Ādažos šonedēļ atklāts ceturtais zīmola Hercogs restorāns.

Restorāna īpašnieks Andris Rūmītis jaunajā restorānā sola godīgas cenas un gardu mājas ēdienu. Līdz šim Hercogs zīmola restorāni atklāti Mārupē, Mežaparkā un Ķīpsalā.

Rūmītis DB pastāstīja, ka jau ilgu laiku cilvēki viņu aicināja atvērt restorānu Ādažos, jo šajā vietā trūkst ģimenes restorāna. Viņš uzskata, ka jaunā restorāna atrašanās vieta ir pievilcīga: «Tuvumā ir Saulkrasti, Tallinas šoseja, militārā bāze – arī karavīriem labi jāpaēd, lai viņi būtu stipri.»

Ieguldīto līdzekļu apmēru Rūmītis neatklāj, atzīstot, ka investēts daudz naudas, taču investīcijas vēl nav noslēgušās. «Aprēķins ir vienkāršs: trīs gadu laikā restorānam jāatpelna ieguldītās investīcijas. Parasti nomas līgums ir uz pieciem gadiem, un pēdējos divus gadus vari sākt pelnīt,» viņš skaidro. «Šo telpu remontu sākām pirms gandrīz diviem gadiem un bija paredzēts to atvērt pērnā gada martā, taču tas neizdevās. Atvēršana aizkavējās vairāku iemeslu dēļ – atļauju, finanšu un citu,» piebilst A. Rūmītis.

Par pēdējā laika karsto aktualitāti, kādēļ atsevišķi uzņēmumi un investori saskaras ar banku atteikumu sadarboties un vai mūsu kredītiestāžu prasības ir pārspīlētas, DB stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības un kontroles komitejas līdzpriekšsēdētāji Uldis Upenieks un Juris Bogdanovs.

Dienas Biznesā viena no aktuālām tēmām, par ko sūdzas daudzi uzņēmēji un investori, ir banku nevēlēšanās atvērt kontus. Ar to saskārušies vairāki uzņēmēji un investori. Turklāt, pēc viņu teiktā, viņi nesadarbojoties ar uzņēmumiem, kuri pārkāpj sankciju režīmu. Kādi ir iemesli vēl bez sankciju režīma pārkāpšanas, kuru dēļ bankas atsakās atvērt kontus?

U. Upenieks: Šis jautājums tomēr ir jāskata sankciju kontekstā. Viena lieta ir, kad uzņēmums sadarbojas ar partneri, kurš ir iekļauts tiešajā sankciju sarakstā, par to viss ir skaidrs. Taču vēl ir sektorālās sankcijas, kas attiecas uz noteiktām tautsaimniecības nozarēm vai preču grupām. Turklāt jāņem vērā, ka ir arī netieši sankciju pārkāpumi. Viens nesens piemērs: anektētajā Krimas pussalā tika uzstādītas Rietumeiropas ražotāja ražotas turbīnas. Tas ir klajš sankciju pārkāpums, jo ir noteikts, ka uz Krimas pussalu nekādas preces piegādāt nedrīkst. To visu pētot, tika konstatēts, ka uzņēmums turbīnas piegādājis Krievijai, nevis Krimai, taču no Krievijas tās tika pārsūtītas uz anektēto pussalu. Rezultātā konkrētajam uzņēmumam sanāca pamatīga taisnošanās, kā tā ražotās turbīnas nonāca tur, kur tām nebija jānonāk. Tas, kas tiek sagaidīts no bankām un uzņēmējiem, ka visa produktu piegādes ķēde, tostarp transportēšana, tiek izsekota, lai gūtu pārliecību, ka nav tiešu vai netiešu sankciju pārkāpumu. Mēs atrodamies blakus Krievijai, pret kuru salīdzinoši nesen ir ieviesta virkne sankciju. Un mūsu uzņēmējiem ir ciešas saiknes ar šo valsti, arī loģistikas uzņēmumiem, kas transportē kādas preces. Lai bankas apkalpotu šo uzņēmumu norēķinus, mums jābūt pārliecībai, ka netiek pārkāptas sankcijas. Ja, izvērtējot kādu jaunu uzņēmumu, mums nav simtprocentīgas pārliecības par tā sadarbības partneriem, banka nevēlas riskēt ar netiešu sankciju pārkāpumu. Ja atceramies FKTK piemērotos sodus piecām bankām, tad nevienā gadījumā nebija runa par tiešiem sankciju pārkāpumiem. Bija darījumu ķēde ar desmit iesaistītām pusēm, kur bankas bija kāds piektais sestais posms. Bankas nevarēja redzēt nedz pirmo, nedz desmito posmu. Bet, kad uzraugi apkopoja visu informāciju, tie konstatēja, ka ir noticis netiešs sankciju pārkāpums. Latvijas likumi paredz vienlīdzīgu atbildību gan par tiešu, gan netiešu sankciju pārkāpumu.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

"Samsung" oficiāli atklājis "Galaxy Z Flip" viedtālruni, kas izceļas ar uzņēmuma pirmo salokāmo īpaši plāna stikla 6,7 collu ekrānu.

Latvijā jaunā ierīce būs pieejama februāra beigās.

"Galaxy Z Flip" ir salokāms aptuveni maka izmērā, un to var viegli ielikt kabatā vai somā. Atlocītā veidā tā ekrāna izmērs dubultojas, sasniedzot 6,7 collas.

Jaunajai ierīcei ir "Infinity Flex" displejs ar "Samsung" patentēto salokāmo īpaši plāno stiklu (Ultra Thin Glass (UTG)), padarot viedtālruni plānāku.

Šis ir pirmais "Samsung" viedtālrunis ar ekrāna attiecību 21,9:9 – tas sniedz iespēju filmas, šovus un citu saturu vērot kino līdzvērtīgā formātā, apgalvo ražotājs.

"Galaxy Z Flip" apslēptais savienojums ir izveidots inženieru rūpīga darba rezultātā. Tas ir papildināts ar Dual CAM mehānismu, lai nodrošinātu, ka katra salocīšanas reize ir viegla un dabīga. "Galaxy Z Flip" var palikt atvērts dažādos leņķos, piemēram, kā portatīvais dators. Turklāt apslēptajam savienojumam ir iestrādāta jauna tehnoloģija, kas ar neilona šķiedrām novērš putekļu un netīrumu iekļūšanu locījuma vietā.

Gāzes tirgus Latvijā ir atvērts jau vairāk nekā divus gadus, taču mājsaimniecības gāzi joprojām var iegādāties par regulētu cenu.

Nodrošinot dabasgāzes tirgus atvēršanu, grozījumi Enerģētikas likumā paredzēja, ka no 2017. gada 3. aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Tajā pašā laikā mājsaimniecībām joprojām saglabātas tiesības dabasgāzi iegādāties par regulētu cenu, tādā veidā paredzot iespēju pakāpeniski pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šobrīd nav zināms, kad regulētā cena mājsaimniecībām varētu tikt atcelta un tirgus pilnībā atvērts. Tirgotāji uzskata, ka šis fakts būtiski traucē brīvā dabasgāzes tirgus attīstībai.

