Lietuvā ražotās makšķerēšanas viedierīces Deeper lieto vairāk nekā 50 valstīs; šī gada plānotais apgrozījums ir vismaz 9 miljoni eiro

Tikai Db.lv: Salmo bijušās rūpnīcas Radiotehnika teritorijā attīsta 4 miljonu eiro projektu

«Pirms pieciem gadiem man un Aurelijam Ļubinam (Aurelijus Liubinas) radās ideja par viedo ierīci makšķerniekiem, kas ļautu «redzēt» zem ūdens,» laikrakstam Dienas Bizness saka Rolands Sereika (Rolandas Sereika), Deeper UAB līdzīpašnieks. Viņi ar draugiem pirms vairākiem gadiem bija makšķerēšanas ceļojumā Baltijas jūrā, pie Somijas. Viņiem bija laivas ar dārgu hidrolokatoru, taču puiši to nemācēja lietot, kā rezultātā nedēļas laikā noķēra vien dažas zivis, turklāt vairākkārt apmaldījās jūrā. Atgriežoties viņiem radās ideja par ierīci, kas varētu palīdzēt makšķerniekiem nenonākt šādās situācijās. «No sākuma mums bija tikai ideja. Sākām skatīties uz tehnoloģiskajām iespējām Lietuvā, vai varētu radīt šādu ierīci; devāmies uz dažādām izglītības institūcijām meklēt inženierus. Kad noskaidrojām, ka mūsu ideju ir iespējams īstenot, nodibinājām kompāniju, meklējām investīcijas, veidojām komandu. Patiesībā ir ļoti grūti pārliecināt pieredzējušus cilvēkus, kam ir ģimene un kredītmaksājumi, pievienoties jaunuzņēmumam,» pieredzē dalās R. Sereika. Komandai bija vajadzīgi aptuveni divi gadi, lai attīstītu produktu. Līdz šim ieguldīto investīciju apjomu viņš neatklāj, bet tas ir rakstāms ar «sešām nullēm».

Deeper UAB bija starp pirmajiem Lietuvas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Tas Lietuvā ražo makšķerēšanas viedierīces.

«Lietuvā mums ir tiešām lieliska vide jaunuzņēmumiem. Ir daudz iespēju piesaistīt investīcijas, palīdzību sniedz dažādas valsts iestādes, pašas jaunuzņēmumu kopienas. Ir daudz informācijas, kā veidot biznesu, uzņēmēji dalās savā pieredzē. Lietuvā viss ir, vienkārši īstajā laikā jāsatiek īstie cilvēki un jāstrādā. Esmu sapratis, ka ideja patiesībā nav nekas. Daudz lielāka nozīme ir komandai, pieņemtajiem lēmumiem un citiem faktoriem,» laikrakstam Dienas Bizness saka Rolands Sereika (Rolandas Sereika), Deeper UAB līdzīpašnieks.

Piemēram, viens no Lietuvas veiksmes stāstiem ir risinājums e-komercijai Oberlo, kas nesen tika pārdots Shopify par 15 miljoniem eiro.

Konsultāciju kompānija Deloitte uzsākusi sadarbību ar trim Latvijas jaunuzņēmumiem Graphdo, Notakey un Blockvis

Pasaule ir pārmaiņu pagrieziena punktā, tehnoloģijas un dati maina gan sabiedrību, gan profesijas. Meklējot inovatīvus risinājumus savām būtiskajām šī brīža biznesa problēmām, veido inkubatorus un ārējas partnerības, lai uzsāktu savu darbību jaunā līmenī. Apzinoties, ka vairs nav efektīvi paļauties tikai uz iekšējiem resursiem jauninājumu ieviešanā, uzņēmumi sāk raudzīties uz jaunuzņēmumiem kā ideju un risinājumu avotiem.

«Jaunuzņēmumi attīsta savas idejas un būvē risinājumus, skatoties nākotnē. Finanšu pakalpojumu nozarē tā jau ir pienākusi. No vienas puses, mūsu sadarbības pamatā ir mūsu globālā tīkla priekšrocības, kas jauniem uzņēmumiem ļauj paplašināt eksporta iespējas. No otras puses, jaunuzņēmumi piedāvā tehnoloģijās balstītus inovatīvus instrumentus, kas ļauj atbildēt uz vissarežģītākajiem klientu jautājumiem. Mūsu uzkrātā pieredze ļauj palīdzēt jauniem uzņēmumiem ar komercializācijas stratēģiju. Šīs sadarbības rezultātā ieguvēji ir gan jaunuzņēmumi, gan mūsu klienti,» norāda Jānis Kauliņš, «Deloitte» finanšu pakalpojumu nozares konsultāciju vadītājs.

