ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) ielauzusies tādu interneta gigantu kā Google un Yahoo komunikāciju kanālos starp datu centriem, kas izmantoti e-pastu plūsmai.

Laikraksta The Washington Post rīcībā nonākuši bijušā ASV specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludināti dokumenti, kas liecina par šādām NSA darbībām, vēsta Reuters. Dokumenti demonstrē, ka NSA daudz lielākos apmēros, nekā ticis uzskatīts līdz šim, izmantojusi likumdošanas trūkumus, kas regulē tās darbību ārvalstīs, lai veiktu ASV kompāniju izspiegošanu.

NSA darbību, kas vērsta attiecībā pret informācijas iegūšanu no Google un Yahoo, ASV regulē stingri noteikumi, taču, tā kā ievērojama daļa interneta gigantu datu centru atradusies ārvalstīs, noteiktā pārraudzība neattiekusies uz šīm darbībām. Lai veiktu e-pastu plūsmas novērošanu, NSA bija izveidojusi speciālu programmu, kurai ticis dots kodēts nosaukums MUSCULAR.

Tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jāizlemj, vai tās atļaus Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei veidot to 5G tīklu sistēmas.

Līdztekus Huawei vēl ir divi lieli 5G aprīkojuma piedāvātāji – zviedru Ericsson un somu Nokia, kas ir būtiski dārgāki par Ķīnas konkurentu. Jautājums par Huawei dalību Eiropas 5G sistēmu ierīkošanā ir īpaši saasinājies pēc tam, kad ASV noteica aizliegumu šim uzņēmumam strādāt ASV tirgū, to pamatojot ar drošības riskiem. Jo ir nopietnas aizdomas, ka Huawei savas tehnoloģijas izmanto, lai spiegotu Ķīnas valdības labā. Pagidām bez ASV šādu aizliegumu izteikušas arī Japāna, Austrālija un Jaunzēlande.

5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības smagsvari Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka rīkos atklātu konkursu, no kura netiks izslēgts neviens pretendents. Vēl vairāk, Francijas prezidents Emanuels Mak- rons ir paziņojis, ka negrasās piedalīties ASV un Ķīnas tehnoloģiju karos. Pagaidām neviena bloka dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīnas uzņēmumu neielaidīs savā tirgū. Laikraksts The Washington Post norāda, ka lielā mērā eiropiešus no šādiem aizliegumiem attur tas, ka Huawei jau ir veicis dažādus infrasruktūras aprīkošanas darbus. «Huawei aprīkojuma aizstāšanas izmaksas būs jāsedz vai nu telekom operatoriem, vai valstij. Pēdējo Polija noteikti nevar atļauties,» jau paziņojusi Polijas digitālo lietu ministre Karola Okonski. Huawei pievilcību vairo arī tā piedāvātā cena, kas saskaņā ar The Washington Post pausto ir par 60% zemāka nekā Ericsson. Tas, protams, iespējams, tikai pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām.

Komentējot ziņas, ka ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) ielauzusies kompānijas kanālos starp datu centriem, Google vadītājs Ēriks Šmits (Eric Schmid) pauda - ja ziņas izrādīsies patiesas, tāda rīcība uzskatāma par «briesmīgu» un nelikumīgu, raksta Wall Street Journal.

Ē. Šmits pauda viedokli, ka ir pilnīgi iespējams, ka nākotnē varētu būt arī vēl citi «atklājumi» par NSA darbībām.

Viņš norādīja, ka ir cilvēki, kas darbojas ļaunprātīgi, tomēr, lai tos atklātu, nav nepieciešams apdraudēt visu ASV pilsoņu privātumu.

«NSA vāca datus par 320 miljonu cilvēku veiktiem telefonzvaniem, lai atklātu, ka ir 300 cilvēki, kurus var uzskaīt par bīstamiem. Iespējams, šāda NSA darbība ir pilnīgi pretlikumīga,» intervijā Wall Street Journal pauda E. Snoudens.