Vajadzīga konkurence

Mājsaimniecību skaits, kas vēlas nomainīt savu dabasgāzes tirgotāju, ir pavisam neliels, teic AS Latvijas Gāze (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs, piebilstot, ka nereti nākas saskarties arī ar situācijām, kurās cilvēki tirgotāja maiņu veikuši pārpratuma un neinformētības dēļ, tāpēc vēlas atgriezties pie LG. «Ja tirgus ir regulēts, tad tas ir caurspīdīgs un pārskatāms, jo dabasgāzes cenu un tirgotājam gūstamos ieņēmumus nosaka un uzrauga SPRK. Tāpat svarīgi, ka cena mājsaimniecībām tiek fiksēta pusgadu uz priekšu. Ja šajā periodā ir noticis dabasgāzes cenu kritums, mājsaimniecības neko nepārmaksā, bet cenu starpības rezultātā saņemtais tiek pārdalīts un nākamajā periodā atgriezts. Izejot brīvā tirgū, kas nav pakļauts šādai regulācijai, var gadīties, ka lietotājs, veicot neapzinātu tirgotāja izvēli, galu galā pārmaksā par saņemtajiem pakalpojumiem,» klāsta J. Kalējs, norādot, ka esošais cenu noteikšanas mehānisms ir lietotājiem izdevīgs. «Tieši regulētās cenas konkurētspējas dēļ tirgotājiem varētu būt sarežģīti izveidot alternatīvu piedāvājumu, taču tas nav pamats, lai apgalvotu, ka regulētā cena traucē tirgus attīstībai,» pauž LG pārstāvis. Liela daļa tirgotāju gan domā citādi, uzsverot, ka brīvs tirgus un regulētas cenas nav savienojamas lietas.

Apmeklētājiem atvērts Birštonas skatu tornis, kas tagad ir augstākais skatu tornis Lietuvā, informē Birštonas Tūrisma informācijas centrs.

Tornis tika uzbūvēts Nemunas deltas reģionālajā parkā un ir 51 m augsts. Līdz šim Nemunas loku ainavu bija iespējams redzēt tikai no gaisa balona vai fotogrāfijās.

Visa torņa augstums ir 51 metrs, taču skatu torņa platforma sasniedz 45 metru augstumu. Tornī ir izveidotas sešas atpūtas platformas. Tērauda metāla konstrukcija ir dekorēta ar lapegles paneļiem un trīsstūrveida lodziņiem. Torņa taisnstūra forma ar ažūra jumtiņu turpina lietuviešu arhitektūras tradīciju, atgādinot veco koka pils torņu formu un baznīcas zvanu torņu arhitektūru. Torņa simboliku atdzīvina konstrukcijā atstātās atveres – mazi lodziņi, pa kuriem ieplūdīs gaisma un būs iespēja vērot ainavu.

Grāmatu veikalu tīkla "Jānis Roze" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Jānis Roze" apgrozījums pērn bija 15,886 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 77 420 eiro, kas ir 5,4 reizes mazāk, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājies Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

2020.gadā tika atvērti vairāki jauni veikali un veikali pēc rekonstrukcijas. Pagājušā gada janvārī jaunās telpās tika atvērt veikals tirdzniecības centra "Maxima" telpās, Rīgā, Saharova ielā 6, savukārt martā atvērts veikals jaunās un lielākās telpās tirdzniecības centrā "Origo". Pērn maijā jaunās telpās tika atvērta grāmatnīca tirdzniecības centrā "Alfa", bet jauns veikals atvērts tirdzniecības centrā "Aleja".

Pagājušā gada augustā atvērts jauns veikals Liepājas tirdzniecības centra "Ostmala" telpās, bet Liepājā aizvērta grāmatnīca Vītolu ielā. Oktobrī labākās telpās atvērta grāmatnīca Tukumā, bet novembrī jauns veikals atklāts Rīgā, tirdzniecības centrā "Sāga".

Rīgā, biznesa centrā Gustavs atvērts pirmais "iLunch" tīkla restorāns, kura izveidē investēti 300 000 eiro, informē Lietuvas "Innovative Restaurant Holding" pārstāvji.

Jaunais restorāns atrodas Gustava Zemgala gatvē, un tā platība ir 315 kvadrātmetri.

Otru iLunch pusdienu restorānu plānots atvērts topošajā Preses nama kvartālā.

Preses Nama Kvartāls noslēdz nomas līgumu ar iLunch 

“Preses Nama Kvartāla” attīstītāji parakstījuši nomas līgumu ar Lietuvas pusdienu restorānu...

Kompānijā norāda, ka restorāna mērķis ir pasniegt svaigi gatavotu ēdienu vidēji vienas minūtes laikā no pasūtīšanas līdz saņemšanai, pateicoties inovatīvajām tehnoloģijām un unikālajai pasūtījumu sistēmai.

