piemēram, to, ka pakalpojums jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē.

Centienos ierobežot koronavīrusa omikrona paveida izplatību Vācija nākamo nedēļu laikā noteiks ierobežojumus attiecībā uz privātu pulcēšanos un slēgs klubus, bet lieli publiski pasākumi notiks bez skatītāju klātbūtnes, pavēstīja kanclers Olafs Šolcs.

Par pasākumiem zemju un federālās valdības vienojās sanāksmē otrdien, un tie stāsies spēkā ne vēlāk kā 28.decembrī.

Vienkopus privātos pasākumos varēs sanākt ne vairāk kā desmit cilvēki, neieskaitot par 14 gadiem jaunākus bērnus, un tas attieksies arī uz vakcinētajiem un pārslimojušajiem.

Vīrusa jaunā paveida dēļ Vācijai jārēķinās ar Covid-19 gadījumu jaunu vilni, sacīja Šolcs.

"Tā nebeigsies tik drīz, kā mēs cerējām," izsakoties par pandēmiju, norādīja kanclers.

"Es īsi pirms Ziemassvētku brīvdienām labprātāk jums sniegtu pozitīvākas ziņas," pēc sanāksmes žurnālistiem sacīja Šolcs. "Mēs visi esam trausli un noguruši. Bet tas nepalīdz. Mums atkal ir jābūt kopā un daudzos gadījumos jāievēro distance."

Valdības lēmumu dot tiesības darba devējiem pēc 1. oktobra atlaist darbiniekus, kuri strādā ar klientiem, ja tie nav vakcinējušies pret Covid-19, uzņēmēji vērtē atšķirīgi, jo vieni to atbalsta, otri uzskata, ka piespiedu vakcinēšanās radīs vēl lielāku pretspiedienu, kas kopumā ne pie kā laba nenovedīs.

Jāņem vērā, ka Ministru kabineta atbalstītā ideja vēl ir jāskata parlamentā, kur par to tiek prognozētas kaismīgas debates.

Jābūt risinājumiem

“Tajās profesijās, kurās darbiniekiem ir (būs) saskarsme ar klientiem (daudziem cilvēkiem), būtu vajadzīga vakcinācija, un darba devējiem ir arī tiesības īstenot darbinieku rotāciju,” uzsver Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle.

“Vakcinācija ir katra cilvēka brīva izvēle, un tāpēc draudi atlaist no darba ir sava veida pārspīlējums,” tā kūdras ieguves un pārstrādes SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens. Viņaprāt, ikvienam cilvēkam ir pašam jāatbild par savu veselību, un, ja tā būs, tad arī sabiedrība kopumā būs vesela. “Ja šo aksiomu pagriež otrādi, tad varam būt tik slimi, cik vien tas iespējams, tāpēc Nevakcinēti darbinieki būtībā būs ļoti augsta riska faktors, un tāpēc darba devējiem jābūt tiesībām atlaist darbinieku, ja viņš nespēj pildīt savus tiešos darba pienākumus, Elīna Egle. 20. jūlijs, 2021 21 Aktuāli piespiedu – obligātu – vakcināciju neatbalstu,” tā A. Gredzens.

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.

Lai gan Latvijā un citviet pasaulē strauji izplatās Covid-19 izraisošā vīrusa delta variants, patlaban nebūtu jādomā par jaunu ierobežojumu noteikšanu, bet gan par vakcinācijas tempa veicināšanu.

Tā intervijā Latvijas Radio pauda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Viņš norādīja, ka līdz ar jaunā koronavīrusa delta varianta parādīšanos risks inficēties ar Covid-19 ir palielinājies vairākas reizes, salīdzinot, piemēram, ar vīrusa sākotnējo jeb Uhaņas variantu, un ir skaidrs, ka līdz ar to sabiedrībai draud saslimstības pieaugums, kas varētu īpaši izpausties rudenī, kad cita starpā bērni sāks skolas gaitas klātienē.

Vaicāts, vai situācija gaidāmajā rudenī varētu būt vēl sliktāka nekā pirms gada, Dumpis atbildēja, ka, visticamāk, sliktāk nebūs, jo tomēr daļa sabiedrības tagad ir vakcinējusies, bet saslimstības pieaugums draud jebkurā gadījumā, jo daudzās citās valstīs tas ir novērojams jau patlaban. Pagaidām Latvijā situācija šajā ziņā ir mierīgāka, jo vēl ir spēkā daļa Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu, skaidroja speciālists.

Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku, paredz trešdien Ministru kabineta sēdē atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Itālijā pirmdien stājas spēkā stingrāki ierobežojumi cīņā pret Covid-19, nevakcinētām personām liedzot lielu daļu publisko pakalpojumu.

No pirmdienas Itālijā tikai vakcinētas vai Covid-19 izslimojušas personas varēs atrasties restorānu telpās, apmeklēt kinoteātrus, naktsklubus, kā arī futbola spēles stadionos.

Jaunie noteikumi, kurus novembra beigās pieņēma premjera Mario Dragi vadītā valdība, būs spēkā līdz 15.janvārim. Pēc tam tie paliks spēkā reģionos, kas būs atzīti par koronavīrusa zonām.

Noteikumi ietekmē arī sabiedriskā transporta pasažierus. Līdz šim Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, izslimošanu vai negatīvu Covid-19 testu, bija jāuzrāda tālsatiksmes maršrutos, bet tagad tas nepieciešams, iekāpjot arī metro un vietējās satiksmes autobusā vai vilcienā.

Pastiprinātie noteikumi neattiecas uz bērniem līdz 12 gadu vecumam, jo jaunāki bērni pagaidām Itālijā vēl nevar saņemt vakcīnu pret Covid-19. Valdība plāno, ka 5-11 gadus vecu bērnu vakcinācija sāksies 16.decembrī.

Trīs Rīgas tirdzniecības centros - "Galleria Riga", "Galerija Centrs" un "Domina Shopping" - 18.jūnijā tiks atvērti vakcinācijas pret Covid-19 punkti, informē Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Savukārt sestdien, 19.jūnijā, tiks sākta izbraukuma vakcinācija gadatirgos visā Latvijā. Vakcinācija gadatirgos notiks bez iepriekšējā pieraksta, tās organizēšanā iesaistīsies gan pašvaldības, gan vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji, gan Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Vēlāk, 21.jūnijā, darboties sāks vēl trīs vakcinācijas punkti citos tirdzniecības centros, tostarp divi lielveikali Rīgā - "Alfa", "Akropole" un Liepājā - "XL Sala". Savukārt 28.jūnijā vakcinācijas punkts tiks atvērts tirdzniecības centrā - "Riga Plaza".

Paralēli vēl procesā ir vakcinācijas punktu izveide virknē citu lielveikalu, tostarp "Origo", "Olimpia", "SĀGA", "Sky&More", "Mols", "Ozols", kā arī reģionu tirdzniecības centros - "Korso" Jūrmalā un "Ditton nams" Daugavpilī.

Izraēla plāno noteikt stingrākus ierobežojumus, lai cīnītos pret Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos, izplatoties jaunā koronavīrusa delta paveidam, ceturtdien paziņoja premjerministra birojs.

Ja šos jaunos plānus apstiprinās parlaments, tad iekštelpu pasākumos ar vairāk nekā 100 cilvēkiem būs ļauts piedalīties tikai tiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

Viņiem arī vajadzēs valkāt sejas maskas, izņemot ēšanas un dzeršanas reizes.

Šo plānu kopīgi izstrādāja premjera birojs, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Veselības ministrija ir paziņojusi, ka tā samazinātu karantīnas laiku tiem, kas kontaktējušies ar inficētiem cilvēkiem, un nevakcinētiem iedzīvotājiem, kas atgriežas valstī, no 10 dienām līdz septiņām dienām, ja ir negatīvs Covid-19 tests.

Izraēla kļuva par pionieri vakcinācijā pret Covid-19, kad tā ieguva miljoniem vakcīnas devu no ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" apmaiņā pret dalīšanos ar plašiem medicīniskiem datiem par šīs vakcīnas ietekmi.

Balstvakcinācija pret Covid-19 no 21.decembra pieejama trīs mēnešus pēc pirmreizējās vakcinēšanās, informē Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Ievērojot SARSCoV-2 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un, lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu. Tagad to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

NVD norāda, ka balstvakcinācija ir viens no efektīvākajiem risinājumiem cīņā pret augstu saslimstību ar omikron variantu, kas mazina transmisiju īstermiņā un, iespējams, arī ilgtermiņā. To apliecinot pirmie Lielbritānijā analizētie dati par omikrona vīrusa izplatību, kur jaunatklāto gadījumu skaits divkāršojās ik pēc divām dienām.

Balstvakcīnu trīs mēnešus pēc otrās potes vakcinācijas varēs saņemt, sākot no 21.decembra.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

No šodien tiks sākta izbraukuma vakcinācija gadatirgos visā Latvijā, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Inga Vasiļjeva.