Db.lv jau vēstīja, ka NSA daudz lielākos apmēros, nekā ticis uzskatīts līdz šim, izmantojusi likumdošanas trūkumus, kas regulē tās darbību ārvalstīs, lai veiktu ASV kompāniju izspiegošanu. NSA ielauzusies tādu interneta gigantu kā Google un Yahoo komunikāciju kanālos starp datu centriem, kas izmantoti e-pastu plūsmai. Saskaņā ar The Washington Post rīcībā esošo informāciju, NSA ar nezināma telekomunikāciju operatora starpniecību bija izdevies iegūt kontroli pār datu plūsmas tīkla releja daļām. NSA īstenotā spiegošanas programma MUSCULAR darbojusies ciešā sadarbībā ar Lielbritānijas slepenajiem dienestiem. Vienā no The Washington Post rīcībā nonākušajiem dokumentiem atklāts, ka programma kādā trīsdesmit dienu ilgā periodā spējusi apkopot 181 miljonu ierakstu par aktivitātēm e-pastu sūtīšanas komunikāciju kanālos.

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" ir gaidāma daudzu darbinieku atlaišana, sevišķi tad, ja miljardieris Īlons Masks pabeigs darījumu par šī uzņēmuma iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru, ceturtdien ziņoja laikraksts "Washington Post".

Masks, runājot ar investoriem par gaidāmo "Twitter" iegādes darījumu, ir sacījis, ka plāno likvidēt apmēram trīs ceturtdaļas šī uzņēmuma darbavietu, atstājot nedaudz vairāk par 2000 darbiniekiem.

Pat ja Maska "Twitter" iegādes darījums izgāztos, šī uzņēmuma plāns līdz nākamā gada beigām samazināt darbiniekiem izmaksājamo algu apjomu par apmēram 800 miljoniem dolāru novestu līdz tam, ka tiktu atlaisti aptuveni ceturtdaļa darbinieku.

Personāla samazināšana Sanfrancisko bāzētajā kompānijā, domājams, kaitēs šīs sociālā tīkla platformas spējai iegrožot agresīvus ierakstus vai saglabāt datu drošību, rakstīja "Washington Post", atsaucoties uz intervijām un dokumentiem.

ASV valdības locekļi trešdien apsprieduši iespēju atcelt Donaldu Trampu no prezidenta amata, vēsta trīs ASV telekanāli.

Valdības locekļi apsprieduši ASV konstitūcijas 25.labojumu, kas ļauj viceprezidentam un valdībai atcelt prezidentu no amata, ja viņš tiek novērtēts kā nespējīgs pildīt sava amata uzliktos pienākumus.

Trampa atbalstītāji ieņem Kapitoliju, kad ASV kongresmeņi grib apstiprināt Baidena uzvaru 

"Trampa atbalstītāji ir "pārņēmuši kontroli" Kapitolijā." "Maiks Penss, iespējams, ticis saņemts...

ASV viceprezidentam Maikam Pensam tādā gadījumā būtu jāsasauc valdības locekļi uz balsojumu par Trampa atcelšanu.

Vairāki republikāņu līderi izteikušies, ka Trampa uzvedība izgājusi ārpus kontroles, un apstiprinājuši, ka apspriests konstitūcijas 25.labojums, vēstīja telekanāls CNN.

Arī kanāls ABC, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēstīja, ka šis labojums apspriests, bet kanāla CBS žurnāliste Margarēta Brenana ziņoja, ka nekāds oficiāls lūgums Pensam nav iesniegts.

Trampa pamudinājumi protestētājiem, nepamatotie apgalvojumi, ka 3.novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās viņš zaudējis tikai tāpēc, ka vēlēšanu procesā notikusi plaša krāpšanās, un citas Trampa dīvainības raisījušas jautājumus par viņa spējām vadīt valsti.

Lai gan līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonijai palikušas tikai divas nedēļās, pēc Trampa atbalstītāju ielaušanās Kapitolija ēkā, demokrātu likumdevēji aicinājuši izmantot konstitūcijas 25.labojumu.

Pārstāvju palātas Tieslietu komitejā pārstāvētie demokrāti nosūtījuši vēstuli Pensam, aicinot viņu rīkoties, lai atceltu Trampu no amata.

Vēstulē norādīts, ka Tramps kūdījis uz sacelšanos un mēģinājis graut demokrātiju.

