Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

Zivju audzēšanas un pārstrādes uzņēmums «Vlakon» tuvākajos piecos gados plāno realizēt gatavo produkciju ne tikai pašreizējos eksporta tirgos Igaunijā un Lietuvā, bet arī Vācijā, sacīja kompānijas komercdirektors Georgijs Jevsikovs.

«Gribētos vismaz mazliet paplašināties uz blakus esošajām valstīm, jāsāk strādāt uz eksportu. Mēģināsim strādāt ar lielveikaliem, tagad pārskatām cenu pozīcijas un politiku, lai varētu iekļauties lielveikalu pieprasītājā cenu plūsmā un piegādāt prasīto produkcijas apmēru. Domājam par gatavās produkcijas eksportu uz Vāciju,» sacīja Jevsikovs.

Vācijas tirgū iecerēts mēģināt iekļūt ar dažāda veida produktiem, par ko pagaidām rit pārrunu process. Komentējot to, vai uzņēmumam pietiks ražošanas jaudas eksporta attīstībai, Jevsikovs atbildēja apstiprinoši.

«Esošās iekārtas ļauj palielināt ražošanas jaudas. Pašlaik strādājam apmēram 5-6 dienas [nedēļā] pa astoņām stundām, bet īstenībā zivju pārstrādes cehs varētu strādāt divās maiņās sešas dienas nedēļā,» viņš pastāstīja. Jevsikovs pauda pārliecību, ka uzņēmuma produkcijas realizācijai ir perspektīvas, ko apliecina daudzās uzņēmuma rīkotās degustācijas, kurās izprastas potenciālo patērēju garšas īpatnības un saņemtas ļoti labas atsauksmes.

Auto koplietošanas pakalpojuma sniedzējs Carguru noslēdzis investīciju piesaistīšanas procesu, par sadarbības partneri izvēloties Amserv Grupas vadītāju.

Informācija par piesaistīto investīciju apmēru gan netiek atklāta.

Šogad uzsākto investīciju piesaistīšanas procesu Carguru noslēdza augustā. Tā mērķis bija atrast partneri ar labāko iespējamo sinerģiju un pieredzi auto biznesa jomā, ar kuru kopā būtu iespējams palielināt attīstības tempus un autoparka esošo automašīnu skaitu. Pēc pārrunām ar vairākiem interesentiem, panākta vienošanās ar Amserv Grupas vadītāju Latvijā Armandu Vimbu.

«Meklējot investoru mūsu prioritāte nebija atrast vienkārši finanšu partneri, bet uzsvaru likām tieši uz daudzpusīgu sinerģiju. Tāpēc iespējamos sadarbības partnerus primāri meklējām starp auto nozares pārstāvjiem,» tā procesu raksturo Carguru vadītājs Vladimirs Reskājs. «Neslēpšu, sarunas notika ar vairākiem potenciālajiem investoriem, bet par savu prioritāti es uzskatīju stiprināt Carguru sadarbību tieši ar Toyotu. Šim japāņu zīmolam ir ļoti labs modeļu klāsts un kvalitāte. Rezultātā mēs vienojāmies ar A. Vimbu,» skaidro V. Reskājs.

Šodien, 16.septembrī, Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko kopā ar Mājokļu un Vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu Buļļupē ielaida ap 40 000 vimbu mazuļu, informē Rīgas dome.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments sagatavoja projektu Zivju krājumu atražošana Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas ūdenstilpēs un iesniedza to finansējuma iegūšanai Zemkopības ministrijas Zivju fondā. Kopējais projekta budžets ir 4840 eiro, no kuriem Zivju fonds piešķirs 3630 eiro jeb 75% no izmaksām. Savukārt Rīgas domes līdzfinansējums 25 % apmērā ir 1210 eiro.

Vimbu mazuļi ir audzēti z/i Bior zivju audzētavas Tome filiālē z/a Dole.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR izsludinājis konkursu par Doles zivju audzēšanas ceha rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājumus pretendenti var iesniegt līdz 3. martam.

