Enerģētiskās šķeldas cena pirmskara līmenī vairs neatgriezīsies, sacīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Koksnes produktu ražošanas un piegādes direktora vietnieks Andris Meirāns.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan enerģētiskās koksnes cena kopš jūlija, kad LVM veica šķeldas papildapjoma izsoli Latvijas siltumražotājiem, ir samazinājusies par 30%, ražošanas izmaksas ir palielinājušās. Vienlaikus tirgū no siltumražotājiem ir novērojamas gaidas.

Siltumražotāji pēc saspringtās apkures sezonas ir "paņēmuši atvaļinājumu" pirms gatavošanās nākamajai sezonai un gaida, ka cenas varētu turpināt kristies, stāstīja Meirāns.

Viņš norādīja, ka jau patlaban var pārliecināti teikt, ka šis gads enerģētiskās koksnes tirgū būs citādāks. Kā viens no ietekmējošajiem faktoriem ir ārkārtējās situācijas izsludināšana egļu audzēs astoņzobu mizgraužu bojājumu ierobežošanai.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Februārī, salīdzinot ar janvāri, apkures rēķini Rīgā varētu būtiski samazināties, sacīja Rīgas siltuma valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka uzņēmuma aplēses liecina – februārī siltuma rēķini varētu samazināties par 18,5%, kas saistīts gan ar siltākiem lakapstākļiem, gan ar mazākiem dabasgāzes tarifiem, kā arī ar to, ka februārī ir mazāk dienu.

Patlaban iedzīvotāju parādi par siltumu ir sasnieguši 25 miljonus latu, sacīja N. Talcis, norādot, ka, lai tos segtu, izmanto īstermiņa kredītus, kas palīdz norēķināties ar enerģijas piegādātājiem. Pašlaik kredītu ņemšana uzņēmumam problēmas nesagādājot un esot «paceļami». N. Talcis arī norādīja, ka situācija ar parādiem neesot daudz sliktāka nekā citos gados.

Auditori apturējuši valsts a/s Latvijas valsts meži koksnes FSC sertifikātu, kas var apdraudēt koksnes eksportu uz tādām valstīm kā Lielbritānija un Nīderlande.

«Mani kā komersantu priecē doma, ka esam teju vai vienīgie, kuri Latvijā, neimportējot no Krievijas, Igaunijas vai Baltkrievijas sertificētiem mežiem, varam piedāvāt koksni ar FSC sertifikātu, taču apbēdina fakts, ka valsts nespēj apsaimniekot mežus, balstoties uz trīs ilgtspējas pamatiem— videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski pamatoti,» SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs direktors Gundars Skudriņš

Ja netiek uzlabota FSC sertifikācijas kvalitāte, tad neredzu jēgu šādam procesam, tā a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Latvijas Siltumražotāju asociācija (LSUA) sagatavojusi vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz konkretizēt plānoto akcīzes nodokļa piemērošanu siltumapgādei.

2009. gada beigās pieņemtais lēmums uzlikt akcīzes nodokli dabas gāzei bijis nepatīkams, jo lielākais dabas gāzes patērētājs Latvijā ir siltumuzņēmumi, DB pastāstīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Dr. Sc. Andris Akermanis. «Lēmums nepatīkams, bet – ko lai dara – ja visiem jāsavelk jostas, tad tas jādara arī mums.

Aprīlī pēkšņi parādījās izmaiņas likumā par akcīzes nodokli, un izrādījās, ka jostas jāsavelk tikai tiem siltumuzņēmumiem, kas izmanto dabas gāzi siltumražošanā. Elektrības ražošana netiek aplikta ar akcīzes nodokli,» stāsta A. Akermanis. Līdz ar to neizpratnē ir siltumražotāji, kuriem ir koģenerācijas stacijas. «Situācija ir tikpat nesagatavota kā ar autonodokli,» uzskata asociācijas vadītājs.

