Atzīmējot “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās ēkas būvniecības projekta attīstību, 17.jūlijā iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu un personīgu novēlējumu projekta nākotnes iedzīvotājiem.

“Lucavsala” būs vērienīgs dzīvokļu komplekss ar trīs A energoefektivitātes klases dzīvojamām ēkām, kopumā piedāvājot ap 600 dzīvokļu, komerctelpas, kā arī daudzstāvu autostāvvietu.

Merks mājas uzsāk projekta Lucavsala būvniecību 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” uzsāk dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās...

“Šis projekts ir jauns posms “Merks mājas” attīstībā un svarīgs solis Rīgas dzīvojamās infrastruktūras uzlabošanā, attīstot unikālu vietu galvaspilsētā – Lucavsalu. Mūsu projektos galvenā uzmanība vienmēr ir vērsta uz nākotnes iedzīvotāju labklājību un ērtībām. Tas sevišķi būtiski bija projekta “Lucavsala” gadījumā, kad papildu iedzīvotāju vajadzībām bija nepieciešams rast balansu starp apkārtējo vidi un dabu,” saka Egija Smila, “Merko Ehitus” grupas uzņēmumu vadītāja Latvijā.

Projekts “Lucavsala” ir viens no ambiciozākajiem dzīvojamo namu kompleksiem, kādu “Merks mājas” līdz šim ir izstrādājis.

Šobrīd aktīvi un saskaņā ar laika plānu norit dzīvokļu kompleksa pirmās kārtas K1 korpusa būvniecības darbi. Plānots, ka līdz 2025. gada otrajam ceturksnim tiks pabeigta viena deviņu stāvu ēka, kurā atradīsies 54 dzīvokļi ar vienu līdz četrām istabām, un dzīvokļu platība būs no 35 līdz pat 86 kvadrātmetriem. Savukārt projekta pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvēta viena trīsdaļīga ēka ar 214 dzīvokļiem un divām komerctelpām.

Projektā Lucavsala rezervēti jau 40% dzīvokļu  

Dažu nedēļu laikā pēc nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa...

“Lucavsala atrodas tuvu Rīgas centram, taču tā ir dabīgi nodalīta sala, kas ļauj vienuviet apvienot gan pilsētas straujo dinamiku, gan mieru un dabas tuvumu. Teritorijas attīstībā paredzēts apvienot abas vērtības, lai jaunie apbūves projekti un infrastruktūras uzlabošana būtu līdzās pastāvoši ar dabas un apstādījumu daļu uz salas,” saka Jānis Lange, Rīgas pilsētas izpilddirektors.

“Projekta “Lucavsala” būvniecība virzās uz priekšu ar ievērojamu progresu – vien nepilnu piecu mēnešu laikā esam pabeiguši 22% no kopējā ēkas apjoma. Nulles cikls, kas ietver teritorijas sagatavošanu un pamatu izbūvi ir pilnībā noslēgts, un ēkas karkasa būvniecība ir paveikta par 37%. Visi būvniecības procesi norisinās pēc plāna, un projekts tiek nepārtraukti pilnveidots, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm,” norāda Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Šis projekts izceļas ar augstu kvalitāti un ekskluzivitāti – dzīvokļi būs pieejami ar pilnu, kvalitatīvu iekšējo apdari, griestu augstums 1. stāva dzīvokļos sasniegs 3,5 metrus, un katram dzīvoklim būs balkons, lodžija vai terase ar koka dēļu segumu un augu kastēm. Atsevišķi dzīvokļi piedāvās skatu uz Mazo Daugavu.

Atzīmējot šī projekta būvniecības posma attīstību ar svinīgu ceremoniju, laika kapsulā ielikta austa grāmatzīme ar latviešu spēka zīmēm, monēta “Kalējs kala debesis” – simbolizējot spēku un aizsardzību, svilpaunieks, kas ar savu melodisko skaņu simbolizē prieku un dzīvīgumu, kā arī piespraudes ar Rīgas ģērboni, ar ko tiek godināts pilsētas vēsturiskais un kultūras mantojums.

Jau vēstīts, ka dzīvokļu cena būs no 2095 līdz 3375 eiro kvadrātmetrā.

"Merks mājas" līdz šim uzbūvējis vairāk nekā 2200 mājokļu visā Latvijā. Dzīvojamo māju projektos "Merks mājas" ir gan attīstītājs, gan pārdevējs, gan arī garantijas sniedzējs.

