Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Ja rīt Rīgas domē gaidāmais balsojums atļaut SIA Trest Oil Co būvēt degvielas uzpildes staciju (DUS) iepriekš nelikumīgi daļēji noraktajā Baložu kāpā būs pozitīvs, tas radīs pamatotas aizdomas par biznesa un atsevišķu politiķu kopīgām biznesa interesēm, norāda partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks.

Tādā gadījumā Vienotības deputāti vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

2007. gadā augstākās tiesas Senāta spriedums SIA Trest Oil Co aizliedza DUS būvniecību Baložu kāpā, netālu no Berģiem, norādot, ka kāpa norakta nelikumīgi. Pirms lēmuma sabiedrībā ne bez pamata plašu rezonansi izraisīja apkārtējo iedzīvotāju un dažādu vides aktīvistu skaļie protesti ar mērķi glābt un aizsargāt unikālo dabas objektu. Uzņēmums samaksāja piemēroto sodu, apdraudējums kāpai tika novērsts un jauns DUS apkārtnē, kurā jau tā ir salīdzinoši liela DUS izvēle, netika uzbūvēts.

Tomēr tagad šis jautājums ir no jauna aktualizējies, uzsver O. Pulks, norādot, ka par spīti agrākajām tiesvedībām un iedzīvotāju neapmierinātībai ir, iespējams, atrasts veids, kā tomēr panākt SIA Trest Oil Co DUS būvniecību Baložu kāpā. Ir mainīts teritoriālais plānojums, kurā, turklāt, tiek pieļauta DUS celtniecība, un atkal šādu interesi izrāda tieši Trest. Tāpat kā pirms vairākiem gadiem arī šobrīd projekts saskaras ar asu iedzīvotāju pretestību, viņš norāda.

«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Atjaunots Mellužu parka estrādes komplekss un gliemežvāka formas brīvdabas koncertestrāde, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Mellužu parkā atjaunotas estrādes kompleksa būves un labiekārtota parka teritorija.

Sākotnējā izskatā ir atjaunota koka estrāde. Saglabājot tās oriģinālo veidolu, restaurētas koka detaļas, bojātās ir aizstātas ar analogām jaunām. Skatītāju sēdvietu izvietojums ir veidots atbilstīgi vēsturiskajam koncertdārza iekārtojumam, kopumā izveidotas 625 sēdvietas. Pie estrādes ēkas ir atjaunotas vēsturiskās vīteņaugu sienas un uzstādīti karogu masti. Estrādes kompleksā ietilpst arī bārs jeb Piena paviljons, kura veco ēku sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nācās nojaukt.

Tās vietā, ņemot par pamatu paviljona vēsturisko veidolu, ir uzcelta jauna ēka. Tā ir papildināta ar koka treļļu konstrukcijām, kas veido nojumi un daļēji pilda skaņas izolācijas funkciju. Estrādes kompleksa teritorijā ir izbūvēts jauns gājēju celiņu tīkls, velosipēdu statīvi, ierīkoti apstādījumi un apgaismojums visai teritorijai.

Rīgas mērs Jānis Birks ir pārliecināts, ka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nekad nekļūs par galvaspilsētas galvu: "Šlesers drīzāk var būt Romas pāvests, nevis Rīgas mērs."

«Skaidri un gaiši vēlos pateikt, ka Šlesers nekad nebūs mērs. Tas ir biznesa projekts, nevis politisks aprēķins [..] To ko Šlesers izdarījis būdams satiksmes ministra amatā ir tiešs kaitējums Rīgas pilsētai,» ziņu raidījumā 900 sekundes pauda J. Birks.

Savukārt A. Šlesers ir pārliecināts, ka šobrīd gandrīz katrs politiķis labprāt paziņos, ka nestrādās komandā, ja viņš kļūs par mēru. «Bet viņi strādās,» teica A. Šlesers, piesaukdams demokrātijas pamatprincipus.

