Ja rīt Rīgas domē gaidāmais balsojums atļaut SIA Trest Oil Co būvēt degvielas uzpildes staciju (DUS) iepriekš nelikumīgi daļēji noraktajā Baložu kāpā būs pozitīvs, tas radīs pamatotas aizdomas par biznesa un atsevišķu politiķu kopīgām biznesa interesēm, norāda partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks.

Tādā gadījumā Vienotības deputāti vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

2007. gadā augstākās tiesas Senāta spriedums SIA Trest Oil Co aizliedza DUS būvniecību Baložu kāpā, netālu no Berģiem, norādot, ka kāpa norakta nelikumīgi. Pirms lēmuma sabiedrībā ne bez pamata plašu rezonansi izraisīja apkārtējo iedzīvotāju un dažādu vides aktīvistu skaļie protesti ar mērķi glābt un aizsargāt unikālo dabas objektu. Uzņēmums samaksāja piemēroto sodu, apdraudējums kāpai tika novērsts un jauns DUS apkārtnē, kurā jau tā ir salīdzinoši liela DUS izvēle, netika uzbūvēts.

Tomēr tagad šis jautājums ir no jauna aktualizējies, uzsver O. Pulks, norādot, ka par spīti agrākajām tiesvedībām un iedzīvotāju neapmierinātībai ir, iespējams, atrasts veids, kā tomēr panākt SIA Trest Oil Co DUS būvniecību Baložu kāpā. Ir mainīts teritoriālais plānojums, kurā, turklāt, tiek pieļauta DUS celtniecība, un atkal šādu interesi izrāda tieši Trest. Tāpat kā pirms vairākiem gadiem arī šobrīd projekts saskaras ar asu iedzīvotāju pretestību, viņš norāda.

«Tieši tāpēc uzskatu, ka Baložu kāpas apbūves jautājuma atkārtota un mērķtiecīga virzīšana apstiprināšanai Rīgas domē nebūtu iespējama bez atsevišķu politisko spēku atbalsta,» norāda O.Pulks.

Projekts nav guvis atbalstu Pilsētas attīstības komitejā, tomēr izšķirošais lēmums par Baložu kāpas nākotni būs atkarīgs no rīt gaidāmā Rīgas deputātu balsojuma.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas dome (RD) jau 2008. gadā neatbalstīja kompānijas SIA Trest Oil Co ieceri būvēt degvielas uzpildes staciju Baložu kāpā Berģos.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti iepriekš bija snieguši nelabvēlīgu atzinumu. 2007. gada beigās lēmuma pieņemšanu atlika, lai saņemtu RD Satiksmes un Vides departamentu atzinumus par būvniecības ieceri. Vides departaments norādīja, ka zemesgabalā nav pieļaujama nekāda būvniecība līdz meža atjaunošanai, videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas un krimināllietas tiesvedības beigām. Degvielas stacijas būvniecību neatbalstīja arī Satiksmes departaments, jo benzīntanks šajā vietā apdraudēs satiksmes drošību un kavēs transporta plūsmu.

Neatkarīgā pērnā gada novembrī rakstīja, ka kāpas izpostīšanu pieļāva Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas 2004. gada 12. janvāra lēmums. Tika norakta daļa kāpas un 32 koki un krūmi.

Pirms vairākiem gadiem tika panākts, ka kāpas norakšanu apstādina un smiltis nostiprina ar koka sienu. Tolaik Lielrīgas reģionālās vides pārvalde aprēķināja, ka, norokot kāpu, videi nodarīts kaitējums aptuveni 12 500 latu apjomā. Ainava kopš tā laika ir degradēta, kāpas atjaunošana iepriekšējā izskatā ir neiespējama, raksta laikraksts. Pat ja uzbērtu smiltis un sastādītu kokus, tik un tā tādu augu, kas tur bija auguši līdz norakšanai, vairs nebūtu. Sarežģīta būtu arī priežu ieaudzēšana, bet nopostīto koku augstumu priedītes sasniegtu pēc apmēram simt gadiem.

Pērnā gada nogalē benzīntanka būvniecības ideja Berģu apkaimē, Brīvības gatvē 462, tika reanimēta un nodota publiskajai apspriešanai.