Paredzamais rekonstrukcijas darbu ilgums ir četri mēneši.

Zivju audzētava Doleatrodas Salaspils novada Doles salā, un darbību tā uzsākusi 1986.gadā.

Zivju audzētavas Dole ir vienīgā specializētā vimbu mazuļu audzētava Baltijas jūras baseinā. Šobrīd audzētava ik gadus Daugavas un Lielupes baseinos izlaiž vismaz 170 tūkstošus Baltijas laša smoltus mazuļus, 420 tūkstošus vimbu un sīgu zivju mazuļus, 5 miljonus nēģu un līdaku kāpurus. Audzētavā papildus audzē varavīksnes foreles.

Lietuvas kompānija Deeper ir viena no desmit straujāk augošajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, liecina Deloitte veidotais pārskats Technology Fast 500 Europe, Middle East & Africa

Deeper ierindojas šī saraksta 8. vietā un kompānijas izaugsme četru gadu laikā bijusi 7048%. Savukārt Centrāleiropas straujāk augošo tehnoloģiju kompāniju sarakstā Lietuvas uzņēmums ieņem 2. vietu.

Deeper līdzdibinātājs Aurelijs Ļubins (Aurelijus Liubinas) lepojas, ka pirmo reizi kāda kompānija no Baltijas ir iekļuvusi šajā sarakstā. «Ir lieliski saņemt atzinību no globālām autoritātēm kā Deloitte un zināt, ka mūsu centieni kļūt par globāli nozīmīgu patērētāju elektronikas kompāniju kļūst par realitāti,» viņš teic.

DB jau rakstīja, ka Lietuvā ražotās makšķerēšanas viedierīces Deeper lieto vairāk nekā 50 valstīs. Ideja par viedo ierīci makšķerniekiem, kas ļautu redzēt zem ūdens, pirms pieciem gadiem radās A. Ļubinam un Rolandam Sereikam (Rolandas Sereika). Viņi ar draugiem pirms vairākiem gadiem bija makšķerēšanas ceļojumā Baltijas jūrā. Viņiem bija laivas ar dārgu hidrolokatoru, taču puiši to nemācēja lietot, kā rezultātā nedēļas laikā noķēra vien dažas zivis un piedevām vairākkārt apmaldījās jūrā. Atgriežoties viņiem radās ideja par ierīci, kas varētu palīdzēt makšķerniekiem nenonākt šādās situācijās. Komandai bija vajadzīgi aptuveni divi gadi, lai attīstītu produktu. Līdz šim ieguldīto investīciju apjomu R. Sereika neatklāj, bet tas sasniedz «sešas nulles».

Alūksnes novada pašvaldība ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu Alūksnes ezera krastā gar Tempļakalna ielu labiekārtojusi jaunas makšķerēšanas vietas, informē pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Projekta ietvaros labiekārtotas sešas makšķerēšanas un trīs atpūtas vietas, kā arī izvietoti īpaša dizaina stendi ar informāciju par Alūksnes ezerā mītošo ihtiofaunu un teikām par apkārtni.

Projektu izstrādājusi SIA Alūksnes projekti, bet makšķerēšanas vietu unikālo dizainu izveidojis dizaina birojs SIA H2E. Saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem darbus veica SIA AD production.

Makšķeru turētāji dažādos augstumos, atkritumu tvertnes, informācijas stendi un nelielās nojumes veidoti no metāla, savukārt sēdvirsmām izmantoti apstrādāti akmeņi, kas nodrošinās to izmantošanu ilgtermiņā.

Projekta kopējās izmaksas ir 55 515 eiro, tai skaitā Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējums projektam ir 38 369 eiro, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums – 17 146 eiro.

Septembra beigās ekspluatācijā nodots pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tapis laivu nolaišanas slips, kas turpmāk būs publiski un bez maksas pieejams lietošanai visiem laivu turētājiem.