"Merks mājas" 2022.gadā strādāja ar 39,111 miljonu eiro apgrozījumu un guva 4,104 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 180 480 eiro. Kompānijas īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Merko Investments".

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Lietuvas Nacionālā stadiona projekta Viļņā koncesionārs - Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" - ir izstājies no projekta un par jauno koncesionāru kļuvis nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner", piektdien paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Viņš piebilda, ka jaunais projekta īstenotājs paredz stadiona ietilpību paplašināt līdz 18 000 sēdvietām.

""BaltCap" fonds izstājas no projekta, un labi zināma kompānija "Hanner" nāk tā vietā. Principā mums ir nepārtraukts līgums ar koncesionāru, projekts ir dzīvotspējīgs," žurnālistiem teica Viļņas mērs.

Benkunsks piebilda, ka piektdien ir noslēgta principiāla vienošanās ar "BaltCap" un "Hanner" par pārņemšanu.

"BaltCap" infrastruktūras fonds uz koncesijas līguma pamata līdz šim bija iesaistīts Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecībā Viļņā.

Projekts nonācis strupceļā pēc tam, kad kļuva skaidrs būtisks izmaksu pieaugums un "BaltCap" lūdza partnerus indeksēt būvniecības cenu.

Jaunākās aplēses liecina, ka, nekustamo īpašumu attīstītājam "Hanner" pārņemot Lietuvas Nacionālā stadiona projektu, daudzfunkcionālā kompleksa izmaksas ir pieaugušas par apmēram 38 miljoniem eiro, no kuriem pašvaldība varētu segt 28 miljonus eiro, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

"Mēs 94 miljonus eiro indeksējam par 27%, kas veido 122 miljonus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lūk, cik Arvīds Avulis ["Hanner" īpašnieks] saņems no pašvaldības pēc tam, kad uzcels un attīstīs visu kompleksu," Lietuvas galvaspilsētas mērs teica televīzijas kanālam "TV3".

Kompānijai būs jāsedz vēl desmit miljoni eiro no projekta izmaksām, piebilda Benkunsks.

Papildu finansējums tiks piešķirts no pašvaldības līdzekļiem un papildu 2,3 miljonus piešķirs arī Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, klāstīja Viļņas mērs.

"Mūsu saistību kopējā summa ir 156 miljoni eiro, kas nav mainījusies, ieskaitot pārvaldības nodevu," viņš teica, paskaidrojot, ka līguma grozījumi paredz, ka pašvaldības un ministrijas saistības par šo projektu palielināsies par 2,3 miljoniem eiro līdz 158,3 miljoniem eiro.

Lietuvas Nacionālo stadionu Viļņā plānots atklāt līdz 2026.gada beigām, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Pašvaldība ir atļāvusi grozīt līgumu par daudzfunkcionālā kompleksa būvniecību.

Benkunsks teica, ka līguma grozījumi spēkā stāties varētu pēc dažiem mēnešiem, bet būvdarbu laiks pagarināts par pusotru gadu, kas nozīmē, ka kompleksu pabeigt vajadzētu līdz 2026.gada nogalei.

"Ir ļoti grūti nosaukt konkrētu datumu. Tas ir atkarīgs no būvniecības gaitas. Jaunais koncesionārs nopietni domā darīt visu iespējamo, lai to uzbūvētu vēl ātrāk," sacīja Benkunsks, norādot, ka pašvaldības lēmums ļauj projektam virzīties uz priekšu, un būvdarbi atsāksies drīz pēc tam, kad stāsies spēkā līguma grozījumi.

Lietuvas galvaspilsētas mērs arī sacīja, ka nacionālā stadiona apkārtnes labiekārtošanai ir paredzēti aptuveni 30 miljoni eiro. Benkunsks teica, ka pilsēta plāno paplašināt ielas, ierīkot autobusu pieturas un izbūvēt gājēju viaduktu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” uzsāk dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās kārtas būvniecību un dzīvokļu rezervāciju.

Projekta pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvēta viena trīsdaļīga ēka ar 214 dzīvokļiem un divām komerctelpām. Šobrīd ir uzsākta pirmās kārtas K1 korpusa būvniecība un plānots, ka līdz 2025. gada otrajam ceturksnim tiks pabeigta deviņu stāvu ēka, kurā būs 54 dzīvokļi. Dzīvokļu cenas – sākot no 90 000 eiro.

