SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) saņēmusi informāciju par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas, paziņoja Zviedrijas SEB pārstāvji.

SEB norādīja, ka SVT pētnieciskās žurnālistikas raidījuma «Uppdrag granskning» ("Misija - izmeklēšana") datus salīdzinājusi ar bankas iekšējo analīzi, kas bija pamats novērtējumam un bankas komentāriem par darbību Baltijas valstīs. SVT iesniegtajā sarakstā iekļautie uzņēmumu nosaukumi visos būtiskajos aspektos atbilst pašas bankas analīzes rezultātiem un nemaina bankas pamata vērtējumu. SVT iesniegtajā sarakstā «iekļauto nosaukumu vairākums ir vēsturiski klienti no Igaunijas. 2006.gadā Igaunijas finanšu sektora uzraudzības institūcija kritizēja Igaunijas SEB un sniedza savas rekomendācijas par nerezidentu klientu apkalpošanu.

Vienlaikus SEB saņēma informāciju no ārēja trauksmes cēlēja. Abu šo notikumu rezultātā Igaunijas SEB nostiprināja savu ikdienas darbu, ziņoja finanšu uzraugiem par vairākiem klientiem un izbeidza attiecības ar vairākiem klientiem,» paziņojumā piebilda SEB. «Lai gan SEB vēsturiski ir izpildījusi regulatoru prasības, ar šodienas zināšanām varam secināt, ka nedz regulējums, nedz banku sistēmas spējas nav bijušas pietiekami iedarbīgas, lai līdz 2008.gadam novērstu naudas atmazgāšanas riskus.

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Zviedrijas sabiedriskā televīzijas (SVT) pētnieciskās žurnālistikas raidījums «Uppdrag granskning» («Misija - izmeklēšana») pavēstījis Zviedrijas SEB, ka plāno ziņot par aizdomām par naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs, un ka šajā kontekstā tā rīcībā ir informācija arī par SEB, piektdien paziņoja banka.

Bankas pārstāvji norādīja, ka «SEB izvērtēs jebkādu informāciju, kas varētu tikt publiskota šajā televīzijas raidījumā, un salīdzinās to ar SEB pašas veikto analīzi un iepriekš izskatītajiem gadījumiem».

Ja tiks publiskota jauna informācija, kas iepriekš nav bijusi zināma SEB, banka nekavējoties rīkosies, uzsvēruši SEB pārstāvji.

«Kā bankai SEB ir pienākums konstatēt gadījumus, kad ir aizdomas par naudas atmazgāšanu, un ziņot par tiem. Par aizdomīgām darbībām vienmēr tiek ziņots, un tas var novest pie attiecību pārtraukšanas ar klientiem,» sacīts bankas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka SEB pastāvīgi analizē savu biznesu Baltijas valstīs un citos tirgos nolūkā konstatēt kriminālas aktivitātes, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Valmieras novada Vaidavā atklāts jaunais Latvijas uzņēmuma SIA "Vaidava ceramics" dizaina māla trauku koncepta veikals, kura izveidē investēti 100 000 eiro pašu līdzekļu.

Līdz ar to 37 gadus ģimenes pārvaldībā esošā uzņēmuma komanda ir gatava pilnvērtīgi uzņemt savus klientus un ārzemju viesus klātienē.

Ražotnes vadību ilgus gadus uzņemoties Jānim Balodim un ģimenei vasaras vadot Vaidavā ap keramikas ražotni, Jāņa trim dēliem bija iespēja pieredzēt kā māls meistaru rokās pārtop par skaistiem priekšmetiem. Ražotnē augstu tiek vērtētas tradicionālās podniecības tehnikas un vienlaikus notiek eksperimenti ar māla daudzpusību un īpašībām, lai no tradicionāla trauku ražotāja kļūtu par eksporta tirgū konkurētspējīgu dizaina trauku zīmolu.

Prasmīgi apvienojot Latvijas keramikas tradīcijas ar askētisku dizainu, 2015.gadā uzņēmuma vadībā un jaunas stratēģijas izstrādē iesaistoties dēlam Mikam Balodim, veikta zīmola identitātes maiņa un veiksmīgi uzsākts eksports ar starptautisku e-veikalu tīklu starpniecību un tirdzniecības partneriem Vācijā, Austrijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās valstīs, Japānā, Austrālijā, un izteikti pēdējā gada laikā - Apvienotajos Arābu emirātos.

