Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Šī gada vasaras mēnešos no maija līdz augustam ieskaitot jeb aktīvajā saldējuma pārdošanas sezonā kopējais saldējuma tirgus ir pieaudzis par vairāk nekā 10%, savukārt vadošais saldējuma ražotājs “Food Union” pārdevis par 20% vairāk saldējuma nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmumā apkopotā informācija.

To veicinājuši gan vasarīgie laikapstākļi, pārdomāti saldējumu jaunumi, un vēl līdz šim nepieredzētas atlaides, kas pircējiem nodrošināja plašu klāstu pieejamu saldējuma veidu.

“Mūs, tāpat kā ikvienu saldējuma ražotāju Latvijā, iepriecina tirgus izaugsme, šo vasaru veidojot par labāko saldējuma vasaru pēdējos 6 gados. Tiesa, jāatceras, ka šī izaugsme seko vēsturiski sliktākajam gadam saldējuma pārdošanā, proti 2022.gadam, kad inflācijas rezultātā saldējuma tirgus naudā nokritās par aptuveni 7% salīdzinājumā ar iepriekšējo. Tātad varam teikt, ka saldējuma kopējais tirgus viena gada laikā ir atkopies ar uzviju. “Food Union” saldējuma pārdošanas rezultāti ir vēl labāki un tos skaidrojam ar rūpīgu darbu ar klientiem pie saldējumu pieejamības, veiksmīgu atlaižu politiku, sezonas jauno produktu veiksmi un trāpīgām reklāmas kampaņām,” tā kopējo saldējuma tirgus izaugsmi komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Centrālajā un Austrumu Eiropā.

Šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar aizvadīto gadu, pieprasījums pēc piena pārstrādes uzņēmuma Food Union ražotā saldējuma vietējā tirgū ir pieaudzis par 25%, informē uzņēmumā.

Kopumā uzņēmums šīs sezonas laikā pārdevis gandrīz 2500 tonnas saldējuma, tādējādi uzstādot rekordu un sasniedzot lielāko realizētā saldējuma apjomu pēdējo piecu gadu laikā.

«Šogad laikapstākļi īpaši priecē pēc saules un saldējuma izsalkušos Latvijas iedzīvotājus. To apliecina arī pārdošanas rezultāti, kas pārsniedza plānotos apjomus par 20%,» stāsta Food Union saldējuma zīmolu vadītāja Sandra Usačeva.

Vērtējot šī gada pirmo pusgadu, visvairāk saldējumu apēsts maijā, kas pārsteidza ar augstu un vasarīgu gaisa temperatūru.

Ievērojami palielinājušies pārdošanas rezultāti ielu tirdzniecības stendos, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir auguši par 17%. Lai gan maijā ir bijuši vislabākie saldējuma pārdošanas rezultāti, tomēr lielākie saražotā saldējuma apjomi tika sasniegti jūnijā – 1338 tonnas saldējuma. Tas ir lielākais vienā mēnesī saražotā saldējumā apjoms Food Union vēsturē.

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” radījis trīs inovatīvus zīmola “Ekselences” saldējumus, informē uzņēmumā.

Jaunā kolekcija radīta Rīgā bāzētajā “Food Union” saldējuma kompetences centrā ar mērķi realizēt produktus kā Latvijas, tā arī citos ārvalstu eksporta tirgos, tai skaitā Āzijā no 2022. gada.

Investīciju apmērs, kas ieguldīts saldējumu recepšu izstrādē, iepakojuma risinājumā un produktu palaišanā tirgū, lēšams ap 50 000 eiro.

“Ekselence ir mūsu izsmalcinātākais saldējuma zīmols, tāpēc, lai arī kāds būtu gadalaiks, tā jaunumi vienmēr tiek radīt ar mērķi radīt patērētājiem vēl nebijušu garšu un sensoro sajūtu buķeti. Pie šāda rezultāta nonākam, apvienojot pasaules aktuālākās pārtikas ražošanas tendences ar Eiropas kvalitatīvākajām izejvielām un Latvijas saldējuma rūpniecības tradīcijām,” stāsta Sandra Usačeva, “Food Union” saldējuma zīmolu vadītāja.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” 2023. gadā uzsāka lielapjoma investīciju projektu ar mērķi automatizēt “Rīgas piena kombināts” biezpiena sieriņu, svaigo piena produktu un saldējuma cehus. Projekts tiek īstenots ar mērķi, lai paātrinātu un uzlabotu produktu iepakošanas darbus, kas līdz šim noritējuši ar rokām.

