Mazāk darbinieku, kas maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, ir uzskatāmas sekas negatīvu faktoru buķetei
Darba ņēmēju skaita dinamika, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pērnā gada otrajā pusē sāka zīmēt nepatīkamu noslīdējumu, decembrī jau sasniedzot 783,8 tūkst. darbinieku pret 785,4 tūkst. 2015. gadā un 789,1 tūkst. pirms diviem gadiem. Var diskutēt par to, vai 5,3 tūkst. «pazudušu» darbinieku divos gados ir daudz vai maz, bet tendence atklājas pat ļoti skaidri. Kamēr politiķi paši pūta un paši dega, tikmēr ekonomikai arvien pietrūkst labas dukas plēšās. Līdz šim neviens no ekonomiskā izrāviena plāniem nav Latviju izrāvis no lēnattīstības slazda, kur mūsu valsts daudzās jomās ir iestigusi. Pateicoties neveiksmīgajai politretorikai, vārdu savienojums «ekonomiskais izrāviens» ir ieguvis samērā sliktu pieskaņu. Tiklīdz tas izbirst no kādā kroņa žaketes valkātāka mutes, tā tiek uztverts ar pamatotu skepsi. Iemeslu tam netrūkst, un viens no tiem ir arī darba ņēmēju skaita neiepriecinošie rādītāji. Un tiem pretstatā – valsts budžets un pašvaldību budžeti tikai kāpj uz augšu, iespējams, tuvojoties arī savam liktenīgajam lūzumpunktam, kas būtu loģisks moments Latvijas (un arī plašāk – ES) ekonomiskajā scenārijā.
Palielinoties no socnodokļa «barojamo» pensionāru skaitam, diemžēl darba tirgū ieplūst mazāk valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu potenciālo veicēju. Tādēļ var gadīties, ka ar laiku sonodokļa maksātāju skaita mīnusi biedēs tikai vairāk. Gadus piecus sešus atpakaļ aina bija cita – maksājošo darbinieku skaits auga griezdamies līdz pat 2014. gadam, kad «sita tā stunda» un situācija mainījās, ar katru nākamo gadu nedaudz saasinoties un radot jautājumus par situāciju ne tik daudz tuvāko pāris gadu laikā, bet ilgtermiņā. Ja turpmāk īslaicīgi varam paļauties uz ekonomikas stimulēšanu ar ES fondu naudas parādīšanos uz tautsaimniecības skatuves, tad pēcāk par to vairs nevaram būt droši, jo ES atbalstu savienības perifērijai neizbēgami sagaida modifikācijas. Ja ES «pabalstu» pārrāvuma «krupi» atsevišķām nozarēm jo īpaši, bet arī tautsaimniecībai kopumā bija grūti norīt, tagad jāgatavojas norīt kaut ko vēl nepatīkamāku, labi sagremot un vēl pārvērst sakarīgā scenārijā turpmākai valsts attīstībai jaunos, izaicinājumiem stipri bagātākos apstākļos. Pašlaik tikai atsevišķi pērkona dārdi brīdina par iespējamo negaisu, arī minētā socnodokļa maksātāju skaita samazināšanās, kamēr IKP turpina pieaugt, jauni uzņēmumi tiek dibināti aktīvāk un arī iekasēto nodokļu apjoms palielinās. Šīs lietas it kā nelīmējas kopā, bet jau pašlaik diezgan droši var prognozēt vairāk pensionāru uz katra strādājošā pleciem nākotnē. Valsts sociālās apdrošināšanas budžets šādā vai citādā veidā dabūs trūkties, tāpēc no politiskās skatuves varam droši sagaidīt jaunas idejas par to, kā izdarīt lielāku spiedienu uz sociālo maksājumu veikšanu.