Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

#Zaglis esot uzdevies par bankas klientu, kas esot sācis nomāt seifu.

Vienā no Latvijas bankām - Privatbank - pagājušajā ceturtdienā notikusi vērienīga zādzība. Precīzs cietušo skaits un nodarīto zaudējumu apjoms pagaidām nav zināms, taču netiek izslēgts, ka zagļa guvums varētu būt mērāms simtos tūkstošos un pat miljonos eiro, pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Zādzība notikusi no bankas klientu individuālajiem seifiem. Privatbank savā mājaslapā tos reklamē kā ērtus un drošus. Tiek uzsvērts, ka katram seifam ir divas slēdzenes, kas tiek aizslēgtas ar divām atslēgām - klienta un bankas. Šī divu atslēgu sistēma ir papildu garantija klienta īpašuma drošībai, taču tā tika uzlauzta. Turklāt zādzība Privatbank individuālo seifu glabātuvē notikusi ar vērienu, jo no vērtībām iztīrīti vairāki seifi. Policijai par notikušo ziņots nākamajā dienā.

Parīzē no noliktavas nozagti divi seifi ar luksusa pulksteņiem trīs miljonu eiro vērtībā, pirmdien paziņojuši avoti policijā.

Zādzība notikusi prestižajā Parīzes 8.rajonā noliktavā, kurā glabājās pulksteņu ražotāja Richard Mille preces.

Viens no avotiem policijā sacīja, ka seifi noliktavā nav bijuši nekur piestiprināti.

Policiju svētdien par zādzību informēja vietējie iedzīvotāji, kuri bija novērojuši aizdomīgu kustību noliktavas apkārtnē.

Parīzes prestižākajos rajonos atrodas vairāku pasaules populārāko zīmolu veikali un noliktavas, kas ir kārots zagļu un laupītāju mērķis.

Pavasarī Parīzē tika apzagti divi uzņēmuma Chanel veikali.

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad sešos mēnešos izdevis 227 rīkojumus, iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 327,56 miljonu eiro apmērā, informēja FID.

FID skatījumā, 2020.gada pirmo pusgadu lielā mērā raksturo Covid-19 pandēmijas radītie izaicinājumi un izmaiņas gan pasaules, gan nacionālā mērogā. Pandēmija esot izgaismojusi jaunas tendences un tipoloģijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī piespiedusi pielāgot darba specifiku tās radītajiem apstākļiem.

FID vadība uzskata, ka iestādei izdevies saglabāt ierasto darba tempu, kā arī nodrošināt darbības rezultātus, kas līdzvērtīgi iepriekšējiem periodiem, ko demonstrējot tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīto materiālu un analizēto lietu skaits, kā arī apturētais jeb iesaldētais iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu apjoms.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 39 972 eiro iegādāsies 66 pretuzlaušanas seifus, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Kopumā konkursā bija pieteikušies septiņi pretendenti, un uzņēmums «Eurosafe LV» piedāvāja viszemāko cenu, kas biroju apmierinājis. Pārējo pretendentu piedāvātās cenas svārstījās amplitūdā no 42 480 eiro līdz 77 987 eiro.

Jau ziņots, ka kopumā plānots piegādāt 42 mazos individuālos un 24 lielos individuālos seifus. Seifiem jābūt aprīkotiem ar divām slēdzenēm - viena B vai augstākās klases mehāniskā slēdzene, otra - B vai augstākas klases elektroniskā kombināciju koda slēdzene.

Seifi būs būs jānodod Rīgā, Citadeles ielā 1, kas jau nākamgad būs KNAB jaunā mājvieta. LETA jau vēstīja, ka septembra sākumā valdība uzdeva Finanšu ministrijai līdz 2018.gada 31.martam pabeigt būvdarbus ēkā Citadeles ielā 1, kurā plānots izvietot KNAB. Birojs jau vairākus gadus atrodas Brīvības ielā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti būvdarbi vēsturiskās noliktavas ēkas Vecpilsētas ielā 7, Rīgā atjaunošanai, pielāgojot to VSIA “Latvijas proves birojs” vajadzībām.

