Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 270 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.

Pasākumu organizē izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās.

Kategorijā "SMU biznesa potenciāls" vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Valmieras Valsts tehnikuma skolēnu SMU "E-Crot", kuru izstrādātie elektroniskie identifikatori palīdz automatizēti apkopot datus par mājlopiem. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU "PLASTL" no Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas pēc pasūtījuma rada telpiskus objektus, veidotus ar 3D printeri.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2023”, kuru jau astoņpadsmito gadu rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, aicināti pieteikties jauno tūrisma produktu attīstītāji.

Pieteikšanās konkursa kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts 2023”, turpināsies līdz 3.oktobrim, ņemot vērā to, ka siltais rudens Latvijas tūrisma uzņēmumiem joprojām ir saspringts darba laiks, jo ļāvis turpināt aktīvu tūrisma sezonu.

“Lai arī tūrisma nozare piedzīvojusi straujas pārmaiņas un Latvijas tūrisma uzņēmumiem šis nav bijis viegls laiks, konkurss “Eksporta un inovācijas balva” aizvien ļauj mums gūt pārliecību, ka Latvijā ir tūrisma produkti, kuri spēj konkurēt starptautiskajā tirgū, ir ilgtspējīgi un saistoši gan vietējai, gan ārvalstu auditorijai. Arī šogad sevi pieteikuši vairāki interesanti tūrisma objekti, kurus labprāt redzētu starp balvas nominantiem,” saka LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” apbalvošanas ceremonijā nosauktas izcilākās pērn pabeigtās būves astoņās nominācijās.

Balva Gada betona būve šogad tika pasniegta pirmo reizi, godinot izcilu betona pielietošanu būvniecībā, veicinot estētisku, konstruktīvi drosmīgu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu. Šo balvu piešķir Latvijas Betona savienība.

Šajā skates ciklā teju piecdesmit nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam astoņās nominācijās bija pieteikti 70 objekti no visiem Latvijas reģioniem. Visas būves eksperti apmeklēja klātienē un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās.

Visi skatei Gada labākā būve Latvijā 2023 pieteiktie objekti apskatāmi skates gadagrāmatā, kas šogad izdota jau devīto gadu.

Pirmo reizi skatē pasniegta arī balva Sabiedrībai nozīmīga būve. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora Ceresit šogad saņēma Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā, kas interneta balsojumā saņēma visaugstāko balsu skaitu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas svinīgajā ceremonijā paziņoti balvas ieguvēji sešās kategorijās - uzņēmumi un cilvēki, kuri Baltijā īstenojuši ilgstpējīgus un inovatīvus risinājumus.

Uzvarētāju vidū ir Latvijas uzņēmums AS Augstprieguma tīkls, jaunuzņēmums Puroceans Technology, kā arī ilgstpējas vēstnese Jana Trapāne.

Latvijas jaunzņēmums Puroceans Technology saņēma galveno balvu kategorijā Klimata inovācijas par sevis izstrādāto tehnoloģiju, kas izmanto gaisa burbuļus, lai efektīvi attīrītu naftas un plastmasas atkritumus no jūras dzelmes. Žūrija izcēla risinājuma unikalitāti, risinot jūras piesārņojumu saudzīgā un videi draudzīgā veidā.

Sociālo iniciatīvu kategorijā, kas izceļ sasniegumus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību, galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Augstsprieguma tīkls par lomu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā. Viņu atbalsts ne tikai palīdzēja pārvarēt krīzes situāciju, bet arī rada precedentu ilgtspējīgiem un uz sadarbību vērstiem centieniem enerģētikas infrastruktūras attīstībā sarežģītos apstākļos.

