Pie Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības nama 15. marta rītā veidojās gara vīru rinda – pienākusi kārtējā vimbu makšķerēšanas licenču pārdošana, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Tā kā 15. marts bija svētdiena, atļaujas sāka izsniegt pulksten 7, nevis kā ierasts darbdienās – pulksten 5. Rinda veidojās jau vismaz stundu iepriekš. Licences vēlējās iegādāties dažāda vecuma makšķernieki. Dažs labs pensionārs bija ieradies pat ar savu ķeblīti, lai atpūtinātu kājas, gaidot rindā.

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektors Pēteris Seleckis informēja, ka izpārdotas visas biedrības rīcībā esošās sezonas licences – 150 ar atlaidēm un aptuveni 40 bez atlaidēm. Licences bez atlaidēm tirgo Rīgā, Jelgavā, Emburgā un Bauskā. Pērn biedrība grozīja noteikumus un pirmajā reizē visas licences nepārdeva. Šogad situācija mainījusies.

Auto koplietošanas pakalpojuma sniedzējs Carguru noslēdzis investīciju piesaistīšanas procesu, par sadarbības partneri izvēloties Amserv Grupas vadītāju.

Informācija par piesaistīto investīciju apmēru gan netiek atklāta.

Šogad uzsākto investīciju piesaistīšanas procesu Carguru noslēdza augustā. Tā mērķis bija atrast partneri ar labāko iespējamo sinerģiju un pieredzi auto biznesa jomā, ar kuru kopā būtu iespējams palielināt attīstības tempus un autoparka esošo automašīnu skaitu. Pēc pārrunām ar vairākiem interesentiem, panākta vienošanās ar Amserv Grupas vadītāju Latvijā Armandu Vimbu.

«Meklējot investoru mūsu prioritāte nebija atrast vienkārši finanšu partneri, bet uzsvaru likām tieši uz daudzpusīgu sinerģiju. Tāpēc iespējamos sadarbības partnerus primāri meklējām starp auto nozares pārstāvjiem,» tā procesu raksturo Carguru vadītājs Vladimirs Reskājs. «Neslēpšu, sarunas notika ar vairākiem potenciālajiem investoriem, bet par savu prioritāti es uzskatīju stiprināt Carguru sadarbību tieši ar Toyotu. Šim japāņu zīmolam ir ļoti labs modeļu klāsts un kvalitāte. Rezultātā mēs vienojāmies ar A. Vimbu,» skaidro V. Reskājs.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR izsludinājis konkursu par Doles zivju audzēšanas ceha rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājumus pretendenti var iesniegt līdz 3. martam.

Paredzamais rekonstrukcijas darbu ilgums ir četri mēneši.

Zivju audzētava Doleatrodas Salaspils novada Doles salā, un darbību tā uzsākusi 1986.gadā.

Zivju audzētavas Dole ir vienīgā specializētā vimbu mazuļu audzētava Baltijas jūras baseinā. Šobrīd audzētava ik gadus Daugavas un Lielupes baseinos izlaiž vismaz 170 tūkstošus Baltijas laša smoltus mazuļus, 420 tūkstošus vimbu un sīgu zivju mazuļus, 5 miljonus nēģu un līdaku kāpurus. Audzētavā papildus audzē varavīksnes foreles.

Trešdien Buļļupē ielaida vimbu mazuļus, lai papildinātu zivju resursu krājumus. Kopumā tika ielaisti aptuveni 38 000 vimbu, informēja Rīgas domē.

Vimbas ir karpu dzimtas zivis. To ķermenis ir samērā slaids, no sāniem nedaudz saplacināts, mugura - zilganpelēka, sāni un vēders - sudrabains. Zivis uzturas baros. Pieaugušie īpatņi dzīvo jūrā, bet nārstot dodas uz upēm. Daļa ienāk upju lejtecēs jau rudenī un tur pārziemo, citas - pavasarī. Pēc nārsta atgriežas jūrā. Vairums mazuļu uzturas upēs vienu gadu, bet daļa - divus gadus. Latvijā vimbas sastopamas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastēs, jūrā tieši ietekošās upēs un to pietekās, kā arī piejūras ezeros.

Šogad Rīgas pašvaldība jau ir papildinājusi zivju resursu krājumus, ielaižot gandrīz 4000 lašu (Salmo salar (L.)) smoltu jeb mazuļu Daugavā. 2013. gadā zivju krājumu atražošanai Rīgas pašvaldība pilsētas ūdenstilpēs ielaida 1500 peležu (Coregonus peled) un divus miljonus nēģu kāpuru.