Jaunā laivu ielaišanas vieta atrodas Daugavas kreisajā krastā, pie plaša stāvlaukuma Voleru ielas galā. Tas ir piemērots vienlaicīgi divu ūdenstransporta līdzekļu ielaišanai ūdenī, izmantojot vieglo autotransportu ar piekabi jeb laivas treileri.

Slipa projektēšanas uzdevuma sagatavošana un projekta realizācija notika ciešā sadarbībā ar Latvijas makšķerēšanas sporta federāciju (LMSF), makšķerniekiem un laivošanas ekspertiem. Būvdarbus veica SIA „Būvinženieris” sadarbībā ar projektēšanas uzņēmumu SIA Inženieru birojs „Kurbada tilti”, kas tika izvēlēti atklātas iepirkuma procedūras rezultātā.

“Rīga ir bagāta ūdeņiem, mums ir daudz makšķernieku un atpūtas laivu turētāju, bet trūkst kvalitatīvu, ērtu un drošu publiski pieejamu vietu, kur var publiskos ūdeņos ielaist peldlīdzekli,” uzsver laivošanas eksperts Kristaps Kotāns. “Jaunais slips ir vajadzīgajā platumā un slīpumā, uz tā ir plata, stabila laipa, pie kuras piesiet ūdenī ielaisto laivu, blakus esošā teritorija pieļauj ērtu un drošu automašīnu apgriešanās laukumu, ir liela stāvvieta, kur nolikt auto ar piekabēm,” projekta priekšrocības atzīmē K.Kotāns.

Rīgas plānošanas reģions šonedēļ izsniedzis pirmās speciālās licences kartītes ar zīmolu «Red Cab» strādājošā «Rīgas Taksometru parka» un SIA «Red Cab lidosta» automašīnām pasažieru pārvadājumu veikšanai no starptautiskās lidostas «Rīga», informēja Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Inese Ozoliņa.

AS «Rīgas Taksometru parks» un SIA «Red Cab lidosta» darbībai lidostas teritorijā izveidojis pārvadātāju apvienību.

«Speciālās licences kartītes izsniegtas šobrīd vairāk nekā 40 šo abu pārvadātāju automašīnām, bet to skaits līdz svētdienai varētu būt lielāks. Savukārt vēl viens pārvadātājs šobrīd strādā pie viena trūkuma novēršanas, lai pilnībā izpildītu likumā noteiktās prasības un varētu saņemt speciālās licences kartītes,» pauda Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Ligita Olante.

Saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem no šī gada 15.septembra starptautiskās lidostas «Rīga» teritorijā ar ierobežotu piekļuvi pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru varēs veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi. Šīs kartītes izsniedz Rīgas plānošanas reģions.

Starptautiskā lidosta «Rīga» ziņojusi Valsts policijai par taksometriem, kuri bez speciālās licences kartītes tomēr mēģina sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus lidostas teritorijā, sacīja AS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa teica, ka autostāvvietā pie lidostas drīkst iebraukt jebkurš, bet veidot rindu pie atlidošanas termināla atļauts tikai tiem taksometriem, kuri ir saņēmuši speciālās licences. Taču pašreiz otru rindu starptautisko autobusu pieturā sākuši veidot arī taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās atļaujas.

Lidosta ir vērsusies policijā, informējot, ka taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās licences, veido rindu lidostas teritorijā, mēģinot piesaistīt klientus, sacīja Karnīte, piebilstot, ka policijai ir jāizvērtē, vai šie taksometri lidostas stāvvietā drīkst atrasties un, vai tie drīkst sniegt pakalpojumus.

Jau ziņots, ka no svētdienas, 15.septembra, lidostas «Rīga» teritorijā pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru var veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi.

Nelegālo lombardu apkarošana rit smagi. Viena no galvenajām problēmām nelegālās kreditēšanas apkarošanā ir salīdzinoši nelielais sods par darbību bez licences, trešdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis vairāk nekā desmit lēmumu, kas vērsti pret tiem lombardiem, kuri darbojas bez licences, tomēr lombardu nozarē legāli strādājošie uzņēmēji uzskata, ka ar to ir par maz, lai izskaustu nelicencētos tirgus dalībniekus. Asi pārmetumi tiek veltīti gan PTAC, gan citām par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu atbildīgajām institūcijām, norādot, ka cīņa ar nelicencētajiem lombardiem nav pietiekami intensīva.

Lai neiekristu nelicencēto lombardu tīklos, vērīgam jābūt ikvienam potenciālajam lombardu klientam, un, ieejot lombardā, jāskatās, vai ieraugāma licence. Ikvienā lombardā licencei vai tās kopijai jāatrodas redzamā vietā, mudina atcerēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Arī Latvijas Lombardu asociācijas (LLA) valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ja lombardā licence redzamā vietā nav novietota, «no tāda lombarda ieteicams steidzīgi iet prom».

Ekonomikas ministrija izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā, kurā aicināti piedalīties un licenci saņemt Latvijas un ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve.

Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Ministrijā skaidro, ka tādējādi valsts no ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas, kuras likme naftai tiek piemērota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu, iegūtu 15% no mēnesī iegūtās naftas daudzuma vērtības katrā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā.

Lai sakārtotu taksometru nozari, Ministru Kabinets (MK) otrdien, 27. augustā, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) virzītos noteikumus, ar mērķi izskaust negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ieviest skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, informē ministrijā.

Jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. septembrī, paredz, ka taksometra pakalpojumus ar ierobežotu piekļuvi publiski pieejamā teritorijā (autoostā, dzelzceļa stacijā, lidostā un ostā) varēs sniegt pārvadātājs, kas nodrošinās pakalpojuma piedāvājumu visā objekta darba (diennakts) laikā, apkalpojot personas ar invaliditāti, kā arī spējot nodrošināt taksometrus arī ar 6-9 sēdvietām, to skaitā bērnu sēdeklīšiem. Noteikts ierobežojums autotransporta līdzekļa vecumam – tas nedrīkst pārsniegt 5 gadus.

Noteikumi striktāk regulēs prasības taksometru tarifu norādē un pakalpojumu sniegšanas kārtību pie starptautiskās lidostas «Rīga», kā arī speciālās licences kartītes saņemšanas nosacījumus pārvadātājiem. Speciālās licences kartītes izsniegs Rīgas plānošanas reģions, un tās būs derīgas komercdarbībai arī visā pārējā plānošanas reģiona teritorijā. Rīgas plānošanas reģions pārbaudīs pārvadātāja un tā autotransporta līdzekļu atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Šīs speciālās licences kartītes varēs anulēt, ja pārvadātājs nepildīs «Autopārvadājumu likumā» noteiktās prasības, kas ir jāpilda lidostas «Rīga» teritorijā.

Kopš pērnā gada jūnija, kad tika ieviests Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies jau gandrīz 6000 autovadītāju, bet vairāk nekā 100 tikuši no tā izslēgti, informē Autotransporta direkcija.

Savukārt licences kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks par reģistrēto autovadītāju skaitu. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus pasažieru pārvadājumu jomā ar vieglo automobili. Būtisks solis šīs jomas sakārtošanā tiks veikts no 1. septembra, kad visām tīmekļvietnēm/mobilajām lietotnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti kopumā 5779 autovadītāji, kuri nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, tajā skaitā ar taksometru. Šā gada pirmajā pusgadā tika reģistrēti 1097 autovadītāji, savukārt no reģistra tika izslēgti 114 autovadītāji, kuriem soda punktu skaits pārsniedza pieļaujamos septiņus vai tika konstatēts valsts valodas zināšanu trūkums.

Rīgas plānošanas reģions izsniedzis speciālās licences kartītes taksometru pārvadātājam SIA "Red Cab", kas Rīgas lidostas slēgtajā zonā varēs atsākt sniegt pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus, informē Rīgas plānošanas reģionā.

Pārvadātājam izsniegtas speciālās licences kartītes 11 transportlīdzekļiem.