Saskaņā ar lietotāja vajadzībām ēkā tiks izbūvētas gan apmeklētāju pieņemšanai atbilstošas telpas, gan telpas darbam, kā arī specifiski drošības risinājumi, ķīmiskās testēšanas laboratorijas un seifi, kas piemērotas dārgmetāla izstrādājumu pieņemšanai, uzglabāšanai un testēšanai. Ēkas atjaunošanas projekta izstrādi veicis projektēšanas uzņēmums SIA CMB. Par būvdarbu veikšanu noslēgts līgums ar SIA “KUUM’’ par 2,27 miljoniem eur.

“Soli pa solim, bet mērķtiecīgi veicam vēsturisko ēku atjaunošanu un esam gandarīti, ka vēl viens īpašums Vecrīgā ir atradis sev pielietojumu un tajā sev jaunu mājvietu radīs Latvijas proves birojs, tādēļ, veicot atjaunošanu, ēka tiks pielāgota lietotāja vajadzībām. Esam veikuši ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, secinot, ka tās ārējā veidolā ir saglabājamas vērtības, tādēļ ēkas atjaunošana un pārbūve notiks saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. Namu plānots atjaunot gada laikā, ja izmaiņas neradīs pārbūves gaitā radušies neparedzēti apstākļi vai atklājumi.

Divas personas, kuras Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde tur aizdomās par krāpšanu, kas veikta trīs gadu garumā, atbrīvotas no apcietinājuma, jo iemaksājušas drošības naudu vairāk nekā 300 tūkst. Ls apmērā. Vēl vienam organizatoram apcietinājums aizstāts ar 50 tūkst. Ls lielu drošības naudu.

Noziedzīgais grupējums darbojās metāllūžņu jomā, tāpēc var secināt, ka personas, kas iemaksājušas drošības naudu un atbrīvotas no amata, ir metālpārstrādes uzņēmuma Dīlers īpašnieki Pjotrs Čerekovs un Deniss Zaicevs.

Par P. Čerekovu iemaksāta tiesas noteiktā drošības nauda 100 tūkst.Ls, bet otra par D. Zaicevu 200 tūkst. Ls apmērā. Viņam piemēroti arī papildu drošības līdzekļi - aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tikties ar 23 personām.

Jau iepriekš ziņots, ka VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas dažādos objektos Rīgā, šā gada aprīlī apturēja noziedzīga grupējuma, kas vairāk nekā triju gadu laikā veica krāpšanu lielā apmērā Rīgas teritorijā, darbību. Kratīšanu laikā tika izņemti 300 tūkst. eiro un 200 tūkst. ASV dolāru skaidrā naudā (naudai uzlikts arests un tā ieskaitīta VID depozīta kontā), seifi, datori un citi datu nesēji, zīmogi, dokumenti, piezīmju grāmatiņas, USB atmiņas kartes un mobilie telefoni.

Sakarā ar maksātnespējīgās AS PNB Banka klientu apkalpošanas centru slēgšanu un seifu nomas līgumu ar klientiem izbeigšanu PNB administrators Vigo Krastiņš aicina PNB klientus no bankas seifiem izņemt savu mantu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Manta no bankas seifiem Liepājā jāizņem līdz 2019.gada 13.decembrim, bet no seifiem Rīgā, Raiņa bulvārī 11 - līdz 2019.gada 16.decembrim. Vizīte iepriekš jāpiesaka, zvanot uz banku vai rakstot uz bankas epastu par seifiem Liepājā - līdz 2019.gada 8.decembrim, bet par seifiem Rīgā, Raiņa bulvārī 11 - līdz 2019.gada 6.decembrim.

Ja seifi netiks atbrīvoti un/vai netiks nodotas seifa atslēgas un identifikācijas kartes, PNB būs spiesta atvērt seifus un saturu pārvest glabāšanai uz citu vietu Rīgā. Šajā gadījumā klientam būs jāsedz faktiskās izmaksas, kas saistītas ar seifa piespiedu atvēršanu, jaunas slēdzenes iegādi un seifa satura pārvešanu.

Neizņemtā manta saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tiks atsavināta, un klientiem būs tiesības pieteikt prasības par atsavināšanas rezultātā saņemto naudas līdzekļu izmaksu.