Pasniegts ikgadējais zvērinātu notāru apbalvojums “Gada notārs”, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Šogad par aktīvu Latvijas notariāta pārstāvēšanu starptautiskā mērogā, kā arī par izrādīto iniciatīvu, apvienojot Baltijas valstu notariātu viedokli Krievijas uzsāktā kara Ukrainā kontekstā un panākot Krievijas un Baltkrievijas notariātu darbības apturēšanu starptautiskajās notāru institūcijās, balvu saņēma bijušais Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

“Gada notārs 2023” balvas ieguvējs Jānis Skrastiņš notariātā strādā 30 gadus, no kuriem 20 gadus veic zvērināta notāra pienākumus Rīgā. Latvijas Zvērinātu notāru padomē Skrastiņš strādājis 12 gadus, pēdējos sešus – padomes priekšsēdētāja amatā. Šajā laikā viņš aktīvi pārstāvējis Latvijas notariātu starptautiski, jo īpaši Eiropas notāru padomē. Ārpus profesionālā darba Skrastiņš ir trīs bērnu tēvs, studentu korporācijas “Vendia” filistrs un aktīvs amatieru hokeja spēlētājs, kas labprāt sevi attīsta gan intelektuāli un garīgi, gan fiziski.

Nule notikušajā “CleanR Grupas” forumā īpaši godinātas pašvaldības, kuras Latvijas Aprites ekonomikas indeksa noteiktajās grupās ieguva augstāko rezultātu, informēja uzņēmuma valdes locekle Agita Baltbārde.

Latvijas Aprites ekonomikas indekss – unikāls, pirmais zinātniski pamatotais rīks, kas palīdz Latvijas pašvaldībām novērtēt to pašreizējo apritīgumu –, pirmo reizi plašākai sabiedrībai tika publicēts šā gada 11. septembrī.

Pirmais Latvijas pašvaldību aprites ekonomikas indekss 

Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads ir sasnieguši augstākos rezultātus apritīgumā, jo apritīguma...

“Aprites ekonomika ir saimniekošanas veids, pēc iespējas ilgāk saglabājot produktu, materiālu un resursu vērtību ekonomikā. Apritīgi saimniekojot, lietas tiek izmantotas atkārtoti, labotas, atjaunotas vai pārstrādātas, tādējādi līdz minimumam samazinot radīto atkritumu apjomu. Latvija ir aprites ekonomikas ceļa sākumā, tāpēc vēl jo svarīgāk ir dalīties labos piemēros un praksē. Tas ir arī viens no Aprites ekonomikas indeksa uzdevumiem, kā arī viens no iemesliem, kāpēc vēlējāmies godināt tās pašvaldības, kuras atbilstoši zinātnieku izstrādātajai indeksa metodikai jau uzrāda daudzsološus rezultātus,” skaidroja iniciatīvas aizsācēja Agita Baltbārde.

Aprites ekonomikas indeksu pašvaldības var izmantot savas rīcības plānošanai un labās pieredzes pārņemšanai, darbam ar iedzīvotājiem, ieviešot un skaidrojot dažādas iniciatīvas, un politikas plānošanas dokumentos.

Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450–499 punkti), praktiķos (400–449 punkti), apzinīgajos (350–399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).

“Apzinīgo” grupas, kurā ir 11 pašvaldības, augstākais novērtējums bija Bauskas novada pašvaldībai. Tās vārdā balvu no Latvijas Pašvaldību savienības padomnieces Sniedzes Sproģes rokām saņēma pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns.

Tikmēr “Praktiķu” grupā ierindojās visvairāk jeb 19 pašvaldību, šeit augstākais indeksa rezultāts bija Rīgas valstspilsētai, un tās izpilddirektoram Jānim Langem balvu pasniedza ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomikas ministrs izcēla, ka aprites ekonomika ir ne tikai rūpes par vidi, tā ir spēja paraudzīties uz saimniekošanu citādi. “Mēs runājam par pāreju uz viedo tautsaimniecību, savā ziņā arī aprites ekonomika ir daļa no tās, jo apritīgums stimulē inovācijas, jaunu risinājumu meklēšanu ne tikai publiskajā sektorā, bet arī uzņēmējdarbībā,” piebilda Valainis.