Attīstības projektā kopumā ietilpst trīs A energoefektivitātes klases dzīvojamās ēkas ar 590 dzīvokļiem un sešām komerctelpām, kā arī daudzstāvu autostāvvieta. “Lucavsalas” projekta pirmās kārtas, K1 korpusa ietvaros, tiks uzbūvēta viena deviņu stāvu ēka, kur būs pieejami 54 dzīvokļi ar vienu līdz četrām istabām. Dzīvokļu platība būs no 35 līdz pat 86 kvadrātmetriem. Dzīvokļu cena būs no 2095 līdz 3375 eiro kvadrātmetrā.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās ēkas būvniecībā atzīmēti spāru svētki, iezīmējot svarīgu posmu šī vērienīgā projekta attīstībā.

Pirmās kārtas E1 korpusa būvniecība norit pēc plāna un plānots, ka 2025. gada otrajā ceturksnī tiks pabeigta deviņu stāvu ēka, kurā atradīsies 54 dzīvokļi.

Šis būs viens no pirmajiem projektiem Rīgā, kas paredz kompaktu basketbola laukumu, futbola vārtu un brīvdabas sporta zāles ierīkošanu uz piegulošās autostāvvietas jumta. Tāpat projekta ietvaros iedzīvotājiem tiks izveidota koplietošanas siltumnīca un vairākas atpūtas zonas, kas būs piemērotas visām vecuma grupām.

“Dzīvokļu kompleksa pirmās kārtas E1 korpusa būvniecība virzās uz priekšu – no kopējā projekta apjoma ir paveikti 44% un visi darbi norit saskaņā ar plānoto grafiku. Esam sasnieguši pirmās ēkas augstāko punktu, kas sliecas vairāk nekā 28 metru augstumā, un varam aplūkot ēkas pilno apmēru,” saka Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Latvijas Hokeja federācijai (LHF) plānots piešķirt 441 592 eiro, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar vīriešu hokeja valstsvienības sagatavošanos un dalību 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Latvijā 2024.gadā.

To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais un saskaņošanai iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts. Plānots, ka nauda tiks piešķirta no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

LHF ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) finanšu pieprasījumu, kurā norāda, ka saskaņā ar ministrijas 6.februāra lēmumu LHF tika piešķirti valsts budžeta līdzekļi 303 391 eiro apmērā visu hokeja izlašu sagatavošanai un dalībai augstākā līmeņa sacensībās.

LHF jauniešu, junioru un Latvijas vīriešu un sieviešu hokeja nacionālo izlašu 2024.gada revidēti izdevumi ir paredzēti 1 767 223 eiro apmērā. Starpība starp LHF pieprasītajiem un IZM 2024.gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem hokeja valstsvienību finansiālai nodrošināšanai, gatavojoties un piedaloties augstākā līmeņa sacensībās, ir būtiska, norāda federācija.

Dažu nedēļu laikā pēc nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās kārtas K1 korpusa būvniecības uzsākšanas, par piedāvātajiem dzīvokļiem novērota liela interese – rezervēti jau 40% pirmās ēkas dzīvokļu, informē attīstītājs.

Projektā plānotās investīcijas attīstītājs neatklāj.

"Mēs kā attīstītāji uz šo projektu jau kopš tā idejas esam raudzījušies ar lielu entuziasmu, un prieks redzēt, ka ar tādu pašu sajūsmu to uzņēmuši arī iedzīvotāji. Vēlme un pieprasījums dzīvot Lucavsalā atspoguļo pilsētnieku augošo vēlmi pēc dabas tuvuma, nezaudējot pilsētas dzīves ērtības,” skaidro Mikus Freimanis, “Merks mājas” valdes loceklis.

Attīstības projektā kopumā ietilpst trīs A energoefektivitātes klases dzīvojamās ēkas ar 590 dzīvokļiem un sešām komerctelpām, kā arī daudzstāvu autostāvvieta. Līdz 2025. gada otrajam ceturksnim tiks pabeigta “Lucavsalas” projekta pirmās kārtas, K1 korpusa būvniecība – tiks uzbūvēta viena deviņu stāvu ēka, kurā būs pieejami 54 dzīvokļi ar vienu līdz četrām istabām, pilnu iekšējo apdari un platībā no 35 līdz 86 m2. Līdz šim vislielākais pieprasījums bijis tieši pēc divistabu dzīvokļiem – tie rezervēti jau 75% apmērā. Dzīvokļu cena būs no 2095 līdz 3375 eiro kvadrātmetrā.