Pirms pieciem gadiem Deniss Razžigajevs Rīgā atvēra pirmo seifu veikalu Eurosafe; šajā laikā biznesa koncepcija sevi pierādījusi visās trijās Baltijas valstīs, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja man kāds 2009. gadā teiktu, ka pēc pieciem gadiem man katrā Baltijas valstī būs pa kompānijai un veikalam, es būtu ļoti apmierināts. Taču cilvēks jau nekad nav apmierināts ar to, kas viņam ir. Uzņēmums šobrīd konkurē ar vācu, somu, zviedru, Lielbritānijas ražotājiem, tam ir savs preču zīmju sortiments. Zinām, kā varam būt labāki, un šo pieredzi varam izmantot arī citos tirgos. Kompānijai ir plāni ne tikai Baltijas valstīs. Cerēsim, ka nākamajā piecgadē tā sasniegs vairāk nekā līdz šim,» ambīcijas atklāj Deniss. Tik tikko uzņēmums sācis strādāt ar metāla mēbelēm un drīzumā plāno piedāvāt tirgū arī metāla durvis. «Šajā segmentā ir pavisam cita situācija, konkurence atšķiras,» teic uzņēmējs.

Uzņēmums EUROCASH1, kas galvenokārt nodrošina apsardzes un inkasācijas pakalpojumus, tagad arī piedāvās individuālo seifu nomu. Pēc telpu modernizācijas un daudzpakāpju riska identificēšanas un aizsardzības sistēmu izvietošanas, klientiem pieejams individuālais seifu nomas centrs. Paredzams, ka jaunajās telpās Brīvības ielā 39 izvietotās seifu glabātavas pakalpojumi, piesaistīs ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī ārzemniekus.

"Pēdējā laikā esam novērojuši, ka ir audzis pieprasījums pēc individuālo seifu nomas pakalpojumiem. Šis pakalpojums ir aktuāls gan privātajiem klientiem, gan organizācijām. Izvērtējot situāciju tirgū, mēs nolēmām apvienot savas esošās zināšanas un pieredzi. EUROCASH1 jau daudzus gadus piedāvā īpašuma un mantas aizsardzības pakalpojumus privātām un juridiskām personām, pastāvīgi investējot jaunākajās tehnoloģijās, tāpēc nolēmām sniegt vēl vienu pakalpojumu - individuālu seifu nomu Rīgā”, stāsta EUROCASH1 SIA valdes loceklis Romāns Rešetņikovs.

Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā EUROCASH1 risinājums nodrošina klientiem piekļuvi individuālajam seifam bez citu personu pavadības. Seifu glabātavas pakalpojumus iespējams pieteikt jau tagad. Veicot pasūtījumu līdz 30.novembrim un ievadot kodu VAULTS, klienti varēs izmantot pakalpojumu divus mēnešus bezmaksas (minimālais pasūtījuma termiņš 12 mēneši). Vēlamā izmēra seifu var pasūtīt tiešsaistē – www.seifunoma.lv. Seifa nomas pakalpojumus var izmantot individuāli visu diennakti un jebkurā diennakts laikā. Pirmo reizi izmantojot seifu glabātavu, tās izmantošanas noteikumus katram klientam personīgi paskaidros un parādīs EUROCASH1 pārstāvis, un pēc tam katrs klients glabātavu varēs izmantot patstāvīgi un privāti, bez personāla klātbūtnes.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde ar pretterorisma vienības OMEGA līdzdalību aizturējusi noziedzīgu grupējumu, kas no budžeta izkrāpis rekordlielu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas summu.

Kopumā tika veiktas 26 kratīšanas dažādos objektos Rīgā, un rezultātā šā gada 23. aprīlī tika apturēta noziedziedzīga grupējuma darbība, kas vairāk nekā trīs gadu laikā – no 2009. gada janvāra līdz šā gada 1. aprīlim – Rīgas teritorijā veica krāpšanu lielā apmērā. Kopumā krāpniecisko darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā sešu milj. Ls apjomā.