Koksnes granulu cena pašreiz ir neilgtspējīgi augsta un turpmākajos gados tā nebūs "jaunais normālais", pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka koksnes kurināmais joprojām ir un būs lētākais kurināmais šajā apkures sezonā, turklāt granulu pieejamības deficīts nedraud.

Klauss uzsvēra, ka mājsaimniecību granulas ir nopērkamas, bet par vēsturiski visaugstāko cenu. "Diemžēl nepiepildījās manas cerīgās prognozes, ka vasarā "premium" granulu cenas stabilizēsies, tādēļ nebūtu atbildīgi man izteikt jaunas prognozes," norādīja Klauss, piebilstot, ka šī cena ir neilgtspējīgi augsta un tā turpmākajos gados nebūs "jaunais normālais".

Viņš atzīmēja, ka cenu augšanai ir objektīvi iemesli, jo augušas ir gan koksnes izejvielas, gan elektrības cenas. Kā piemēru Klauss minēja, ka nesenajās uzņēmuma "Latvijas valsts meži" izsolēs alkšņa apaļkoks, kas domāts skaldītas malkas ražošanai, sasniedza 130 eiro par kubikmetru, bet šāds pats bērza apaļkoks pat 150 eiro par kubikmetru.

Spēlēm un lielus resursus prasošu darbu veikšanai paredzētais klēpjdators MSI GE72VR Apache Pro līdz ar iespaidīgu skaitļošanas jaudu piedāvā arī nebēdnīgu noformējumu

Klēpjdatoru tirgus attīstības virzienu varētu raksturot vienā vārdā – mobilitāte. Ražotāji tiecas izgatavot aizvien plānākas, vieglākas, ērtāk pārnēsājamas un ar vienu uzlādi ilgāk kalpojošas iekārtas. Un kāpēc gan ne? Pateicoties vadu un bezvadu savienojumiem tos jebkurā brīdī var savienot ar lielāku ekrānu, kaut vai televizoru, kuru izšķirtspēju var apskaust ne viens vien pāris gadu veca datora īpašnieks. Tomēr izskatās, ka pilnībā no lieliem klēpjdatoriem lietotāji vēl nav gatavi atteikties, par ko liecina arī pērnā gada nogalē prezentētais MSI GE72VR Apache Pro.

Šis varenais dators ar 17,3 collu ekrānu pārstāv MSI G sēriju un tiek pozicionēts kā spēļu dators. Taču var noderēt arī birojā, jo īpaši tiem darbiniekiem, kuri strādā ar grafiskajiem materiāliem.

Sony mobilais bezvadu skaļrunis SRS-XB40 spēj skanēt apdullinoši skaļi un ritmiski mirgot kaut visu nakti

Vasara, pat ja tā nešķiet gana silta un saulaina, mūsu platuma grādos tāpat ir ļoti piemērots gadalaiks brīvdabas ballītēm. Un kā gan tajās iztikt bez mūzikas! Atšķirībā no nesenas pagātnes tagad dziesmu atskaņošanai vairs nav jānes no istabas skaņas iekārta vai jāizlīdzas ar automašīnas magnetofonu, jo ražotāji ir sagatavojuši gana jaudīgus un, kas īpaši svarīgi, ūdensdrošus bezvadu skaļruņus, kas pastiprina no mobilās ierīces izplūstošās mūzikas skaņas. Tādi kā šā gada Sony ballīšu skanda SRS-XB40.