Tramps ar savu uzrunu trešdien parādījis, ka "nav garīgi vesels un joprojām nespēj aptvert un pieņemt 2020.gada vēlēšanu rezultātus", teikts vēstulē.

Arī ietekmīgais laikraksts "Washington Post" aicināja atcelt Trampu no amata, norādot, ka viņa palikšana prezidenta amatā rada nopietnus draudus ASV demokrātijai.

"Prezidents nav piemērots, lai paliktu amatā nākamās 14 dienas. Katra sekunde, kurā viņš saglabā plašās prezidenta pilnvaras, ir drauds sabiedriskajai kārtībai un nacionālajai drošībai," vēstīja "Washington Post".

ASV Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers aicinājis Federālo Izmeklēšanas biroju (FIB) veikt izmeklēšanu saistībā ar Krievijā bāzētās populārās mobilās lietotnes «FaceApp» darbību, kas lietotājiem ļauj attēlos mainīt savu izskatu.

Šūmers aicinājis FIB un patērētāju tiesību aizsardzības struktūru FTC «noskaidrot riskus nacionālajai drošībai un privātumam» saistībā ar «FaceApp» darbību.

Lietotni izmanto miljoniem amerikāņu, bet to izstrādājis Sanktpēterburgā, Krievijā, bāzētais uzņēmums «Wireless Lab».

««FaceApp» atrašanās Krievijā raisa jautājumus par to, kā un kad uzņēmums sniegs piekļuvi ASV pilsoņu datiem trešajām pusēm, potenciāli arī ārvalstu valdībām,» vēstulē FIB norādīja senators.

«Tas radītu nopietnas raizes, ja ASV pilsoņu sensitīva personīgā informācija tiktu nodota kādai naidīgai ārvalstij, kas aktīvi ir iesaistīta kiberuzbrukumos pret ASV,» viņš piebilda.

Šūmers nav vienīgais demokrāts, kas ir satraukts. Atbilstoši avīzes «Washington Post» informācijai partijas Nacionālā komiteja brīdinājusi 2020.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas dalībniekus, lai viņi «šo lietotni dzēš bez kavēšanās».

Ziņa par Latvijas premjera Valda Dombrovska atkāpšanos no amata nonākusi arī starp pasaules lielāko mediju «karstajām» ziņām.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata saistībā ar lielveikala jumta sabrukšanu,» virsrakstā ziņo USA TODAY.

«Pēc traģēdijas atkāpjas Latvijas premjers,» - tā Washington Post.

«Latvijas premjers Dombrovskis atkāpjas pēc jumta nāvējošās sabrukšanas,» - Bloomberg.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata pēc Rīgas lielveikala katastrofas,» - Reuters.

Baltais nams apsver nodokļu samazinājumu vai muitas nodevu atcelšanu, lai novērstu recesiju ASV ekonomikā, par kuru brīdina eksperti, vēstīja ASV plašsaziņas līdzekļi.

ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka valsts ekonomika ir spēcīga. Tomēr laikraksts «The Washington Post» ziņoja, ka Baltā nama augsta ranga amatpersonas apsver vairākus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, tostarp pagaidu algas nodokļa samazinājumu, lai palielinātu strādājošo ikmēneša ienākumus.

Savukārt laikraksts «The New York Times» rīcībā esošā informācija liecina, ka tiek apsvērtas iespējas atcelt jaunās muitas nodevas, kuras Trampa valdība noteikusi Ķīnas precēm.

Abi izdevumi uzsvēra, ka diskusijas ir agrīnā stadijā un amatpersonas nav prezentējušas savus ierosinājumus Trampam, kurš vēlētos tādiem pasākumiem iegūt Kongresa atbalstu. Baltais nams gan noliedzis medijos izskanējušo, atbildē «The Washington Post» apgalvojot, ka «algas nodokļu samazinājums pašlaik netiek apsvērts». Tramps svētdien noraidīja runas par gaidāmo recesiju pēc tam, kad jaunākie dati par ASV ekonomikas stāvokli nesniedza viennozīmīgu vērtējumu.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, apmeklējot robežu ar Meksiku, sacīja, ka varētu izsludināt ārkārtas stāvokli, lai iegūtu pilnvaras apiet Kongresu, kur demokrāti nevēlas piešķirt finansējumu robežas barjeras celtniecībai.