J. Birks bijušajam satiksmes ministram arī pārmeta populismu, kuru saskatījis A. Šlesera solījumos piesaistīt kravas no Krievijas un citām austrumu valstīm, kā arī palielināt darba vietu skaitu Rīgas ostā.

Ja valsts nolems pārtraukt lidostas apjoma atlaides starptautiskajai aviokompānijai Ryanair, tā no Rīgas neaizies, bet kā brīdinājumu varētu slēgt atsevišķus maršrutus.

To intervijā žurnālam Klubs atzīst Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka nedz Ryanair, nedz AirBaltic nav bijušas piešķirtas atlaides, bet visām aviokompānijām bija lidostas apjoma atlaide - «jo kompānija vairāk pasažierus pārvadā, jo labāku cenu saņem». Motivācija bijusi piespiest kompānijas veikt pēc iespējas vairāk reisu uz Rīgu un no Rīgas. Kad Šlesers sācis strādāt, no Rīgas bijuši aptuveni 17 tiešie savienojumi, tagad to skaits ir ap 70, bet tuvāko gadu laikā tas sasniegs 100. Jau augustā Rīgā ielidošot pirmās lidmašīnas no Japānas. Šlesers atklāj, ka bijis uzstādījums gāzi grīdā. Šobrīd Latvija lielā mērā esot pārņēmusi arī Lietuvas un Igaunijas avio biznesu.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Pirms daudziem gadiem sacūkotās Baložu kāpas norakto daļu tagad sola apaudzēt ar vīteņaugiem, lai industriālo objektu iekļautu dabas ainavā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Faktiski ir vienalga, vai atbalsta siena, kas stutē daļēji norakto kāpu, ir ar kaut ko apaudzēta vai atstāta plika. Tik un tā tai priekšā iecerēts uzsliet degvielas uzpildes staciju, norāda izdevums.

Šo ieceri atkal bīdot SIA Trest Oil Co, tā pati kompānija, kura ar šo vēlmi pa dažādiem Rīgas domes un pašvaldības institūciju kabinetiem staigā kopš 2004. gada. Pirms vairākiem gadiem tika panākts, ka kāpas norakšanu apstādina un smiltis nostiprina ar koka sienu.

Tagad benzīntanka būvniecības ideja Berģu apkaimē, Brīvības gatvē 462, esot reanimēta un nodota publiskajai apspriešanai.

Vērojot notikumus Rīgā no Čikāgas, ar apbrīnu sekoju Rīgas mēra kandidātam Aināram Šleseram. Viņš atgādina čikāgieti prezidentu Baraku Obamu un Čikāgas mēru Ričardu Deiliju. Kas vieno Deiliju, Obamu un Šleseru? Man šķiet, nepārtraukta ideju ģenerēšana un darba spars.

Tomēr Latvijā ne visiem Šlesers patīk. Esmu dzirdējis kritiku, ka Šlesers atrodot vietas saviem draugiem valsts uzņēmumos. Jāsaka, ka Čikāgas mēra Deilija un ASV prezidenta Obama valdības ir pilnas ar veciem kolēģiem, draugiem, un pat radiniekiem. Tie ir viņu tuvākie padomdevēji, cilvēki, ar kuriem viņi visērtāk jūtas un var uzticēties. Nevienam nenāk prātā to pārmest, jo šie puiši raujas amerikāņu labā un mums ir pieņemts komandas darbs.

