SIA "Omniva" šogad plāno ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro tieši pakomātu tīkla attīstībā Latvijā, gan veidojot jaunas vietas, gan aizvietojot vecākus pakomātu modeļus ar jaunākiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Muzikants skaidroja, ka "Omniva" vēlas palielināt pakomātu tīklu, lai vēl vairāk iedzīvotāju būtu tuvāk vai nu "Omniva" pakomātam, vai jebkuram citam sūtījumu saņemšanas un nodošanas punktam. "Par konkrētām vietām gan es pagaidām nerunāšu," minēja Muzikants.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Omniva" patlaban ir vadošās pozīcijas Baltijā pakomātu tīklā, papildinot, ka Latvijā vairāk nekā 80% iedzīvotāju "Omniva" pakomāts ir ne vairāk kā piecu kilometru attālumā un "Omniva" tirgus daļa tieši pakomātu tirgū ir virs 60%.

Savukārt, saliekot kopā visus sūtījumu veidus, "Omniva" tirgus daļa Latvijā ir virs 30%, norādīja Muzikants.

"Mūsu mērķis nākotnē ir izvērtēt, kā būt vēl tuvāk klientiem. Tāpat mēs strādājam pie tā, lai piedāvātu jaunus pakalpojumus. Es nedomāju, ka mums izdosies vēl būtiski palielināt tirgus daļu pakomātu segmentā, bet ir citi segmenti, kur "Omniva" noteikti darīs vairāk. Piemēram, tās ir gan kurjeru piegādes, gan sadarbība ar citiem uzņēmumiem, kas var būt mūsu partneri sūtījumu piegādē. Tā ir perspektīva, pie kuras mēs šodien strādājam," papildināja Muzikants.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" Igaunijā likvidēs 75 darbavietas, taču atlaišana var skart arī darbiniekus Latvijā un Lietuvā, paziņoja uzņēmums.

Kolektīvā atlaišana ietekmēs cilvēkus dažādos amatos un nodaļās, turklāt daudzi no pašlaik vakantajiem amatiem netiks aizpildīti. Kompānija prognozē, ka lielākā daļa pārmaiņu notiks šā gada pirmajos četros mēnešos.

"Omniva" valdes priekšsēdētājs Marts Megi skaidro, ka loģistikas kompānijām pagājušā gada otrā puse bija ārkārtīgi sarežģīta, jo ekonomikas un ģeopolitisko sarežģījumu dēļ samazinājās sūtījumu skaits un piegāžu ķēdes kļuva ilgākas, kas palielināja "Omniva" izmaksas.

Lai saglabātu konkurētspēju, "Omniva" izmaksas jāsamazina par vismaz 2,5 miljoniem eiro, teica Megi.

Viņš arī uzsvēra, ka procesu automatizācija vairos efektivitāti, tomēr ir jāveic arī citi taupības pasākumi.

Loģistikas uzņēmuma SIA "Omniva" apgrozījums pagājušajā gadā bija 21 miljons eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 6% un bija 673 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

2023.gadā "Omniva" turpināja strādāt pie darbības uzlabošanas, infrastruktūras paplašināšanas, iekšējiem efektivitātes procesiem un pārvaldības sistēmas uzlabojumiem.

"Ar sasniegto rezultātu un iepriekšējā gadā paveikto Latvijā esam apmierināti. Gads noslēgts ar izaugsmi un pozitīviem rezultātiem, vienlaikus novirzot būtiskus finanšu līdzekļus investīcijām - esam uzstādījuši 70 jaunus pakomātus, kā arī par 10 000 vienībām papildinājuši skapīšu skaitu," komentē "Omniva" vadītājs Gusts Muzikants.

Viņš papildina, ka pagājušajā gadā "Omniva" investēja 500 000 eiro papildu šķirošanas līnijas uzstādīšanā Rīgas loģistikas centrā, kas ļāva par 30% paaugstināt šķirošanas kapacitāti. Šobrīd uzņēmumā var sašķirot līdz 6000 sūtījumu stundā.

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva Grupa nācis klajā ar būtiskiem pašapkalpošanās vides Mana Omniva uzlabojumiem.

Tas ir viens no pirmajiem soļiem investīciju plānā, kura ietvaros paredzēts izstrādāt jaunas klientu pašapkalpošanās platformas un citus digitālos risinājumus. Kopējais investīciju apjoms digitālās infrastruktūras attīstībā sasniegs 3 miljonus eiro.

Omniva pašapkalpošanās vide un arī uzņēmuma mājas lapas pakāpeniski tiek atjauninātas un šobrīd pabeigts pirmais uzlabojumu posms.