Trampa prasība par finansējumu mūrim un demokrātu nostāja pret to novedusi līdz federālās valdības aģentūru darba apturēšanai, kas ilga visas Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas un turpinās arī pašreiz.

Prezidents ir pieprasījis barjeras izveidošanai piešķirt 5,7 miljardus ASV dolāru (4,9 miljardus eiro).

Demokrāti apgalvo, ka Trampa solītais mūris gar Meksikas robežu ir uzmanības novirzīšana no sarežģītākām imigrācijas problēmām un Trampa instruments lielāka atbalsta gūšanai konservatīvo vēlētāju vidū.

«Mēs varam izsludināt ārkārtas stāvokli. Mums vajadzētu. To vienkārši nosaka veselais saprāts,» sacīja Tramps.

Laikraksts «Washington Post» pieļauj, ka Baltais nams jau gatavojas ārkārtas stāvokļa izsludināšanai, kas ļautu Trampam iegūt līdzekļus barjeras celtniecībai no ASV Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Armijas inženieru korpusa (USACE). Baltais nams ir licis USACE pārskatīt savu budžetu, lai redzētu, cik lielu summu būtu iespējams atvēlēt barjeras būvniecībai.

Latvijas vizualizācijas uzņēmums Infogram saņēmis līdz šim Latvijas vēsturē lielāko publiski zināmo start-up finansējumu. Uzņēmums noslēdzis investīciju darījumu 1,34 miljonu eiro apmērā.

Par to šodien tika paziņots Rīgā notiekošās starptautiskās start-up konferences TechChill Baltics laikā. Kopumā kompānija divu gadu pastāvēšanas laikā saņēmusi 1,5 miljonus eiro.

Pēc vadošā Ziemeļeiropas tehnoloģiju medija ArcticStartup rīcībā esošās informācijas šis ir lielākais publiski zināmais start-up investīciju darījums Latvijā.

Nozare.lv vēsta, ka pēc investīciju saņemšanas Infogram novērtēts par 5,25 miljoniem eiro.

Infogram investori kopumā ir trīs: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Līdz ar investīciju saņemšanu Infogram valdē ir arī divi jauni valdes locekļi Kristofs Janzs Point Nine Capital un Pietro Bezza no Connect Ventures. Līdz šim valdē bija tikai uzņēmuma dibinātājs Uldis Leiterts.

Kamēr līdz Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanai ir palikušas vien dažas dienas, Sočos sāk iebraukt žurnālisti no dažādām pasaules valstīm. Reģistrējoties viesnīcu numuriņos, tiek aprakstīti gan «briesmīgie» apstākļi, gan vērsta uzmanība uz to, ka no deviņām mediju pārstāvjiem paredzētām viesnīcām uzbūvētas ir tikai sešas, raksta Washington Post.

Atlikušās viesnīcas, kurās bija plānots izmitināt žurnālistus, vēl aizvien tiek būvētas. Žurnālisti ziņo, ka ūdens viesnīcu numuriņos nav dzerams. Savukārt kāds vācu fotogrāfs pauda, ka ap viesnīcām klimst suņi, un ik pa laikam pa viesnīcas numuriņiem «klīst» būvdarbu veicēji.

Piemēram, ASV televīzijas kompānija CNN Soču Olimpiādes mediju viesnīcā iepriekš pasūtīja vienpadsmit numuriņus, taču, amerikāņu žurnālistiem ierodoties Sočos, pieejama bija tikai viena istabiņa.

«Man ir piešķirta istabiņa!» savā Twitter kontā prieku pauž The Guardian Maskavas korespondents Šons Wokers (Shaun Walker). «Bez interneta un apkures, bet te vismaz ir gulta,» norādīja žurnālists. Vēlāk Š. Vokers informēja, ka viesnīcā pēc mazāk nekā vienas dienas darba salūza lifts un žurnālistam nācās izmantot kāpnes. Savukārt no kāpnēm, kas paredzētas avārijas izejai, viņam diemžēl nav izdevies nokļūt īstajā stāvā, jo durvis uz stāvu, kur atrodas viņa numuriņš, bija aizslēgtas.