“Mēness aptiekas” zīmola pārvaldītāja “Sentor Farm aptiekas” apgrozījums 2023. gadā sasniedzis 228 483 642 eiro. Peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies vairāk nekā par trešdaļu – 35,3% – no 6 614 322 eiro uz 4 281 709 eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

“Apgrozījuma pieaugumu izdevies saglabāt vien pateicoties farmaceitu pašaizliedzībai, augstajam profesionālismam un lojalitātei, kā arī uzņēmuma akcionāru un vadības dinamiskajai politikai un elastībai lēmumu pieņemšanā. Savukārt peļņas samazinājums liecina par to, ka vienlaikus ar strauji pieaugušām uzņēmuma darbības izmaksām – inflāciju, darbinieku algām un telpu īri – valstī palicis nemainīgs regulējums zāļu un citu aptiekas produktu uzcenojumiem,” uzsver valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Tā kā zāļu cenu veidošanās no valsts puses ir regulēta, pārskata gadā vidējai inflācijai valstī sasniedzot 8,9%, bet aptieku segmentā esot tikai 6%, uzņēmums bija spiests segt ievērojamas izmaksas – aptiekas nodrošinājušas, ka kopumā medikamentu cenas netiek celtas, lai sniegtu būtisku atspaidu klientiem. Uzņēmuma peļņa samazinājusies arī 2022. gada inflācijas inerces dēļ, kā arī tādēļ, ka augušas ar personālu saistītās izmaksas – paaugstinātas algas, iznomātāji indeksējuši īres maksas u.c.

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Omniva Grupa noslēgusi jaunā Kauņas loģistikas centra būvniecības pirmo kārtu – pabeigta biroja telpu iekārtošana.

Kopējās investīcijas projekta īstenošanā sasniedz 42 miljonus eiro un 2400 kvadrātmetru plašajās administratīvajās telpās izvietotas ne tikai mūsdienīgas un iekļaujošas darba vietas, bet arī atpūtas telpas darbiniekiem.

Kauņas SEZ izvietotais loģistikas centrs būs modernākais Baltijas valstīs un tajā tiks ieviesta virkne inovatīvu tehnoloģisko risinājumu, kas nodrošinās augstu efektivitāti sūtījumu šķirošanas un piegādes procesos.

«Mūsu mērķis ir strādāt arvien efektīvāk. Tādēļ, projektējot un būvējot loģistikas centru, tika ņemti vērā ne tikai apsvērumi, kas saistīti ar loģistikas procesu uzlabošanu. Proti, lielu uzmanību pievērsām labas un produktīvas darba atmosfēras radīšanai. Piemēram, telpās ir divas pirtis, trenažieru zāle, pieejami galda futbola un tenisa galdi, basketbola laukums, īpaši masāžas krēsli, grila zona un citi risinājumi darbinieku labbūtības nodrošināšanai,” norāda Omniva Grupas valdes loceklis un komercdirektors Gusts Muzikants.

Investoru neesamības dēļ Ķekava pašlaik nelems par ledus halles būvniecību, teikts paziņojumā Ķekavas novada pašvaldības mājaslapā.

Ķekavas novada dome pagājušās nedēļas sēdē atkārtoti izskatīja kolektīvo iesniegumu par ledus halles būvniecību.

Pērn 12.jūlijā sabiedrības līdzdalības platformā "ManaBalss.lv" sākās parakstu vākšana iniciatīvas "Ledus halli Ķekavas novadā" atbalstam, un Ķekavas novada pašvaldībā iesniegts Matīsa Ribkinska kolektīvais iesniegums ar lūgumu rast risinājumu halles projektēšanai un būvniecībai.

Kolektīvais iesniegums tika izskatīts Ķekavas novada domes 2023.gada 9.augusta sēdē, kurā tika lemts par iesnieguma turpmāko virzību, par atbildīgo nosakot Attīstības un būvniecības pārvaldi.

Pārvaldes pārskats par kolektīvā iesnieguma virzību tika skatīts domes sēdē pagājušā gada novembrī. Ņemot vērā pašvaldības finansiālās iespējas, tika atbalstīts priekšlikums meklēt iespēju privātās partnerības sadarbībai, piesaistot privāto investoru projekta realizācijai.

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Kurbads hokeja halle ir vērsusies pēc palīdzības pie Ķīnas vēstniecības un Starptautiskās Hokeja federācijas, lai saņemtu samaksu par 2023.gada aprīlī Ķīnas vīriešu nacionālajai hokeja izlasei sniegtajiem pakalpojumiem, informē uzņēmums.

