SIA "Omniva" šogad plāno ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro tieši pakomātu tīkla attīstībā Latvijā, gan veidojot jaunas vietas, gan aizvietojot vecākus pakomātu modeļus ar jaunākiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Muzikants skaidroja, ka "Omniva" vēlas palielināt pakomātu tīklu, lai vēl vairāk iedzīvotāju būtu tuvāk vai nu "Omniva" pakomātam, vai jebkuram citam sūtījumu saņemšanas un nodošanas punktam. "Par konkrētām vietām gan es pagaidām nerunāšu," minēja Muzikants.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Omniva" patlaban ir vadošās pozīcijas Baltijā pakomātu tīklā, papildinot, ka Latvijā vairāk nekā 80% iedzīvotāju "Omniva" pakomāts ir ne vairāk kā piecu kilometru attālumā un "Omniva" tirgus daļa tieši pakomātu tirgū ir virs 60%.

Savukārt, saliekot kopā visus sūtījumu veidus, "Omniva" tirgus daļa Latvijā ir virs 30%, norādīja Muzikants.

"Mūsu mērķis nākotnē ir izvērtēt, kā būt vēl tuvāk klientiem. Tāpat mēs strādājam pie tā, lai piedāvātu jaunus pakalpojumus. Es nedomāju, ka mums izdosies vēl būtiski palielināt tirgus daļu pakomātu segmentā, bet ir citi segmenti, kur "Omniva" noteikti darīs vairāk. Piemēram, tās ir gan kurjeru piegādes, gan sadarbība ar citiem uzņēmumiem, kas var būt mūsu partneri sūtījumu piegādē. Tā ir perspektīva, pie kuras mēs šodien strādājam," papildināja Muzikants.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" Igaunijā likvidēs 75 darbavietas, taču atlaišana var skart arī darbiniekus Latvijā un Lietuvā, paziņoja uzņēmums.

Kolektīvā atlaišana ietekmēs cilvēkus dažādos amatos un nodaļās, turklāt daudzi no pašlaik vakantajiem amatiem netiks aizpildīti. Kompānija prognozē, ka lielākā daļa pārmaiņu notiks šā gada pirmajos četros mēnešos.

"Omniva" valdes priekšsēdētājs Marts Megi skaidro, ka loģistikas kompānijām pagājušā gada otrā puse bija ārkārtīgi sarežģīta, jo ekonomikas un ģeopolitisko sarežģījumu dēļ samazinājās sūtījumu skaits un piegāžu ķēdes kļuva ilgākas, kas palielināja "Omniva" izmaksas.

Lai saglabātu konkurētspēju, "Omniva" izmaksas jāsamazina par vismaz 2,5 miljoniem eiro, teica Megi.

Viņš arī uzsvēra, ka procesu automatizācija vairos efektivitāti, tomēr ir jāveic arī citi taupības pasākumi.

Sūtījumu piegādes uzņēmuma "Omniva" ieņēmumi Latvijā pirmajā pusgadā bija 10,6 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tāpat pirmajā pusgadā "Omniva" Latvijā kopumā piegādājis 4,5 miljonus sūtījumu, kas ir par 12% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā norāda, ka "Omniva" grupas kopējie pārdošanas ieņēmumi pirmajā pusgadā veidoja 65,8 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 4%. Kopumā pirmajā pusgadā uzņēmums Baltijas valstīs piegādājis 16 miljonus sūtījumu, kas ir par 8% vairāk, tostarp lielākais pieaugums bija novērots Latvijā, kamēr Lietuvā pieaugums veidoja 8%, bet Igaunijā - 4%.

"Omniva" grupas valdes loceklis Gusts Muzikants norāda, ka kopumā ekonomikai un e-komercijas nozarei 2024.gada pirmā puse ir bijusi izaicinoša, tomēr ar sasniegto rezultātu uzņēmums ir apmierināts.

Omniva Grupa noslēgusi jaunā Kauņas loģistikas centra būvniecības pirmo kārtu – pabeigta biroja telpu iekārtošana.