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) uz Krieviju nav vedis slepenus dokumentus, kas nonākuši viņa rīcībā, strādājot izlūkdienestā, vēsta New York Times.

Visi slepenie dokumenti pirms došanās uz Krieviju tika atdoti žurnālistiem Honkongā, intervijā medijam apgalvoja E. Snoudens. Dokumenti netika ņemti līdzi, jo tas «nekalpotu sabiedrības interesēm», norādīja E. Snoudens, uzsverot, ka tos viņš spējis pasargāt arī no Ķīnas dienestiem. Iespēja, ka slepenie dokumenti varētu būt nonākuši Ķīnas vai Krievijas dienestu rīcībā, līdzinās nullei, uzsvēra bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks. Pašlaik daži analītiķi jau izteikušies, ka, iespējams, E. Snoudens sadarbojas ar šo valstu pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā. Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12. jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu. E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Vāciju satraukusi ziņa, ka ASV specdienesti, iespējams, noklausījušies Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Ja šī informācija izrādīsies patiesa, abu valstu attiecības ir apdraudētas, norādījuši Vācijas pārstāvji.

Vācija no ASV «nekavējoties» prasījusi skaidrojumus, pauda Vācijas valdības runasvīrs Štefans Zeiberts (Steffen Seibert).

Abu valdību pārstāvji apstiprināja, ka A. Merkele un Baraks Obama šo situāciju ir pārrunājuši trešdien pa telefonu. Telefonsarunas laikā B. Obama Vācijas kanclerei uzsvēris, ka «nemonitorē un nemonitorēs» viņas saziņu.

«Tuvi draugi un partneri, kādi ASV un Vācija ir bijuši vairāku desmitgažu garumā, nedrīkst monitorēt valsts valdības komunikāciju,» norādīja Š. Zeiberts. «Šādas darbības būtu jāpārtrauc nekavējoties,» norādīja Vācijas pārstāvis.

Britu laikraksta The Guardian žurnālists Džozefs Meitons pats izdomājis savu publikāciju faktus, noslēdzoties pusgadu ilgušajai izmeklēšanai, savā tīmekļa vietnē apliecināja izdevums.

Rakstu ar atvainošanos un paskaidrojumiem parakstījusi The Guardian ASV versijas vadītāja Lī Glendaininga.

Meitons bijis The Guardian ārštata autors kopš 2009.gada, bet šā gada februārī vairāki avoti apliecinājuši, ka nav snieguši komentārus Meitona publikācijām, vai arī nav teikuši to, ko viņiem piedēvējis Meitons, skaidro Glendaininga.

Izmeklēšanas rezultātā no laikraksta tīmekļa vietnes izdzēstas 13 Meitona publikācijas, bet no citām izdzēsti komentāri un fragmenti, par kuru patiesumu laikrakstam neizdevās pārliecināties.

Kopumā viņš The Guardian publicējis 64 rakstus, un tos visus pārbaudījis īpaši nolīgts neatkarīgs inspektors.

Gandrīz visa pasaule, vērojot ASV prezidenta vēlēšanu balsu skaitīšanas procesu, nu ieturējusi elpu. Līdzīgi procesi notiek arī finanšu tirgū, kuriem nu jāapdomā, kas notiks līdz ar visai ticamo šo vēlēšanu rezultātu apšaubīšanu.

Katrā ziņā finanšu tirgiem neskaidrība netīk, un tā tuvākajā laikā var būt visai liela.

Jau pirms šīm vēlēšanām kā nozīmīgs risks tika izcelts tas, ka ASV nenotiek skaidrs un, iespējams, mierīgs varas maiņas process. ASV prezidents Donalds Tramps jau pirms šīm vēlēšanām vairākkārt apšaubīja to gaidāmo godīgumu, kas radījis augsni spekulācijām, ka viņš var nepieņemt to iznākumu.