Februāra pirmajās dienās durvis vērs Baltijā pirmais godīgo cenu koncepta restorāns, kurā ēdienus un dzērienus klienti varēs baudīt par pašizmaksas cenām, teikts paziņojumā medijiem.

Tiesa, jebkuram apmeklētājam (izņemot bērnus līdz 7 gadu vecumam) būs jāiegādājas ieejas biļete divu līdz piecu eiro apmērā, atkarībā no dienas un laika, kad restorāns tiek apmeklēts, liecina informācija topošā restorāna mājaslapā.

Restorāns ATVĒRTS veidots kā godīgas cenas restorāns ar vīziju, ka klientam jāmaksā tikai par maltīti. Koncepta izstrādē ieguldīti 65 000 eiro, un viens no koncepta autoriem Pēteris Ozols apliecina, ka jaunā restorāna atvēršana Latvijā ir tikai pirmais solis iecerētā koncepta attīstībā.

Restorāns ATVĒRTS vēlas paskatīties uz restorānu biznesu no jauna skatu punkta. «Apzināmies, ka restorānu un ēdināšanas industrija darbojas pēc viena pārbaudīta biznesa modeļa, bet ir pienācis laiks iepazīstināt šo sfēru ar citādāku pieeju. Ienākt šajā nozarē ar vēl nebijušu konceptu ir liels risks, taču mēs esam gatavi pierādīt, ka arī, viesiem nepārmaksājot, restorāns var sniegt kvalitatīvu ēdienkarti un patīkamu atmosfēru,» tā viens no jaunā restorāna koncepta autoriem Pēteris Ozols.

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH agrākās Rīgas Piena kombināta teritorijā Rīgā, Valmieras ielā uzsācis attīstīt jaunu tirdzniecības parku, kura kopējās investīcijas veidos līdz pat 40 miljoniem eiro.

Projekta ietvaros tiks attīstītas ne tikai tirdzniecības platības, bet arī biroji, ēdināšanas sektors, bērnudārzs, sporta un veselības centrs un citi servisi.

Šī gada maijā ar Rietumu Bankas atbalstu tika iegādāta bijusī Rīgas Piena kombināta teritorija 4,7 ha platībā Valmieras ielā 2, kas atrodas starp divām no aktīvākajām Rīgas centra satiksmes artērijām – dzelzceļu un Valmieras ielu. Attīstītāju plānā ir pabeigt projektēšanu 2023. gada vidū, uzsākt būvniecību un jau 2024. gada otrajā pusē svinīgi atklāt jauno kompleksu.

Projekta koncepta izstrādei ir piesaistīti vieni no lielākajiem Eiropas arhitektiem “TP Bennett” no Lielbritānijas, kuriem ir plaša pieredze lielu komercplatību plānošanā un ar kuriem izveidojusies veiksmīga un cieša sadarbība tirdzniecības centra “Sāga” koncepta izstrādē. Valmieras ielā ir saglabājušās vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, kuru šarms un vērtība tiek saglabāta un mijiedarbojas ar plānotajām jaunbūvēm.

Objekta pase: Strēlnieku iela 5, Rīga. Dzīvojamo platību veido 2 ēkas: Kārļa Johana Felsko 19. gs. otrajā pusē eklektisma stilā projektētā vēsturiskā būve un moderna izpildījuma jaunbūve iekšpagalmā. Projekta pamanāmākā rota ir abu ēku fasādēs integrētie bonsai kociņi – tās ir 40 gadu jaunas ciedru priedes, kas ir speciāli audzētas un koptas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un dzīvei 1x1 m toveros. Projekta koncepta autors un īstenotājs ir nekustamo īpašumu attīstītājs R.evolution. Iekšējās fasādes un interjera estētisko risinājumu detalizācija noritēja sadarbībā ar arhitekti Zani Teteri-Šulci (Open AD), savukārt telpisko apjomu veidoja arhitekte Dita Lapiņa (SIA "LDU" izpētes un projektēšanas birojs KROKS).

HOFT jeb House of the Flying Trees ir vēl nebijuša koncepta dzīvokļu projekts Rīgas Klusā centra sirdī, Strēlnieku ielā 5. Projekts apvieno eko arhitektūras vērtības, pietāti pret vēsturisko mantojumu, un gaumīgu, pārdomātu mūsdienu izpildījumu. Rekonstruējot vēsturisko būvapjomu, galvenais uzsvars bija pēc iespējas saglabāt vēsturiskās vērtības to autentiskajā veidolā – gleznainās griestu rozetes, kāpņu margas, logu ailas. Ņemot vērā, ka pirms rekonstrukcijas, ēka ar savu piecu stāvu augstumu bija zemākā šajā Strēlnieku ielas posmā, tika izlemts virs vēsturiskā apjoma izveidot stikla virsbūvi divu stāvu augstumā – tas, pirmkārt, uzlaboja kopējo ielas telpisko struktūru un, otrkārt, ļāva palielināt dzīvokļu plānojumu variācijas iespējas.