2023.gada aprīlī Kurbads hokeja halle kalpoja par treniņu bāzi Ķīnas vīriešu nacionālā hokeja izlasei pirms dalības 2023.gada Pasaules čempionātā hokejā. Komandai ierodoties Rīgā, Ķīnas komandas menedžmentam kļuva skaidrs, ka komandai būs nepieciešama vēl virkne dažādu papildpakalpojumu, kas sākotnējā tāmē netika iekļautas - papildus transfēra pakalpojumi, papildus žāvētas, treneru istabas, papildus formas un aprīkojuma noma, ēdināšana, vārtsargu pakalpojumi komandas treniņiem utt. Visus šos papildpakalpojumus pieprasīja Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžments un to izmaksas tika saskaņotas ar Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžeri Vladimiru Maksimovu, norāda uzņēmums.

Lai atvieglotu glābšanas dienestu darbu un mazinātu satiksmes intensitāti galvaspilsētā, pirmdien, 29.jūlijā, gaidāmo ļoti stipro lietavu un vētras laikā, autovadītāji SIA "Rīgas satiksme" sabiedrisko transportu - autobusus, trolejbusus un tramvajus - varēs izmantot bez maksas.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, par tā saucamo "vētras biļešu" ieviešanu galvaspilsētā svētdien ārkārtas sēdē vienojusies pašvaldības Civilās aizsardzības komisija un tiks izdots attiecīgs pilsētas izpilddirektora rīkojums.

Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam. Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis, skaidroja Vilemsons.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” apbalvošanas ceremonijā nosauktas izcilākās pērn pabeigtās būves astoņās nominācijās.

Balva Gada betona būve šogad tika pasniegta pirmo reizi, godinot izcilu betona pielietošanu būvniecībā, veicinot estētisku, konstruktīvi drosmīgu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu. Šo balvu piešķir Latvijas Betona savienība.

Šajā skates ciklā teju piecdesmit nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam astoņās nominācijās bija pieteikti 70 objekti no visiem Latvijas reģioniem. Visas būves eksperti apmeklēja klātienē un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās.

Visi skatei Gada labākā būve Latvijā 2023 pieteiktie objekti apskatāmi skates gadagrāmatā, kas šogad izdota jau devīto gadu.

Pirmo reizi skatē pasniegta arī balva Sabiedrībai nozīmīga būve. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora Ceresit šogad saņēma Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā, kas interneta balsojumā saņēma visaugstāko balsu skaitu.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Forevers ir atzīts par tirgus līderi Latvijas gaļas produktu ražošanā. Kopš 2003. gada uzņēmums ir saņēmis vairākas atzinības "GADA PRODUKTS" no Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA), kā arī turpina paaugstināt nozares standartus.

Uz doto brīdi uzņēmumā strādā vairāk nekā 750 darbinieki. Katru dienu uzņēmuma kontroles punkts rūpējas par drošību un darbinieku ielaišanu uzņēmumā, sniedzot piekļuvi aptuveni ~1000 cilvēkiem, tai skaitā darbiniekiem un viesiem. Šis skaitlis atspoguļo, ka Forevers saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku piekļuves kontroli un pārvaldību, jo viss process notiek manuāli, līdz ar to arī aizņem daudz laika.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskarās Forevers, ir laika tērēšana, ko rada manuāla darbinieku pārbaude ieejot rūpnīcas teritorijā. Svarīgs aspekts ir arī nodrošināt, lai darbinieki uzņēmuma teritorijā neatrastos alkohola reibumā.

Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” stipendija 2000 eiro apmērā šogad tika pasniegta trim Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes studentēm – Vitai Servidovai, Olgai Zeļenkai un Danielai Plasai.

Stipendijas izcilākajiem farmācijas studentiem šogad tika pasniegtas jau 14. reizi, un ir daļa no “Olainfarm” un RSU savstarpējās sadarbības.

