Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.
Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.
Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.
Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.
Problemātikas aizkadri
Izvērtējot Rīgas domes iesniegto Rīgas attīstības plānu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatēja vairākas būtiskas neatbilstības. Pretlikumīgais azartspēļu aizliegums bija tikai viens no iebildumiem. Tikai azartspēļu regulējuma neatbilstība normatīvo aktu prasībām nav pamats visa plānojuma apturēšanai, kas secināms no citu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanas procesa, piemēram, Daugavpils gadījumā. Šobrīd ir skaidri redzams, ka risinājumam, lai “atbloķētu” Rīgas teritorijas plānojumu, nav ne mazākā sakara ar azartspēlēm. Rīgas domei bija un ir jātiek galā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā radīti un šī gada 9. februārī Saeimā triecientempā pieņemti grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru vienīgais mērķis bija būt par “impulsu” jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram atcelt viņa priekšgājēja rīkojumu. 15. februārī iecere ir realizēta. Par VARAM iebilduma attiecībā uz azartspēļu regulējumu Rīgā būtību – Rīgas pašvaldības mēģinājums aizliegt azartspēles visā Rīgas pašvaldības teritorijā ir prettiesisks. Tā uzskata ne tikai VARAM, bet arī Administratīvā apgabaltiesa, kas 2021. gadā tiesvedības ietvaros ir sniegusi skaidrojumu, ka pilnīgs azartspēļu zāļu aizliegums konkrētas pašvaldības līmenī ir prettiesisks. Izņēmums par atrašanos četru un piecu zvaigžņu viesnīcas pretēji Rīgas domes apgalvojumiem nav samērīgs. Pirmkārt, nedz galvaspilsētai, nedz azartspēļu organizētājiem nav iespējas ietekmēt viesnīcu nozares dalībniekus. Principā vienas nozares eksistence tiktu padarīta atkarīga no citas nozares, radot tikai teorētisku iespēju turpināt darbību. Otrkārt, izvirzītais kritērijs praktiski nav izpildāms, ņemot vērā esošo viesnīcu kategorijas, platības, cita veida aspektu nepiemērotību azartspēļu organizēšanas vietu specifikai. Bet jau atkal – tiek ziņots, ka jaunais plānojums ļaus domei arī stingrāk vērsties pret spēļu zālēm. Šodien Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par prasības Satversmes tiesā atsaukšanu, lai gan joprojām nav vienotas izpratnes par pašvaldību tiesību apjomu, ierobežojot azartspēļu organizēšanu pašvaldības teritorijā. Nozare vērsīsies VARAM, lūdzot sniegt skaidrojumu.
Nelegālā biznesa aktivizēšanās
Pieredze citās valstīs uzskatāmi apliecina, kas notiek, ja de facto vēlas aizliegt klātienes azartspēles. Spēlētāji radikālu ierobežojumu ietekmē meklē alternatīvas, kas ir plaši pieejamas internetā. Nelegālo pakalpojumu sniedzēju skaits palielinās, krāpšanas un citu risku varbūtība ir augsta, savukārt kontroles instrumenti šajā vidē ir ierobežoti. Latvijā spēlētāju pārorientēšanās uz tiešsaisti pīķis novērota Covid-19 izplatības laikā, kad klātienes azartspēļu organizēšanas vietām bija aizliegs darboties (2020. gadā – 133, 2021. – 237 dienas).
Pandēmijas iespaidā tiešsaistes azartspēļu ieņēmumi 2021. gadā audzēti par 92 % attiecībā pret 2020. gadu. Izložu un azartspēļu uzraugs ir vairākkārt uzsvēris, ka pastāv tūkstošiem nelegālu azartspēļu vietņu, kur netiek ievēroti atbildīgas spēles pamatprincipi, kā arī citas normatīvo aktu prasības. Korelācija starp pārāk stingru spēļu zāļu ierobežošanu un nelegālo spēļu iespēju pieaugumu ir secināta arī “Gambling Compliance” ziņojumā, kur apzināta vairāku valstu pieredze. Mēs, diemžēl, ierindojamies to valstu sarakstā, kur ir viens no lielākajiem nelegālo azartspēļu tirgiem Eiropā. Kā liecina azartspēļu nozares datu specializēta uzņēmuma H2 Gambling Capital Latvijā pētījums, nelegālā interaktīvo azartspēļu tirgus īpatsvars 2021.gadā bija 33,3 milj. eur. - gandrīz trešdaļa no legālā tirgus.
Azartspēles ir viena no Latvijas tautsaimniecības nozarēm
Azartspēles Latvijā ir atļautas, stingri uzraudzītas un kontrolētas. Nozarē ir nodarbināti gandrīz 3000 cilvēku, valsts un pašvaldību budžetos, to skaitā specifisku papildu nodokļu un nodevu veidā, gadā tiek iemaksāti vairāk nekā 70 miljoni eiro. LSBA nepārtraukti ir lūgusi nodrošināt skaidru, sabalansētu un prognozējamu regulējumu. 2021. gada 14. jūlijā valdība atbalstīja Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes.
Finanšu ministrijā norisinās darbs pie visu nepieciešamo grozījumu sagatavošanas, lai ieviestu gandrīz 50 uzdevumus, kuru kopums pat pasaules mērogā ir unikāls. Vienlaikus pati nozare jau šobrīd veic godprātīgu pašregulācijas darbu.Katrā valstī ir sava azartspēļu organizēšanas kultūra, kā arī ierobežojumu komplekts, kas radies, ņemot vērā konkrētās vides specifiku, jo iespējamie modeļi ir dažādi. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka azartspēļu absolūts aizliegums veicinātu nelegālā biznesa paplašināšanos, pakļaujot nekontrolētiem riskiem spēlētājus, kā arī prasītu milzīgu valsts resursu šī biznesa (atsevišķos gadījumos pat organizētās noziedzības) apkarošanai.
Demagoģija rada aizspriedumus, kas apgrūtina dialogu starp nozari, likumdevēju un pašvaldībām. Aicinu pievērsties identificēto problēmu risināšanai, vislielāko uzsvaru veltot atkarību prevencijai, iesaistītajām pusēm sadarbojoties. Vienlīdz svarīga ir arī gudra nodokļu politika. Šobrīd aktuāla ir Kultūras ministrijas cīņa par pietiekamu finansējumu kultūras jomai, paredzot Valsts kultūrkapitāla fondam lielāku finansējumu no nodokļiem, tai skaitā no azartspēļu nodokļa, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pieprasījums paredzēt, ka no 2023. gada pašvaldību budžetam tiek atjaunota līdz 2020. gadam spēkā esošā azartspēļu nodokļa ieņēmumu daļa – 25 %. Attiecībā uz pēdējo – valdības atbilde ir, ka jāgaida uz nodokļu politikas pamatnostādnēm. Šī nu būtu reize, kad kļūdas labojums ir iespējams jau šobrīd.