Paplašinot iespēju klientiem izvēlēties jebkurai riska tolerancei piemērotāku ieguldījumu stratēģiju, SEB banka piedāvā jaunu SEB-Indeksu plānu, informē bankā.

2020. gadā SEB pensiju fonda klientu ilgtermiņa uzkrājumu apjoms pensiju 3. līmeņa plānos palielinājies par 5%, sasniedzot 194,5 miljonus eiro.

SEB-Indeksu plāns nodrošinās iespēju gan jaunajiem, gan esošajiem pensiju 3. līmeņa dalībniekiem ieguldīt līdz šim Latvijā vēl nebijušā risinājumā – plānā, kura aktīvi līdz pat 100% var tikt ieguldīti akciju tirgus indeksiem piesaistītos finanšu instrumentos.

No esošajiem SEB pensiju 3. līmeņa plāniem SEB-Indeksu plāns atšķiras ar to, ka tas tiks pārvaldīts ar šobrīd pasaulē populāro pasīvo pārvaldīšanas metodi.

"Jau vairākus gadus SEB indeksu plāns ir pieejams pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, un ik dienas jūtam, ka pieaug klientu interese par iespējām līdzīgi veidot arī pensiju 3. līmeņa uzkrājumus. Jaunais plāns būs piemērotāks ieguldītājiem, kuriem līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai ir vismaz 20 gadi, jo tas akcijās ieguldīs līdz 100% aktīvu. Līdz ar to šobrīd nodrošinām ikvienam vecumam un riska tolerances līmenim atbilstošāko uzkrāšanas stratēģiju – ar vidēju, vidēji augstu vai augstu riska līmeni," stāsta SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Ljusa.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Zviedrijas finanšu pakalpojumu grupa "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) trešdien paziņoja, ka Vācijas varasiestādes pieprasījušas tai nodokļos samaksāt 511 miljonus eiro, kā arī šonedēļ tās galvenajā birojā Vācijā notikusi kratīšana.

Abas lietas saistītas ar tā dēvētajiem "cum-ex" akciju darījumiem. Tajos bankas un tirdzniecības starpnieki ātri tirgo akcijas ar ("cum”) un bez ("ex”) tiesībām uz dividendēm nolūkā noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti, lai abas puses varētu pieprasīt nodokļa atlaides par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi.

SEB noliedza jebkādus pārkāpumus un solīja pārsūdzēt prasījumu.

"[Nodokļu] pārskats ir saistīts ar darījumiem, kuri izpildīti, pirms 2016.gadā spēkā stājās grozījumi Vācijas nodokļu likumos. SEB uzskata, ka tie notika atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam," paziņoja Zviedrijas banka.

Atsevišķā paziņojumā SEB informēja, ka Vācijas prokuratūras pārstāvji otrdien un trešdien ieradušies bankas birojā Frankfurtē pie Mainas un pieprasījuši informāciju par iespējamiem "cum-ex" darījumiem. Banka uzsvēra, ka sadarbojas ar varasiestādēm.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkos atkārtotu vēsturiskā Vāgnera nama nomas tiesību izsoli, saglabājot iepriekšējos noteikumus, informē VNĪ.

Augusta sākumā izsludinātās vēsturiskā Vāgnera nama izsoles laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam, proti 21. augustam, pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

«Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt - ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,» skaidro Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

SEB no 2027.gada apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus - katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļaujas -, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra būs spēkā no 2027.gada sākuma. Apvienotās Baltijas bankas juridiskā atrašanās vieta būs Igaunijā, ar filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Bankā norāda, ka SEB apvienos trīs Baltijā strādājošās bankas vienā, lai stiprinātu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību. Kapitāla apvienošana dos iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā.

"Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā," min SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.

McDelivery uzsākšana Latvijā ir jauna pieredze ne tikai McDonald’s restorānu viesiem, bet arī ēdiena piegādes biznesam kopumā, uzskata Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski), McDonald’s vadītājs Baltijas valstīs.