Dizains

Sony šopavasar izrādīja veselus četrus jaunus mobilos skaļruņus, un SRS-XB40 ir lielākais un funkcijām bagātākais no tiem. Tas tik tiešām ir prāvs, gluži kā māla ķieģelis. 28 centimetrus garš, 10 cm augsts un plats. Arī svara un formas dēļ to labāk turēt uz galda vai zemes, nevis dancot ar pusotru kilogramu smago kluci rokās. Dizaineri tam nav paredzējuši nevienu jēdzīgu turekli – ne rokturi un pat ne kādu iedobi. Līdz ar to pagrābt XB40 vienā rokā nav ne ērti, ne droši. Tiesa, taustes maņām skanda patīk, jo tās korpuss ir apvilkts ar mīkstu, gumijotu materiālu, no kura labi notek ūdens. Brīvdabas pasākumiem tas ir ļoti labi, jo īpaši tad, ja ballīte ievelkas un uz zāles stiebriem sāk mesties rīta rasa. Mīkstais materiāls arī amortizē vieglus sitienus, tādēļ nav pārlieku jāuztraucas, ja deju virpulī kāds nejauši iesper par skandu. Taču, tieši tāpat kā nesen aprakstītās XB10, arī šīs ierīces apvalkam nepatīk smiltis un putekļi. Tie cieši ieķeras materiāla porās un ir nodabūjami ar mitru lupatu. Labi, ka korpuss atbilst IPX5 ūdensdrošības standartam. Proti, tas pacieš šļakatas, bet baseinā gan neizdzīvos.

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.

Fragments no intervijas

Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?

Mazāk darbinieku, kas maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, ir uzskatāmas sekas negatīvu faktoru buķetei

Darba ņēmēju skaita dinamika, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pērnā gada otrajā pusē sāka zīmēt nepatīkamu noslīdējumu, decembrī jau sasniedzot 783,8 tūkst. darbinieku pret 785,4 tūkst. 2015. gadā un 789,1 tūkst. pirms diviem gadiem. Var diskutēt par to, vai 5,3 tūkst. «pazudušu» darbinieku divos gados ir daudz vai maz, bet tendence atklājas pat ļoti skaidri. Kamēr politiķi paši pūta un paši dega, tikmēr ekonomikai arvien pietrūkst labas dukas plēšās. Līdz šim neviens no ekonomiskā izrāviena plāniem nav Latviju izrāvis no lēnattīstības slazda, kur mūsu valsts daudzās jomās ir iestigusi. Pateicoties neveiksmīgajai politretorikai, vārdu savienojums «ekonomiskais izrāviens» ir ieguvis samērā sliktu pieskaņu. Tiklīdz tas izbirst no kādā kroņa žaketes valkātāka mutes, tā tiek uztverts ar pamatotu skepsi. Iemeslu tam netrūkst, un viens no tiem ir arī darba ņēmēju skaita neiepriecinošie rādītāji. Un tiem pretstatā – valsts budžets un pašvaldību budžeti tikai kāpj uz augšu, iespējams, tuvojoties arī savam liktenīgajam lūzumpunktam, kas būtu loģisks moments Latvijas (un arī plašāk – ES) ekonomiskajā scenārijā.

Dvīņi mēdz būt ar diametrāli atšķirīgiem raksturiem, un tam, kurš tos neprot atšķirt, var gadīties daža pārdzīvojumiem bagāta mizanscēna no situāciju komēdijas žanra. Tiesa, komēdija tā ir, vien raugoties no malas, jo pašam ļaunā dvīņa nagos nonākušajam smiekli vis nenāk. Un otrādi: no ļaunā dvīņa trūkties dabūjušais nākamajā ainā atspēlējas kā divas ūdens lāses ārēji līdzīgajai lāga dvēselei. Uz skatuves vai ekrāna tas beidzas ar pārpratumu noskaidrošanu, ļaunā sodīšanu, cietušo gandarīšanu un «aiziešanu saulrietā». Bet dzīvē mēdz būt citādāk.