Šobrīd pabeigta “Kārums” biezpiena sieriņu iepakošanas “robotizēšana” un līdz gada beigām līdzīga robota uzstādīšana tiks pabeigta arī svaigo piena produktu un saldējuma cehos. Kopumā projektā ieguldīti 2,2 miljoni eiro.

“Ja iepriekš šo fiziski smago produktu transporta iepakojumu kārtošanu uz paletēm pildīja trīs cilvēki vienā maiņā ar rokām, tagad to lieliski aizstāj robots, kuru apkalpo divi cilvēki visās maiņās – operators un automātikas speciālists. Stundas laikā “Kārums” robots ir spējīgs salikt uz paletēm 900 kastes ar sieriņiem un bez problēmām spēj pacelt līdz pat 180 kg,” komentē Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Piena piena produktu ražotājs "Food Union" šovasar izvērsis zīmolu "Ekselence", "Pols" un "Lakto" produktu eksportu uz Austrumāziju – Honkongu, Singapūru un Taivānu.

Pēdējo trīs mēnešu laikā eksporta apmērs sasniedzis 126 tonnas, bet līdz gada beigām plānots kopējam apjomam sasniegt 270 tonnas ar Latvijā ražotu saldējumu un biezpiena sieriņiem, kā arī Igaunijā ražotu saldējumu.

"Izglītotais un maksātspējīgais Āzijas pircējs no pārtikas produktiem pieprasa Eiropas līmeņa kvalitāti. Tamdēļ bruģējam savu ceļu šajā ļoti asas konkurences tirgū ar Latvijā un Igaunijā pazīstamiem zīmoliem. Mūsu mērķis ir turpināt kāpināt eksporta apjomu uz šiem tirgiem, savukārt nākamajā gadā ieiet vēl divās Austrumāzijas valstīs," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

Eksports uz Austrumāziju apgriezienus pakāpeniski sāka uzņemt aizvadītā gada nogalē, bet vislielāko pieaugumu piedzīvoja šā gada jūnijā līdz ar "Food Union" ieiešanu Taivānas tirgū. Lielākā daļa no eksporta produktiem tiek ražoti uzņēmuma centrālajā Latvijas ražotnē AS "Rīgas piena kombināts" un neliela daļa – Igaunijas ražotnē "Premia TKH".

Saldējuma ražotājs «Rūjienas saldējums» šogad ir paplašinājis zīmola «Rūjienas saldējums» produktu eksportu uz Bulgāriju un plāno sākt realizēt biezpiena desertus Polijā, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Uzņēmums šogad ir paplašinājis savu standarta produktu - saldējuma vafeļu glāzītēs - eksportu uz Bulgāriju, kur piesaistījis vēl vienu jaunu klientu. Tāpat tuvāko divu mēnešu laikā plānots sākt realizēt «Rūjienas saldējums» ražotos biezpiena desertus Polijā. «Pagājušajā gada nogalē sākām ražot biezpiena masu saldējuma vafeļu konusā. Patlaban produkts ir pieejams »Rimi« veikalā, bet tuvāko divu mēnešu laikā uzsāksim tā eksportu uz Poliju,» sacīja Miezis.

Viņš piebilda, ka «Rūjienas saldējums» pērn noslēdza sadarbību ar ASV kompāniju «Minimelts Co» par saldējuma bumbiņu «Mini Melts» ražošanu un izplatīšanu Eiropā, un līdz šim uzņēmums Polijā realizēja tikai «Mini Melts» saldējuma bumbiņas, bet zīmola «Rūjienas saldējums» produkcija tur nebija pieejama. Zīmola «Rūjienas saldējums» produkti līdz šim pieejami tādos ārvalstu tirgos kā Igaunija, Bulgārija un ASV.

