Virkne no valdības deklarācijā apsolītajiem darbiem ir iesākti, tomēr viens no neiesāktajiem darbiem Valda Dombrovska vadītajai valdībai var būt visai riskants.
Reaģējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem par to, ka valdības jaunie ministri pagaidām ievērības cienīgus darbus nav paveikuši, tāpēc valdības darbu vērtēt pēc nostrādāta pusgada neesot lietderīgi, DB apkopojis informāciju par visu 13 ministru darbu. Pagaidām darvas karoti valdības paveiktā medus mucā ielej jautājums, kas saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu. Valdības partneri iepriekš to uzsvēra kā īpaši svarīgu.
Tagad, pretēji tam, ka tika uzdots līdz 1. septembrim izstrādāt ziņojumu par iespējām palielināt neapliekamo minimumu no nākamā gada jūlija, koalīcija jau paziņojusi, ka pašlaik nav plānots virzīt neviena rādītāja paaugstināšanu. «Mēs redzam, ka valdība atkal melo, ka tās interesēs nav uzlabot strādājošo cilvēku materiālo stāvokli, nodrošināt tiem iespēju cienīgam darbam, cīnīties pret ēnu ekonomiku,» paziņojumā sašutumu pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. «Valdības lēmums, nepildīt vienošanos ar sociālajiem partneriem nav ilgtspējīgs un demonstrē, ka īstermiņa vajadzības ir svarīgākas par vēlmi risināt tautsaimniecības problēmas ilgtermiņā,» uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Uzņēmēju un ekspertu vērtējums par ministru darbu:
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:
«Ir pieteiktas daudzas reformas, kurām mēs ceram sagaidīt rezultātus, bet pagaidām ir pagājis pārāk mazs laiks, lai tie būtu redzami. Atzinīgi vērtējams izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa entuziasms, bet no Finanšu ministrijas tiek sagaidīta konkurētspējīga nodokļu sistēma. Daudzu lietu īstenošanai nepieciešams vismaz vidējs termiņš, cerams, ka laikam ejot, valdības maiņas būs retākas un ministri varēs strādāt vairākus gadus».
Meža īpašnieks un Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks:
«Neraugoties uz valdības deklarācijā solīto, jautājums par meža īpašnieku kooperatīviem nav atrisināts, kaut arī tas nav iestrēdzis valdībā, bet gan Saeimā. Ministriju līmenī ir sagatavoti vairāki mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem būtiski
MK noteikumu projekti (Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, Noteikumi par koku ciršanu mežā, zemes transformācijas noteikumu jaunā redakcija un informācijas aprites noteikumi), kuriem būtu jāstājas spēkā ar 2013. gada 1. janvāri. Par šiem noteikumu projektiem vēl notiks diskusijas, jo, piemēram, koku ciršanas noteikumi būtībā iet sarežģītības virzienā, kas neatbilst uzstādījumam par birokrātijas samazināšanu, tāpēc nav iespējams prognozēt to galējo versiju, kāda tā varētu būt».
Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss:
«Valdību veidojošā koalīcija šobrīd vairāk strādā kā komanda (vienotāks viedoklis par konkrētu jatājumu) salīdzinājumā ar iepriekšējām valdību veidojošajām koalīcijām, tomēr līdz šim nevar apgalvot, ka tā būtu gāzusi kalnus vai arī radījusi kādas būtiskas problēma». Kā koalīcijas neveiksmi K. Klauss min Saeimas nespēju pieņemt izmaiņas kooperatīvo sabiedrību likumā, dodot iespēju arī mežu īpašniekiem veidot kooperatīvus un saņemt tādus pašus peļņas nodokļa atvieglojumus kā lauksaimnieku kooperatīviem. «Ar 1. jūliju par vienu procentpunktu tika samazināts PVN un ar nākamā gadu arī par vienu procentpunktu samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tomēr PVN pamatlikmes samazinājums pēc tā ietekmes nav viennozīmīgi vērtējams, taču biznesam daudz labāks būtu bijis straujāks darbaspēka nodokļu sloga samazinājums».
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes loceklis un a/s Jelgvas mašīnbūves rūpnīca valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila:
«Vēlēšanās tauta ievēlē parlamentu, kas lems par likumiem, taču galu galā iznāk, ka tiek ievēlēta izpildvara – ministri -, kuri pat īsti nepārzina jomas, kuru priekšgalā nonācis. Diemžēl reizēm šķiet, ka ministra amata ieņemšana ir galvenais mērķis, savukārt konkēto nozaru profesionāla pārvadīšana paliek kaut kur novārtā. Vēl trakāk, ministri mainās ļoti bieži un līdz ar ministra nomaiņu mainās arī politika visai nozarei, jo katrs ministrs nāk ar saviem uzstādījumiem, kas reizēm ļoti būtiski atšķiras no priekšgājēja, kam seko reformas, taču visa šī darbība nekādi neveicina ministram pakļautās jomas attīstību».
