Pēc neveiksmīgā mēģinājuma VID ģenerāldirektora amatā apstiprināt Māri Skujiņu tiks sludināts jauns atklāts konkurss. Tas mudina domāt par konkursa komisijas, kuras vadībā ir Valsts kancelejas direktors, kapacitāti. Jāteic, ka iepriekšējais konkurss nodemonstrēja komisijas totālu impotenci.
Turklāt nebija jau jāuzlauž seifi, vajadzēja vien ielūkoties Lursoft. Vai komisijai tas prātā neienācā? Izbrīna komisijas vadītāja Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska teiktais, ka viņa rīcībā nebija žurnālistu sniegtās informācijas. Jājautā – kāpēc? Tā nekādā gadījumā nav klasificēta, bet publiski pieejama. Vai tas nozīmē, ka konkursa komisija neprot pārbaudīt pretendentus un tai nav nepieciešamo iemaņu? Jo ļaunāk. Tādā gadījumā tas ir testimonium paupertatis konkursa komisijai.
Jāteic, ka komisija arī iegāza M. Skujiņu, jo viņš zināmā mērā paļāvās, ka, ja jau viņu izvirza, tad viss ir kārtībā. Daudz tiek runāts par to, ka profesionāļi nevēlas piedalīties šādos konkursos, jo tas nozīmē, ka viņi tiks atdoti sabiedrības saplosīšanai. Normālā situācijā šo «saplosīšanu» izdarītu komisija un šaubīgs kandidāts nemaz sabiedrības vērtējumam netiktu piedāvāts.
Atliek tikai pabrīnīties, kā konkursa komisija, kas pretendentus vētīja no visām pusēm vairākus mēnešus, nebija par izvirzīto kandidātu noskaidrojusi informāciju, kuru žurnālisti «izraka»divu dienu laikā.
Protams, ja siets ir caurs, tad izlietais ūdens var kļūt dubļains, kā tas notika ar M.Skujiņu. Tajā pašā laikā uz tik svarīgiem amatiem kā VID ģenerāldirektors atklāta konkursa rīkošana ir viens no pareizākajiem un efektīvākajiem veidiem, kam vismaz teorētiski vajadzētu izslēgt politisku ielikteņu iecelšanu. Tiesa gan, ar nosacījumu, ka konkursa komisija ir spējīga nopietni izvērtēt pretendentus un to reputāciju.
J. Citskovskis pēc komisijas izgāšanās minēja, ka komisijas darbā varētu piesaistīt arī medijus, vismaz kā novērotājus, uz ko sociālajos tīklos saņēma ironisku piezīmi – jā, lai pasaka paroli Lursoftam. Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji. To, ka konkursā var atrast normālu kandidātu svarīgiem amatiem, kuru nenorok mediji, apliecina Ilzes Znotiņas izvirzīšana un apstiprināšana Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieces amatā. Nevarētu teikt, ka pret I. Znotiņu būtu no mediju puses izvērsta kāda nomelnošanas kampaņa, jo nebija jau par ko. Var jau teikt, ka komisijai paveicās, jo Znotiņai nebija skeletu skapī, bet, ja nopietni, tad komisijas uzdevums ir šādus skeletus uziet un izvērtēt, vai tie traucē kandidāta izvirzīšanai vai nē. Cerams, ka notikušais ar M. Skujiņu būs laba mācībstunda un nākamā konkursa pretendentu vērtēšanai komisija pieies atbildīgāk, nediskreditējot sevi un neatdot sabiedrības saplosīšanai nepiemērotu kandidātu.