Sadarbojoties ar OMEGA, aizturētas 12 personas. Šobrīd diviem grupējuma organizatoriem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Kratīšanu laikā tika izņemta 300 tūkst. eiro skaidra nauda, kurai patlaban uzlikts arests un tā ieskaitīta VID depozīta kontā, seifi, datori un citi datu nesēji, zīmogi, dokumenti, piezīmju grāmatiņas, USB atmiņas kartes un mobilie telefoni. Kratīšanu laikā VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem tika izrādīta pretdarbība un notika mēģinājumi iznīcināt lietiskos pierādījumus - pa logu tika izmesti kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti - telefons, dators, divas somas ar dokumentiem, kurās pamatā bija aplokšņu algu saraksti un cita informācija par skaidras naudas plūsmu. Tāpat attālināti tika mēģināts dzēst datus, kas atrodas serverī, taču, pateicoties Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Infotehnisko ekspertīžu nodaļas ekspertiem, kuri sniedza savu atbalstu kratīšanas laikā, datu dzēšana tika pārtraukta. Persona, kura mēģināja iznīcināt datus, šobrīd ir aizturēta un atzīta par aizdomās turēto, skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Turpmāk Finanšu izlūkošanas dienests (FID) fokusēsies uz finanšu noziegumu izskaušanu iekšējā tirgū, ceturtdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā un FID rīkotajā diskusijā par Latvijas konkurētspēju pauda dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka patlaban FID velta daudz laika un resursu, lai atrisinātu tās lietas, kas saistītas ar iepriekšējos gados konstatētiem finanšu noziegumiem, kad nauda no austrumiem uz rietumiem tika pludināta cauri Latvijai.

Pēc viņas sniegtās informācijas, FID šā gada astoņos mēnešos iesaldējis 391,44 miljonus eiro, no kuriem 314,64 miljoni eiro ir likvidācijas procesā esošo banku līdzekļi.

"Mēs patlaban cīnāmies ar veco mantojumu, bet FID ir jāpievērš uzmanība arī citiem noziegumiem, tāpēc nākotnē plānojam pievērsties noziegumiem iekšējā tirgū, kas tostarp skar nodokļu nomaksas jautājumus u.c. finanšu noziegumus," klāstīja Znotiņa.

Tāpat Znotiņa pauda cerību, ka valdība atbalstīs FID ideju par ombuda izveidi, kas varētu skatīt ar finanšu institūciju darbību saistītus strīdus.

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma VID ģenerāldirektora amatā apstiprināt Māri Skujiņu tiks sludināts jauns atklāts konkurss. Tas mudina domāt par konkursa komisijas, kuras vadībā ir Valsts kancelejas direktors, kapacitāti. Jāteic, ka iepriekšējais konkurss nodemonstrēja komisijas totālu impotenci.

Turklāt nebija jau jāuzlauž seifi, vajadzēja vien ielūkoties Lursoft. Vai komisijai tas prātā neienācā? Izbrīna komisijas vadītāja Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska teiktais, ka viņa rīcībā nebija žurnālistu sniegtās informācijas. Jājautā – kāpēc? Tā nekādā gadījumā nav klasificēta, bet publiski pieejama. Vai tas nozīmē, ka konkursa komisija neprot pārbaudīt pretendentus un tai nav nepieciešamo iemaņu? Jo ļaunāk. Tādā gadījumā tas ir testimonium paupertatis konkursa komisijai.

Jāteic, ka komisija arī iegāza M. Skujiņu, jo viņš zināmā mērā paļāvās, ka, ja jau viņu izvirza, tad viss ir kārtībā. Daudz tiek runāts par to, ka profesionāļi nevēlas piedalīties šādos konkursos, jo tas nozīmē, ka viņi tiks atdoti sabiedrības saplosīšanai. Normālā situācijā šo «saplosīšanu» izdarītu komisija un šaubīgs kandidāts nemaz sabiedrības vērtējumam netiktu piedāvāts.

Dienas laikā zagļi galvenokārt mēģina iekļūt birojos, maskējoties par remontdarbu veicējiem, pārdevējiem un pat labi situētiem apmeklētājiem, liecina drošības risinājumu kompānijas G4S Latvia (G4S) pieredze.

G4S eksperti atzīst, ka laika gaitā garnadži ir kļuvuši izdomas bagāti, meklējot arvien jaunas alternatīvas, kā iekļūt birojos ne tikai nakts, bet arī dienas laikā.