"iLunch" ir pusdienu restorānu tīkls, kas 2016.gadā dibināts Lietuvā un pašlaik pārvalda 20 restorānu Viļņā, Kauņā un Šauļos. "iLunch" īpašnieki ir "Innovative Restaurant Holding".

Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupas Summus Capital sabiedrība iegādājusies uzņēmumu Rīgā, kuram piederošajā nekustamajā īpašumā ir atvērts viens no veikalu tīkla DEPO DIY veikaliem.

Šis ir jau otrais Summus Capital iegādes darījums Latvijā. 2020. gada beigās investīciju sabiedrība iegādājās arī tirdzniecības un izklaides centru Riga Plaza.

Summus Capital ir kļuvis par nekustamā īpašuma Imantā, kas atrodas Kurzemes prospektā 3b, īpašnieku, kurā uz ilgtermiņa nomas līguma pamata darbojas DEPO DIY veikals.

Jauns īpašnieks arī tirdzniecības centram Riga Plaza 

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri...

Veikals tika uzbūvēts DEPO DIY vajadzībām un pieņemts ekspluatācijā 2021. gada jūlijā. Ēkas kopējā platība ir 19 000 m2, un tā ir būvēta kā ilgtspējīgs īpašums, ņemot vērā ietekmi uz vidi.

“Īpašums, kurā uz ilgtermiņa līguma pamata atvērts jaunākais Baltijas vadošās veikalu ķēdes DEPO DIY veikals Rīgā, labi iekļaujas mūsu dažādajā portfelī. Šim darījumam gatavojāmies jau ilgu laiku. Šajā laikā kārtējo reizi apliecinājām, ka DEPO izvēlētā stratēģija ir labs pamats ilgtermiņa nomai. Mēs arī vēlamies nākotnē palielināt DIY īpatsvaru portfeļa nomas apgrozījumā,” sacīja Summus Capital valdes loceklis Hannes Pihls.

Summus Capital OÜ ir nekustamā īpašuma ieguldījumu holdinga grupas uzņēmums, kas tika dibināts 2013. gadā, un tam pieder 11 īpašumi trijās Baltijas valstīs.

Grupai ir labi diversificēts portfelis, kura aktīvu vērtība pārsniedz 375 miljonus eiro, un kuru veido komerciāli nekustamie īpašumi mazumtirdzniecības, biroju telpu, loģistikas un medicīnas segmentos. Summus Capital ir ilgtermiņa ieguldījumu perspektīva un spēcīga īrnieku bāze ar vairāk nekā 300 īrniekiem.

Summus Capital savu darbību uzsāka Igaunijā, kur atrodas uzņēmuma galvenais birojs. Igaunijā uzņēmumam pieder Veerenni 1 un Veerenni 2 medicīnas centri, de la Gardie un Auriga iepirkšanās centri, Punane 56 multifunkcionālais biznesa komplekss un noliktavu īpašumu portfelis.

Latvijā Summus Capital pieder Riga Plaza iepirkšanās centrs. Savukārt Lietuvā uzņēmumam pieder BOD grupas augsto tehnoloģiju centrs, Nordika iepirkšanās centrs un Park Town 1 un 2 biroju ēkas.

Šā gada decembrī AS Drogas svin 25 gadu jubileju, kopš tika atklāts pirmais veikals Drogas Rīgā, Dzirnavu ielā.

Vēsturiskās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kosmētikas un sadzīves preču veikalu tīkla Drogas attīstība aizsākās tieši pirms 25 gadiem. «Spēks ir komandā, un cilvēki ir mūsu lielākā vērtība,» norāda AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57 tika atvērts pirmais veikals Drogas, kas vienlaikus bija arī pirmais pašapkalpošanās veikals Latvijā. Tas tirdzniecības vidē ienesa jaunas vēsmas, jo klientiem tika piedāvātas ērtības, kas līdz šim bija sastopamas tikai veikalos ārzemēs. Interesanti, ka vēsturiskajā ēkā, kurā atvērts pirmais veikals, pašlaik atrodas AS Drogas birojs.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

“Preses Nama Kvartāla” attīstītāji parakstījuši nomas līgumu ar Lietuvas pusdienu restorānu “iLunch”.