«Mēs regulāri sekojam līdzi cilvēku ēšanas paradumiem. Pieaugot ikdienas steidzīgajam ritmam, veicot maltītes pasūtīšanu uz mājām vai biroju, cilvēki sagaida ātru piegādes servisu. Ar McDelivery mēs nodrošinām iedzīvotājiem McDonald’s maltīšu klāstu ar piegādi Rīgā,» saka V. Janevskis.

McDelivery Latvijā tika uzsākts 2018. gada pavasarī un šis pakalpojums atsevišķās Latvijas vietās ir pieejams trīs mēnešus. Klienti ar jauno piedāvājumu esot apmierināti. Kopš McDelivery ieviešanas Baltijas valstīs, ir veiktas jau vairāk nekā 16 000 piegādes.

«Šobrīd piegādes iespējamas tikai Rīgā. Nākotnē mēs apsveram iespēju tās paplašināt arī Jelgavā,» stāsta V. Janevskis.

SEB grupa šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā guvusi peļņu 76,6 miljonu eiro apmērā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā pusgadā ir samazināti 6,5 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 131,8 miljonus eiro, kamēr grupas izmaksas veidoja 32 miljonus eiro. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajā pusgadā bija 99,8 miljoni eiro. Savukārt grupas aktīvu apmērs šogad jūnija beigās bija 5,8 miljardi eiro.

Noguldījumos "SEB banka" 2024.gada 30.jūnijā bija piesaistījusi 4,5 miljardus eiro, savukārt kopējais kredītportfelis veidoja 3,4 miljardus eiro.

Šogad otrajā ceturksnī pieauga no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apmērs, kā arī aizdevumu summa uzņēmumu attīstībai. Hipotekāro aizdevumu apmērs privātpersonām mājokļa iegādei vai remontam otrajā ceturksnī palielinājies par 39%, savukārt uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs teju dubultojās, salīdzinot ar pirmo ceturksni.

Turpinot uzsākto izaugsmi, SEB grupas pakalpojumu centrs Rīgā (SEB Global Services in Riga) nākamā gada laikā plāno palielināt Rīgā strādājošo komandu, informē bankas pārstāvji.

Jau šobrīd SEB grupas pakalpojumu centra komanda Rīgā, ko veido 500 cilvēki, nodrošina dažādus pakalpojumus SEB grupas ietvaros – klientu maksājumu apstrādi, vērtspapīru darījumu uzskaiti, darbības atbilstības un risku vadības procesus, kā arī IT servisu – gan IT sistēmu uzturēšanas, gan attīstības pakalpojumus. Nākamā gada laikā plānots palielināt komandu vēl par aptuveni 80 cilvēkiem.

SEB grupas pakalpojumu centra Rīgā vadītājas vietniece Aļesja Kirčenko: «2006. gadā, kad Rīgā tika iekārtotas pirmās darba vietas, lai sniegtu maksājumu apstrādes un vērtspapīru darījumu uzskaites pakalpojumus SEB grupas klientiem dažādās pasaules valstīs, kopā mūsu centrā strādāja 100 cilvēki. Šobrīd tie ir jau 500 cilvēki. Viena no jaunākajām jomām, kas no Zviedrijas ir pārnesta uz Rīgu, ir IT pakalpojumi. Šī gada sākumā IT jomas funkcijas nodrošināja 18 cilvēku lielā komanda, šobrīd tie ir jau 30 kolēģi. Tuvākā laikā plānojam SEB grupas pakalpojumu centram piesaistīt vēl 30 cilvēkus – gan tos, kas nodrošina IT uzturēšanas darbus visai SEB grupai, gan arī dažādus IT attīstības speciālistus. Līdz ar to IT komanda gada laikā tiks dubultota.»

Paplašinot Rīgā strādājošā SEB grupas biznesa pakalpojumu centra SEB Global Services funkcijas, pašlaik tiek attīstīts ekselences centrs finanšu noziegumu novēršanai.

Tas SEB grupas uzņēmumiem 12 valstīs nodrošina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi, starptautisko sankciju prasību ievērošanas pārraudzību, ‘zini savu klientu’ (KYC) prasību īstenošanu, kā arī citus saistītos pakalpojumus.

Tādēļ pašlaik tiek veidotas jaunas un paplašinātas esošās komandas, piesaistot gan jaunus darbiniekus, kuri ir ieinteresēti veidot savu karjeru šajā jomā, gan pieredzējušus speciālistus. Plānots, ka līdz šī gada beigām kopējais darbinieku skaits Rīgā, kas specializējušies ar finanšu noziegumu novēršanu saistītajās jomās, varētu sasniegt 300 cilvēkus – aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn.