«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.
Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:
«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.
Atbildot uz jautājumu: «Kādu posteni piedāvāsiet Šķēlem?», A. Šlesers sacījis:
A. Šlesers atklājis arī to, ka viņam radusies sajūta - «mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri». «Ja, piemēram, Latvijā no nopelnītā miljona pēc nodokļu samaksāšanas paliek nedaudz virs 700 tūkstošiem, kamēr Lietuvā ļauj atstāt 850 tūkstošus, tad tā ir viela pārdomām. Valdība nesaprot, ka līdz šim 15% no peļņas kompānijas maksāja Latvijas valsts kasē, bet turpmāk atdos Lietuvas budžetam. Ārprāts! Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība. Tirdzniecībā lielu daļu pārņēmuši Maxima veikali no Lietuvas, naftas produktus pērkam no Mažeiķiem, bet tagad vēl savus nodokļus atdosim, lai palīdzētu Lietuvai iziet no krīzes? Tālāk vairs nav kur. Budžets netiks pildīts, martā vai aprīlī to nāksies labot un prognozes – koriģēt. Pienāks izšķiršanās brīdis – vai dzīvosim ar nespējīgu valdību līdz rudenim vai veidosim rīcībspējīgu kabinetu ar septiņiem valdības locekļiem, apvienotu un samazinātu ministriju skaitu, kurš pieņem vajadzīgus lēmumus un gatavs turpināt darbu arī pēc Saeimas vēlēšanām,» viņš stāstījis.
Kā vienu no saviem plāniem A. Šlesers minējis izglītības, zinātnes un biznesa centra attīstīšanu Torņakalnā:
«Torņakalnā, netālu no centra, ir domei piederoša zeme, kur gribam attīstīt izglītības, zinātnes un biznesa centru. Šajā teritorijā jābūvē mācību iestādes un kopmītnes, bet turpat blakus – biznesa iestādes, kas izmantotu studentu darbu. Esmu izplānojis, ka 40 hektāros vietas pietiek arī šejienes mācību iestādēm, tomēr pirmkārt jāpiesaista ārzemju skola ar apmācību angļu valodā. Izglītībai ir jākļūst par eksportpreci. Kā to panāksim? Šajā augstskolā apmēram uz pusēm pasniegtu Latvijas un ārvalstu mācību spēki, savukārt skološanās maksātu mazāk nekā Oksfordā, Kembridžā vai citā labi zināmā augstskolā. Te aicināsim ne vien igauņu un lietuviešu studentus, bet arī jauniešus no NVS zemēm, kuriem interesētu par 3 – 5 tūkstošu eiro gada maksu iegūt izglītību un zināmā mērā tramplīnu uz Rietumiem.
Aktīvi strādāsim arī ar skandināviem un vāciešiem. Viņiem teiksim – vai gribat mācīties labā vietā netālu no vecpilsētas, kur būs labi sadzīves apstākļi? Turklāt jūsu studiju biedri būs tie, kuri nākotnē pieņems lēmumus Austrumu valstīs gan biznesā, gan politikā. Torņakalnā varētu mācīties 10 tūkstoši studentu gan no Austrumiem, gan Rietumiem, bet 10% viņu vidū – Latvijas jaunieši, kuri, izturot konkursu, tur mācītos par brīvu.»
Uz jautājumu: «Vai jūs gribat iznīcināt Latvijas Universitāti?» A. Šlesers atbildējis:
«Tieši otrādi, viņi atbalsta mūsu plānus, un universitāte varētu būt viens no domes partneriem idejas attīstībā. Mums būs arī ārzemju partneri, ar kuriem risinām sarunas, bet, kamēr nav vienošanās, viņus neatklāšu.»
«Domāju, ka ap 2013. – 2014. gadu šādu skolu atvērsim,» viņš piebildis.
Atbildot uz jautājumu par jaunu darba vietu radīšanu, A. Šlesers sacījis:
«Esmu solījis darba vietas un solījumu pildīšu, bet neteicu, ka pirmajās 100 dienās Šlesers radīs visus 50 tūkstošus darba vietu. Tas attiecas uz četru gadu pilnvaru periodu, un tas tiks sasniegts ar uzviju.»