Latvijas piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” 2023. gada ietvaros plāno īstenot lielapjoma investīciju projektu ar mērķi vēl vairāk attīstīt un modernizēt tā galveno ražotni “Rīgas piena kombināts”.

Rezultātā, ieguldot vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, tiks ievērojami palielināts automatizēto risinājumu īpatsvars uzņēmuma ražošanas procesos.

“2023. gadu iekšēji esam pasludinājuši par jaunu sasniegumu gadu, jo tas, kā mēs plānojām un mērījām panākumus iepriekš, tagad tiks būtiski pārdefinēts. Visi resursi tiks koncentrēti, lai mēs būtu vēl tuvāk pircējiem un piedāvātu to, ko viņi vēlas. To panāksim gan ar investīcijām ražošanas procesu automatizācijā, tādējādi samazinot produktu pašizmaksu, gan arī ar vēl nebijušām produktu inovācijām. Mēs turpināsim piedāvāt pircējiem saprotamu cenu un atlaižu politiku, lai veicinātu iekšējā piena produktu patēriņa atgriešanos pirms krīzes apjomos,” komentē Irēna Holodnaja, “Food Union” Latvijā ģenerāldirektore.

Šogad ir sācies piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmuma "Food Union" lielapjoma investīciju projekta noslēdzošais posms.

Tas paredz vēl lielāku "Rīgas piena kombināta" ražošanas procesu modernizāciju un vienlaikus arī līdz šim veiktā manuālā darba optimizāciju. Rezultātā 2024.gada pirmā pusgada ietvaros trīs uzņēmuma noslogotākās ražošanas cehu līnijas tiks aprīkotas ar jaunām automatizācijas iekārtām.

Projekts tika aizsākts 2023.gada sākumā sadarbībā ar "Lauku atbalsta dienestu", un tā kopējā vērtība gada laikā ir pieaugusi līdz 2,7 miljoniem eiro. Īstenojot publisko iepirkumu procesus, pērn tika organizēta iekārtu piegādātāju izvēle Eiropas Savienības ietvaros. Šobrīd vairums iekārtu ir jau atvestas uz Latviju un tiek gatavotas pakāpeniskai montāžai.

Vispirms "Food Union" svaigo piena produktu cehā tiks uzstādīta automātiskā krēmsiera pildīšanas, marķēšanas un paletēšanas iekārta 440 tūkstošus eiro vērtībā. Tā ļaus paātrināt Latvijā un arī eksporta tirgos ļoti iecienītā zīmola "Rasa" krēmsieru ražošanas procesu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenojis uzraudzības projektu, kura laikā tika pārbaudīts, vai veikalos nopērkamā fasētā saldējuma satura faktiskais daudzums iepakojumā, kā arī fasētās preces marķējums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, informē PTAC.

PTAC kontroli veica 17 uzņēmumos (12 ražošanas un 5 vairumtirdzniecības uzņēmumos) un pārbaudīja 72 fasēto preču partijas. Pārkāpumi saistībā ar fasēto preču satura faktisko daudzumu konstatēti 3 saldējuma ražošanas un 3 vairumtirdzniecības uzņēmumos, no kuriem 5 gadījumos konstatētas būtiskas neatbilstības – atsevišķām saldējuma fasējuma vienībām satura faktiskais daudzums pārsniedza pieļaujamo negatīvo novirzi no marķējumā norādītā nominālā daudzuma. Savukārt 18 fasēto preču partijām tika konstatēts normatīvo aktu prasībām neatbilstošs marķējums.

Tāpat PTAC konstatēja, ka no 12 pārbaudītajiem ražošanas uzņēmumiem tikai 3 bija ieviesta fasēto preču satura faktiskā daudzuma kontrole. Šiem uzņēmumiem doti norādījumi attiecībā uz kontroles sistēmas izveidošanu.