Vakcinācija gadatirgos notiks bez iepriekšējā pieraksta, šīs iespējas organizēšanā iesaistās gan pašvaldības, gan vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji, gan Nacionālie bruņoties spēki.

Šodien Aizkrauklē pie "IGA" centra būs iespēja vakcinēties no plkst.7 līdz 15, Gulbenē, Ābeļu ielā 2, no plkst.9 līdz 15, bet pie Talsu tautas nama - no plkst.10 līdz 17. Gadatirgos tiks vakcinēts ar "Janssen" vakcīnu, kurai nepieciešama tikai vienas devas ievade.

Kā ziņots, 18.jūnijā vakcinācijas vietas tika atklātas trīs Rīgas tirdzniecības centros - "Galleria Riga", "Galerija Centrs" un "Domina Shopping".

Veselības ministrijas vērtējumā vakcinēšanas punktus nepieciešams izveidot pilsētu un novadu tirgos, dažādos publiskajos pasākumos, organizējot izbraukuma vakcinācijas ar pārvietojamajām teltīm, gadatirgos, koncertos un citos publiskajos pasākumos, kā arī citās publiskajās ēkās un telpās.

Ceturtdien, 30.jūlijā, sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais Vakcinācijas loterijas likumprojekts, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar fondu 1,218 miljoni eiro.

VM skaidroja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekts izstrādāts, lai vakcinācijas kampaņas ietvaros ieviestu īstermiņa vakcinācijas loteriju personām, kurām Latvijā uz loterijas laimestu izlozes brīdi ir veikta vakcinācija pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti.

Vakcinācijas loteriju plānots organizēt nedēļas izložu un noslēguma izlozes veidā. Ir paredzēti vairāku veidu laimesti.

Nedēļas izlozē katru nedēļu tiks izlozēti pieci dalībnieki - pa vienam no katra reģiona, atbilstoši dalībnieka deklarētajai dzīvesvietai, kuru starpā pēc nejaušības principa tiks izlozēti pieci naudas laimesti - 2500 eiro, 5000 eiro un 10 000 eiro vērtībā. Izloze notiks Latvijas Televīzijas programmā, kurā laimētājam ir jāpiedalās.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.

Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.

Drošas mācības klātienē ir iespējamas

Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā, un poti saņēmušajiem cilvēkiem dalībai tajās nebūs speciāli jāpiesakās, jo tas notiks automātiski, intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Stājoties spēkā jaunajam Covid-19 pārvaldības regulējumam, kas daļā nozaru paredz vakcinēšanās pienākumu un darba devējiem dod iespējas noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19, darba devējiem un darbiniekiem veidosies vairākas domstarpību risinājuma iespējas.

Tostarp, atstādināšana un dīkstāve, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse.

Valdība šonedēļ pieņēma jaunu Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas paredz, ka no oktobra vidus faktiski jebkur iekštelpās vajadzēs Covid-19 drošības sertifikātus un vairākās profesijās ir paredzēts vakcinācijas pienākums. Savukārt darba devējam būs iespēja noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19.

Valdība apstiprina jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu 

Valdība otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos...

Valdības pieņemtais regulējums skaidri paredz darbadevēja pienākumu nepielaist darbiniekus pie darba izpildes, ja attiecīgais darbinieks nav uzrādījis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atzīmēja Vjakse.

LM ierēdne uzsvēra, ka jaunais normatīvais akts neregulē darba tiesiskās attiecības kā tādas, līdz ar to darba devēja un darbinieka savstarpējām attiecībām joprojām būs jāpiemēro vispārīgais Darba likumā ietvertais regulējums.

Darba devējs situācijā, kad ar valdības pieņemto regulējumu ir noteikts pienākums darbinieku nepielaist pie darba pienākumu izpildes, jo darbiniekam nav atbilstoša sertifikāta, varēs izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas paredzēti Darba likumā.

Ja darba devējam nav objektīvi iespējams pārstrukturizēt savu darbību un piedāvāt attālināta darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, uzrādot sertifikātu, darba devējam un darbiniekiem būšot vairākas attiecību risināšanas iespējas.

Pēc ierēdnes vārdiem, piemēram, abas puses var vienoties par grozījumiem darba līgumā un turpināt darba tiesiskās attiecības ar citiem nodarbinātības noteikumiem. Tāpat darbinieks var tikt atstādināts no darba, kā arī darbiniekam var noteikt dīkstāvi. Tāpat abas puses var vienoties par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Tajā pašā laikā darbiniekam ir tiesības jebkurā brīdī uzteikt darba līgumu, savukārt darba devējam nav liegtas iespējas meklēt jaunus darbiniekus un nodibināt darba tiesiskās attiecības, tajā skaitā arī uz noteiktu laiku atbilstoši Darba likuma normām.