Lai pievērstu biroju darbinieku uzmanību šādām situācijām, G4S drošības eksperti apkopojuši vairākas zīmīgākās garnadžu zādzību metodes uzņēmumu birojos dienas laikā, kā arī būtiskākos priekšlikumus, kā no šādām situācijām izvairīties.

Ne sekretāre, nedz apsardzes darbinieks, kuri ikdienā uzturas tuvu ēkas vai telpu ieejai, nesagādājot 100% drošību pret zagļu iekļūšanu birojā. Proti, šie darbinieki, pretēji videonovērošanas sistēmai, visu laiku var neatrasties savā postenī vai nepievērst nepieciešamo uzmanību visiem apmeklētājiem. Garnadži vienmēr pacenšas rast visai ticamus argumentus, kā iekļūt biroju telpās.

Saņemot izsaukumu uz ugunsgrēku kādā garāžā Berlīnē, Vācijas galvaspilsētas ugunsdzēsēji atklājuši, ka no garāžas izrakts 30 metrus garš tunelis, kas ved tieši uz netālu esošo banku, kuras seifi ir iztukšoti, ziņo thelocal.de.

Policija uzskata, ka ugunsgrēks pazemes garāžā izraisīts speciāli, un to izdarījuši laupītāji, lai atbrīvotos no pierādījumiem, kā arī, lai novirzītu uzmanību laikā, kamēr tiek apzagts Volksbank bankas atzars.

Lai izrakstu tuneli, zagļiem nācies izlauzties cauri dzelzsbetona slānim, kas liecina – laupītājiem bijis pieejams ļoti jaudīgs aprīkojums, uzskata policija.

Pašlaik notiek vietējo iedzīvotāju iztaujāšana, kā arī tiek meklēti pavedieni, kas novestu pie bankas aplaupītājiem. Policijai šobrīd nav nojausmas, kur likumpārkāpēji esot likuši zemi tuneļa rakšanas laikā.

Pašlaik netiek atklāts, cik daudz naudas nozagts no Volksbank atzara.

Drošības un biznesa optimizācijas iekārtu un programmatūras tirgotājs SIA «Hansab» 2017.gadā palielināja apgrozījumu par 22,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu - līdz 5,455 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums pagājušajā gadā darbojies ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas veidoja 57 tūkstošus eiro, pretēji zaudējumiem 2016.gadā.

Gandrīz 73% no uzņēmuma apgrozījuma veidoja ieņēmumi no preču pārdošanas, bet atlikušie 27% no apgrozījuma bija ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas. SIA «Hansab» gada pārskatā atzīmē, ka tieši preču pārdošanā uzņēmums piedzīvojis straujāko ieņēmumu pieaugumu - tie pērn bija 3,960 miljoni eiro jeb par 30% vairāk nekā 2016.gadā. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas pieauga par 4,9% un bija 1,494 miljoni eiro.

«Pieaugumu apgrozījumā sekmēja noslēgtie darījumi par digitāliem kodu kalkulatoriem, naudas apstrādes tehniku finanšu sektorā un drosības risinājumiem mazumtirdzniecības sektorā,» SIA «Hansab» norāda savā gada pārskatā.

2019. gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 362 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apjomu - 345,98 miljonu eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā, liecina dienesta sniegtā informācija.

Pērn iesaldēti arī 15 nekustamie īpašumi un 4 bankas seifi.

FID 2019. gadā tiesībaizsardzības iestādēm nosūtījis 199 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 14% vairāk nekā 2018. gadā.

Pamatojoties uz FID sniegtajiem materiāliem, atbildīgās institūcijas gan uzsākušas kriminālprocesus, gan FID sniegto informāciju pievienojušas jau uzsāktos kriminālprocesos.

No uzsāktajiem 113 kriminālprocesiem 97 ir par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizāciju bez skaidri zināma predikatīvā nozieguma (Krimināllikuma 195. pants), savukārt 2 gadījumos kriminālprocess ierosināts par starptautisko organizāciju un Latvijas noteikto sankciju pārkāpšanu (Krimināllikuma 84. pants). Citi kriminālprocesi uzsākti par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur līdzekļu izcelsme saistīta ar korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšana, u.c.

