Baltijas valstīs ar ASV piedalīšanos varētu tikt intensificēti militārie sauszemes un jūras manevri, tādējādi sniedzot papildu garantijas pret iespējamo Krievijas apdraudējumu, viesojoties Polijā, pieļāva ASV viceprezidents Džo Baidens, ziņo Reuters.
Tiekoties ar Polijas un Baltijas valstu līderiem, ASV viceprezidents Dž. Baidens apstiprināja, ka ASV aizstāvētu šīs valstis no jebkādas Krievijas agresijas, piemēram, tamlīdzīgām aktivitātēm, kādas Kremlis veica Krimas pussalā.
Dž Baidens uzsvēra NATO Eiropas biedru un ASV sadarbības nozīmi, norādot, ka «vienīgi Eiroatlantiskā solidaritāte ļaus mums sagatavot efektīvu un spēcīgu pretsparu Krievijas agresijai».
ASV viceprezidents norādīja, ka ASV domā par vairākiem papildu soļiem, lai palielinātu savas militārās sadarbības mērogu, tostarp arī ASV spēku izvietošanu Baltijas reģionā, lai veiktu sauszemes un jūras manevrus un apmācības misijas. Kā ziņo medijs, atsaucoties uz augsti stāvošu, bet anonīmu ASV administrācijas avotu, sīkākas ziņas par iecerētajiem militārajiem pasākumiem tiks sniegtas tuvāko dienu laikā. Tiek ziņots, ka tā gan nebūs «fundamentāla» militārās klātbūtnes paplašināšana, bet vairāk attieksies uz iespējām palielināt kopīgo mācību apjomu.
Dž. Baidens, Polijā tiekoties ar tās premjeru Donaldu Tusku, solīja «tikai nelielu palīdzību» Polijai tās armijas modernizēšanā, kā arī atkarības no Krievijas gāzes mazināšanā, ziņo Washington Post. Tikmēr D. Tusks uzsvēra, ka Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina iejaukšanās Ukrainas lietās «palielina risku Austrumeiropā», turklāt šiem V. Putina soļiem ir «globāla ietekme». «Tas ir izaicinājums jaunajai pasaulei,» pauda D. Tusks, uzsverot, ka ne vien Polijai, bet visai Eiropai būtu jārunā stingri.
Igaunijas premjers Tomass Hendriks Ilvess tikšanās laikā pauda, ka «ja starptautiskā sabiedrībā necelsies augšā, tā sabruks». Pēdējo divu dienu laikā Dž. Baidens ticies ar Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līderiem.
Trešdien sarunas turpināsies Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur Dž. Baidens tiksies ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Jau ziņots, ka otrdien, 18. martā, Krievijas prezidents V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs parakstīja dokumentu par Krimas pievienošanu Krievijai. Rietumvalstis šo soli atzinušas par neleģitīmu, tāpat kā svētdien, 16. martā, notikušo referendumu Krimā.