Par konsultāciju un audita kompānijas Deloitte Baltijas vadošo partneri no 2021. gada 1. jūnija iecelta Kristīne Jarve, informē uzņēmumā.

K.Jarve pievienojās Deloitte Baltijas komandai 2015. gadā kā nodokļu partnere, 2017. gadā viņa tika iecelta par vadošo partneri nodokļu, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā, savukārt 2018. gadā kļuva par Deloitte Igaunijas un 2020. gadā par Deloitte Lietuvas valsts vadītāju. Līdz ar vadošās partneres lomu, K.Jarve kļūst arī par Deloitte Latvijas valsts vadītāju.

"Es esmu pagodināta, ka esmu izvēlēta šai lomai. Tā ir liela privilēģija būt daļai no organizācijas, kas sniedz nozīmīgu ietekmi, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus, piedāvājot inovatīvus risinājumus klientiem un attīstot mūsu organizācijas talantus par nākotnes līderiem. Kā jaunā Deloitte Baltijas vadītāja es koncentrēšos uz sadarbības veicināšanu un vadības komandas darbu, lai nodrošinātu, ka mūsu zīmols joprojām tiek atpazīts un saistīts ar inovatīviem pakalpojumiem, tehnoloģiski progresīviem piedāvājumiem un kvalitāti. Iespējas Baltijā ir lielas, un, lai tās izmantotu, ir jāuzlabo mūsu spēja ātrāk integrēt inovācijas klientu vajadzību īstenošanā, jāturpina pārveidoties un attīstīties līdzi laikam," piebilst K.Jarve.

Par "Preses Nama Kvartāla" biroju centra enkurnomnieku kļuvis viens no Latvijas vadošajiem auditoru, juridisko un finanšu konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem “Deloitte Latvia”.

“Deloitte Latvia” ofisa telpas tiks iekārtotas biznesa centrā 10. stāvā ar panorāmas skatu uz Daugavu un vecpilsētu. Pie biroja telpu funkcionālā plānojuma izstrādes tika piesaistīts vadošais arhitektu birojs “Arhis Arhitekti”.

Ofisa telpas būs aprīkotas ar modernākajām viedajām tehnoloģijām, kas pēc augstākajiem biroja standartiem regulēs optimālu mikroklimatu visa gada garumā un nodrošinās gandrīz nulles enerģijas patēriņu. “Deloitte Latvia” darbiniekiem būs pieejams trīs līmeņu virszemes stāvlaukums un noliktavas telpas.

“Nomas līguma parakstīšana ar “Deloitte Latvia” ir nozīmīgs atskaites punkts projekta realizācijā. Esam priecīgi, ka savas jaunās biroja telpas mūsu projektā izvēlas uz atbildīgu un ilgtermiņa darbību orientēts uzņēmums, kurš novērtē, cik būtiski ir nodrošināt cilvēku labsajūtu mūsdienīgā darba vidē. Biroju ēka tiek realizēta saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības principiem un gandrīz nulles enerģijas prasībām, atbilstot arī starptautiskā BREEAM sertifikāta “Excellent” standartiem, kas apliecina tās augsto kvalitāti, energoefektivitāti, ilgtspēju un nodrošinās komfortablu, veselībai draudzīgu vidi mūsu biroju nomniekiem,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstības direktore.

Noslēdzoties finanšu gadam, «Deloitte Latvia» paziņo par izmaiņām konsultāciju un juridisko pakalpojumu jomā.

Zvērināts advokāts Māris Liguts, kurš pirms diviem gadiem pievienojās «Deloitte», kļuvis par vietējo partneri zvērinātu advokātu birojā «Deloitte Legal» Latvijā. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze jurisprudencē – gan Latvijas zvērinātu advokātu birojos, gan arī vadot Juridisko departamentu «Danske Bank» filiālē Latvijā.

M. Ligutam ir maģistra grāds Starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās, ko viņš ir ieguvis Rīga Juridiskajā Augstskolā, kā arī Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnēs. «Mēs, saprotot klienta komercdarbības specifiku un izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, turpināsim piedāvāt klientiem inovatīvus risinājumus to komercdarbības sekmīgai attīstībai Latvijā un ārpus tās robežām. Es lepojos ar savu advokātu un juristu komandu, kuru pieredzei, zināšanām un prasmēm ir būtiska loma sekmīgai biroja attīstībai un izaugsmei,» norāda M. Liguts.