Deilijs neatlaidīgi mēģina piesaistīt jaunas kompānijas Čikāgai. Viņš veicina to, lai kompānijas dibinātu savas galvenās mītnes tieši Čikāgā, jo tas rada jaunas darba vietas čikāgiešiem. Deilijs ir mazinājis haotiskās un neefektīvās Čikāgas domes ietekmi. Viņš uzrauga arī Čikāgas skolu vadību, uzņemoties pilnu atbildību par skolēnu izaugsmi. Ostas piestātni Ričards Deilijs no tukšas ostas ēkas pārvērta par populārāko tūristu galamērķi pilsētā ar restorāniem, atrakcijām, teātriem un laivu izbraucieniem. Agrāk tuksnesīgā ostas piestātne tagad nes nodokļus Čikāgai. Deilijs pārrauga arī lidostu, kuras ienākumi palīdz noturēt zemu nodokļu nastu Čikāgas iedzīvotājiem. Deilijs rūpējas, lai Čikāga būtu zaļa pilsēta. Viņš ir pieņēmis lēmumu, ka uz Čikāgas ēku jumtiem tiek stādīta zāle un krūmi, lai taupītu enerģiju un attīrītu pilsētas gaisu.

Bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», bet valdības politika, iespējams, ir pasūtījums, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Ainārs Šlesers. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Rīgā 80 taksometru kompāniju ir par daudz, un Rīgas pašvaldība ieteiks likumdošanas izmaiņas, lai ierobežotu licenču skaitu. Daudzu gadu garumā situācija nav risināta, visi zināja, ka bandītiskie grupējumi kontrolē taksometru biznesu, tomēr pēdējie notikumi liecina, ka bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», tāpēc laiks rīkoties radikālāk, atzina A. Šlesers. Pēc policijas nakts reida, kad pārbaudīti ap 300 taksometru, sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem vairs neesot saņemtas. Tomēr vicemērs atzina, ka problēma nav atrisināta un jāveic izmaiņas likumdošanā, lai ierobežotu licenču skaitu. Balto «toyotu» lietā notiekot izmeklēšana, ja konstatēšot faktu, ka tiešām šauts no šīs kompānijas automašīnām, tad lemšot par iespējām atņemt licenci, klāstīja A. Šlesers.

«Nav jēgas pacelt nodokļus, ja tos nemaksā,» tā pēc ikmēneša sarunas ar uzņēmējiem atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, uzsverot, ka šī gada laikā uzņēmējiem būtu nepieciešams samazināt PVN vismaz līdz 10%, ja pat ne līdz 5%.

Pagaidām gan tās ir tikai vicemēra ieceres, kuras šobrīd reāli netiek īstenotas, jo LPP/LC šobrīd nav plāna par likumu grozījumu ierosināšanu Saeimā. Tajā pat laikā jāuzsver, ka brīdī, kad nodokļi tika paaugstināti, vicemērs darbojās Ministru kabinetā.

Kā atzīst A.Šlesers, valsts dara visu, lai attīstītu ēnu ekonomiku. Vicemērs piebilda, ka augstie nodokļi īpaši negatīvi ietekmē ēdināšanas un tūrisma biznesu.

Pagaidām gan A. Šlesers ir tikai izteicis aicinājumu, bet reālu ideju valdībai vicemērs nav piedāvājis. Kā atzīst A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe, PVN samazināšana uzņēmumiem ir akūti nepieciešama, jo pašreiz pastāvošais nodokļu slogs, veicina uzņēmumu bankrotēšanu vai aiziešanu ēnu ekonomikā, pēc Ģ.Dripes vārdiem, tāda ir arī A.Šlesera dziļākā pārliecība.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pēc tikšanās ar Rīgas vicemēru Aināru Šleseru vairāki uzņēmēji pauda gandarījumu, ka uzlabojies dialogs ar pašvaldību un saņemti konkrēti solījumi.

Turpinot Rīgas domes vadības iesāktās tikšanās ar uzņēmējiem, Ainārs Šlesers solīja, ka būtiski tiks samazināti birokrātiskie šķēršļi būvniecības procesiem. Tiek strādāts, lai būvniecības atļauju iegūšanas laiks būtu divreiz īsāks nekā tagad, būvniecības ieceri varēs apstrīdēt mēneša, nevis kā tagad – gada laikā, celtnes arhitektūra tiks izvērtēta vairs tikai atsevišķos gadījumos.

