Polijas nacionālā valūta, kas nav piesaistīta eiro, cieš no jaunattīstības tirgu svārstībām
Jaunattīstības valstu valūtas turpina piedzīvot vērtības kritumu. Iemesli ir dažādi un reizēm pārklājas un summējas – politiskās nestabilitātes risks, stagnējoša ekonomikas izaugsme un ASV centrālās bankas monetārā politika, pamazām sašaurinot kvantitatīvo mīkstināšanu pasaules lielākajā ekonomikā.
Šā kompleksa iznākumā trūkties kā likums dabū Turcijas lira, Argentīnas peso, Indijas rūpija, Indonēzijas rūpija un Dienvidāfrikas rands. Šo valstu valūtu vērtība cēlās, ASV Federālajām rezervēm kopš 2009. gada stimulējot savas valsts ekonomiku, kas ietekmēja arī starptautiskā kapitāla rožaināku skatījumu uz jaunattīstības tirgiem, to kreditēšanu un attiecīgo valūtu kursiem.
Tagad ASV faktors iet mazumā, Federālajām rezervēm samazinot ikmēneša obligāciju uzpirkšanu par 10 miljardiem – līdz 75 miljardu ASV dolāru vērtībai. Finanšu tirgi, kas pēdējos gados nereti ir tikuši papildināti ar īpašības vārdu «nervozs», ir aizdomīgi, ka ASV stimulēšanas pasākuma gals varētu izrādīties vēl straujāks un aprautāks, kas nenāk par labu šo tirgu kaprīzēm pakļautajām vājajām valūtām.
Galvenie argumenti investoru skepsei par jaunattīstības tirgiem tomēr ir meklējami ne ASV monetārās politikas manevros un pašu garastāvoklī, bet gan ekonomikas pamatos, Amerikas raidkompānijai CNBC skaidro Standard Bank jaunattīstības tirgu pētniecības vadītājs Tims Ešs, un «cilvēki ir zaudējuši patiku pret jaunattīstības tirgiem». «Stāsts ir par pamatlietām, un ļoti daudziem jaunattīstības tirgiem tās ir visai āķīgas,» saka ekonomists. «Ņemiet Turciju, Brazīliju, Argentīnu, Ēģipti – tām visām ir problēmas.»
«Tirgi viegli ievainojamajām valstīm velta ilgu un pamatīgu skatienu, jo sevišķi Turcijai,» CNBC saka parādzīmju kredītriska analītikas firmas Spiro Sovereign Strategy īpašnieks Nikolass Spiro. Un tirgiem «nepatīk tas, ko tie tur redz attiecībā pret to uzticamību un politikas veidošanas režīmu».
T. Ešs savukārt uzsver, ka pēdējo dienu kritums ir «vienkārši infekcija» jeb jaunattīstības zemju risku faktora izplatīšanās pēc inerces, nevis kādu sevišķu jaunu faktu nākšana gaismā. Tas tomēr ir pietiekams faktors, lai gūtu plašu starptautisku rezonansi, paraujot (kaut nedaudz, bet tomēr) līdzi arī nevainīgos. «Pat labie čaļi kā Meksika un Polija, kas investoriem vispār jau patīk, ir pavilkti uz leju,» saka T. Ešs, runājot par meksikāņu peso un brīvā peldējumā esošā poļu zlota svārstībām.