Ņemot vērā sarežģīto tirgus situāciju Latvijā un pasaulē ir svarīgi visu nepieciešamo savai ikdienai un biznesam iegādāties vienuviet, samazinot pārvietošanās nepieciešamību. Ko kompānija Hylla arī spēj nodrošināt. HYLLA ir viena no vadošajām kompānijām Latvijā dažādu darba telpu (noliktavu, loģistikas centru, ražotņu, tirdzniecības telpu un darbnīcu) plānošanā, projektēšanā un aprīkošanā no A līdz Z.

Pavisam nesen (2020.gada nogalē) kompānija Hylla ir veiksmīgi paplašinājusies, vienlaikus apvienojot spēkus ar vairākiem konkrētās nozares ekspertiem kļūstot vēl spēcīgāki un pieredzes bagātāki savā jomā. Kompānija vienlaikus ar spēku apvienošanu ir mainījusi savu vizuālo tēlu un apguvuši plašas tirdzniecības un biroja telpas Tīraines ielā 15, Rīgā, kas ir būtisks solis attīstības virzienā. Būtiskākais ieguvums no jaunajām telpām ir ikviena klienta iespēja mūsu plašo sortimentu aplūkot uz vietas, tādējādi pārliecinoties par preces kvalitāti, iespēju uz vietas iegūt profesionālu konsultāciju un pieredzes apmaiņu, kas ikvienam klientam dod iespēju izvēlēties sev atbilstošāko.

Laikmetīgā māksla Līdz ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu Latvijas mecenātismam grūtā brīdī sevi piesaka mākslas fonda VV Foundation dibinātāji Vita Liberte, Vilnis Štrams un Jānis Borgs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā pirmā ir sarīkota gleznotāja Lara Strun- kes personālizstāde Aiza. Tā Dzelzceļa muzejā, Rīgā, ir apskatāma līdz 11. maijam.

Kā īsti sauc jūsu fondu VV Art Foundation – ar vai bez «Art»? Ir redzēti dažādi varianti.

Juridiskais nosaukums Anglijā, kur fonds ir reģistrēts, vispār ir W Art Foundation. Tā mēs sākām, bet tad nolēmām, ka W ir jau daudz lietots, un tas sašķēlās divos «V». Saziņā nometām arī «Art», lai norādītu, ka gribam runāt ne tikai par mākslu. Māksla ir tikai viens mūsu temats, bet tas ir pateicīgs, lai uzsāktu komunikāciju.

«VV» nozīmē Vita un Vilnis?

Jā, arī tā. Taču tas visu ko nozīmē – arī Victory. Tur ir daudz simbolisma, un mēs pie tā vēl strādāsim, bet pagaidām ir tik daudz ko darīt ar izstādi, ka pie komunikācijas lietām vēl neesam ķērušies. Darīt ir grūtāk, un izstādes rīkošana arī izrādījās ne tik viegla. Es jau pati līdz šim izstādes nebiju organizējusi, bet tagad daudz iesaistos, jo šis ir mūsu fonda pirmais pasākums un gribējās, lai tas ļoti patīk pašiem, tāpēc izvēlējāmies Lari Strunki. Viņš ir interesants un dziļš cilvēks ar savu specifiku.

Darbs, māksla un atmosfēra raksturo radošā kvartāla Kombināts Māksla ikdienas ritējumu

Biedrības Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) radošais kvartāls Kombināts Māksla tika dibināts 2013. gadā, taču jau vairāk nekā 100 gadu Rīgā, Gaujas ielā, esošā teritorija ir bijusi saistīta ar mākslu. LMS apsaimniekošanā esošā teritorijas platība ir 7000 kvadrātmetru, un tajā ietilpst vairākas ēkas, kurās ir izvietotas aptuveni 70 darbnīcas, tostarp, piemēram, bronzas lietuve, juvelieru, ādas apstrādes, metālapstrādes un tēlnieku darbnīcas. Kopš 2014. gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss, un kvartāla ēkās ir eksponētas vairākas kolekcijas: keramika, tēlniecība, grafiti, kā arī tur norisinās mūsdienu vizuālās mākslas izstādes.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.