Uzņēmuma ēdināšanas telpas 315 m2 platībā būs izvietotas biznesa kvartāla ēdināšanas jeb Food Court zonā Ātrijā.

Db.lv jau vēstīja, ka pusdienu restorāns “iLunch” tiks atvērts arī jaunuzceltajā biznesa centrā Gustavs.

“Esam gandarīti, ka Latvijas tirgū un mūsu ēdināšanas zonai pievienojas jauns spēlētājs – ikdienas pusdienu restorāns “iLunch”. Uzņēmums pozitīvi sevi apliecinājis mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, un ticam, ka tas iekaros arī rīdzinieku sirdis. Vēlamies kvartāla apmeklētājiem nodrošināt daudzpusīgu pieredzi, gan iespēju ieturēt maltīti, baudīt dzērienus un uzkodas uz vietas vai ceļā, gan plānot tikšanās un pasākumus plašā ēdināšanas zonā ar daudzveidīgu kafejnīcu un restorānu klāstu. Šī zona atradīsies stiklotā ātrijā, kas savienos biroju ēku ar multifunkcionālo centru,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” galvenā izpilddirektore.

Akropolis Group, kas pārvalda iepirkšanās un izklaides centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, kā arī Akropole Rīgā, pabeidzis tirdzniecības centra Alfa iegādi Rīgā.

Latvijas galvaspilsētā bāzētā tirdzniecības centra iegādes darījums tika noslēgts 30. novembrī, iegādājoties 100% kapitāla daļu uzņēmumā SIA Delta Property, kas ir t/c Alfa īpašnieks.

“Iepirkšanās un izklaides centru paplašināšana pandēmijas laikā ir izaicinājums, tāpēc esam gandarīti, ka veiksmīgais darījums Rīgā vēl vairāk nostiprina mūsu vadošās pozīcijas Baltijas valstīs šajā jomā. Alfa ir ļoti spēcīgs un populārs tirdzniecības centrs Rīgā, kas šogad svin savu 20 gadu jubileju,” stāsta Manfredas Dargužis (Manfredas Dargužis), Akropolis Group izpilddirektors.

Pārmaiņas tiks īstenotas arī tirdzniecības centra Alfa pārvaldībā – par t/c vadītāju ir iecelta Zane Kaktiņa, kura divus iepriekšējos gadus ir bijusi Akropole Rīga vadītāja.

Nupat atvērts vēl viens kafijas namiņš «Kurts coffee» - tagad kafija tiek piedāvāta arī blakus Bastejkalnam.

«Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu septiņus gadus vecajam Kurtam - puisēnam ar īpašām vajadzībām.

«Šobrīd Rīgā darbojas jau trīs «Kurts coffee» kafijas namiņi - Baronā ielā, pie Vērmanes dārza un jaunākais - pie Bastejkalna. Es teiktu, ka namiņš pie Bastejkalna ir trešais ar pusi, jo darbojamies arī skaistumkopšanas salonā «Auch», kurā pieejama Kurta kafija,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja Kurta tētis Ē. Karlsons.

Viņš informēja, ka gan kafijas namiņš pie Vērmanes dārza, gan kafijas namiņš pie Bastejkalna atvērti, pateicoties kādai uzņēmējai, kura abās šajās vietās beigusi savu biznesu un nodevusi tās Kurta vecāku rīcībā.

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs trešdien paziņoja, ka ir atvērts iespējai, kurā valsts kļūst par pagaidu īpašnieci ASV autobūves uzņēmuma «Ford Motor Co.» rūpnīcai, lai novērstu darbvietu likvidēšanu.

«Ford» oktobrī paziņoja par ieceri slēgt ātrumkārbu ražotni Francijas dienvidrietumos, kurā tiek nodarbināti 850 cilvēki. Savukārt pagājušajā nedēļā uzņēmums noraidīja iepriekš saņemto piedāvājumu šīs rūpnīcas nākotnei.