Sevišķi tramīgi kļūst, ja šādu scenāriju ievērojam veselas valsts dzīvē, un Latvijā tas ir spēkā pat ļoti izteikti. Labā Latvija samērā nesen bija Baltijas tīģeris un vēl sazin kas, ar ko visiem gribējās draudzēties, bet tad atklājās tās «otrais es» - tas, ar ko bērnus biedēt. Un nāca gaismas spēki celt ja ne uzreiz saulītē, tad vismaz vest no ekonomiskās ēnas laukā labo sērdienīti. Viņiem tas izdevās, un nākamajā cēlienā, sevišķi pēc Grieķijas ļaunā dvīņa manifestēšanās, Latvija atkal jau ir itin jauks tēls. Bet tad nāk valdīt un darīties griboši ļaudis, kas iestājas par visu labo un taisnīgo Latvijā, un saka, ka tā ar to labo tēlu īstenībā ir viltvārde, jo laba ir tikai pret starptautiskiem sazvērniekiem. Dažs no atmaskotājiem pat runā par kādu trešo Latviju, kas ir tā īstā labā, un attiecīgi - par trīnīšiem, lai gan publika par šādu sižeta pavērsienu sāk skaļi svilpt. Kura tad īsti ir labā Latvija?

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Demogrāfiskie izaicinājumi, lai gan parādās jauni pētījumi, paliek tie paši, bet jaunu risinājumu nav.

Nule Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs nācis klajā ar pētījumu, kas aktualizē Latvijas pārtapšanu par veco ļaužu zemi, kam kā spēcīgs simbols kalpo veco ļaužu namu ierīkošana slēgtajās skolās, un pašlaik Latvijā šādu precedentu jau ir vairāk nekā ducis. Pēc divdesmit gadiem katrs otrais iedzīvotājs mūsu valstī būs vecāks par 50 gadiem un katriem diviem strādājošajiem būs jāuztur viens pensionārs, kamēr pašlaik šis slogs ir izlīdzināts uz sešiem. Tas radīs pašlaik neaptverami lielus izaicinājumus darba tirgum, ko šodien uzņēmēji vēl var tikai saost kaut kur gaisā. Protams, daļu darbaspēka aizstās tehnoloģijas, tomēr arvien samilzīs gan gudro galvu, gan čaklo roku trūkums. Arī valsts budžets dabūs trūkties – cita starpā palielināsies spiediens uz sociālo un veselības budžetu, bet nodokļu slogu valdības roka tā vien celsies palielināt sarūkošajai darbspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju daļai. Latvijai būs jāpielāgojas veco ļaužu «modei», un tas tieši ietekmēs arī politiskos uzstādījumus un paradigmas. Tostarp sagaidāms, ka mainīsies vēlēšanu solījumu saturs, partijām to vēl vairāk pielāgojot vēlētāja vidējam vecumam un šāda vēlētāja vajadzību apmierināšanai. Tas nozīmē, ka valsts «mikroflorā» zudīs trauslais līdzsvars, jo no strādājošajiem un uzņēmējiem tiks pieprasīti arvien lielāki «upuri» novecojošās sabiedrības uzturēšanai.

«Produkts, ko ražojam, ir varonis,» saka dāņu uzņēmējs Klauss Haugards (Claus Haugaard), kurš savu metāla mēbeļu furnitūras ražošanu attīsta Jelgavā un nākotnē ir iecerējis izvērst ražošanu

Metālapstrādes jomā Jelgavai ir laba reputācija, un tā ir piemērota šīs nozares attīstībai citu pilsētu starpā. Arī tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms nedaudz vairāk nekā četriem gadiem K. Haugards dibināja savu kompāniju tieši tur. Uzņēmums Latvijā specializējas cauruļu locīšanā un metināšanā mēbelēm un dizaina izstrādājumiem. Tie ir gan krāsoti, gan hromēti krēslu un galdu metāla rāmji. Savukārt Dānijas ražotnē lielāks fokuss ir uz industriālo sektoru, kā arī uz produktu izstrādes procesu un sagatavošanu sērijveida ražošanai.