Rakstnieks Māris Bērziņš:
«Kultūras ministre tīri profesionāli nav sagatavota savam amatam, jo viņai trūkst priekšzināšanu par šo plašo un sarežģīto jomu. Viņa «nepārredz laukumu». Jā, ir panākts papildus budžets kultūrai, bet neesmu pārliecināts, vai tas ir tieši viņas nopelns. Jo ļoti spēcīgi šai ziņā paralēli ir darbojušies gan nozares interešu pārstāvji, arī premjeram kultūras padomnieka dēļ šis jautājums gluži svešs nebija. No mana skatu punkta kā literāta, kas sēž mājās un raksta un šad tad kaut ko dabū vai nedabū no Kultūrkapitāla fonda, mainījies nav nekas».
Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Kamerons Dž. Grīvzs par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darbu:
«Izskanējušās kritikas sakarā man ir jautājums: ko gan tādu viņam būtu vajadzējis darīt, ko viņš nebūtu izdarījis? Līdzšinējais darbs ir labs, un es ceru, ka tāda būs arī ministra vizīte Lielbritānijā, kas paredzēta oktobrī. Mūsu organizācijas biedriem būs svarīgi, kas ministram būs sakāms tirdzniecības attiecību sakarā».
Atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais biedrs Raimonds Rublovskis:
«Tas, ka Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Valsts aizsardzības koncepciju un NBS attīstības plānu, protams, ir labi. Taču jautājums ir, vai kāds var paredzēt, kas notiks 2024.gadā, jo nekas no tā, kas tika paredzēts 2008.gada dokumentos, netika izpildīts krīzes dēļ. Var uzteikt to, ka beidzot ir pievērsta uzmanība divām atšķirīgām informācijas telpām medijos, taču atkal ir jautājums, vai ir resursi, lai iespējamos riskus novērstu. Kopumā vērtējot jāsaka, ka izstrādātajiem dokumentiem pretī nav reālu resursu. Runājot par ministru un viņa komandu, jāatzīst, ka Artis Pabriks ir viens no intelektuāli spēcīgākajiem ministriem un ierobežotajos apstākļos dara visu iespējamo, labi pārstāvot Latviju starptautiskajā vidē. Taču ministrijai ir daudz ko piestrādāt pie efektivitātes līdzekļu apguves un kontroles jomā, ja ir vēlme saņemt 2% no iekšzemes kopprodukta».
Bijušais Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs:
«Satiksmes ministrs Aivis Ronis ir pragmatisks ministrs, taču diemžēl nav nācis ar spožām un ambiciozām idejām transporta sektorā. Tas gan ir rakturīgs visai valdībai kopumā, jo, runājot par jauno plānošanas periodu, par ambicioziem plāniem nedzird. Varētu teikt, ka jau no 90. gadu vidus tiek malta veca dziesma. Vērtējot A. Roņa paveikto, neredzu neko tādu, kas būtu ilgtermiņā paliekošs. Piemēram, tranzīta nozarē iesaistītie ironizē par ministrijas ideju izveidot valsts līmenī loģistikas koordinatoru. Ļausim puikām paspēlēties, lai viņi nelien ostās, tiek teikts. Proti, šī ideja ir tīrā muļķība, jo privātais sektors neies uzticēties un neatdos valsts sektoram peļņas iespējas. Savukārt stratēģisko kravu piesaiti būtu jāizskata Ostu padomē. Kopumā ņemot, A. Ronis nekādu kaitājumu transporta nozarei nav izdarījis».
Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš par zemkopības ministri Laimdotu Straujumu:
«Kopumā sadarbība ar ministri ir konstruktīva un abpusēji auglīga. Reizēm gribētos, lai ministrei būtu vairāk drosmes pieņemt izšķirīgus, varbūt ne vieglus, lēmumus, kas straujāk veicinātu nozares attīstību. Lauksaimniecībā Latvijā vēl ir daudz neizmantotu resursu, un dažādu barjeru, kas neļauj šos resursus pilnvērtīgi izmantot (ēnu ekonomika, nevienlīdzīgie ES tiešmaksājumi, slikta lauku infrastruktūra, starta kapitāla trūkums u.c.) Mums daudzās nozarēs vēl daudz darāms, lai nodrošinātu pašpatēriņu valstī, tādēļ būtiski ir aktīvi virzīt lauksaimniecisko produktu ražošanu. Svarīgākais tuvākajā pusgadā neapšaubāmi ir neatkāpties no prasības pēc līdzvērtīgiem tiešmaksājumiem».
Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Kitija Blumfelde:
«Viennozīmīgi novērtēt Veselības ministrijas (VM) paveikto ir sarežģīti. Nevalstisko organizāciju sadarbība ar ministriju ir kā «pa viļņiem»; ne vienmēr VM virzītie un pieņemtie lēmumi tiek viennozīmīgi vērtēti pozitīvi vai negatīvi. LFB vēlētos, lai attiecībā uz farmācijas jomu VM vairāk ieklausītos profesionāļu viedoklī, jo nozarē ir diezgan daudz problēmu. Šobrīd VM daudz spēka velta budžeta jautājumiem, kas ir saprotams, tomēr nedrīkst aizmirst par pakalpojumu grozu, ko sniedz aptiekas un medicīnas centri. VM nav arī nospraudusi skaidrus mērķus farmācijas jomas attīstībai, proti, ko ir paredzēts sasniegt, kādas ir ieceres ilgtermiņā, vai joma tiks stingri reglamenta. Tāpat būtu nepieciešamas plašākas diskusijas par aptiekas vietas definēšanu, jo aptieka nav tikai zāļu tirdzniecības vieta, jo farmaceiti sniedz arī konsultācijas, iedzīvotājiem dod padomus veselīga dzīvesveida jomā, vērš uzmanību uz riskiem veselības aprūpes jomā, kur nepieciešams lielāks VM atbalsts».
Labklājības ministres Ilzes Viņķeles darbībā vislielāko sabiedrības uzmanību izpelnījās pensionēšanās vecuma sliekšņa paaugstināšana līdz 65 gadiem. Tas gan notiks pakāpeniski – 12 gadu laikā un ļaušot nodrošināt sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti. Jāpiebilst, ka pēc saskaņā ar SEB bankas aprēķiniem pēc desmit gadiem Latvijā darbaspējīgo iedzīvotāju skaits varētu samazināties apmēram par 10% un, kā vērtē personālvadības eksperti, uzņēmēji nākotnē būs priecīgi par katru cilvēku, kurš spēj radīt pievienoto vērtību. Pozitīvi tiek vērtēta iecere no nākamā gada 1. janvāra samazināt vecāku pabalsta, maternitātes pabalsta un paternitātes pabalsta izmaksas ierobežojumus, kas ir būtiski ne vien demogrāfijas kontekstā, bet arī legālas nodarbinātības veicināšanā un tai sekojošas nodokļu nomaksas veicināšanā.
Pēdējā laikā lielas peripetijas sabiedrībā raisīja I. Viņķeles rosinātais mobilitātes pabalsts, kas lielākoties tika uztverts kā pārcelšanās pabalsts, taču tā būtība ir sniegt atbalsta pasākumus bezdarbniekiem, kuri no ekonomiski neaktīviem reģioniem ir gatavi pārcelties tuvāk darbavietai tepat Latvijā. Programmu sauc Darbs Latvijā un tās mērķis ir novērst cilvēku izbraukšanu no valsts, skaidroja ministre.
Tieslietu ministrija šajā laika posmā ir paspējusi piedzīvot jau ministru maiņu. Proti, šā gada 20. jūnijā Gaidis Bērziņš paziņoja par atkāpšanos no amata, pamatojot to ar atšķirīgiem viedokļiem starp viņu un premjeru ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā. Par jauno tieslietu ministru apstiprināts Jānis Bordāns, kas iepriekš darbojās Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Tieslietu ministrija DB norādīja, ka tieslietu ministram pirmās 100 dienas apritēs oktobra vidū, tad arī no ministra puses būs atskaite par darbiem.
J. Bordāns iepriekš atzīmējis, ka viena no viņa prioritātēm ir tiesu darba efektivizēšana. Tiesu darbu varētu padarīt efektīvāku, turpinot jau iesāktos pasākumus, kas vērsti uz tiesu procesu paātrināšanu, vienkāršošanu, juristu disciplinēšanu un izglītības jautājumu risināšanu, viņš klāstīja. Svarīgs ir arī jautājums saistībā ar komercdarbības juridisko nodrošinājumu, jo saimnieciskās dzīves būtiski bremzējošs apstāklis Latvijā šobrīd ir tieši tiesu darba neefektivitāte. Jāmin, ka bijušais tieslietu ministrs G. Bērziņš nāca klajā ar vairākām vērienīgām iniciatīvām.
Piemēram, viņš norādīja, ka Maksātnespējas likuma grozījumu sagatavošanā uzmanības centrā ir arī jautājums par viltus kreditoru atsijāšanu, maksātnespējas testu, kā arī par veco procesu paātrināšanu, kā arī tiesu darbības efektizēšanu un reiderisma jautājumiem. Pēc 100 amatā pavadītajām dienām G. Bērziņš norādīja, ka viens no paveiktajiem darbiem ir lietu izskatīšanas termiņu saīsināšana tiesās un sāktā kriminālsodu sistēmas reforma. Atbalstīti arī grozījumi likumos, kas paredz «tukšo» un ekonomiski neaktīvo komersantu ātru izslēgšanu no komercreģistra.