DB jau ziņojis - ASV sabiedrībai šobrīd izskatoties visai sašķeltai, ir bažas, ka ne tikai D. Tramps, bet nozīmīga cilvēku daļa šajā valstī (abās “frontes” pusēs) drīzāk pat var “rakt ierakumus”. Parasti ierasts, ka vēlēšanu rezultātu zaudējošā puse atzīst. Jāņem gan vērā, ka faktiski visus iepriekšējos četrus gadus ASV Demokrātu partijas pretstāve Trampam faktiski jebkurā jautājumā ir bijusi ļoti, ļoti asa, un arī pats Tramps var nebūt tas, kas seko kādām šādām normām.

Interneta veikala Amazon dibinatājs Džefs Bezoss ceturtdien uz dažām stundām kļuva par pasaules bagātāko cilvēku, pateicoties Amazon akcijas cenas kāpumam, kas ļāva viņam pārspēt turībā Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu.

Žurnāls Forbes, reālajā laikā sekojot bagātnieku turībai, konstatēja, ka Bezosa bagātība ceturtdienas rītā sasniegusi 90,5 miljardus ASV dolāru, apsteidzot Geitsa 90 miljardus dolāru.

Pēc dažām stundām, Amazon akcijas cenai mainoties uz leju, Bezoss noslīdēja atpakaļ uz otro vietu pasaules bagātnieku sarakstā.

53 gadys vecajam Bezosam pieder apmēram 17% akciju kompānijā Amazon, kas no savas sākotnējās tiešsaistes mazumtirgotāja misijas paplašina darbību citās tehnoloģiju jomās – mākoņskaitļošanā, tiešsaistes video, datoru programmatūrā un mākslīgajā intelektā.

Kompānija arī nesen paziņoja par plāniem iegādāties ASV pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumu Whole Foods.

Biržu indeksi trešdien kritās ASV, sarūkot tehnoloģiju kompāniju akciju cenām, bet Eiropā tie pārsvarā pieauga, mazinoties bažām par tirdzniecības karu.

No ASV indeksiem visvairāk kritās «Nasdaq Composite» – par 0,9%, ko ietekmēja jaunas negatīvas ziņas par interneta milžiem.

«Amazon» akcijas cena saruka par 4,4% pēc mediju ziņas, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam šī interneta mazumtirdzniecības kompānija nepatīk un viņš vēlas, lai tā maksātu augstākus nodokļus.

Baltais nams trešdien paziņoja, ka pašlaik netiek izstrādāta nekāda politika attiecībā uz «Amazon», bet šis paziņojums maz ietekmēja kompānijas akcijas cenu. «Amazon» vadītājam Džefam Bezosam pieder laikraksts «The Washington Post», kas vairākkārt izpelnījies Trampa dusmas, tomēr šie uzņēmumi nav saistīti.

«Tesla Motors» akcijas cena saruka par 7,7% pēc tam, kad reitingu aģentūra «Moody's» pazemināja šīs kompānijas kredītreitingu līdz viszemākajam («junk») statusam, ņemot vērā ražošanas kritumu un negatīvu naudas plūsmu.

Latvijas uzņēmums Infogr.am ieguvis Zelta balvu «Kantar Information is Beautiful» apbalvošanas ceremonijā Londonā, saņemot titulu «Skaistākais datu vizualizācijas rīks».

Sacensībās «Kantar Information is Beautiful» piedalās infografiku, datu vizualizācijas un informācijas mākslas projekti. Tie pretendē uz izcilības atzinību piecās kategorijās. Infogr.am apbalvots kā «skaistākais» kategorijā «rīks».

Infogr.am šobrīd izmanto viens miljons žurnālistu un blogeru dažādās pasaules valstīs. Lietotāju vidū ir, piemēram, The Wall Street Journal, The Washington Post, The Atlantic, Bild un citi. Lietotne tiek izmantota arī Kolumbijas universitātātes mācību procesā ASV.

Kopš 2012. gada sākuma Infogr.am lietotāji radījuši vairāk kā 1.4 miljonus infografikas.

ASV miljardieris Īlons Masks ir pārņēmis kontroli pār sociālo tīklu "Twitter" un atlaidis tā vadītājus, ceturtdienas vakarā ziņoja ASV mediji.