Kopējās investīcijas projekta īstenošanā sasniedz 42 miljonus eiro un 2400 kvadrātmetru plašajās administratīvajās telpās izvietotas ne tikai mūsdienīgas un iekļaujošas darba vietas, bet arī atpūtas telpas darbiniekiem.

Kauņas SEZ izvietotais loģistikas centrs būs modernākais Baltijas valstīs un tajā tiks ieviesta virkne inovatīvu tehnoloģisko risinājumu, kas nodrošinās augstu efektivitāti sūtījumu šķirošanas un piegādes procesos.

«Mūsu mērķis ir strādāt arvien efektīvāk. Tādēļ, projektējot un būvējot loģistikas centru, tika ņemti vērā ne tikai apsvērumi, kas saistīti ar loģistikas procesu uzlabošanu. Proti, lielu uzmanību pievērsām labas un produktīvas darba atmosfēras radīšanai. Piemēram, telpās ir divas pirtis, trenažieru zāle, pieejami galda futbola un tenisa galdi, basketbola laukums, īpaši masāžas krēsli, grila zona un citi risinājumi darbinieku labbūtības nodrošināšanai,” norāda Omniva Grupas valdes loceklis un komercdirektors Gusts Muzikants.

Loģistikas uzņēmuma SIA "Omniva" apgrozījums pagājušajā gadā bija 21 miljons eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 6% un bija 673 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

2023.gadā "Omniva" turpināja strādāt pie darbības uzlabošanas, infrastruktūras paplašināšanas, iekšējiem efektivitātes procesiem un pārvaldības sistēmas uzlabojumiem.

"Ar sasniegto rezultātu un iepriekšējā gadā paveikto Latvijā esam apmierināti. Gads noslēgts ar izaugsmi un pozitīviem rezultātiem, vienlaikus novirzot būtiskus finanšu līdzekļus investīcijām - esam uzstādījuši 70 jaunus pakomātus, kā arī par 10 000 vienībām papildinājuši skapīšu skaitu," komentē "Omniva" vadītājs Gusts Muzikants.

Viņš papildina, ka pagājušajā gadā "Omniva" investēja 500 000 eiro papildu šķirošanas līnijas uzstādīšanā Rīgas loģistikas centrā, kas ļāva par 30% paaugstināt šķirošanas kapacitāti. Šobrīd uzņēmumā var sašķirot līdz 6000 sūtījumu stundā.

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva Grupa 18.septembrī Lietuvā, Kauņā, atklājis lielāko un modernāko loģistikas centru Baltijas valstīs, kas ievērojami palielinās uzņēmuma kapacitāti nodrošināt vietējo un starptautiskos sūtījumu šķirošanas apjomus.

Centra uzbūve ir līdz šim lielākā uzņēmuma investīcija - kopumā uzņēmums automatizētā loģistikas centrā izbūvē ieguldījis vairāk nekā 42 miljonus eiro, tā kopēja platība ir 22 000 kvadrātmetru un tajā esošās tehnoloģijas ļauj sašķirot līdz pat 12 000 sūtījumiem stundā. Investīciju infrastruktūrā galvenais mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū un radīt labākus priekšnosacījums visai e-komercijas nozares izaugsmei Baltijā, kā arī jomas uzņēmumu sadarbībai ne tikai Baltijas reģionā. Jau šobrīd Omniva ir lielākais pakomātu tīkls Baltijas valstīs ar 1243 pakomātiem.

Loģistikas centra atklāšanā moderno sūtījumu šķirošanas līniju kopīgi ieslēdza Lietuvas Ekonomikas un Inovāciju ministra vietniece Ieva Valeškaite (Ieva Valeškaitė), Igaunijas Reģionālās Attīstības un Lauksaimniecības ministre Pireta Hartmane (Piret Hartman), Kauņas reģiona vicemērs Antanas Nesteckis un Omniva vadības komandas pārstāvji.

Omniva Grupas valdes locekles un finanšu direktores amatā iecelta Signe Kukina (Signe Kukin).