Vicemērs arī informēja uzņēmējus, ka domē darbosies Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome. «Tas ir apaļais galds, ap kuru reizi mēnesī sasēdīsies departamentu un komiteju vadītāji. Būs prioritāro projektu saraksts un, ja atklāsies, ka kaut kas tiek apzināti bremzēts, tiks prasīti paskaidrojumi no atbildīgā darbinieka. Pirmajā reizē parādīsim «dzelteno kartīti», nākamajā var nākties zaudēt darbu,» izteicās A.Šlesers. Tiesa gan, Db rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ne visas A.Šlesera iniciatīvas šobrīd rod atbalstu pastāvošo likumu normās.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers esot viesojies Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un sniedzis paskaidrojumus par pulksteņa iegādes darījumu, Db informēja A. Šlesers.

«Esmu šo lietu nokārtojis,» teica viņš, taču neprecizēja, kādā veidā un nepateica, vai pulksteni tomēr norādīs savā deklarācijā.

Šo vērtējumu nenoliedza arī A. Šlesers, kurš apliecināja, ka rokaspulksteni iegādājies par paša līdzekļiem. Taču Rīgas vicemēra aizpildītajās valsts amatpersonas deklarācijās šāds pulksteņa iegādes darījums nav uzrādīts, kaut gan saskaņā ar pastāvošo likumdošanu valsts amatpersonām jāuzrāda visi darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Vēl mēnesi pirms krīzes iestāšanās Parex bankā Valērijs Kargins vēl neesot nojautis, cik nopietna ir situācija bankā.

Par to paziņojis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, kurš norāda, ka mēnesi pirms Parex pārņemšanas bija ticies Satiksmes ministrijā ar toreizējo Parex bankas īpašnieku Karginu. Tikšanās laikā V. Kargins neesot izteicis ne mazākās aizdomas par to, ka banku varētu piemeklēt šāds liktenis. A. Šlesers to skaidro ar faktu, ka pirms tam Parex bankas vadītāji bija pārdzīvojuši gan smago Āzijas krīzi, gan Bankas Baltija krīzi.

Viņš arī noliedz, ka valdība centusies pasargāt Parex bankas akcionārus – mērķis Parex bankas pārņemšanai bijis vien stabilizēt banku un finanšu sistēmu Latvijā.

Pēc ģimenes atvaļinājuma izbaudīšanas Dubaijā bijušais Satiksmes ministrs atgriezīsies Saeimā un sevi vēl arvien redz kā labāko Rīgas mēru.

«Rīgas mēra amatam neredzu sev konkurentus un noteikti neesmu aizbēdzis no atbildības, vienkārši izmantoju atvaļinājumu,» to laikrakstam Diena komentējis bijušais Satiksmes ministrs Ainars Šlesers, kura deputāta mandātu pagājušo ceturtdien Saeima atjaunoja Šleseram pašam klāt neesot. Lai gan Šlesers pats apgalvoja, ka pēc ministra posteņa atstāšanas parlamentā neatgriezīsies, bet visus spēkus veltīšot Rīgas pašvaldību vēlēšanām, tagad viņš savas domas ir mainījis, jo iepriekš neesot nojautis, ka LPP/LC paliks opozīcijā. «Ja kāds tagad gribēs sakarināt visus krupjus mums virs galvas, tad kādam tie būs jāatspēko un es to esmu gatavs darīt,» tā A. Šlesers par savu viedokļa maiņu.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Paužot skarbu kritiku par banku bezatbildīgo rīcību iepriekšējos gados, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers prognozēja, ka valdība varētu pieņemt moratoriju, kas tuvāko trīs gadu laikā bankām liegtu parādniekus izlikt no mājām.