“Ekspertu” grupā, kurā kopumā ir deviņas pašvaldības, līderis ir Dienvidkurzemes novads. Tā izpilddirektoram Uldim Vārnam balvu pasniedza Viedās administrācijas un reģionu attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

“Līderu" grupā ir divas pašvaldības – Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads, zinātnieku un iedzīvotāju vērtējumā augstākais rezultāts ir sasniegts Ventspils valstspilsētai. No Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa rokām balvu saņēma tās izpilddirektora vietnieks Aigo Gūtmanis.

“Aprites ekonomikas īstenošanā Latvijā esam ceļa sākumā, taču ir prieks redzēt, ka mums jau ir savi līderi, no kuriem varam mācīties. Aprites ekonomikas indeksa iniciatīva ir apsveicama, jo ļauj ar objektīviem datiem paraudzīties, kur mēs esam pašlaik, lai virzītos tālāk. Nākotnē ceru, ka “Līderu” grupai piepulcēsies aizvien vairāk pašvaldību, savukārt tiem, kuri jau tagad tajā ir, novēlu izturību, jo reizēm ir grūtāk līderību nevis iegūt, bet saglabāt,” pasniedzot balvu teica Melnis.

Aprites ekonomikas indekss ir kas vairāk nekā tikai mērījums un balvas. “CleanR Grupa” ir paredzējusi veidot labās prakses apmaiņas platformu, tai skaitā arī klātienes pasākumus pašvaldībām un apritīguma veicināšanā.

Aprites ekonomikas indeksa kategorijas – resursu pārvaldība, ekonomikas un uzņēmējdarbības transformācija, sabiedrības iesaiste un prasmīga saimniekošana – ļauj katrai pašvaldībai sīkāk saprast, kurās jomās ir iespējami papildu uzlabojumi. Pašvaldībām būs pieejami detalizētāki savu rezultātu dati un rekomendācijas turpmākās rīcības plānošanai.

Aprites ekonomikas indeksa izveidi iniciējusi AS “CleanR Grupa”, indeksa metodiku izstrādāja Latvijas zinātnieku grupa ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ekspertes Dr. oec. Dzintras Atstājas vadībā. Iedzīvotāju aptauju, kurā aizpildītas 3223 anketas, un datu analītiku vadīja Dr. sc. soc. Andris Saulītis. Pašvaldību iesaisti palīdzēja koordinēt Latvijas Pašvaldību savienība. Kopumā Aprites ekonomikas indeksa izstrādē ir bijuši iesaistīti vairāk nekā 20 Latvijas zinātnieki un eksperti.

Darbs pie Aprites ekonomikas indeksa tika uzsākts šā gada janvārī, pēc tam noritēja gan indeksa formulas, gan aptaujas anketu izstrāde. No maija līdz jūlijam norisinājās pašvaldību aptauja, kurā piedalījās visas pašvaldības, un iedzīvotāju aptauja, bet augustā visa informācija tika apkopota un analizēta.

Indeksa būtība paredz novērtēt situāciju kopumā, izmantojot vidējo svērto metodi. Tā pamatā ir divas būtiskas datu kopas. Pirmkārt, pašvaldību pašvērtējums – anketa, kuru ir aizpildījušas visas Latvijas pašvaldības. Otrkārt, iedzīvotāju reprezentatīva aptauja, lai noteiktu viņu izpratni par aprites ekonomiku, kā viņi to īsteno ikdienā, tādējādi arī novērtējot, vai iedzīvotāji izprot un iesaistās pašvaldības centienos.

Michelin ceļveža pārstāvji paziņojuši, ka Lietuvā turpmāk būs četri restorāni, kuriem piešķirta viena Michelin zvaigzne par augstākās klases virtuvi.

Starptautisku ekspertu sastādītajā Lietuvas restorānu sarakstā kopā ir iekļauti 26 galamērķi, kurus Michelin ceļvedis iesaka kā vietas, kur gūt kulinārijas baudījumu un izcilu apkalpošanu.