Kā norāda Omniva Grupas valdes priekšsēdētājs Marts Megi (Mart Mägi), uzņēmumam pievienojusies vadītāja ar ļoti spēcīgu kompetenci finanšu jomā, kurai ir ilggadēja pieredze starptautiskos uzņēmumos, tādējādi atbalstot Omniva biznesa stratēģijas un vīzijas sasniegšanu.

“Signes zināšanas, kas iegūtas strādājot Bolt un lielajos biržas uzņēmumos, sniegs Omniva ekspertīzi, kas mums nepieciešama šajā attīstības stadijā. Prieks, ka uzņēmumam pievienojas cilvēks ar šādu pieredzi,” papildina M. Megi.

Jaunā finanšu direktore sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmumam pievienojusies ar mērķi sniegt visaptverošu un efektīvu finanšu atbalstu, kas balstīts uz labāko praksi.

Sūtījumu nozarei pagājušais gads ekonomiskās situācijas un lielās inflācijas dēļ bija grūts, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš norādīja, ka sūtījumu tirgus nav izolēts no pārējās ekonomikas, tostarp, piemēram, mazumtirdzniecība pagājušajā gadā uzrādīja samērā vājus rezultātus - 2023.gadā vienīgie mēneši, kad mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga, bija janvāris, februāris un decembris.

Muzikants arī atzīmēja, ka mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā apgrozījums Latvijā samazinājās kopumā par 2,1%, tostarp tieši nepārtikas produktu mazumtirdzniecībā, ar ko pārsvarā strādā sūtījumu kompānijas, kritums bija 2,3%.

"Līdz ar to kopumā ekonomiskā situācija nebija diez ko spoža," sacīja Muzikants.

Savukārt komentējot e-komercijas segmentu, viņš norādīja, ka šajā segmentā situācija bija nedaudz labāka. "Ir redzams, ka 2023.gadā pieaugums ir 2,1%. Taču arī te redzama interesanta tendence, ka pieaugums ir vērojams pirmajā gada pusē līdz jūlijam, bet pēc tam sākas kritums. Tas nozīmē, ka gads kopumā nav bijis viegls," piebilda "Omniva" pārstāvis.

Reaģējot uz klientu pieprasījumu un paradumu maiņu, sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva turpina investēt jaunu pakalpojumu attīstībā un šobrīd ieviesis iespēju ikvienam no pakomāta nosūtīt sūtījumu uz 237 galamērķiem visā pasaulē.

Omniva dati liecina, ka Latvijā pieprasījums pēc starptautisko sūtījumu pakalpojumiem arvien pieaug un šādu iespēju labprāt izmanto gan e-komercijas jomā strādājošie uzņēmumi, gan arī privātpersonas – pēdējā gada laikā 16% Latvijas iedzīvotāju ir nosūtījuši paciņu uz ārvalstīm. Visbiežāk uz ārvalstīm tiek sūtītas drēbes, aksesuāri, kosmētika un produkti, kas nebojājas. Lielākā daļa starptautisko sūtījumu tiek nosūtīti uz Vāciju, ASV un Somiju.

"Agrāk privātpersonas savus sūtījumus, kas adresētas ārpus Baltijas valstīm, varēja sūtīt tikai no pasta nodaļas vai izmantojot ievērojami dārgākos kurjerpakalpojumus. Šobrīd esam raduši iespēju šo pakalpojumu nodrošināt arī no pakomātiem, kas daudziem cilvēkiem ir primārā izvēle paciņu nosūtīšanai un saņemšanai. Līdz ar to starptautisko sūtījumu pakalpojumi kļūst arvien pieejamāki gan biznesam, gan privātpersonām," norāda Omniva Grupas valdes loceklis un komercdirektors Gusts Muzikants.

Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība, sabiedrības digitālās pratības attīstības nozīme arī kā drošības jautājums, bija vieni no svarīgākajiem Rīgā notikušajā Pašvaldību forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.

Tajā piedalījās speciālisti no 27 Latvijas pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un vairāku uzņēmumi pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar dažādiem digitalizācijas procesiem.

“Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība – šie ir trīs ļoti būtiski elementi, kas nodrošina efektīvu un iekļaujošu pārvaldību, kas kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pakalpojumus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodrošināti digitāli vai klātienē. Ne katrs pakalpojums ir tikai digitāls, un ne katram iedzīvotājam ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs ne tikai turpinām veicināt digitālos risinājumus, bet arī neaizmirstam cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts šo risinājumu lietošanā. Šis līdzsvars starp digitālo un cilvēku – starp tehnoloģijām un cilvēcību – ir mūsu panākumu atslēga. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu pašvaldību digitalizācijas jomā. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās ātrāk redz vajadzības un var ātrāk reaģēt. Tādēļ jo īpaši svarīgi rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā,” foruma atklāšanā pauda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

SIA "Omniva" neizslēdz iespēju piedalīties nākamajā konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu Latvijā, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš papildināja, ka patlaban konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu ir uzvarējis "Latvijas pasts" un līgums par tā nodrošināšanu ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim.

"Mēs neizslēdzam iespēju, ka mēs varētu piedalīties nākamajā konkursā. Protams, būs jāvērtē, kādi būs līguma nosacījumi, ko no universālā pasta pakalpojuma sniedzēja sagaidīs un cik tas maksās. Taču es šādu iespēju neizslēdzu," norādīja Muzikants.

Savukārt, komentējot to, kad par šo jautājumu varētu lemt, viņš norādīja, ka sākumā "Omniva" vērtēs, kāds kopumā nākamajā periodā būs universālā pasta pakalpojuma grozs, kvalitātes prasības un nosacījumi, kas ir jāizpilda.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Ar prieku dalāmies ar mūsu iedvesmojošo ceļojumu Erasmus+ aktivitātē “Present Pulse”, kas notika gleznainajā Pano Arodes, Kiprā, no 2024. gada 5. līdz 11. aprīlim. Šis jaunatnes darbinieku mobilitātes projekts tika radīts, lai uzlabotu jaunatnes darbinieku garīgo veselību un kopējo izturību, sniedzot praktiskus rīkus un metodes, lai labāk atbalstītu jauniešus savās kopienās.

Galvenie “Present Pulse” mērķi bija uzlabot jaunatnes darbinieku garīgo veselību un labklājību, radīt atbalstošu vidi personīgajai izaugsmei un veicināt apzinātības un stresa pārvaldības tehnikas. Projekts centās nodrošināt jaunatnes darbiniekus ar prasmēm, lai šīs prakses ieviestu savās organizācijās, tādējādi veicinot veselīgāku un atbalstošāku vidi jauniešiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, mēs izmantojām dažādas neformālās izglītības metodes, tostarp:

• Apzinātības darbnīcas: Dalībnieki katru dienu piedalījās apzinātības praksēs un darbnīcās, ko vadīja pieredzējuši treneri, koncentrējoties uz tehnikām, lai pārvaldītu stresu un veicinātu garīgo labklājību.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Pateicoties progresīvāko darbinieku entuziasmam un vadības iniciētām apmācībām, aizvien vairāk Latvijas uzņēmumos tiek iepazīti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi. Dažos tie jau ieviesti un tiek izmantoti ikdienas darbā, citos vēl tikai veidojas priekšstats par digitālo rīku patiesajām spējām, tādēļ MI vērtējums biznesa pasaulē ir ļoti atšķirīgs.

Kamēr četri no katriem desmit biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem mākslīgo intelektu uzskata par palīgu darbā, 7% to uztver kā sāncensi. Tomēr vairākums sliecas piekrist, ka MI rīki kļūs par darba procesa sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vēlamies to, vai nē.