Darba likuma normas paredz, ka var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanai, kā arī tāda darbinieka aizvietošanai, kura pastāvīgā darbavieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns darbinieks.

Valdības pieņemtā regulējuma anotācijā īpaši uzsvērts jautājums par dīkstāvi. Gadījumā, ja darba devējam nav tiesības pieņemt darba izpildi bez Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas, nenoliedzami veidojas dīkstāvei raksturīgas situācija, sacīja Vjakse. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar nodarbināt darbinieku vai nevar veikt darbinieka saistību izpildei nepieciešamās darbības tā iemesla dēļ, ka darbinieks nevar uzrādīt sertifikātu, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka šāda dīkstāve veidojas darbinieka rīcības dēļ.

Atbilstoši Darba likumā ietvertam regulējumam par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš atlīdzību nesaņem. Likums nenosaka maksimālo dīkstāves ilgumu.

Vienlaikus valdības pieņemtā regulējuma anotācijā norādīts, ka darbadevējam šādā situācijā būtu pienākums pienācīgi informēt darbinieku par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un tiesiskajām sekām. Tajā pat laikā, ņemot vērā konkrētās situācijas apstākļus, darba devējam var rasties tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieku neatstādināšana var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja un trešo personu pamatotām interesēm.

Darbinieka atstādināšanas maksimālais ilgums ir trīs mēneši.

Vjakse solīja, ka līdz valdības pieņemtā regulējuma spēkā stāšanās dienai valsts pārvaldes iestādes sagatavos detalizētāku materiālu darba devējiem par rīcības variantiem.

Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt mājās līdz pulksten 20.00 ik dienu, tad tas ir tāpat, kā stāstīt cilvēkam, ka viņš var elpot Alpu gaisu, taču ar galvā uzmauktu matētu celofāna maisu.

To intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. Viņš norāda, ka apzinīgākie restorānu saimnieki pavasarī, kad tuvojās ārkārtējās situācijas gala termiņš, domāja un rīkojās, lai varētu strādāt, kaut arī faktiski visu vasaru tomēr spēkā palika dažādi ierobežojumi un iekštelpās darbu varēja atsākt tikai septembrī, bet izsludinātais “lokdauns” uz nepilnu mēnesi ir kā sitiens zem jostasvietas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Sarežģīta. Zinot to, ka Covid-19 nekur nav izgaisis, bet tieši pretēji – rodas jaunas tā modifikācijas, un ka jau no vasaras sākuma bija uzstādījums – darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar klientiem, jābūt ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, restorānā 36. līnija (un tieši tāpat arī daudzos citos restorānos) tika īstenota visu strādājošo vakcinācija. Bez šādas vakcinācijas tālākā darbība nebūtu iespējama. Rezultātā 99% restorāna 36. līnija darbinieku ir vakcinēti, un nebija pamata satraukumam par restorāna darbības būtisku ierobežošanu vai vēl vairāk – piespiedu dīkstāvi jeb slēgšanu.

Lai turpinātu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju un zinātnisko darbību pandēmijas apstākļos, mazinot studējošo un personāla veselības apdraudējumu un ievērojot valstī noteiktos obligātos epidemioloģiskās drošības pasākumus, no šā gada 30.augusta RSU studiju darbā pamatā varēs piedalīties personas, kuras vakcinējušās pret Covid-19, liecina universitātes paziņojums mājaslapā.

Trešdien, 19.maijā, RSU rektors izdevusi rīkojumu par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no 30.augusta.

RSU noteikusi, ka klātienes studiju procesā drīkstēs piedalīties personas, kas vakcinētas pret Covid-19, sākot ar 15.dienu pēc pilna vakcinācijas kursa vai sākot ar 22.dienu līdz 90.dienai pēc vakcīnas "AstraZeneca" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc vakcīnas "AstraZeneca" otrās devas saņemšanas.

Studiju procesā klātienē varēs piedalīties arī personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju līdz 180.dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Saeima 4.augustā nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likuma grozījumi nodoti skatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kuras sēde paredzēta jau šodien.

Jau vēstīts, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad savukārt opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Jau vēstīts, ka autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Ceturtdien, 21. oktobrī, finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika panākta konceptuāla vienošanās par priekšlikumiem apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdijas instrumentu atjaunošanai uzņēmējiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Atbalstam būs iespējams kvalificēties darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, tai skaitā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kā arī patentmaksātājiem.