Michelin zvaigznes tika piešķirtas restorāniem “Džiaugsmas”, “Demoloftas”, “Pas mus” un “Nineteen18”, kas atrodas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Četri restorāni tika atzinīgi novērtēti par izcilo cenas un kvalitātes attiecību, tādējādi iegūstot apbalvojumu "Bib Gourmand": “Gaspar's”, “14Horses”, “Le Travi” and “Nüman”.

Pašmāju sporta inventāra ražotāja “Akurat Racks” radītā fitnesa siena “Akurat Wall” nominēta Vācijas Dizaina balvai, kas ik gadu tiek pasniegta inovatīvākajiem dizaina risinājumiem.

Latvijā radītā fitnesa siena izvirzīta balvai kategorijas “Izcils produkta dizains” apakškategorijā “Universālais dizains”.

Starptautiskajai dizaina balvai nominētā “Akurat Wall” ir fitnesa siena, kas ļauj veikt dažādus vingrinājumus: tā piemērota gan vingrošanai, gan spēka treniņiem, fitnesam, parkūram, fizikālai terapijai u. c. Fitnesa siena, kuras autors ir dizainers Miks Pētersons (“NORDI furniture”), izgatavota no Latvijā ražota 40 mm bieza bērza saplākšņa.

FOTO: Ne stūrī, bet uz plaukta 

Edgars Staune kopā ar tēvu un brāli radījuši funkcionālu sporta inventāra uzglabāšanas risinājumu...

“Nominācija Vācijas Dizaina balvai ir ļoti augsts mūsu darba novērtējums un kārtējais apliecinājums tam, ka Latvijā var tapt globāli konkurētspējīgi produkti ne tikai funkcionalitātes, bet arī dizaina ziņā. Radot mūsu “Akurat Wall” fitnesa sienu, domājām gan par to, lai tā būtu vienkārši un ērti uzstādāma un lietojama, gan par to, lai tā papildinātu interjeru telpā, kurā tiks uzstādīta. Tas, ka produkts ir funkcionāls, nenozīmē, ka tas nevar būt estētisks, un mūsu fitnesa siena ir tam labs piemērs,” norāda “Akurat Racks” zīmola izveidotājs Edgars Staune.

Vācijas Dizaina balvu piešķir Vācijas Dizaina padome – eksperts zīmola un dizaina jomā Vācijā. Balva iedibināta 1969. gadā, lai attīstītu dizainu ar pievienoto vērtību. Laika gaitā šis apbalvojums kļuvis par starptautisku dizaineru, arhitektu u. c. darba novērtējumu. Šobrīd Vācijas Dizaina balva nosaka starptautiskos standartus inovatīvai dizaina attīstībai globālajā tirgū. Šo balvu iegūst tikai dizaina risinājumi, kas atzīti par būtiskiem Vācijas un starptautiskā mērogā. Balvai iesniegtos darbus ik gadu vērtē starptautiska žūrija – vadošie eksperti visās dizaina disciplīnās.

Ikgadējos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apbalvojumus «Gada zinātnieks», «Gada jaunā zinātniece» un «Gada jaunais zinātnieks» šogad saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs, pētniece Anda Gromova un pētnieks Oskars Platnieks.

Tenūrprofesors S. Gaidukovs ar savu pētniecisko darbu sekmē polimēru zinātnes attīstību. Viņa pētījumi saistīti ar polimēru tehnoloģiju attīstību, pārstrādi, polimēru kompozītmateriālu izstrādi, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu biopolimēru un biokompozītu attīstību, kā arī polimēru materiāliem 3D drukai un aditīvām tehnoloģijām. Viņa zinātniskajā komandā strādā arī balvu «Gada jaunais zinātnieks» un «Gada jaunā zinātniece» ieguvēji O. Platnieks un A. Gromova.

A. Gromova paralēli zinātniskajai darbībai ir arī RTU Doktorantūras skolas vadītāja, ieviešot jauno doktorantūras modeli.

Gada zinātnieku apbalvojumus piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Balvas katru gadu pasniedz RTU jubilejā – 14.oktobrī.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija izsludina konkursu “Eksporta un inovācijas balva 2024”, kura gaitā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā.

“Eksporta un inovācijas balva” ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā un tās patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.Uzņēmumi tiks vērtēti piecās kategorijās – “Eksporta čempions”, “Inovācijas čempions”, “Eksporta pieauguma līderis”, “Eksporta jaunpienācējs” un “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

"Vairāku gadu garumā esam pilnveidojuši konkursa nolikumu un uzņēmumu vērtēšanas kritērijus, lai rezultāti atspoguļotu mūsu izcilāko uzņēmumu sasniegumus eksportā un inovācijās. Šogad esam iecerējuši vēl plašāk stāstīt par šiem veiksmes stāstiem, lai no viņu piemēra varētu mācīties un iedvesmoties citi,” saka konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS „Olainfarm” 19. jūnijā paziņoja par zīmola maiņu, pārtopot par „Olpha”.

Uzņēmuma attīstības stratēģija paredz no reģionāla spēlētāja izaugt par starptautisku farmācijas kompāniju, un „Olpha” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā, tuvāko desmit gadu periodā sasniedzot vismaz miljarda eiro apgrozījumu. Zīmola nomaiņa notiks pakāpeniski, jo farmācijas nozare ir stingri regulēta un tiks veiktas izmaiņas arī visu medikamentu reģistrācijas apliecībās, kas aizņem laiku procedūru dēļ uzraugošajās institūcijās.

"Pirms diviem gadiem uzņēmumam veiksmīgi mainījās akcionāri, kuri ir definējuši skaidru stratēģisko mērķi – paplašināšanās jaunos eksporta tirgos un starptautisko tirgu iekarošana ar attīstību veicinošu un konkurētspējīgu produktu portfeli. Tie nav tikai formulēti mērķi, to īstenošanai tiek veltīti visi resursi un desmitiem miljonu eiro investīcijas. Zīmola maiņa ir likumsakarīgs solis, lai no reģionāla spēlētāja mēs kļūtu par starptautisku kompāniju, piedāvājot globālajiem tirgiem saprotamu, labskanīgu un mūsdienīgu nosaukumu, vienlaikus saglabājot galveno kodolu no gadu desmitiem izmantotā un cilvēkiem tik pazīstamā „Olainfarm”," zīmola maiņu skaidro „Olpha” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

SIA “Nordes Būve" ir pabeigusi būvdarbus vienā no Latvijas un Krievijas robežas žoga posmiem Balvu novadā. Patlaban tur turpinās pieguļošās teritorijas sakārtošana, kā arī organizēts būves nodošanas process. Žogs izbūvēts vairāk kā astoņu kilometru garumā.

“Darbi vienā no trim robežas žoga posmiem, kuros mēs organizējam būvdarbus, ir pabeigti savlaicīgi, arī pārējos divos tie norit atbilstoši plānam, tostarp teritorijā, kas ir mitrā purvainajā apvidū un kur tiek montēta Latvijā ražotu peldošu balstu sistēma. Būvdarbi šajos posmos noslēgsies līdz gada beigām”, norāda SIA “Nordes būve” padomes priekšsēdētājs Juris Frīdmanis.

Uzņēmums turpina būvdarbus arī citā žoga posmā Balvu novadā, tur žoga sekcijas ir samontētas aptuveni 11 km garumā, notiek arī pagaidu žoga izbūve caurteku (ieplaku) zonās, kā arī dzeloņstieples montāža. Savukārt Ludzas novadā purvainajā apvidū turpinās žoga peldošo balstu montāža. Patlaban tie ir samontēti gandrīz divu kilometru garumā, bet kopumā tie ir paredzēti 2.24 kilometros.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Skaņu slāpējoši sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas – jauniešu biznesa idejas piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Cīņā ar teju tūkstoš jauniešu idejām augstāko novērtējumu Swedbank ideju konkursā “Biznesa skices” saņem skaņu slāpējoši paneļi “Hushroom”, kas ražoti no sēņu micēlija, un divas aplikācijas – “Studefy”, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko augstskolu, un “Re:Shape” – precīzai fizioterapijas vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. Lai iegūtu kāroto uzvaru, konkursa finālā jaunieši piesaistījuši vairāk nekā 10 tūkstošus potenciālo klientu balsu.