Par godu Latvijas saldējuma rūpniecības 50. jubilejai piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis 20 jaunas saldējuma šķirnes, informē uzņēmumā.

Svinīgās saldējuma sezonas produktu izstrādē un jaunajās iekārtās investēti 820 000 eiro – no tiem 700 000 eiro ir paša uzņēmuma kapitāls, bet 120 000 eiro Eiropas fondu atbalsts.

Visi jubilejas gada jaunumi ir izstrādāti “Food Union” Saldējuma kompetences centrā.

“Šogad aprit 50 gadi, kopš Latvijā sākusies industriāla saldējuma ražošana, kas šim sasaldētajam desertam piešķīra plašpatēriņa produkta statusu. Tās pirmsākumi meklējami 1971. gadā, kad “Rīgas piena kombinātā” darbu uzsāka pirmā saldējuma fabrika valstī – specializētas ražotne saldējuma masveida produkcijai Latvijas un kaimiņvalstu tirgiem. Šo gadu laikā vairākas pārtikas meistaru paaudzes ir radījušas un spodrinājušas tūkstošiem saldējuma veidu,” saka Irēna Holodnaja, “Food Union” vadītāja Latvijā.

Starptautiskā piena produktu un saldējuma ražošanas uzņēmumu grupa Food Union Group iegādājusies dāņu saldējuma izplatītāju Hjem Is caur saldējuma ražotāju Premier Is (Mejerigaarden AS), kuru Food Union iegādājās jau 2015.gadā, informē uzņēmumā.

«Hjem Is iegāde nostiprinās mūsu pozīcijas Dānijas saldējuma tirgū, atbalstot mūsu centienus paplašināties Ziemeļeiropā. Hjem Is ir nacionāla mēroga saldējuma izplatīšanas uzņēmums, kurš specializējas saldējuma piegādē uz mājām. Šāds uzņēmējdarbības veids ir ļoti izplatīts Skandināvijas valstīs, īpaši Norvēģijā un Dānijā. Hjem Is ir lielisks papildinājums mūsu grupas pārstāvniecībai Dānijā, kurā jau veiksmīgi darbojas vadošais zīmolu saldējuma ražotājs Dānijā, Premier Is. Līdz ar Hjem Is iegādi mēs turpināsim saldējuma ražošanas un piegādes tradīcijas Dānijā, » sacīja Food Union Group dibinātājs un globālais vadītājs Andrejs Beshmeļņickis.

Premier Is dibināts 1927. gadā, un šodien uzņēmums ieņem vadošās pozīcijas Dānijas zīmola saldējuma produktu ražošanā. Premier Is izstrādā un ražo saldējumus savā rūpnīcā Thistedā, Ziemeļjitlandē.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Saldējuma ražotāji meklē aizvien jaunas garšas, lai piesaistītu patērētāju uzmanību kā vietējā, tā eksporta tirgū

Viens no šīs sezonas jaunumiem – melnais saldējums. Kā redzams lielāko veikalu plauktos, to piedāvā gan pašmāju ražotājs SIA Saltums 2, gan arī starptautiski zināmais Unilever. Saltums 2 pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Agija Trokša stāsta, ka ideja par melno saldējumu radusies kādā no darba dienām, intensīvi domājot par iespējamajiem jaunumiem – kāds varētu būt aktuāls produkts? «Novērojām, ka ārzemēs cieņā ir melnā krāsa, un arī Latvijā sāka ienākt šī tendence – melnā krāsa neierastos produktos, piemēram, kosmētikā – lūpu krāsas, sejas maskas. Pamanījām arī cilvēku sajūsmu par melnu saldējumu ārzemēs, cilvēki fotografējās ar melno saldējumiem kā ar aksesuāru. Pie mums Latvijā nekā tāda nebija, steidzāmies pamēģināt,» viņa atzīst.

Pārtikas koncerns "Food Union" pagājušajā gadā sācis biezpiena sieriņu "Kārums" eksportu uz Norvēģiju un Uzbekistānu, informē "Food Union" pārstāvji.