Augs vēl straujāk

AS Haugaard Company ir viens no uzņēmumiem, kas skrupulozi definējis savas vērtības un attīstības stratēģiju turpmākajiem pieciem gadiem. Iepriekšējos gados SIA Haugaard Baltic jau paguvusi kļūt par vienu no straujāk augošajiem uzņēmumiem Latvijā, bet turpmākā augšupeja iecerēta pat vēl raitākiem soļiem. Lai ar saviem augstas kvalitātes produktiem apmierinātu aizvien augošo pieprasījumu, Haugaard Baltic plāno paplašināties. «Gribam augt dubultā un piebūvēt vēl klāt 5500 kvadrātmetru. Esošā ražotne ir iekārtota 2800 kvadrātmetru plašās telpās. Pasūtījumi aug, jāiet pretī klientiem. Uzņēmums saredz sevi iesaistāmies dažādos dizaina projektos,» norāda Klausa «labās rokas» Latvijā SIA Haugaard Baltic Ražošanas daļas vadītājs Raivo Roze un Sagādes un pārdošanas struktūrvienības vadītājs Mārcis Lukmanis. Uzņēmums ir pieteicies ES fondu līdzfinansējumam savu ieceru īstenošanai, un tā ir pirmā reize, kad tas pretendē uz līdzekļiem no ārpuses. Līdz šim pieticis ar pašu investīcijām, kas Latvijas ražotnē ir ap diviem milj. eiro. Finansējums no ES fondiem uzņēmumam nodrošinātu straujāku izaugsmi. Taču vadītāji ir piesardzīgi un nesaka «Hop!», pirms nav pārlēkts. Konkurence uz konkrēto līdzekļu sadalījumu īpaši Zemgalē ir liela. Tomēr neatkarīgi no rezultāta Haugaard Baltic paplašināsies, jo pašreizējās telpas nenodrošina plānoto izaugsmi. Uzņēmums strādā ar labiem finanšu rādītājiem, un turpmāko trīs gadu laikā labvēlīgu apstākļu rezultātā uzņēmuma ieņēmumi varētu dubultoties. Pavisam kopā kompānija saražo ap 300 tūkst. vienību gadā un norāda, ka tas ir specifisks produkts, kam kādu konkrētu cenu nevar nosaukt.

Šodien eiro cena ASV dolāros piedzīvoja nelielu kāpumu un sasniedza 1,41 ASV dolāru atzīmi. Vairums tirgus analītiķu gan norāda, ka ir liela iespēja tam, ka eiro cena tomēr atkal samazināsies.

Kopumā eiro izredzes piedzīvot noturīgu cenas kāpumu negatīvi ietekmējusi runu pastiprināšanās par eirozonas parādu krīzi. Vēl vakar Itālija dabūja trūkties no reitingu aģentūrām, kas paziņoja, ka nākotnē varētu tikt samazināts minētās valsts kredītreitings. Tāpat šobrīd arvien vairāk kļūst skaidrs tas, ka kaut kādā veidā tiks restrukturizēts Grieķijas parāds. Tiesa, patlaban nav skaidrs kā tas notiks un vai tas ietvers zaudējumus Grieķijas obligāciju turētājiem. Pagaidām Eiropas politiķu vidū trūkst gan rīcības plāna, gan vienota nostāja šajā sakarā un problemātiskā situācija Grieķijas gadījumā tiek tikai novilcināta.

Tāpat jāpiebilst, ka nākamnedēļ izbeigsies arī ASV Federālo rezervju sistēmas kvantitatīvās mīkstināšanas programmas otrā kārta (tās vērtība bija 600 miljardi USD). Analītiķi spriež, ka arī tas spēlēs par labu eiro/dolāra tālākam kritumam (pēc dolāriem augs pieprasījums un sāksies runas par augstākām šis valūtas procentlikmēm).

Ja Eiroparlamentā nonākušais likumprojekts būtiski nemainīsies, viesmīlības industrija dabūs trūkties . Eiropas Parlamentā (EP) briest norma, ka Eiropas viesmīlības nozares uzņēmumiem – viesnīcām un restorāniem, kas apstrādā 500 klientu datus gadā, vajadzētu noteikt par pienākumu datu drošībai ieviest atsevišķu štata vienību.

Sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums bija itin sakarīgs, komentē arī DB aptaujātie nozares eksperti – tas paredzēja noteikt par personu datu drošību atbildīgo amatpersonu viesmīlības uzņēmumos, kuru darbinieku skaits pārsniedz 250 cilvēkus. Tomēr tas, kas ar EK iniciatīvām notiek tālākos ES politikas veidošanas līmeņos, acīmredzot ir laimes spēle, jo EP šo priekšlikumu radikāli mainīja, no uzņēmumu lieluma liekot uzsvaru uz apkalpotajiem klientiem.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa DB komentē, ka EK plānotais regulējums, kas noteiktu, ka pārzinim un operatoram ir jāieceļ datu aizsardzības speciālists gadījumā, kad apstrādi veic uzņēmums, kas nodarbina vismaz 250 personu, nav samērīgs, jo darbinieku skaits nevar būt vienīgais kritērijs, lai noteiktu datu aizsardzības speciālista vajadzību uzņēmumā.

Polijas nacionālā valūta, kas nav piesaistīta eiro, cieš no jaunattīstības tirgu svārstībām

Jaunattīstības valstu valūtas turpina piedzīvot vērtības kritumu. Iemesli ir dažādi un reizēm pārklājas un summējas – politiskās nestabilitātes risks, stagnējoša ekonomikas izaugsme un ASV centrālās bankas monetārā politika, pamazām sašaurinot kvantitatīvo mīkstināšanu pasaules lielākajā ekonomikā.

Šā kompleksa iznākumā trūkties kā likums dabū Turcijas lira, Argentīnas peso, Indijas rūpija, Indonēzijas rūpija un Dienvidāfrikas rands. Šo valstu valūtu vērtība cēlās, ASV Federālajām rezervēm kopš 2009. gada stimulējot savas valsts ekonomiku, kas ietekmēja arī starptautiskā kapitāla rožaināku skatījumu uz jaunattīstības tirgiem, to kreditēšanu un attiecīgo valūtu kursiem.

Piecgades laikā ēnu ekonomikai uzbruks no visām pusēm – gan ar izmaiņām normatīvos, gan stingrāku kontroli un, iespējams, arī amnestiju, tādējādi īpatsvaru cer apcirpt no pašreizējiem 24,7% līdz vidējam ES līmenim – 18%, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu iespējamo attīstības scenāriju Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē iezīmēja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Ēnu ekonomikas apmēri gan būtiski atšķiras, sākot ar CSP 16%, Austrijas pētnieka F. Šneidera datiem – 23,8% un Rīgas Ekonomikas augstskolas datiem – 24,7%. Daudz efektīvāks rādītājs, cik vēl papildus varētu iekasēt valsts makā, ir tā dēvētā nodokļu plaisa, kas pašlaik vislielākā ir tieši akcīzes nodoklī cigaretēm – 28,8%, kam seko sociālās apdrošināšanas iemaksas – 26,5%, Iedzīvotāju ienākuma nodoklī 25,4%, PVN – 18,5% un akcīzes nodoklī degvielai – 11,4%.

#Naudas atmazgāšanas neceļi ir nopēdojuši visu Eiropu.

Naudas atmazgāšanas neceļi ir nopēdojuši visu Eiropu; kārtībai un skaidrībai Latvijai iesaka talkā aicināt ASV un ES pretkorupcijas ekspertus

Aizvien stingrākā Eiropas Savienības un ASV likumdošana pret naudas atmazgāšanu (AML) un informācijas noplūdes atklāj noziedzīgo naudas līdzekļu neceļus. ASV Tieslietu ministrija ar citiem tirgus regulatoriem pirms nedēļas ir panākusi 613 miljonu USD (496 milj. EUR) vienošanos ar U.S. Bancorp par apzinātu nepakļaušanos AML noteikumiem laikā no 2009. līdz 2014. gadam. Par līdzīgiem nodarījumiem nesen ASV ir sodīta Nīderlandes Rabobank meitas kompānija.