Tādējādi "Red Cab" un divu pārvadātāju apvienība "TaksiLV" un "X-Taxi" ir tie pārvadātāji, kas nodrošina Autopārvadājumu likumā noteiktās paaugstinātās prasības un drīkst veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru Rīgas lidostā, atrodoties tās slēgtajā zonā.

Kopumā tiesības apkalpot pasažierus lidostā jūlijā ir izsniegtas 87 taksometriem, kas pārstāv "Red Cab", "TaksiLV" un "X-Taxi".

Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš norāda, lai cīnītos ar nelegālo taksometru problēmu lidostā un nepamatoti augstajām braukšanas maksām, regulējums nosaka, ka slēgtajā lidostas zonā var uzturēties un uzņemt pasažierus tikai tie transportlīdzekļi, kas ir saņēmuši speciālās licences kartītes.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" iesniegusi pieteikumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) bankas licences saņemšanai, informē "Indexo".

Kompānijas pārstāvji norāda, ka kredītiestādes licences pieteikumā ietvertas normatīvos paredzētās sadaļas, proti, jaunās bankas dibināšanas dokumenti, iecerētās bankas biznesa plāns, dažādas jaunās bankas politikas, piemēram, Klientu politika, Kredītu politika, Ārpakalpojumu politika, Risku vadības politika un virkne citu nepieciešamo politiku, kā arī informācija un dokumenti par jaunās kredītiestādes akcionāriem un amatpersonu kandidātiem un citi nepieciešamie dokumenti.

"Šis ir būtisks, taču tikai pirmais solis jaunās "Indexo" bankas licencēšanas procesā - šobrīd esam gatavi ciešai sadarbībai ar FKTK un Eiropas Centrālo banku (ECB), lai virzītos uz licences saņemšanu," min "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis.

Pensiju pārvaldnieks IPAS “Indexo” (Indexo) topošās Indexo bankas vajadzībām veido meitas sabiedrību AS IDX1R, pārvaldot 100% jaundibināmās sabiedrības akciju. AS IDX1R pamatkapitāls būs 2 000 000 eiro un tā atradīsies Rīgā, Elizabetes ielā 13-1A.

Uzņēmuma dibināšanai nepieciešamie dokumenti ir iesniegti Uzņēmuma reģistrā.

Indexo komanda šobrīd strādā pie bankas licences saņemšanas dokumentācijas, un iecerēts, ka pēc licences saņemšanas šī jaundibināmā akciju sabiedrība kļūs par Indexo Banku.

AS IDX1R valdē strādās Indexo līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, bet uzņēmuma padomi veidos Indexo bankas projekta vadītāja Tīna Kukka, Indexo privātpersonu segmenta attīstības vadītājs Vladimirs Bolbats un Indexo līdzdibinātājs un valdes loceklis Henriks Karmo.

Līdz bankas licences saņemšanas valdes un padomes sastāvs tiks pārskatīts.

Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības rezultātu caurspīdību, Indexo pārskatos atsevišķi norādīs pensiju darbības rezultātu un bankas izveidošanai nepieciešamās investīcijas. Plānots, ka bankas darbības uzsākšanai nepieciešamie darbinieki laika gaitā pāries strādāt uz šo meitas sabiedrību.

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rīkojuma projektu par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu Aizputes novada Lažas pagastā un Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, informēja EM.

Rīkojuma projekts par jauna izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu sagatavots, pamatojoties uz Lietuvas uzņēmuma Geobaltic šā gada septembrī iesniegto iesniegumu, ierosinot noteikt licences laukumu iepriekšminētajos pagastos 185,17 hektāru platībā.

Rīkojuma projekts nosaka licences laukumu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Kuldīgas novada Gudenieku pagasta Kalējos un Aizputes novada Lažas pagasta Popēs, Ērgļos, Lāčplēšos un Graudupēs.