Šodien, 16.septembrī, Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko kopā ar Mājokļu un Vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu Buļļupē ielaida ap 40 000 vimbu mazuļu, informē Rīgas dome.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments sagatavoja projektu Zivju krājumu atražošana Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas ūdenstilpēs un iesniedza to finansējuma iegūšanai Zemkopības ministrijas Zivju fondā. Kopējais projekta budžets ir 4840 eiro, no kuriem Zivju fonds piešķirs 3630 eiro jeb 75% no izmaksām. Savukārt Rīgas domes līdzfinansējums 25 % apmērā ir 1210 eiro.

Vimbu mazuļi ir audzēti z/i Bior zivju audzētavas Tome filiālē z/a Dole.

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim no Lietuvas banku uzrauga nav saņēmusi paziņojumu par bankas "PayRay" plāniem strādāt Latvijas tirgū.

Tādējādi, ja banka ir sākusi Latvijā sniegt finanšu pakalpojumus, to piedāvāšana nekavējoties jāpārtrauc, informē komisijas Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, lai Lietuvā licencēta banka varētu sākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, tai ir jāiziet pārrobežu notifikācijas process.

"Līdz šim mēs no Lietuvas uzraudzības iestādes neesam nekādu paziņojumu saņēmuši, tādēļ mums nav informācijas par "PayRay" plāniem - vai tā vēlēsies šeit darboties dibināšanas brīvības vai pakalpojumu sniegšanas ietvaros un kādus tieši finanšu pakalpojumus plāno piedāvāt," sacīja Jansone.

Viņa arī norādīja, ja kāda Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī licencēta banka vēlas sniegt jebkādu no finanšu pakalpojumiem citā ES dalībvalstī, to var darīt vienīgi tad, kad ir iesniegta attiecīga notifikācija pārrobežu pakalpojumu darbībai. Ja pakalpojumu sniegšana ir sākta bez attiecīgās atļaujas, tā nekavējoties ir jāpārtrauc. "Jāņem vērā, ka šādu banku uzrauga tās valsts uzraudzības iestāde, kurā šī banka ir licencēta. Ja FKTK konstatē, ka kāda banka sniedz pakalpojumus bez attiecīgas atļaujas, tad par šo faktu informē attiecīgo uzraudzības iestādi," piebilda Jansone.

Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā uzņēmums SIA N-G MIX ražo zivju barību, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jau vairāk nekā astoņus gadus Guntis Andersons ar savu komandu cenšas saprast, ko zivis vēlas ēst.

SIA N-G MIX ražo zivju piebarošanas produkciju upes un ezeru zivīm. Guntis atklāj, ka speciāli dīķa zivīm barība netiek ražota, bet piemeklēt īsto gardumu var katrai sugai. Visas produkcijas sastāvdaļas ir no dabiskām izejvielām. Barību veido 30 līdz 42 sasmalcinātas sastāvdaļas, tai skaitā, piemēram, maize, cepumi, šokolāde, dabiskie aromatizētāji, garneles, vaniļa, ķiploki un daudz kas cits. Lielākie ražošanas apjomi vajadzīgi pavasarī un vasarā.

Tā nebūt nav, ka zivis ēdīs visu, ko tām dos. G. Andersons stāsta, ka recepšu izgatavošanas process ir ilgstošs, pat zinātnisks. Tiek veikti neskaitāmi izmēģinājumi ūdenstilpnēs, ņemot vērā laikapstākļus, ūdens temperatūru, gadalaiku un citus ietekmējošos faktorus, lai saprastu, kāda barība konkrētai sugai, vietai un laikam ir piemērotākā. «Gadās, ka pietiek ar 3-6 mēnešiem, lai sagatavotu perfektu maisījumu, bet ir nācies vienai receptei veltīt trīs gadus,» atklāj Guntis.

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.

Zivsaimniecības nozares konkurētspējas kāpināšanai un ūdens dzīvo resursu ilgtspējai pēdējos četros gados Latvijā ieguldīti vairāk nekā 70 miljoni eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Vienlaikus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai zivsaimniecības nozares sektoros izmaksāti kopumā 2,8 miljoni eiro un sniegts atbalsts arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā negatīvo seku mazināšanai piecu miljonu eiro apmērā.

Izmantojot valsts budžeta finansējumu, Zivju fonda atbalstu un AS "Latvenergo" kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, no 2019. līdz 2022.gadam Latvijas iekšējie ūdeņi papildināti ar kopumā 60,9 miljoniem zivju mazuļu, smoltu un kāpuru.

Savukārt ar Zivju fonda atbalstu 3,6 miljonu eiro apmērā īstenoti 500 projekti zivju resursu pavairošanai, izpētei, aizsardzībai un sabiedrības informēšanai par zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, bet kopš 2020.gada, kad sāka piekrastes komerczvejniekiem kompensēt roņu nodarītos zaudējumus, kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 515 000 eiro.

Daugavas baseinā šodien salaisti 300 lašu mazuļi, un dažādu zivju sugu mazuļu laišana Daugavas baseinā turpināsies vēl līdz maija vidum, informēja uzņēmumā Latvenergo.

Zivju resursu atjaunošanas pasākumi tiek īstenoti jau 19.gadu pēc kārtas. Katru gadu Daugavas baseinā kopumā tiek ielaisti vismaz 600 000 Baltijas lašu un taimiņu, 700 000 vimbu, zandartu, sīgu un līdaku mazuļu, kā arī pieci miljoni nēģa un līdakas kāpuru.

Pavasarī un vasaras sākumā tiek uzskaitīti un izlaisti laši, taimiņi, līdaku un nēģu kāpuri. Savukārt no jūlija līdz septembrim tiek uzskaitītas un izlaišanas vietās nogādātas vimbas un zandarti. Uzņēmuma Latvenergo kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir gandrīz 900 000 eiro.

Zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis norāda, ka zivju audzētava ūdeni audzēšanas baseiniem ņem no Daugavas, tādējādi nodrošinot, ka zivju mazuļi aug atbilstošā vidē un veiksmīgāk varētu pielāgoties apstākļiem dabā.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien atbalstīja ieceri iegādāties vimbu mazuļus, lai tos ielaistu Buļļupē, tādējādi nodrošinot zivju krājumu atražošanu, kas vienlaikus palielinās ūdens bioloģisko resursu daudzveidību un ilgtspējīgu izmantošanu, informē pašvaldībā.

Zemkopības ministrijas Zivju fonds ir aicinājis iesniegt projektus zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta sagatavotais projekta pieteikums paredz, ka p rojekta kopējais budžets būs EUR 4840, no kuriem Zivju fonda nodrošinātais finansējums būs EUR 3630 jeb 75%, kas tiks atgūts pēc projekta realizēšanas. Savukārt Rīgas dome līdzfinansējums būs EUR 1210 jeb 25%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu izsniegt licenci maksājumu iestādei SIA Baltic Payment Solutions, informē FKTK.

Iepriekš FKTK SIA Baltic Payment Solutions bija reģistrējusi kā elektroniskās naudas iestādi ar tiesībām papildus sniegt maksājumu pakalpojumus.

Tagad tā ir licencēta maksājumu iestāde, kas var sniegt licencē noteiktos maksājumu pakalpojumus, tajā skaitā maksājumus no/uz maksājumu kontu un bezkonta naudas pārveduma maksājumus.

Šī ir trešā FKTK licencētā maksājumu iestāde; 35 maksājumu iestādes ir reģistrētas un ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus tikai Latvijā, un to veikto/plānoto maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība nedrīkst pārsniegt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto slieksni.

Turpinot Latvijas FinTech segmenta izaugsmi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 27.jūlijā pieņēmusi lēmumu SIA "Nordigen Solutions" izsniegt licenci maksājumu iestādes darbībai ar tiesībām sniegt konta informācijas pakalpojumus.

Šis maksājumu pakalpojumu veids ir uzskatāms par vienu no jaunākajiem maksājumu pakalpojumu veidiem, kurus piedāvā sniegt maksājumu pakalpojumu otrā direktīva Nr. 2015/2366.

Konta informācijas pakalpojums dod iespēju klientiem redzēt apkopotu informāciju par maksājumu kontu saturu, kas atrodas dažādās bankās un maksājumu pakalpojumu sniedzējos. Maksājumu iestāde ar tiesībām sniegt konta informācijas pakalpojumus Latvijā tiek licencēta pirmo reizi.

SIA "Nordigen Solutions" var sniegt tās licencē noteikto vienīgo maksājumu pakalpojumu – konta informācijas pakalpojumu. Maksājumu iestādes licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku.

Šī ir piektā FKTK licencētā maksājumu iestāde. Vēl divas maksājumu iestādes ir reģistrētas un līdz ar to ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus tikai Latvijā ar ierobežotu maksājumu pakalpojumu klāstu un vidējās aritmētiskās vērtības limitu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 20.jūnijā pieņēmusi lēmumu VAS «Latvijas Pasts» izsniegt licenci maksājumu iestādes darbībai, informē FKTK pārstāve Dace Jansone.

Licencētā maksājumu iestāde var sniegt licencē noteiktos maksājumu pakalpojumus, tajā skaitā naudas iemaksu vai izmaksu no maksājuma konta, maksājumu veikšanu un pieņemšanu un bezkonta naudas pārveduma maksājumus. Maksājumu iestādes licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku.

Šī būs ceturtā FKTK licencētā maksājumu iestāde; pārējās astoņas maksājumu iestādes ir reģistrētas un ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus tikai Latvijā ar ierobežotu maksājumu pakalpojumu klāstu un vidējās aritmētiskās vērtības limitu.

Maksājumu pakalpojumus ir tiesīga sniegt komercsabiedrība, kas saņēmusi FKTK licenci maksājumu iestādes darbībai vai persona (fiziska vai juridiska), kurai maksājumu iestādes darbības uzsākšanai nav nepieciešams saņemt licenci un tā ir reģistrēta iestāžu reģistrā, ko uztur FKTK.

No 23. līdz 25. martam Ķīpsalā norisināsies aktīvās atpūtas izstādes. Klātienē būs iespējams redzēt motociklus, jahtas un laivas, iegādāties velosipēdus, preces sportam, tūrismam, makšķerēšanai un medībām.

Ķīpsalā notiks izstādes «Atpūta un sports», «Medības un makšķerēšana», «Motocikls» un «Baltic Boat Show».

Tā, piemēram, būs apskatāms Latvijas simtgadei veltīts tricikls, kas tikko izripojis no motodarbnīcas «Tanders». Spēkrats veidots uz 1987. gada «Harley-Davidson» motocikla bāzes, pilnībā atjaunots un pārveidots par triciklu. Dzelzs rumakam ir veikta pārbūves reģistrācija, un tas ir pilnībā gatavs braukšanai.

Tāpat izstādē būs apskatāma pašdarināta koka kanoe laiva. Tā ir izgatavota no 6 mm bieziem, 2 cm platiem un 6 m gariem dēļiem. Kanoe garums ir 5,3 m, platums – 1 m, svars – 28 kg, bet kravnesība – 320 kg. Laivu savam priekam ir izgatavojis jūrnieks Jurijs Ņečiporenko, kurš strādā par glābēju uz kuģa Ziemeļu jūrā.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Piektdien, 12.aprīlī, darbu sāks biznesa centrs "Novira Plaza", kurā ieguldīti 70 miljoni eiro, informē ēkas attīstītāja pārstāvji.

Biznesa centrs nodots ekspluatācijā februārī.

Par savu mājvietu jauno A klases biznesa centru ir izvēlējušies tādi uzņēmumi kā "GoCardless", "PwC Latvia", "Wolt Latvia", "Eversheds Sutherland Bitāns", "Zalaris", "Newsec" un daudzi citi. Biznesa centrā "Novira Plaza" atradīsies arī "premium" klases kopstrādes telpas "Spaces".

"Novira Plaza" attīstītāji ir "Evernord Asset Management", licencēta Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kas šobrīd pārvalda četrus slēgtus ieguldījumu fondus un darbojas visās trīs Baltijas valstīs, un "Novira Capital", viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā. "Evernord Group" šobrīd pārvalda klientu aktīvus vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā.

Kopš 2016. gada 1. janvāra jebkuram iedzīvotājam, kurš aizņēmies no licencēta patērētāju kreditēšanas sniedzēja, nav jāatmaksā vairāk par to, ko Saeima uzskatīja par samērīgiem kopējo izmaksu griestiem. Ikdienā aizņēmēju tiesības jaunā regulējuma ietvaros aizstāv nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palūkojoties plašāk, mājsaimniecību izmaksu slogs ir svarīgs arī Latvijas finanšu sistēmas veselībai kopumā. Vai izmaksu slogs ir mazinājies?

Dažos gadījumos, iedzīvotāju ietaupījums ir vērā ņemams. Piemēram, 2015. gadā, aizņemoties 300 eiro uz 10 dienām no kāda ātro kredītu sniedzēja, aizdevuma termiņa beigās iedzīvotājam bija jāatmaksā 318 eiro. 2016. gada sākumā summa bija mazinājusies līdz 313 eiro – par «piecīti» mazāk.

Tomēr garāka termiņa aizdevumiem, kuri jāatmaksā vairākos maksājumos vairāku mēnešu garumā, ietaupījums pakāpeniski apsīkst. Tur procentu likmes vēsturiski ir zemākas nekā ieviestie procentu likmju griesti, un pakalpojuma cenu kā iepriekš, tā tagad nosaka brīvais tirgus. Dati liecina, ka aizdevuma likme ilgāka termiņa aizdevumiem pēdējo trīs gadu laikā nav samazinājusies nevienā no kredītu veidiem.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, iespējams, aizturējusi bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica nekomentēja, vai ENAP aizturējusi Vilnīti.