Šomēnes Šveices tiesībsargi savukārt ir lieguši Gazprombank Switzerland turpināt privātpersonu apkalpošanu. Arī šomēnes par AML normu stingrību britu tiesībsargi izmeklē savu multinacionālo banku HSBC. Bet pērn no tirgus regulētājiem trūkties ir dabūjušas lielās Skandināvijas bankas Nordea un Danske Bank. Pamatīgu soda naudu par līdzīgiem AML pārkāpumiem briti un amerikāņi ir uzlikuši Deutsche Bank.

Pēdējā gada laikā kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab ir dabūjusi trūkties, jo, baidoties, ka tās antivīrusa programmu Krievija izmanto spiegošanai, tā tika aizliegta vispirms ASV, tad Lietuvā, Lielbritānijā, un maija vidū par to paziņoja arī Nīderlande. Nesenā sarunā ar DB (08.03.) Kaspersky ģenerālmenedžeris Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifs Jensens komentēja, ka kompānija ļoti labprāt redzētu pierādījumus amerikāņu apsūdzībai, kas radījusi šo ķēdes reakciju, bet tādus neviens neuzrāda.

Kompānija ir tikusi skaidrībā vien tik tālu, ka amerikāņu drošībnieku bažas un rīcība ir balstījusies avīzēs lasāmajā. Žurnālistiem to avoti savukārt nav jāuzrāda, un The New York Times un The Wall Street Journal attiecīgajās publikācijās, kā Krievijas izlūkdienesti izmanto Kaspersky antivīrusu, lai caur to meklētu citu izlūkdienestu klātbūtni tīmeklī, norādes uz informācijas avotiem bija ļoti aizplīvurotas.

L. Jensens DB argumentēja, ka kompānija ar Bug Bounty Programm p at i zaicina k iberdrošības a ktīvistus meklēt un uzrādīt Kaspersky programmā nepilnības un caurumus, ikvienam par to apsolot 100 tūkstošus dolāru. Pagaidām ir klusums.

Lai gan valdības veido nelielu Kaspersky klientūras daļu, to atteikšanās no kompānijas pakalpojumiem grauj tās tēlu, kas acīmredzot ir iemesls, kāpēc kompānija maija vidū ir paziņojusi, ka no Krievijas pārceļas uz Šveici. Līdz 2019. gada beigām Kaspersky savā datu centrā Cīrihē būs pilnībā pārcēlis informāciju par lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā, Dienvidkorejā u.c.

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vai nākamais gads būs labs līgumu slēgšanai? Vai uz biznesa partneriem var paļauties? Vai nauda viegli birs makā un bankas kontā? Vai veselības problēmas un privātās dzīves peripetijas neizjauks biznesa plānus? Dienas bizness piedāvā horoskopus nākamajam, 2011. gadam.

Aunam 2011. gads būs piesātināts dažādiem notikumiem – gaidāmi gan jauni notikumi, jauns darbs, pārvākšanās, nav izslēgta arī jauna mīlestība. Negaidīti darba priekšlikumi varētu tikt izteikti februāra beigās, marta sākumā, bet pret tiem jāizturas maksimāli piesardzīgi, īpaši, ja tie izskatās neticami pievilcīgi. Martā, aprīlī var saasināties attiecības ar partneriem. Šajā periodā nepieciešama liela savaldība un takta sajūta, lai gan Aunam tā nav pati izteiktākā rakstura īpašība, bet ko darīsi – būs jāiemācās. Vasarā īpaši noderēs senākas iemaņas un zināšanas, lai gan nav izslēgta pārkvalifikācija un jaunas specializācijas apgūšana. Gada otrajā pusē atkal parādīsies jaunas perspektīvas un jauni biznesa partneri. Finanšu ziņā gads būs pietiekami pozitīvs, gada otrajā pusē beidzot gaidāma stabilizācija materiālā sfērā. No jūnija līdz augustam iespējamas nelielas problēmas ar veselību – dzīvi var traucēt sāpes galvā un sirds apvidū. Gada laikā nepieciešams pievērst uzmanību arī vēderam, mazāk lietot pārtikā asus un sāļus ēdienus.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs: