23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?
Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.
11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei
Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.
Latvijas tiešsaistes azartspēļu ēnu ekonomika 2021. gadā, pēc H2GC aprēķiniem, ir vērtējama ap 33,3 miljoniem eiro, kas ir trešdaļa no licencētā azartspēļu tirgus. Licencētā azartspēļu tirgus apjoms pērn bija 109 miljonu eiro liels. Tas nozīmē, ka ēnu ekonomikas dēļ 2021. gadā Latvijas valsts budžets nesaņēma apmēram sešus miljonus eiro nodokļos. Šo summu veido azartspēļu nodokļa likme, kā arī saistītie, multiplicējošie faktori un nodokļi. “Ja Latvijā netiks mainīta pieeja, tad nav gaidāmas būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā par labu licencētajai daļai. Iespējams, tā nedaudz pieaugs, tomēr aptuveni piektdaļa spēlētāju tā arī paliks nelicencētajā tirgū,” prognozēja D. Henvuds pētījuma prezentācijas ievada daļā.
Kādi ir iespējamie risinājumi, kur atrodas Latvija no likumdošanas aspekta un kādēļ citviet spēlētāji vairāk ir licencētajā tirgū, bet dažviet vairāk nelicencētajā, analizē pētījuma vispārīgā daļa. H2GC ir starptautiska kompānija un darbojas 160 pasaules tirgos, sniedzot atzinumus un pētījumus dažādiem tirgus organizēšanas modeļiem.
Liberāli atvērtajos tirgos legālo spēlētāju vairāk
Pētījuma autori uzsver, ka licencēto interaktīvo azartspēļu lietotāju īpatsvars liberāli atvērtajos tirgos ir krietni lielāks nekā monopolstāvokļa tirgos. Pie liberālajiem tirgiem tiek pieskaitīta Lielbritānija ar 97,6% licencēto lietotāju, kā arī citas valstis Eiropā, kur rādītāji pārsniedz 90% slieksni. Savukārt monopolstāvokļa tirgus ir Ungārijā, Somijā, Norvēģijā, kur spēlētāju īpatsvars licencētajās vietnēs svārstās vidēji ap 50%. “Latvija ir kaut kur pa vidu starp šiem abiem galējiem modeļiem. Proti, Latvijā ir gan stingrs regulējums, gan atvērts tirgus, un tādēļ arī šis tirgus ir tādā kā starpstāvoklī – tas nav ne liberāls, ne monopolstāvokļa tirgus. Arī nelicencēto vietņu lietotāju skaits to apliecina,” skaidroja analītiķis Eds Birkins, norādot, ka pastāv tieša korelācija starp juridiskajiem modeļiem, kas piedāvā atklātu licencēšanu un efektīvus regulatīvos pasākumus, kā rezultātā augsts patērētāju skaits nonāk pie licencētajiem operatoriem. Kā piemērs Latvijā var kalpot reklāmas liegums licencētām azartspēlēm Latvijā, kas vienlaikus norobežo sabiedrību no nevēlamas atkarības un rada situāciju, kad sabiedrība nevar izšķirt, kas ir valstī licencētā un drošā vietņu daļa, bet kas pieskaitāms pie valstī nelicencētas darbības.
“Lielbritānijā mums bija savulaik atļautas visu veidu reklāmas, kas noveda pie tā, ka televīzijā klaji aicināja spēlēt un laimēt, likt vairāk un laimēt vēl vairāk. Saprotams, ka tam ir negatīvas sekas. Šobrīd šāda tipa reklāmas ir aizliegtas, tomēr reklamēt to, ka vietne pastāv, ka tā ir licencēta un droša, Lielbritānijas teritorijā nav aizliegts,” tā Eds Birkins, norādot, ka ir iespējams atrast jēdzīgu risinājumu vai zelta vidusceļu.
Tirgus regulējuma radīšanā ir trīs puses
Analizējot tirgus uzbūvi un regulējuma veidošanu, E. Birkins norādīja uz faktu, ka visveiksmīgāk regulējumu iespējams veidot, ņemot vērā gan valsts interesi, gan patērētāju vai sabiedrības vajadzības, gan pakalpojuma piedāvātāju vai nozari. Tieši par regulējuma iespējamajām vai nepieciešamajām izmaiņām sarunas izvērtās LIAB organizētajā diskusijā, kurā piedalījās arī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa. Tieši viņa ir valsts atslēgas cilvēks azartspēļu jomā, tādēļ arī bija interesanta viedokļu sadursme nodokļu jautājumos. Tomēr pirms diskusijas atspoguļojuma nozīmīgs ir H2GC direktora Deivida Henvuda iestarpinājums: “Nelegālās azartspēles pastāvēs vienmēr. Tās ir arī Lielbritānijā un nekur nepazudīs, jautājums tikai – cik interesants un vienlaikus drošs ir licencētās daļas piedāvājums, un šis balanss arī nosaka licencētās un nelicencētās daļas attiecības!” Proti, aizliegumi, neņemot vērā cilvēka dabu, novedīs pie nekontrolētas nozares, bet, jo pārdomātāks būs regulējums, ievērojot visas iesaistītās puses, jo mazāka būs ēnu daļa un lielāki valsts ieņēmumi.
Jau šobrīd Latvijā ir iespēja brīvprātīgi reģistrēt sevi Pašatteikušos personu reģistrā, kas liedz interaktīvās azartspēles uz laiku ne mazāku par 12 mēnešiem. Par atkarību ierobežošanu, visticamāk, vēl ir veicams sabiedrības izglītošanas darbs. Kā atzina J. Salmiņa, līdztekus azartspēlēm ir citas interaktīvās spēles, kuras tāpat izraisa atkarību un cerībā uz labākiem rezultātiem liek cilvēkam investēt pamatīgus līdzekļus, tādēļ sabiedrības izglītošanai ir liela nozīme. Tomēr viena no būtiskākajām ietekmēm ir nodokļi uz laimestiem. Latvijā ir stāsts par IIN iekasēšanu, kad no katra laimesta tiek iekasēts ienākuma nodoklis, neņemot vērā, cik cilvēks ieguldījis. Tas nav tikai interaktīvo azartspēļu, bet arī valsts organizēto spēļu, kā Latloto, bēda. Nav svarīgi, cik loto biļetes nopērc, laimestu apliek ar nodokli, ja tas ir pietiekami liels. H2GC pētījuma autori uzsver, ka Latvijā vairāk nekā 90% licencēto lietotāju rādītājs tiks sasniegts vienīgi tad, ja licencētajiem iekšzemes operatoriem tiks atļauts brīvāk reklamēties un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiks piemērots korekti.
Jāteic, ka J. Salmiņa paliek pozīcijā, ka ieguldījumi izklaidē nav uzskaitāmi un jebkurš ienākums ir apliekams ar IIN. Nelegālu interaktīvo derību un azartspēļu vietņu izplatība un pieejamība tirgū ir atkarīga no likmju un azartspēļu likumdošanas, tiesībaizsardzības līmeņa un patērētāju izglītības pasākumiem. Patērētāju izglītība diemžēl arvien netiek pietiekami novērtēta, un joprojām vairumā tirgu patērētāji lielākoties nezina, kas ir un kas nav licencēts operators, diskusijā atzina H2GC eksperti. Pēc noklusējuma tā ir tieša kritika arī Latvijas reklāmas ierobežojumiem interaktīvo spēļu jomā.