«VP ikdienas veic virkni dažādu izmeklējošu darbību un arī aiztur dažādas personas. Nevaram sniegt nekādus plašākus komentārus par jūsu rīcībā esošo informāciju attiecībā pret konkrētu personu iespējamiem likumpārkāpumiem. Par policijas rīcībā esošajām izmeklēšanām VP informēs sabiedrību, tiklīdz tas būs iespējams un netraucēs attiecīgās izmeklēšanas gaitai,» norādīja VP.

Vilnītis pirmdien telefoniski nav sasniedzams, jo viņa tālrunis ir izslēgts.

Saskaņā ar likumu aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Ja pierādījumu kopums dod pamatu izmeklētāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto.

Asociācija: Saulkrastos notikusī nelaime mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā pievērst vairāk uzmanību drošībai

Saulkrastu novadā notikusī nelaime, visticamāk, mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā vairāk pievērst uzmanību pirotehnikas drošībai, aģentūrai LETA sacīja Profesionālo Latvijas pirotehniķu un pirotehnikas tirgotāju asociācijas vadītājs Aldis Zārbergs.

Viņš norādīja, ka notikušais nelaimes gadījums ir šokējis nozari.

«Pirotehniķi ir šokā. Ne tikai par šādu gadījumu kā tādu, bet arī par to, ka tas noticis ar nozarē jau ilgi darbojušos un pieredzējušu pirotehniķi,» teica Zārbergs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šis gadījums liecina par klaju drošības un glabāšanas noteikumu pārkāpumu un bezatbildību, pieļaujot, ka mājā, kas uzsprāga, visticamāk, bijušas profesionālās pirotehnikas vienības.

Svinīgā ceremonijā Rīgas centrā, Marijas ielā, ielikts jaunā biroju centra "Novira Plaza" pamatakmens. Projektā tiks investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro, un tas tiks pabeigts līdz 2023.gada jūnijam.

"Novira Plaza" būs ilgtspējīgs un mūsdienīgs A klases biroju centrs, kas sastāvēs no četrām dažādām ēkām, no kurām trīs atradīsies Satekles ielā, bet viena - Marijas ielā. Ēkai būs vairākas apzaļumotas zonas un attīstīta infrastruktūra, kas piemērota gan gājējiem, gan riteņbraucējiem un autovadītājiem.

Par 55 miljoniem eiro Rīgas centrā top jauna biroju ēka 

"Novira Capital" ir sācis jauna A klases biznesa centra būvniecību Rīgas centrā,...

Nākotnē šajā vietā koncentrēsies Rīgas pilsētas biznesa vide, cer "Novira Capital" projektu vadītājs Undalgs Mētra: "Šī vieta Satekles ielā, kas ietilpst lielākajā Latvijas sabiedriskā transporta krustpunktā, mums šķiet ļoti simboliska. Mēs to redzam kā vietu, kur "kopā satecēs" jeb satiksies cilvēki, idejas, uzņēmumi no Rīgas, Latvijas, Baltijas un Eiropas."

"Gan Rail Baltica, gan šis jaunais biroju centrs "Novira Plaza" manāmi izmainīs pilsētas centru. Ir nozīmīgi, ka pilsētas vide, panorāma un infrastruktūra turpina attīstīties, jo Centrālā stacija un šis centrālais laukums ir Rīgas seja jeb pilsētas vizītkarte," saka Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Sāks pāļu dzīšanu biroju centram Novira Plaza iepretī Stacijas laukumam 

Latvijas un Igaunijas īpašumu attīstītāju SIA "Regals nami" un "Novira Capital" jaunās...

Projekta īstenošanā zināšanas, pieredzi un spēkus apvieno profesionāļi no visām trim Baltijas valstīm. Arī kapsulā tika ieliktas visu trīs Baltijas valstu monētas un laikraksti, lai apzīmētu šo kopību.

65% jaunā projekta akciju pieder Lietuvas investīciju fondam "Evernord Real Estate Fund III", savukārt 35% pieder nekustamo īpašumu attīstītājam "Novira Capital".

"Evernord Asset Management" ir licencēta aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kas pieder "Evernord" grupai un šobrīd pārvalda trīs slēgtus ieguldījumu fondus, kuri darbojas visās trīs Baltijas valstīs.

"Novira Capital" ir viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā, kas pēdējo gadu laikā ir izstrādājis vairākus jaunus projektus, tostarp 4 lielas biroju ēkas Tallinas centrā un vairāk nekā 300 augstas klases dzīvokļu.