“”Olainfarm” kā viens no lielākajiem farmācijas nozares uzņēmumiem regulāri sniedz savu ieguldījumu tajā, lai Latvijā gan pašlaik, gan pēc pieciem un desmit gadiem būtu farmaceiti, kuri aptiekās varētu konsultēt pacientus, vai strādātu pie jaunu medikamentu izstrādes kādā no zāļu ražošanas uzņēmumiem. Esam lepni, ka varam atbalstīt jaunos farmaceitus, jo tā ir misijas profesija, kas sniedz skaidru un nenovērtējamu labumu visai sabiedrībai kopumā. Farmaceits bieži ir pirmais nozares speciālists, ko cilvēki uzrunā par savām veselības problēmām un pie kuriem meklē palīdzību. Vienlaikus ir jāatceras, ka zināšanas farmācijā jauniešiem sniedz fantastiskas karjeras iespējas – sākot ar jau pieminēto farmaceita darbu aptiekā, un beidzot ar darbošanos zinātnē, jaunu medikamentu izstrādē un zāļu reģistrācijā,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Rīgā, Brīvības ielā 68. Nekustamā īpašuma sākuma cena noteikta 2,7 miljoni eiro apmērā. Izsole norisināsies no 20. augusta līdz 19. septembrim, un pieteikšanās termiņš ir noteikts līdz 9. septembrim, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Ēka, Brīvības ielā 68 ir pilsētvidē atpazīstams īpašums, kas atrodas vienā no aktīvākajiem Rīgas ielu krustojumiem. Neskatoties uz to, ka ēkas atjaunošana prasīs būtiskus ieguldījumus, tā atrašanās vieta un nākotnes potenciāls noteikti palīdzēs atrast tam jaunu saimnieku. Iegūtie ieņēmumi no objekta atsavināšanas tiks novirzīti Rīgas Valsts tehnikuma studentu atbalstam un mācību līdzekļu papildināšanai, tādējādi turpinot īstenot Jāņa un Līzes Vīrs gribu un sniedzot ieguldījumu izglītības jomā,” skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Īpašums atrodas Rīgas centrā, pie Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojuma. Tas nodrošina ērtu piekļuvi sabiedriskajam transportam, kā arī blakus esošajām izglītības, medicīnas, kultūras un komerciālajām iestādēm. Apkārtne ir labi attīstīta, ar augstu transporta un gājēju plūsmu, kas potenciālajiem investoriem piedāvā plašas attīstības un izmantošanas iespējas.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" šogad loģistikas centros Baltijas valstīs plāno investēt 120 miljonus eiro, sacīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums katru gadu savos objektos Baltijas valstīs investē 100-120 miljonus eiro, kas ir tradicionālais apjoms. "Šogad mēs plānojam investēt 120 miljonus eiro."

Tostarp Rīgā vai pie Rīgas šogad plānots nopirkt 200 000 kvadrātmetru zemes jeb 20 hektārus.

"Mēs katru gadu pērkam klāt zemi. Labs piemērs ir Rumbula. Mēs tur nopirkām gandrīz 20 hektārus zemes un trīs gadu laikā esam uzbūvējuši loģistikas kompleksu gandrīz 90 000 kvadrātmetru platībā. Mēs turpināsim būvēt Rumbulā, kā arī pie lidostas, vērtējam arī citas vietas," teica Kuzavs.

Šogad rudenī paredzēts pabeigt loģistikas centru pie lidostas 26 000 kvadrātmetru platībā, kur ieguldīti 15-16 miljoni eiro. Turpmāk pēc klienta pasūtījuma "Sirin Development" veidos noliktavas Dreiliņos pie IKEA un Latgales ielā.

Rīgā no 2024.gada stājušās spēkā vairākas izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā, tostarp no šī gada iespējams saņemt atvieglojumus par ilgtspējīgām jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka NĪN atvieglojumu saņemšanai jābūt izveidotai oficiālai elektroniskai adresei vai Finanšu departamentā reģistrētam e-pastam.

Rīgas pašvaldības Finanšu departaments ir veicis NĪN aprēķinu 2024.gadam un nosūtījis 279 870 maksāšanas paziņojumus. Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt maksāšanas paziņojumā norādītajam NĪN aprēķinam, to var apstrīdēt viena mēneša laikā no maksāšanas paziņojuma spēkā stāšanās dienas Finanšu departamenta direktoram.

Par 2024.gadu NĪN aprēķināts 123,8 miljonu eiro apmērā 278 007 nodokļu maksātājiem, no kuriem atvieglojumi piemēroti 7,4 miljonu eiro apmērā 63 833 nodokļu maksātajiem.

No 2024.gada NĪN atvieglojumus 50% apmērā piemēro par jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, kurām piešķirts BREEAM International New Construction, BREEAM Refurbishment and Fit-Out, LEED BD +C vai DGNB sertifikāts ar vismaz 55% vērtējumu un kuras ir nodotas ekspluatācijā pēc šā gada 1.janvāra. Atvieglojumi tiek piešķirti pamatojoties uz nodokļu maksātāja pieteikumu, kas iesniegts Finanšu departamentā līdz taksācijas gada 15.decembrim.