Lietuvas Nacionālā stadiona projekta Viļņā koncesionārs - Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" - ir izstājies no projekta un par jauno koncesionāru kļuvis nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner", piektdien paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Viņš piebilda, ka jaunais projekta īstenotājs paredz stadiona ietilpību paplašināt līdz 18 000 sēdvietām.

""BaltCap" fonds izstājas no projekta, un labi zināma kompānija "Hanner" nāk tā vietā. Principā mums ir nepārtraukts līgums ar koncesionāru, projekts ir dzīvotspējīgs," žurnālistiem teica Viļņas mērs.

Benkunsks piebilda, ka piektdien ir noslēgta principiāla vienošanās ar "BaltCap" un "Hanner" par pārņemšanu.

"BaltCap" infrastruktūras fonds uz koncesijas līguma pamata līdz šim bija iesaistīts Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecībā Viļņā.

Projekts nonācis strupceļā pēc tam, kad kļuva skaidrs būtisks izmaksu pieaugums un "BaltCap" lūdza partnerus indeksēt būvniecības cenu.

Lietuvas Nacionālo stadionu Viļņā plānots atklāt līdz 2026.gada beigām, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Pašvaldība ir atļāvusi grozīt līgumu par daudzfunkcionālā kompleksa būvniecību.

Benkunsks teica, ka līguma grozījumi spēkā stāties varētu pēc dažiem mēnešiem, bet būvdarbu laiks pagarināts par pusotru gadu, kas nozīmē, ka kompleksu pabeigt vajadzētu līdz 2026.gada nogalei.

"Ir ļoti grūti nosaukt konkrētu datumu. Tas ir atkarīgs no būvniecības gaitas. Jaunais koncesionārs nopietni domā darīt visu iespējamo, lai to uzbūvētu vēl ātrāk," sacīja Benkunsks, norādot, ka pašvaldības lēmums ļauj projektam virzīties uz priekšu, un būvdarbi atsāksies drīz pēc tam, kad stāsies spēkā līguma grozījumi.

Lietuvas galvaspilsētas mērs arī sacīja, ka nacionālā stadiona apkārtnes labiekārtošanai ir paredzēti aptuveni 30 miljoni eiro. Benkunsks teica, ka pilsēta plāno paplašināt ielas, ierīkot autobusu pieturas un izbūvēt gājēju viaduktu.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Rīgas dome trešdien nolēma nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai vairāk nekā 10 hektāru zemes Lucavsalā nacionālā futbola stadiona būvniecībai.

Zeme tiek nodota federācijas lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums būs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Šo piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija, bet pašvaldībai pēc tam būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ticies ar Latvijas Futbola federāciju un potenciālo investoru no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, lai pārrunātu iespējas Rīgā attīstīt sporta infrastruktūru un informētu par piemērotākajām vietām, kur var galvaspilsētā varētu atrasties jauns futbola stadions.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilni Ķirsis atzīmē: “Rīga ir investoriem pievilcīga vieta, kas nostiprina savu lomu Baltijas valstu mērogā uzņēmējdarbībā, mobilitātē, tūrismā, kā arī sporta un kultūras pasākumu rīkošanā. Pateicoties dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” projektam, Rīga kļūs par Baltijā centrālo transporta mezglu ar savstarpēji savienotu dzelzceļa tīklu, lidostu un prāmju termināli, savukārt pašvaldības uzdevums ir radīt visus priekšnoteikumus un aktīvi līdzdarboties, lai investoru plānoto projektu realizācija notiktu raiti. Investīcijas sporta infrastruktūrā ir ar lielu pievienoto vērtību, jo ietver sevī potenciālu būtiski audzēt tūrisma aktivitāti Rīgā.”

Ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) investora atbalstu potenciāli būvējamajam futbola stadionam tiek apsvērta vieta Lucavsalā un Ziepniekkalnā, Rīgā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko.

Viņš pastāstīja, ka līdz šim LFF izdarīja savu mājasdarbu un Latvijā satikās ar AAE uzņēmēju Muhamedu Ali Alabaru, viņam demonstrējot vietas, kur potenciāli varētu atrasties jaunais nacionālais futbola stadions. To varētu būvēt kaut kur Ziepniekkalna centrā vai Lucavsalā. Tāpat netiek atmesta doma par iespēju minētajam mērķim pārbūvēt Skonto stadionu.

Ļašenko skaidroja, ka LFF ir jāizstrādā priekšlikuma koncepcija, savukārt AAE investors došot ziņu, kā viņš redz projekta attīstību un vietu stadionam. Ali Alabars esot pozitīvi noskaņots, un viņam ir svarīgi rast veiksmīgu biznesa modeli, lai izšķirtos par finansējuma ieguldīšanu stadiona būvniecībā Latvijā. "Tur jābūt kustībai, ne tikai futbolam, bet arī, piemēram, koncertiem," norādīja LFF prezidents.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Trīs militāro pilsētiņu būvniecība Lietuvā izmaksājusi ap 230 miljoniem eiro, un janvārī karavīri pārcelsies uz militāro bāzi Rokantišķē netālu no Viļņas, paziņoja aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

Anušausks žurnālistiem teica, ka trīs jaunas militārās bāzes uzbūvētas par apmēram 230 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības un citus nodokļus. Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka cenu pieaugums salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto nepārsniedz 8%, lai gan būvniecības nozarē kopumā tās augušas par 25% un vairāk procentiem.

Pašlaik tiek plānots, ka līdz gada beigām pilnībā tiks pabeigti būvdarbi militārajā bāzē Rokantišķē un Kņaza Vaidota motorizētā strēlnieku bataljona karavīri, kas uz laiku izvietoti Marijampolē, uz to pārcelsies janvārī.

Anušausks norādīja, ka Vācijas brigādes karavīriem, kuru uzņemšanai gatavojas Lietuva, ir nepieciešama cita infrastruktūra, tādēļ viņus plānots izvietot trīs vietās - Viļņā, Rūdninkos un Ruklā.

Kolkā par 364 696 eiro uzbūvēts tirgus un brīvdabas estrāde, aģentūru LETA informēja Talsu novada pašvaldībā.

Projekts "Tirdzniecības vietas izveide Kolkā" tapis kopā ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, pārbūvējot veco Kolkas vasaras estrādi pašvaldības īpašumā "Stadions" Kolkas pagastā par mūsdienu prasībām atbilstošu, sabiedrībai ērti izmantojamu, estētiski un tehniski pievilcīgu estrādi no jūras puses un vietējo mājražotāju un zivju produkcijas tirdzniecības vietu no Kolkas centrālās ielas puses.

Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Orinskis skaidro, ka līdzšinējā Kolkas tirdzniecības vieta bija estētiski nepievilcīgās telpās, aukstumā un neērtībās. Viņš uzskata, ka tirdzniecības vietas izveidošana bijis neatliekamākais un vajadzīgākais darbs, kas Kolkā jāizdara.