Pēc EM rīcībā esošās informācijas, rīkojuma projektā iekļautais licences laukums atrodas Kuldīgas struktūras perspektīvajā daļā, kas atrodas uz dienvidrietumiem no 1963.gadā atklātās, Latvijā pagaidām vienīgās Kuldīgas naftas atradnes.

Uzņēmēji noraida enerģijas ražošanas licenču saņemšanas saistību ar ziedojumiem tā laika varas partijām. Ziedots no dažiem eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu

DB veiktā selektīvā analīze par uzņēmumiem, kuriem laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 221 «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» un Nr. 262 «Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikšanas kārtību» izsniegtas licences enerģijas ražošanai, liecina, ka ekonomikas ministru Arta Kampara (Vienotība) un Daniela Pavļuta (Zatlera Reformu partija) ministrēšanas laikā licences saņēmušie uzņēmēji bijuši dāsni ziedotāji dažādām politiskajām partijām, tostarp Vienotībai un Zatlera Reformu partijai.

Lietuvā ražotās makšķerēšanas viedierīces Deeper lieto vairāk nekā 50 valstīs; šī gada plānotais apgrozījums ir vismaz 9 miljoni eiro

Tikai Db.lv: Salmo bijušās rūpnīcas Radiotehnika teritorijā attīsta 4 miljonu eiro projektu

«Pirms pieciem gadiem man un Aurelijam Ļubinam (Aurelijus Liubinas) radās ideja par viedo ierīci makšķerniekiem, kas ļautu «redzēt» zem ūdens,» laikrakstam Dienas Bizness saka Rolands Sereika (Rolandas Sereika), Deeper UAB līdzīpašnieks. Viņi ar draugiem pirms vairākiem gadiem bija makšķerēšanas ceļojumā Baltijas jūrā, pie Somijas. Viņiem bija laivas ar dārgu hidrolokatoru, taču puiši to nemācēja lietot, kā rezultātā nedēļas laikā noķēra vien dažas zivis, turklāt vairākkārt apmaldījās jūrā. Atgriežoties viņiem radās ideja par ierīci, kas varētu palīdzēt makšķerniekiem nenonākt šādās situācijās. «No sākuma mums bija tikai ideja. Sākām skatīties uz tehnoloģiskajām iespējām Lietuvā, vai varētu radīt šādu ierīci; devāmies uz dažādām izglītības institūcijām meklēt inženierus. Kad noskaidrojām, ka mūsu ideju ir iespējams īstenot, nodibinājām kompāniju, meklējām investīcijas, veidojām komandu. Patiesībā ir ļoti grūti pārliecināt pieredzējušus cilvēkus, kam ir ģimene un kredītmaksājumi, pievienoties jaunuzņēmumam,» pieredzē dalās R. Sereika. Komandai bija vajadzīgi aptuveni divi gadi, lai attīstītu produktu. Līdz šim ieguldīto investīciju apjomu viņš neatklāj, bet tas ir rakstāms ar «sešām nullēm».

SEB banka izsniegusi 2 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu makšķerēšanas un tūrisma preču ražošanas un tirdzniecības grupas Salmo uzņēmumam Salmo Invest, kas tiks ieguldīti kompānijas biroju ēkas renovācijā un iekārtošanā.

Imantā Radiotehnikas grausta vietā būs veikals Depo

Salmo jaunais birojs atradīsies Imantā, Skandu ielā 7, rekonstruētā bijušās rūpnīcas Radiotehnika korpusā, kura būvniecība tika aizsākta vēl padomju laikā. Pēc ēkas rekonstrukcijas pabeigšanas tai būs pieci stāvi. Daļu no ēkas platības aizņems Salmo, bet pārējās telpas tiks izīrētas citiem uzņēmumiem.

Salmo Invest valdes priekšsēdētājs Raimonds Vaišļa skaidro: «Salmo Invest primārais uzdevums ir uzlabot darba vidi mūsu komandai un izveidot atbilstošas telpas interneta veikala vajadzībām, kas tiks atvērts Latvijas tirgum 2018. gada pirmajā pusē.»

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.