Masks atlaida "Twitter" galveno izpilddirektoru Paragu Agravalu, kā arī uzņēmuma galveno finanšu pārzini un tā juridiskās politikas, uzticības un drošuma vadītāju, ziņoja laikraksts "Washington Post" un telekanāls CNBC, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem.

Agravals bija vērsies tiesā, lai liktu Maskam ievērot "Twitter" iegādes darījuma nosacījumus.

Par "Twitter" kontroles pārņemšanu tika ziņots dažas stundas pirms tiesas noteiktā termiņa, līdz kuram Maskam bija jāpabeidz šī sociālā tīkla iegādes darījums 44 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Masks ceturtdien paziņoja, ka pērk "Twitter", lai sekmētu veselīgas debates par plašu ideju loku un stātos pretī tendencei, kad sociālie mediji sašķeļas partejiskos "atbalss kambaros".

ASV interneta tirdzniecības giganta Amazon dibinātājs Džefs Bezoss trešdien paziņojis, ka apņēmies ik gadu pārdot kompānijas akcijas miljarda dolāru vērtībā, lai finansētu savu raķešu kompāniju Blue Origin, kas plāno no nākamā gada nogādāt pasažierus 11 minūšu ilgos lidojumus kosmosā.

Blue Origin bija cerējusi testa lidojumus ar kompānijas pilotu un inženieru dalību sākt jau 2017.gadā, tomēr tas, iespējams, nenotiks līdz nākamajam gadam, Bezoss atklāja reportieriem ASV Kosmosa simpozijā Kolorādospringsā, Kolorādo štatā.

«Mans biznesa modelis šobrīd (..) Blue Origin ir tāds, ka es katru gadu pārdodu Amazon akcijas miljarda dolāru vērtībā, un izmantoju to, lai investētu Blue Origin,» pavēstīja Bezoss, kuram pieder arī laikraksts The Washington Post.

Tiek plānots, ka ar laiku Blue Origin kļūs par ienesīgu un pati sevi uzturēt spējīgu kompāniju. Ilgtermiņa mērķis ir samazināt kosmosa lidojumu izmaksas tik lielā mērā, lai miljoniem cilvēku varētu dzīvot un strādāt ārpus zemes, piebilda Bezoss.

Millennials paaudze ir pārlieku konservatīvi krājēji, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Parastais cilvēks ir būvēts tā, ka vairāk atceras un koncentrējas uz negatīvajiem notikumiem (koncentrēšanās uz sliktajiem scenārijiem ir bijis cilvēces aizsargmehānisms, kas mūsu sugai, iespējams, palīdzējis izdzīvot), kas nozīmē, ka arī investori vienmēr atcerēsies krīzes un straujākas izpārdošanas.

Ieguldīšanas eksperti vērš uzmanību uz to, ka visai vāji ieguldīšanas paradumi ir tā saucamajai Millennials paaudzei. Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un bieži tiek norādīts, ka daļēji šāda situācija saistīta ar to, ka šīs paaudzes pārstāvju prātos drūmu nospiedumu atstājusi iepriekšējā globālā finanšu krīze. Tās laikā daudzi jaunieši, kas tikai bija uzsākuši savas krājēja gaitas, piedzīvoja dziļu recesiju, masveida atlaišanas un tirgus cenu sabrukumu. Savukārt citi, kas krāt vēl nebija sākuši, redzēja to, kas notiek, piemēram, ar viņu vecāku ieguldījumiem. The Washington Post ziņo, ka rezultātā daudzi jauni investori, ja tie vispār izvēlas kaut kur ieguldīt, naudu virza tādu produktu virzienā, kuri ir ļoti droši, bet reizē piedāvā liesu atdevi. Kā piemēru var minēt kaut vai depozītus, kuru procentu likmes pēdējo gadu laikā piespiedušās tuvu nullei.

ASV Federālo Rezervju sistēma trešdienas sanāksmē paziņoja, ka ASV ekonomika ir pietiekami spēcīga, lai centrālā banka oktobrī sāktu samazināt savu 4,5 triljonus dolāru vērto bilanci, pamazām mazinot masīvo stimulēšanas programmu, kas tika ieviesta pēc tam, kad ekonomika ieslīga smagā recesijā pirms gandrīz desmit gadiem, raksta The Washington Post.