Šāda veida likums varētu tikt pieņemts tuvākā mēneša laikā, informēja Šlesers. Šādu viedokli A. Šlesers pauda LNT ziņu raidījumā 900 sekundes. Ministrs uzskata, ka bankām ir jāuzņemas atbildība par līdzšinējo bezatbildīgo politiku, kuras laikā kredīti tika izsniegti vieglprātīgi.

«Izskatās, ka bankas grūtajā laikā nolēmušas nopelnīt vēlreiz,» izliekot no mājām iedzīvotājus, «par sviestmaizi» pārņemot grūtībās nonākušus uzņēmumus, teicis A. Šlesers.

Viņš norāda, ka bankas, protams, būs neapmierinātas ar šāda veida likumu, taču tās nevarēs ignorēt Latvijas augstākās varas gribu. "Nevienai ģimenei nebūtu jāuztraucas tuvāko trīs gadu laikā zaudēt mājokli," paziņoja ministrs.

"No politisko partiju puses nav nekāda uzstādījuma, kā izvest Latvijas Radio (LR) no krīzes. Par to atbild tikai un vienīgi LR vadība," Db norādīja Satiksmes ministrs Ainars Šlesers.

Viņš piebilda, ka tiklīdz būs skaidrs, kādā veidā LR zaudējumi radušies, varētu būt runa par 1.4 milj. Ls piešķiršanu radio. 'Uzsveru, ka tā varētu būt vienreizēja palīdzība, radio apraides nodrošināšanai un tā 2009.gada reformai nevis parādu segšanai. Tāpēc citi mediji var nesatraukties, radio netiks citu mediju priekšā atbalstīts, kas mums draudētu ar tiesvedību. Runa ir par vienu maksājumu konkrētam mērķim," piebilda Ainars Šlesers.

Ainārs Šlesers ir gatavs veidot un vadīt valdību, ja prezidents apstiprinātu viņa kandidatūru, tā viņš norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc A.Šlesera teiktā, ja situācija nemainīsies, tad jau februārī viņš ir gatavs uzņemties iniciatīvu un sākt pārrunas ar partijām, kuras atrodas koalīcijā, par valdības maiņu un jaunas valdības izveidi. Kā labākos partnerus jaunas valdības izveidei A.Šlesers redz LPP/LC un Saskaņas centru (SC) ar kuru jau esot notikušas neformālas sarunas.

A.Šlesers arī norāda, ka viņa veidotā valdība varētu tikt veidota no septiņiem ministriem nevis 14, jo tad tā būtu maza un kompakta. Izveidot jaunu valdību varētu līdz marta beigām.

A.Šlesers norādīja, ka šā brīža situāciju var salīdzināt ar asins nodošanu, kad 300 mililitru vietā nolej divus, trīs litrus. Šādā situācijā ārsts jeb valdība ir jāmaina vai arī pacients var nomirt.

Pagājušajā mēnesī LPP/LC kasi par 18 000 latu papildināja afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmējs Gulams Mohammeds Gulami. Laikrakstam Diena kļuvis zināms, ka G. Gulami ir saistīts ar kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Pērn Valsts policijā saņemts DnB Nord bankas darbinieku iesniegums par G. Gulami izteiktiem draudiem nogalināt.

«Naudiņu no šī cienījamā uzņēmēja esam pieņēmuši. Par viņu ziņu mums nav, bet arī KNAB mūs nav informējis, ka ziedojums būtu nelikumīgs.» Piebilstot, ka šogad «mums daudzi uzņēmēji ziedojuši maksimāli atļauto summu», par Rīgas vicemēra vadītās LPP/LC naudas plūsmu partijas kasē atbildīgais Ervīns Straupe bijis izbrīnīts, kāpēc radusies interese par vienu no partijas atbalstītājiem - G. Gulami.

Oktobrī ar diviem naudas pārskaitījumiem viņš LPP/LC kasi papildināja par 18 000 latu - likumā maksimāli atļauto summu, kuru viena fiziska persona gadā var ziedot politiskai partijai.