Šāds lēmums sadusmojis Francijas valdību, kas ir iesaistīta pārrunās, lai mēģinātu atrast šai rūpnīcai pircēju.

Trešdien Lemērs norādīja, ka ir gatavs apsvērt iespēju, kurā valsts sniedz palīdzību, lai saglabātu rūpnīcas darbību.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Francijas valsts varētu no «Ford» iegādāties rūpnīcu un pēc tam to pārdot Francijas un Beļģijas iekārtu ražotājam «Punch Powerglide», kura piedāvājumu ASV autoražotājs noraidījis, Lemērs sacīja: «Kāpēc ne? Es esmu atvērts šādam risinājumam.»

Turpinot Ķekavas apvedceļa būvdarbus, no piektdienas, 25.augusta, satiksmei būs atvērts Ķekavas ielas sākumposms paralēli Bauskas šosejai no Mežmalas ielas līdz Baložu aplim, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Savukārt Ķekavas iela no Baložiem līdz Everesta ielai, kā līdz šim, būs pilnībā slēgta satiksmei.

Citur Bauskas šosejas posmā no Rīgas līdz Katlakalnam saglabāsies līdzšinējā satiksmes organizācija. Transporta kustība pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu noris ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports līdz Baložu aplim brauks arī turpmāk pa Ķekavas ielu, bet no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai - pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu.

Satiksmei pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls. No Baložiem un Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru. Virzienā no Rīgas nobraukšanai uz Baložiem un Rāmavu satiksme noris pa jaunizbūvēto nobrauktuvi no Bauskas šosejas uz Baložu ielas apli. Savukārt vietā, kur sākās Ķekavas apvedceļa jaunbūve, satiksme Ķekavas virzienā tiks organizēta pa rampu pāri Ķekavas apvedceļam, pēc tam pa jaunizbūvēto paralēlo ceļu un apli pie Naudītes ielas.

Ogrē, Brīvības ielā topošās bibliotēkas ēkas pamatos ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vienlaikus ar kapsulas ielikšanu tiek uzsākti līmētā koka konstrukciju izbūves darbi, kas ir viens no pirmajiem šāda materiāla un metodes pielietojumiem sabiedrisko ēku būvniecībā Latvijā.

Daudzfunkcionālajā kultūrizglītības centrā atradīsies ne tikai Ogres Centrālā bibliotēka, bet arī Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa. Divstāvu celtne būs tā dēvētā pasīvā ēka ar maksimāli zemu resursu patēriņu. Gan ēkas fasādē, gan iekštelpās daudzviet būs redzamas atklātas koka konstrukcijas, kas ir galvenais izmantotais konstrukciju materiāls. Ēku nesošās konstrukcijas tiks izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas tiek līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu tā strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

FOTO: Atvērts viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem 

Jaunajā "Origo" ēkā, kas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2b, apmeklētājiem atvērta tirdzniecības...

Jaunajā ēkā būs apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot pat līdz 80 procentiem dabiskā apgaismojuma, rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkai tiks izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu. Ātrijā tiks veidota zaļā augu siena, tās apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni no ēkas jumta, bet uz tērauda konstrukcijām virs autostāvvietas ir plānots uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norāda, ka tas ir viens no vērienīgākajiem kultūrizglītības infrastruktūras projektiem valstī: "Virzība no ieceres līdz tās pārtapšanai realitātē ir bijusi strauja – trīs gadi, vēl pēc gada jaunā būve sāks pildīt tai paredzētās funkcijas."

Ogres Centrālās bibliotēkas vadītāja Jautrīte Mežjāne atzīst, ka topošā bibliotēkas ēka jau ir nodēvēta par Ogres Gaismas pili.

2019. gada janvārī starp LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas vides investīciju fondu un Ogres novada pašvaldību tika parakstīts līgums par finansējuma piešķiršanu 5 miljonu eiro apmērā Ogres Centrālās bibliotēkas rekonstrukcijai no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 8 890 339,94 eiro apmērā. Pašvaldība ir uzņēmusies saistības, nodrošinot projekta īstenošanai līdzfinansējumu 3 890 339,94 eiro.

Publiskā iepirkuma konkursa rezultātā pašvaldība 2019. gada martā noslēdza līgumu ar SIA "RERE Būve" par Ogres Centrālās bibliotēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību. Līgumcena veido 7,8 miljonus eiro (bez PVN), jaunās ēkas būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada pavasarim. Būvdarbu uzraudzību veic SIA "Firma L4".

Dāmu salons "Bonbon Shoes", kas diktē apavu modes tendences, paplašina pārdošanā esošo apavu zīmolu klāstu un piedāvā šīs sezonas aktualitāti - iešļūcenes ar slēgtu vai atvērtu purngalu jeb babušas un mulles.

Šobrīd salonā var iegādāties 11 dažādu zīmolu apavus, populārākie no tiem ir "Pedro Garcia", "Chie Mihara" un "Pura Lopez". Šie spāņu zīmoli ir iekļauti veikala sortimentā jau 13 gadus, kopš pašiem tā pirmsākumiem. Drīzumā "Bonbon Shoes" kolekciju papildinās jauns apavu zīmols "Pretty Ballerinas," sola veikala saimniece Jana Lindberga.

Tām dāmām, kuras vēlas šavasar būt īpaši stilīgas, J. Lindberga iesaka izvēlēties mulles un babušas. "Šos apavus, kas iemieso sevī bezrūpību un atbrīvotāku dzīves stilu, var valkāt arī kopā ar biznesa apģērbu. Ja sieviete grib trāpīt modes naglai uz galvas, tā būs īstā izvēle," vērtē apavu modes eksperte.

Viņa stāsta, ka maija otrajā nedēļā, kad veikals vēris durvis pēc dīkstāves, bijis necerēti liels pircēju pieplūdums. "Šurp plūda sieviešu bari, bija arī tādas dāmas, kuras iegādājās vairākus kurpju pārus. Krīzes laikā, sēžot mājās, nervi bija pazaudēti un nauda ietaupīta, tāpēc dāmas vēlējās sevi apbalvot par izturību un iepriecināt, iepērkoties," secina "Bonbon Shoes" zīmola radītāja, atzīstot, ka gadu gaitā iegūto pastāvīgo klientūru īpaši novērtējusi COVID-19 pandēmijas laikā.

Lietuvā plāno ienākt Krievijas zemo cenu veikalu tīkls «Svetofor», kas apvieno 885 noliktavas tipa veikalus pašā Krievijā, kā arī Baltkrievijā, Vācijā un Rumānijā, vēsta laikraksts «Kommersant».

Krasnojarskā dibinātais veikalu tīkls, kas piedāvā preces par 20-30% lētāk nekā konkurenti, Eiropā darbojas ar zīmolu «Mere» un domājams, tā varētu saukties arī šā tīkla veikali Lietuvā, bet avīzes uzrunātie eksperti «Svetofor» izredzes Baltijā vērtē diezgan skeptiski.

Baltkrievijā bāzētā personāla atlases kompānija «HR Business Alliance» publicējusi sludinājumu, ka aicina darbā speciālistus, kam jāatrod veikaliem piemērotas telpas dažādās Lietuvas pilsētās, bet šobrīd nav konkrēti zināms, par kurām pilsētām ir runa.

Kā norāda kompānijas «Jos De Vries The Retail Company» konsultante Irina Bolotova, šā tīkla veikali atgādina «parastas noliktavu telpas ar minimālu remontu un ne īpaši labu aprīkojumu» un tajos tiek tirgota lēta mazpazīstamu zīmolu produkcija.

Bistro BALTS sagaida apgrozījuma rekordus, un ver vaļā jauno tirdzniecības lokāciju tirdzniecības centrā Spice, informē uzņēmums.