FRS sāks savus uzkrājumus samazināt par 10 miljardiem dolāru oktobrī, un nākamo mēnešu laikā šo summu palielinās.

FRS vadītāja Dženeta Jellena uzsvēra, ka pamata ziņojums ir tas, ka ASV ekonomikas rezultāti ir labi.

Saskaņā ar centrālās bankas datiem ASV ekonomikas stāvoklis uzlabojas, jaunu darbavietu radīšanas temps ir spēcīgs, patērētāji turpina tēriņus un biznesa investīcijas pieaug. FRS šogad paredz 2,4% izaugsmi, kas ir augstāka nekā pērn.

FRS nemainīja procentu likmes, kas patlaban ir diapazonā no 1 līdz 1,25%. Taču centrālā banka uzsvēra, ka, pateicoties izaugsmei, līdz gada beigām var gaidīt lēmumu celt likmi, un 2018.gadā tās var tikt paaugstinātas trīs reizes, pieaugot virs 2%.

Infogr.am ļauj vizualizēt datus un radīt infografikas dažu minūšu laikā un bez maksas.

Infogr.am mērķis ir padarīt datu vizualizāciju par masu patēriņa produktu. Datu nozīme pieaug katrā nozarē. Tie ir jāpublicē un jāprezentē. Lietotājam nav jātērē laiks, lai apgūtu rīku. Rezultātā jebkurš var radīt profesionāla dizaina interaktīvas datu vizualizācijas dažu minūšu laikā.

Šobrīd servisu lieto aptuveni miljons cilvēku visā pasaulē. To vidū ir arī globāli zināmas mediju kompānijas - The Washington Post, The Wall Street Journal, The Next Web un tūkstošiem citu. Infogr.am mācību procesā izmanto tādas pasaulē vadošas augstskolas kā MIT, Michigan School of Information un Columbia University.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss otrdien paziņoja, ka viņš šī gada trešajā ceturksnī atstās uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

57 gadus vecais Bezoss sacīja, ka viņš pāries uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Ziņa par gaidāmo Bezosa demisiju izskanējusi pēc "Amazon" ziņojuma, ka uzņēmuma peļņa pēdējā ceturksnī vairāk nekā divkāršojusies līdz 7,2 miljardiem ASV dolāru, bet ieņēmumi pieauguši par 44% līdz 125,6 miljardiem dolāru. To veicināja jaunā koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ ievērojami pieaudzis interneta tirdzniecības apjoms visā pasaulē.

Bezoss vēstulē "Amazon" darbiniekiem rakstīja, ka viņš turpinās "iesaistīties svarīgās "Amazon" iniciatīvās", bet turpmāk vairāk orientēsies uz filantropiju, tai skaitā savu Pirmās dienas fondu (Day One Fund) un Bezosa Zemes fondu (Bezos Earth Fund), kā arī citiem biznesa pasākumiem kosmosā un žurnālistikā.

Komentējot Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ceturtdienas paziņojumu, ka viņš ir gejs, ietekmīgais ASV laikraksts The Washington Post atzinis, ka tas ir liels solis uz priekšu homoseksuāļu tiesību aizsardzībā Austrumeiropā, kur joprojām valda sociāli konservatīvs politiskais klimats.

Laikraksts norāda, ka Rinkēviča paziņojums tviterī nekavējoties devis geju tiesību aizstāvjiem postkomunistiskajā Austrumeiropā «ietekmīgu balsi».

Avīze uzsver, ka tas ir īpaši nozīmīgi tāpēc, ka no 1.janvāra Latvija uzņemsies Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus, dodot papildu platformu iecietības veicināšanai pret viendzimuma attiecībām.

Aģentūra BNS novērojusi, ka Rinkēviča oficiālajā Twitter kontā pavēstīts, ka viņš ir homoseksuālas orientācijas pārstāvis. «Es lepni paziņoju, ka esmu gejs. Lai jums visiem veicas,» rakstīts Rinkēviča Twitter kontā. (angliski - I proudly announce I'am gay... Good luck all of you...).