“Pagājušajā gadā mana biznesa ideja iekļuva tikai pusfinālā. Tādēļ šogad laicīgi domājām citu biznesa ideju un jau novembrī sākām darboties ar sēņu micēlija akustiskajiem paneļiem. Kaut gan pirmajā mēģinājumā izgatavotie paneļi sapelēja, nenobijāmies un mērķtiecīgi centāmies vēlreiz. Šobrīd strādājam pie ceturtā prototipa veidošanas. Man vislabāk patika video veidošana, taču noteikti nākotnē noderēs arī biznesa plāna rakstīšana, kas palīdzēja ieceri salikt pa plauktiņiem. Arī balsu vākšana bija ļoti vērtīga, un mēs esam atraduši atbalstītājus visā Latvijā, aktīvi iesaistījās visa skola, skolotāji, vecāki, draugi un paziņas, kuri palīdzēja vākt balsis. Mūsu mērķis bija parādīt, ka Jelgavas 4. vidusskolā var tapt vērtīgas biznesa idejas. Aicinām jauniešus domāt par uzņēmējdarbību jau skolas laikā un priecājamies, ka Swedbank konkursā iegūtā nauda palīdzēs mums attīstīt savu biznesu,” akcentē Estere Jungfermane, viena no “Hushroom” idejas autorēm.

Apbalvošanas ceremonijā pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā "Lielais loms 2024" laureāti - zivsaimniecības nozares labākie uzņēmēji un darbinieki.

"Lielajam lomam" 2024.gads ir īpašs - jubilejas gads, jo "Lielais loms" notika 10. reizi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zivsaimniecība izsenis Latvijā ir labi zināma un tradicionāla vērtība. Taču, lai mēs visi varētu baudīt zivju labumus, ir svarīgi mūsu cilvēki, kuri ar sirdi un dvēseli nepagurdami strādā nozarē. Viņi nodrošina, lai zivis vienmēr būtu pieejamas gan mums, gan citiem zivju cienītājiem ārvalstīs, kur Latvijas uzņēmējus jau gadu desmitiem pazīst kā ļoti nopietnus un uzticamus zivju produkcijas ražotājus un tirgus partnerus. "Lielā loma" konkurss jau desmito gadu iepazīstina sabiedrību ar nozares spožākajiem profesionāļiem un sekmīgākajiem uzņēmumiem, kā arī sniedz iespēju labāk izprast nozares specifiku un devumu valstij. Tāpēc arī šogad godinām un sveicam nozares izcilniekus. Es ceru, ka konkurss turpināsies, un ar aktīvu darbu, veiksmi un centību šodienas laureātiem nākamajos gados spēs pievienoties arī citi nozarē jau esoši un jauni pārstāvji."

Apbalvošanas ceremonijā Mālpils muižā pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa "Sējējs 2024" laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji.

Konkursa "Sējējs" laureātus sveica un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zemkopība un lauksaimniecība ir mūsu tautas dzīvesziņa. Tās kopš valsts pirmsākumiem ir bijusi labklājības pamats. Laiki mainās, tomēr nemainās cilvēku vajadzība pēc pārtikas un kvalitatīviem produktiem. Nebaidos apgalvot, ka Sējēju saime vislabāk saprot Latvijas zemi, ciena to un zina tās patieso vērtību. Dziļā cieņā pateicos visiem "Sējējs 2024" balvas laureātiem un pretendentiem par jūsu darbu un sasniegumiem, un novēlu turpināt nest savā sirdī ticību jūsu dzīves aicinājumam un mūsu valstij."

Konkursa "Sējējs 2024" laureāti

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.