Sabiedriskā ēdināšana jau kādu laiku ir uzmanības centrā, galvenokārt nodokļu politikas jautājumu dēļ. Šī ir vērtējama kā pozitīva ziņa, jo nozare tiek sakārtota un uzņēmējdarbība kļūst caurspīdīgāka. Izkristalizējas konkurētspējīgi ēdināšanas koncepti, un ir iespēja saprast patiesās pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Vēl viena pozitīva tendence ēdināšanas segmentā ir klientu izvēles par labu veselīgām maltītēm apvienojumā ar to ātru pieejamību, novērojis uzņēmums.

“Abus aspektus apstiprina fakts, ka veselīga uztura bistro BALTS komandu uzrunā arvien vairāk telpu iznomātāji. Tiek saņemti piedāvājumi atvērt jaunas tirdzniecības vietas gan biroju kvartālos, gan tirdzniecības centros kā atbildes uz nomnieku un klientu vēlmēm pēc veselīgām maltītēm. Arī esošajās bistro BALTS tirdzniecības vietās apgrozījums aug, un 2023. gadā tas sasniedza 1,4 milj. eiro, kas ir par 44% vairāk kā 2022.gadā. Katrs gads ir labāks par iepriekšējo, un 2024.gadā arī sagaidāmi jauni apgrozījuma rekordi, jo tiks atvērts jauns bistro Balts tirdzniecības centrā Spice, komentē bistro BALTS vadītāja Liene Kuplā.

"Man šķiet, ka latviešiem reizēm ir grūti pieņemt to domu, ka labas klases restorāns var būt arī atvērts un brīvs," uzskata tūrisma kompānijas Balticvision Riga izpilddirektors un līdzīpašnieks Ēriks Lingebērziņš.

"Daudzus gadus strādājot tūrismā, esmu kļuvis diezgan izvēlīgs. Līdz pandēmijai viens no maniem mīļākajiem restorāniem bija Ķīpsalas Hercogs, mani piesaistīja ideja par to, ka vasaras sezonā restorāna durvis atveras un iekštelpas savā ziņā kļūst par ārtelpām. Ļoti patika arī Muusu terase Andrejostā, kas šobrīd diemžēl ir slēgta. Labprāt vēlreiz dotos arī uz zivju restorānu Spīķeris 53, kas atrodas Liepājas ostas teritorijā. Izvēloties kafejnīcas un restorānus, es meklēju tādas ēdienu pasniegšanas vietas, kurās valda brīva gaisotne. Man nepatīk balti galdauti un stīvs personāls. Tā bieži vien ir Rīgas problēma – ir ambīcija būt ļoti augstas klases restorānam, taču saturs ne vienmēr tiek tam līdzi. Man šķiet, ka latviešiem reizēm ir grūti pieņemt to domu, ka labas klases restorāns var būt arī atvērts un brīvs. Kā piemēru, kas, manuprāt, šobrīd ir vistuvāk šai augstajai klasei un brīvajai atmosfērai, varu minēt Rīgas Garāžu Berga bazārā," tā žurnala Dienas Biznesa rubrikā "Brīvdienu ceļvedis" atklāj E.Lingebērziņš.

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna Kalita Liepājā attīsta ģimenes biznesu un rūpējas par viesu uzņemšanu kafejnīcā Valhalla Wine&Coffee.

Namu, kurā kādreiz bija izvietoti vairāki dzīvokļi, pirms vairākiem gadiem uzņēmēji atjaunoja, lai izveidotu viesnīcu Fontaine Hotel, bet vēlāk nama pirmajā stāvā, viesnīcas recepcijas vietā, tika atvērts krāmu veikaliņš. Savukārt, pirms aptuveni diviem gadiem izveidota kafejnīca Valhalla Wine&Coffee.

Sākotnēji dāņu uzņēmējs Liepājā atvēra viesnīcu Fontaine Hotel, kura darbojas vēl šodien, un tās pirmajā stāvā atrodas kafejnīca Valhalla. Pēc pirmās viesnīcas atvēršanas tika atvērts arī klubs Fontaine Palace un vēlāk arī viesnīca Fontaine Royal, kas pirms dažiem gadiem tika pārdota, bet klubs izīrēts.

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.