Pēdējā gada laikā kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab ir dabūjusi trūkties, jo, baidoties, ka tās antivīrusa programmu Krievija izmanto spiegošanai, tā tika aizliegta vispirms ASV, tad Lietuvā, Lielbritānijā, un maija vidū par to paziņoja arī Nīderlande. Nesenā sarunā ar DB (08.03.) Kaspersky ģenerālmenedžeris Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifs Jensens komentēja, ka kompānija ļoti labprāt redzētu pierādījumus amerikāņu apsūdzībai, kas radījusi šo ķēdes reakciju, bet tādus neviens neuzrāda.
Kompānija ir tikusi skaidrībā vien tik tālu, ka amerikāņu drošībnieku bažas un rīcība ir balstījusies avīzēs lasāmajā. Žurnālistiem to avoti savukārt nav jāuzrāda, un The New York Times un The Wall Street Journal attiecīgajās publikācijās, kā Krievijas izlūkdienesti izmanto Kaspersky antivīrusu, lai caur to meklētu citu izlūkdienestu klātbūtni tīmeklī, norādes uz informācijas avotiem bija ļoti aizplīvurotas.
L. Jensens DB argumentēja, ka kompānija ar Bug Bounty Programm p at i zaicina k iberdrošības a ktīvistus meklēt un uzrādīt Kaspersky programmā nepilnības un caurumus, ikvienam par to apsolot 100 tūkstošus dolāru. Pagaidām ir klusums.
Lai gan valdības veido nelielu Kaspersky klientūras daļu, to atteikšanās no kompānijas pakalpojumiem grauj tās tēlu, kas acīmredzot ir iemesls, kāpēc kompānija maija vidū ir paziņojusi, ka no Krievijas pārceļas uz Šveici. Līdz 2019. gada beigām Kaspersky savā datu centrā Cīrihē būs pilnībā pārcēlis informāciju par lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā, Dienvidkorejā u.c.
Tas vien, ka kādam biznesam ir Krievijas izcelsme, nevar būt apsūdzības pamatā, ja vien šis bizness grib darboties pēc labākajiem Rietumu standartiem.
Aiziešana no Krievijas uz labi pārvaldīto un drošo Šveici izslēdz praktiski vienīgo argumentu pret Kaspersky – ka tā ir krievu kompānija, tāpēc neuzticama. Šis arguments ir vadījis arī Latvijas Jaunās konservatīvās partijas valdes locekli un Rīgas domnieku Krišjāni Feldmanu, kas savā personiskajā emuārā ir aicinājis Kaspersky kā ienaidnieku lietotu rīku aizliegt arī Latvijā. Tagad Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā Kaspersky pret viņu ir izvirzījis prasību. Domnieks relīzē par šo faktu krāsas sabiezina vēl vairāk – ka vēršanās pret viņu ir iebiedēšanas mēģinājums ar mērķi ietekmēt Latvijas ģeopolitiku un Krievijas hibrīdkara sastāvdaļa.
K. Feldmana lielā nozīme «Latvijas ģeopolitikā» ir kuriozs pieņēmums, un Krievijas piesaukšana ir galīgi nevietā, jo tieši no jebkādas asociācijas ar Krieviju Kaspersky pašlaik kratās vaļā. Tas vien, ka kādam biznesam ir Krievijas izcelsme, nevar būt apsūdzības pamatā, ja vien šis bizness grib darboties pēc labākajiem Rietumu standartiem. Kaspersky šādu standartu garantijai ir gatavs pat pārcelties uz Šveici. Pirms tam L. Jensens komentēja, ka Krievijas labums ir piekļuve piemēroti izglītotam darba tirgum, bet acīmredzot drošība un tās tēls tomēr ir pirmajā vietā.