"Tā kā esošā pašapkalpošanās vides programmatūra neatbilda mūsu nākotnes pakalpojumu vajadzībām un nebūtu ļāvusi nodrošināt vislabāko lietotāju pieredzi, nolēmām atjaunināt pašapkalpošanos un pakāpeniski pievienot jaunajai platformai jaunas funkcijas. Līdz šī gada beigām tiks atjaunināta visa pašapkalpošanās vide," atzīmē Omniva Grupas Inovāciju un tehnoloģiju direktors Marti Kuldma (Martti Kuldma).

Sūtījumu nozarei pagājušais gads ekonomiskās situācijas un lielās inflācijas dēļ bija grūts, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš norādīja, ka sūtījumu tirgus nav izolēts no pārējās ekonomikas, tostarp, piemēram, mazumtirdzniecība pagājušajā gadā uzrādīja samērā vājus rezultātus - 2023.gadā vienīgie mēneši, kad mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga, bija janvāris, februāris un decembris.

Muzikants arī atzīmēja, ka mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā apgrozījums Latvijā samazinājās kopumā par 2,1%, tostarp tieši nepārtikas produktu mazumtirdzniecībā, ar ko pārsvarā strādā sūtījumu kompānijas, kritums bija 2,3%.

"Līdz ar to kopumā ekonomiskā situācija nebija diez ko spoža," sacīja Muzikants.

Savukārt komentējot e-komercijas segmentu, viņš norādīja, ka šajā segmentā situācija bija nedaudz labāka. "Ir redzams, ka 2023.gadā pieaugums ir 2,1%. Taču arī te redzama interesanta tendence, ka pieaugums ir vērojams pirmajā gada pusē līdz jūlijam, bet pēc tam sākas kritums. Tas nozīmē, ka gads kopumā nav bijis viegls," piebilda "Omniva" pārstāvis.

SIA "Omniva" neizslēdz iespēju piedalīties nākamajā konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu Latvijā, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš papildināja, ka patlaban konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu ir uzvarējis "Latvijas pasts" un līgums par tā nodrošināšanu ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim.

"Mēs neizslēdzam iespēju, ka mēs varētu piedalīties nākamajā konkursā. Protams, būs jāvērtē, kādi būs līguma nosacījumi, ko no universālā pasta pakalpojuma sniedzēja sagaidīs un cik tas maksās. Taču es šādu iespēju neizslēdzu," norādīja Muzikants.

Savukārt, komentējot to, kad par šo jautājumu varētu lemt, viņš norādīja, ka sākumā "Omniva" vērtēs, kāds kopumā nākamajā periodā būs universālā pasta pakalpojuma grozs, kvalitātes prasības un nosacījumi, kas ir jāizpilda.

Reaģējot uz klientu pieprasījumu un paradumu maiņu, sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva turpina investēt jaunu pakalpojumu attīstībā un šobrīd ieviesis iespēju ikvienam no pakomāta nosūtīt sūtījumu uz 237 galamērķiem visā pasaulē.

Omniva dati liecina, ka Latvijā pieprasījums pēc starptautisko sūtījumu pakalpojumiem arvien pieaug un šādu iespēju labprāt izmanto gan e-komercijas jomā strādājošie uzņēmumi, gan arī privātpersonas – pēdējā gada laikā 16% Latvijas iedzīvotāju ir nosūtījuši paciņu uz ārvalstīm. Visbiežāk uz ārvalstīm tiek sūtītas drēbes, aksesuāri, kosmētika un produkti, kas nebojājas. Lielākā daļa starptautisko sūtījumu tiek nosūtīti uz Vāciju, ASV un Somiju.

"Agrāk privātpersonas savus sūtījumus, kas adresētas ārpus Baltijas valstīm, varēja sūtīt tikai no pasta nodaļas vai izmantojot ievērojami dārgākos kurjerpakalpojumus. Šobrīd esam raduši iespēju šo pakalpojumu nodrošināt arī no pakomātiem, kas daudziem cilvēkiem ir primārā izvēle paciņu nosūtīšanai un saņemšanai. Līdz ar to starptautisko sūtījumu pakalpojumi kļūst arvien pieejamāki gan biznesam, gan privātpersonām," norāda Omniva Grupas valdes loceklis un komercdirektors Gusts Muzikants.