Pērn uzņēmums palielināja eksporta apjomus astoņās valstīs, tai skaitā atjaunoja eksportu uz Ukrainu līdzvērtīgā apjomā kā pirms kara.

Papildus Norvēģijai un Uzbekistānai "Food Union" 2022.gadā atradis jaunus eksporta klientus krēmsiera, biezpiena sieriņu un saldējuma produktiem arī Īrijā, Turcijā, Nīderlandē un Kazahstānā. Tāpat par trīs reizēm palielinājušies eksporta apjomi uz Poliju, Moldovu un Igauniju.

"Food Union" Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holodnaja secina, ka pērn ieguldītie resursi jaunu eksporta partneru piesaistē, dalība vairākās ārzemju pārtikas izstādēs un potenciālo partneru uzņemšana Latvijā "Rīgas piena kombinātā", ir vainagojušies ar labiem rezultātiem.

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» investēs kopumā 11,1 miljonu eiro, lai tuvāko divu gadu laikā izveidotu svaigo piena produktu Izcilības centru, informē «Food Union» sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.

Izcilības centra izveide paredz jauna ražošanas ceha būvniecību 2 miljonu eiro apmērā, jaunu ražošanas iekārtu iegādi 2,85 miljonu eiro apmērā ar mērķi izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un paplašināt produktu piedāvājumu, kā arī visas ražošanas Rīgā koncentrāciju vienuviet, proti, AS «Rīgas piena kombināts» teritorijā. SIA «Rīgas piensaimnieks» ražošanas pārvietošanā uz AS «Rīgas piena kombināts» teritoriju un AS «Rīgas piena kombināts» esošās infrastruktūras modernizācijā tiks investēti 6,25 miljoni eiro.

««Food Union» orientācija uz produktu inovācijām un mūsdienīgām ražošanas tehnoloģijām ir bijusi kopš tā dibināšanas 2011.gadā, kad uzņēmums gada laikā investēja vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Tagad, sešus gadus vēlāk, uzņēmums ir nobriedis nākamajam lielajam solim investīciju plānā, kas paredz Rīgas ražotņu centralizāciju un Izcilības centra izveidi, lai turpinātu būt produktu inovāciju līderi svaigo piena produktu kategorijās,» stāsta AS «Rīgas piens kombināts» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informē uzņēmumā.

"Food Union" 2023.gadā atradis jaunus eksporta tirgus un attīstījis esošos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka līdz ar ierobežotu vietējā tirgus izaugsmi viens no uzņēmuma centrālajiem uzdevumiem ir audzēt eksporta līmeni un kompetenci citos tirgos, kā arī prasmi izstrādāt ārvalstu klientu vēlmēm pielāgotu produktu un spēju vienoties ar lieliem un spēcīgiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem.

Iepriekš uzņēmuma fokuss bija vērsts primāri uz saldējuma kategorijām eksportā, bet pērn novērots tirgus pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības piena uzkodām. Pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas un proteīnā bāzētiem našķiem, uzņēmums pērn novērojis paaugstinātu jaunu tirgu interesi pēc biezpiena sieriņiem.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Kā Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Lakto» klāstu ar jaunu produkta veidu – «Lakto Graudi», informē uzņēmumā.

Jaunās kategorijas izstrādē, kurā pieejami četru dažādu garšu un divu tilpumu produkti, un ražošanas tehnoloģijas modernizēšanā uzņēmums ir investējis 80 tūkstošus eiro.

Patērētājiem, kuri iecienījuši biezākas konsistences «Lakto», radīti trīs veidu «Lakto Graudi». Savukārt dzeramās kategorijas piekritējiem radīti «Lakto Graudi» ar auzām, kviešiem un rudzu graudiem, ar žāvēto plūmi, 5 graudiem un linsēklām, un ar dzelteno plūmi, cidoniju un čia seklām.

«Lakto» ir Latvijas zinātnieku radīts produkts, kas ražots no Latvijas piena, pievienojot imunitātei un gremošanas sistēmai noderīgās acidofilās un bifidobaktērijas.

Kopumā raudzētā piena produktu zīmola «Lakto» klāstā ir 22 produkti.

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.