Atbalstu algu subsīdijām varēs saņemt tikai par tādiem darbiniekiem un tie pašnodarbinātie un patentmaksātāji, kuriem ir vismaz sākta vakcinācija pret Covid-19 (saņemta vismaz viena vakcīna).

Ekonomikas un Finanšu ministrijas ekspertiem uzdots sagatavot normatīvo regulējumu iesniegšanai Ministru kabinetā ar detalizētu informāciju, precizējot atbalsta saņemšanas periodu, apmēra intensitāti un saņemšanas kritērijus. Regulējums tiek izstrādāts, uzklausot valdības sociālos un sadarbības partnerus – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Covid-19 vakcīna visa cita starpā ir arī bizness. Nupat, informējot par savu šā gada otrā ceturkšņa sniegumu, savus finansiālos guvumus no Covid-19 pārdošanas ieskicēja viens no šīs vakcīnas izstrādātājiem un pārdevējiem ASV farmācijas nozares milzis Pfizer.

Kompānija paaugstināja savu šā gada ieņēmumu prognozi no Covid-19 vakcīnu pārdošanas līdz 33,5 miljardiem ASV dolāriem, kur iepriekš tika lēsts, ka šādu vakcīnu pārdošana tai šogad nozīmēs 26 miljardu ASV dolāru ieņēmumus (prognoze paaugstināta gandrīz par 30%.).

Pfizer arī atklāja, ka Covid-19 vakcīnu pārdošana tai šā gada otrajā ceturksnī nozīmējusi teju astoņus miljardus dolāru lielus ieņēmumus. Jānorāda, ka Pfizer Covid-19 vakcīnas gadījumā peļņa no tās pārdošanas šim uzņēmumam uz pusēm jādala ar citu kompāniju – Vācijas BioNTech.

Šobrīd, šķiet, izkristalizējies, ka pasaulē populārākās ir tieši Pfizer un Moderna radītās vakcīnas, kuras valstis sevišķi centīgi turpina pasūtīt uz lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanas fona. Savukārt, piemēram, AstraZeneca un Johnson & Johnson vakcīnas lielākā mērā aptver dažādas bažas par blakusefektiem. Tāpat lielākā mērā vērojamas šo vakcīnu piegādes problēmas, raksta, piemēram, Financial Times.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) varētu šonedēļ sasaukt ārkārtas valdības sēdi, lai lemtu par Covid-19 sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu, žurnālistiem norādīja premjers pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Runājot par Covid-19 sertifikāta derīguma termiņa iespējamo pagarinājumu, Kariņa ieskatā, ir jēga to darīt pēc iespējas drīzāk, lai jau šonedēļ par to varētu vienoties. Premjers atzīmēja, ka diskusijas par šo jautājumu ir bijušas arī vakardienas valdības sēdē. Tāpat sarunas turpināsies arī šodien starp ministrijām.

"Ja puses varētu panākt vienošanos un atzīt, ka tas būtu saprātīgi, es sasaukšu sēdi. Lai gan esmu izteicies publiski, manā ieskatā, tas būtu jādara, bet vienošanās valdības līmenī, starp ministriem šorīt vēl nav panākta," sacīja Kariņš.

Kā ziņots, Ministru kabinets par epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanu plāno vienoties nākamās nedēļas valdības sēdē 15.februārī. Tiek pieļauts, ka ierobežojumu mazināšana stātos spēkā no 1.marta.

Parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputāti 25.augustā konceptuāli vienojās atbalstīt iespēju ļaut pakalpojuma sniedzējiem strādāt ar pašu apmaksātu negatīvu Covid-19 testu, tomēr tas varētu neattiekties uz veselības un sociālās iestāžu darbiniekiem.

Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) rosināja uzlabot opozicionāres Regīnas Ločmeles (S) priekšlikumu, kas ļautu pakalpojuma sniedzējiem strādāt ar negatīvu Covid-19 testu.

Rancāns piedāvāja likumā noteikt, ka pakalpojuma sniedzējiem katras darba dienas sākumā jāuztaisa ekspress tests, kura izmaksas būtu jāsedz pašam darba ņēmējam. Tāpat viņš rosināja šādu normu neattiecināt uz sociālās aprūpes centriem un veselības aprūpes iestādēm, attiecīgi šajā sektorā ļaujot strādāt tikai vakcinētām vai infekciju izslimojušām personām.

Konceptuāli pret šo ieceri bija veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) partijas biedrs Mārtiņš Šteins (AP), savukārt pret izmaksu segšanu no pašu kabatas iebilda deputāti Raimonds Bergmanis (ZZS) un Ivans Klementjevs (S).