Veiksmīga biznesa atslēga ir komanda, kura grib un var strādāt kopā. Tai arī jāatrodas īstajā vietā un laikā. Un vienmēr ir kāds nezināmais un neparedzamais faktors, ko jābūt gatavam izmantot, uzskata Omniva Grupas komercdirektors un Omniva vadītājs Latvijā Gusts Muzikants

Gusts Muzikants uzņēmējdarbībā ir kopš 1996. gada, tātad kopumā 28 gadus. Uzsākot darba gaitas, viņam bija svarīgi strādāt kompānijās, kurās bija augsta līmeņa biznesa vadības prakse. “Mans galvenais mērķis bija mācīties. Tā kā tolaik vietējos uzņēmumos tā nebija izplatīta parādība, izvēlējos fokusēties uz starptautiskajiem biznesiem,” atmiņās par karjeras pirmsākumiem dalās G. Muzikants. Tādējādi 15 gadus viņš pavadījis, strādājot FMCG (ātras aprites patēriņa preču) jomā – tādos uzņēmumos kā Pepsi, SCA un Kimberly-Clark. Viņš sāka kā Pepsi tirdzniecības pārstāvis, bet šo karjeras posmu noslēdza kā Kimberly-Clark Baltijas un Dienvidu Centrālās Eiropas reģiona vadītājs. Tad G. Muzikants nolēma mainīt nozari un pievienojās Lattelecom/ Tet, kur pavadīja gandrīz 10 gadus. “Tā bija izcila iespēja izmantot lielajos starptautiskajos uzņēmumos iegūtās zināšanas un kopā ar komandu faktiski radīt jaunu kompāniju Tet, kas no klasiska telekomunikāciju uzņēmuma pārtapa tehnoloģiju un izklaides uzņēmumā,” stāsta G. Muzikants.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Latvijā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) ilgu laiku tika vērtēti caur valsts līdzekļu neizšķērdēšanas prizmu, savukārt nelielie uzņēmumi grāmatvedībā nenorāda savas investīcijas R&D, kas rezultējas ar zemākām vietām dažādos inovāciju reitingos un lēnāku attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.februāra numurā lasi:

Statistika

Latvijas aramzeme ir lēta

Inovācijas

Inovāciju indekss — valsts politikas atspulgs

Tēma

Parex kreditoru glābšana no 2009. gada Latvijai radīja 100 miljardus eiro lielus valsts bagātības zudumus

Aktuāli

Rindas bendē veselību

Uzņēmējdarbība

Tehnoloģijas koriģē darbinieku skaitu

Nodarbinātība

Būs vajadzīgi vismaz papildu 100 000 viesstrādnieki

Enerģētika

Uzņēmējiem jādomā par elektrifikāciju

Portrets

Gusts Muzikants, Omniva vadītājs Latvijā

Baltijas valstu lielākais tūrisma operators “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, paziņo par izmaiņām savā vadības komandā. Uzņēmuma augstākajai vadībai pievienojas Vaidrius Verikas, kas no 2. maija ieņems finanšu direktora amatu.

Viņš nomainīs Vīgantu Reifonu (Vyganta Reifona), kurš uzņēmuma finanses kontrolēja vairāk nekā gadu.

"Pagājušajā gadā mēs atgriezāmies uz rentablas izaugsmes ceļa, un līdz ar jauno finanšu vadītāju, kam ir daudzpusīga pieredze gan finanšu, gan uzņēmuma vadības jomās, mūsu mērķis būs turpināt uzņēmuma vērtības un rentabilitātes celšanu dinamiskā tirgū”, stāsta “Novaturas” grupas vadītājs Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris).

Vienlaikus K. Kaikaris pateicas līdzšinējam uzņēmuma finanšu direktoram Vīgantam Reifonam par profesionālu un nozīmīgu ieguldījumu iepriekšējā gada veiksmīgajos rezultātos. Jāpiebilst, ka saskaņā ar auditētajiem datiem “Novaturas” grupa aizvadītajā gadā guvusi ieņēmumus 208,3 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 6%, salīdzinot ar 2022. gadu, un uzņēmuma EBITDA sasniedza 5,5 miljonus eiro.

Informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondu, kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, kā arī organizē IT profesionāļu vizītes skolās un citas aktivitātes, turpmāk vadīs Anda Priedīte.

A.Priedīte ir izglītības nozares profesionāle, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze fizikas skolotājas darbā dažādās skolās, piemēram, Piltenes pamatskolā, Ogres 1. vidusskolā un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī viņa strādājusi par direktori Piltenes pamatskolā un Mežciema pamatskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinātnēs (Ventspils Augstskola) un profesionālais maģistra grāds izglītībā un skolotāja kvalifikācija (Latvijas Universitāte).

A.Priedīte guvusi pieredzi programmā “Iespējamā misija” gan kā programmas dalībniece, gan vēlāk, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, kā kuratore. Viņa ir piedalījusies Skola2030 mācību programmu izstrādē un vadījusi skolotājiem profesionālās pilnveides kursus, kas saistīti ar efektīva mācību procesa plānošanu un realizēšanu.