Lūgti norādīt, kuram apgalvojumam par MI piekrīt, lielākā daļa jeb 64,6% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju izvēlējās atbildi «MI tāpat ienāks darba ikdienā, gribu to vai nē». Samiernieciskā nostāja uzskatāmi atspoguļo biznesa pasaulē valdošo uzskatu, ka MI risinājumi ir neizbēgama nākotnes sastāvdaļa, pat ja šobrīd lielākā daļa strādājošo vēl īsti nesaskata to pienesumu vai neprot apieties ar šiem rīkiem. Neuzticēšanās inovācijai vai negatīva pieredze izskan otrajā populārākajā apgalvojumā. 48,9% respondentu norāda, ka salīdzinoši ilgu laiku prasījusi MI risinājumu paveiktā darba rezultātu pārbaudīšana.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Veiksmīga biznesa atslēga ir komanda, kura grib un var strādāt kopā. Tai arī jāatrodas īstajā vietā un laikā. Un vienmēr ir kāds nezināmais un neparedzamais faktors, ko jābūt gatavam izmantot, uzskata Omniva Grupas komercdirektors un Omniva vadītājs Latvijā Gusts Muzikants

Gusts Muzikants uzņēmējdarbībā ir kopš 1996. gada, tātad kopumā 28 gadus. Uzsākot darba gaitas, viņam bija svarīgi strādāt kompānijās, kurās bija augsta līmeņa biznesa vadības prakse. “Mans galvenais mērķis bija mācīties. Tā kā tolaik vietējos uzņēmumos tā nebija izplatīta parādība, izvēlējos fokusēties uz starptautiskajiem biznesiem,” atmiņās par karjeras pirmsākumiem dalās G. Muzikants. Tādējādi 15 gadus viņš pavadījis, strādājot FMCG (ātras aprites patēriņa preču) jomā – tādos uzņēmumos kā Pepsi, SCA un Kimberly-Clark. Viņš sāka kā Pepsi tirdzniecības pārstāvis, bet šo karjeras posmu noslēdza kā Kimberly-Clark Baltijas un Dienvidu Centrālās Eiropas reģiona vadītājs. Tad G. Muzikants nolēma mainīt nozari un pievienojās Lattelecom/ Tet, kur pavadīja gandrīz 10 gadus. “Tā bija izcila iespēja izmantot lielajos starptautiskajos uzņēmumos iegūtās zināšanas un kopā ar komandu faktiski radīt jaunu kompāniju Tet, kas no klasiska telekomunikāciju uzņēmuma pārtapa tehnoloģiju un izklaides uzņēmumā,” stāsta G. Muzikants.

Interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius ir veicis ikgadējo E-komercijas pētījumu Baltijā. Pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa aptaujāto savus pasūtījumus izvēlas saņemt pakomātos, no kuriem populārākie Latvijā un Igaunijā ir Omniva pakomāti.

Savukārt, apskatot maksājumu metodes, tika noskaidrots, ka latvieši un igauņi galvenokārt dod priekšroku karšu vai internetbankas informācijas aizpildīšanai, bet lietuvieši – tiešsaistes naudas pārskaitījumu sistēmām, piemēram, Paypal u.c.

Jaunākajā Gemius Baltijas valstīs veiktajā E-komercijas pētījumā respondentiem tika jautāts par viņu iecienītākajām piegādes metodēm. Dati liecina, ka visās trīs valstīs izteikti dominē pakomātu izmantošana, ko izvēlas vairāk nekā 90 procenti igauņu un latviešu un gandrīz 70 procenti lietuviešu. Respondenti arī pauda vēlmi saņemt pasūtījumus, izmantojot kurjera piegādi un satiekoties ar kurjeru klātienē – šādu atbildi sniedza teju puse Lietuvas respondentu un vairāk nekā 30 procenti Latvijas un Igaunijas aptaujas dalībnieku. Trešā populārākā izvēle visās trīs Baltijas valstīs ir preču pasūtīšana tiešsaistē, bet to saņemšana klātienē veikalā vai kādā citā saņemšanas punktā – šādu vēlmi pauda gandrīz 40 procenti lietuviešu un virs 20 procentiem igauņu un latviešu. Tikmēr vismazāk pieprasītais piegādes veids gan Latvijā (10 procenti), gan Lietuvā (15 procenti) ir piegāde uz pastu, bet Igaunijā – pasūtījumu saņemšana izņemšanas punktos, piemēram, degvielas uzpildes stacijās, kam par labu nobalsoja tikai 1 procents aptaujāto.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.