Deloitte partneru skaitam turpinot augt, Andris Liepiņš kļūst par septīto Deloitte partneri Baltijas valstīs, informē uzņēmums.

A.Liepiņa pilnvaras oficiāli stāsies spēkā no 2024. gada 1. jūnija, kad viņš uzņemsies Riska konsultāciju prakses vadību Baltijā.

A.Liepiņš pievienojās Deloitte 2016. gadā, ar plašu ārvalstu pieredzi finanšu tirgos un finanšu nozares regulatīvajos jautājumos, un 2019. gadā kļuva par finanšu nozares Riska konsultāciju prakses līderi Baltijā. Šo gadu laikā viņš ir attīstījis veiksmīgu konsultāciju biznesu un izveidojis šobrīd spēcīgāko finanšu pakalpojumu nozares komandu tirgū, kas sevi ir pierādījusi ne tikai vietējā Baltijas tirgū, bet arī globālā mērogā.

“Man ir patiess prieks par komandā paveikto tiktāl, taču ar nepacietību gaidu uzvaras un sasniegumus, kas mums vēl priekšā. Turpināsim sniegt pienesumu Baltijas finanšu nozares attīstībā un izaugsmē, reģiona mēroga stratēģisko projektu īstenošanā, kā arī ar godu nesīsim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vārdu Eiropā un pasaulē,” norāda Andris Liepiņš.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Zīmols kļūst par jaunās ekonomiskās realitātes centrālo elementu, ko veido divas galvenās sastāvdaļas – emocionālā mijiedarbība uzņēmuma un patērētāja starpā, kā arī racionālā –uzņēmuma un tā partneru starpā.

Slēptā puse

Daudzi ražotāji visas cerības liek tikai uz aisberga virsotni – uz zīmola filozofisko, jēgpilno piepildījumu un ārējo tēlu. Taču pašas būtības pamatā ir ražotāja atbildība partneru priekšā: atbildība par produkta kvalitāti, sakārtota distribūcijas shēma, servisa kvalitāte, attīstības perspektivitāte un dinamiskums, tieksme pilnveidoties un daudzi citi komponenti, kurus ražotājs bieži palaiž garām, bet kam ir būtiska ietekme uz kopējo performanci.

Darbu ar partneri padarīt patiesi “abpusēji izdevīgu” palīdz saprotami un paredzami sadarbības nosacījumi, ko rada ražotājs. Nepietiek pievilināt partnerus ar pievilcīgiem bonusiem, atlaidēm vai iepirkuma cenām. Nepieciešams, lai jebkuros ekonomiskajos apstākļos spēles noteikumi un savstarpējās attīstības perspektīvas paliktu nemainīgas.

Idejas ģimenes locekļu un radu Ziemassvētku dāvanām, ko varat iegādāties arī pēdējā brīdī

Dāvanas

Līdz Ziemassvētku vakaram palikušas vairs tikai dažas dienas, un ne visiem izdevies īstenot apņemšanos šogad sagādāt dāvanas laikus. Visu vēl var vērst par labu, pat nešturmējot veikalus un nenīkstot rindās. Internetveikalu ekspansija mainījusi iepirkšanās ieradumus, un tagad dāvanas pašas ierodas pie jums. Piemēram, Lattelecomveikals.lv pirmssvētku laikā daudzas no tām par velti piegādā līdz pašām namdurvīm.

Piedāvājam dažas idejas, kā iepriecināt tuviniekus svētkos ar atbilstošām dāvanām. Pat ja ģimenē esat vienojušies izvairīties no apdāvināšanās, decembra nogale ir ļoti piemērots laiks dažādu preču iegādei, jo šajā laikā daudzas preces nopērkamas ar tādām atlaidēm, kādas citos mēnešos neredzēsiet.

Pasaulē arvien biežāk manāmi sadarbības piemēri starp jaunuzņēmumiem un lielajām kompānijām, tie rūpīgas sagatavošanās rezultātā abām pusēm var sniegt ieguvumus.

Ar jaunuzņēmumiem sadarbojas arī konsultāciju kompānija Deloitte Latvia, kas grāmatvedības ārpakalpojumu jomā veiksmīgi strādā ar jaunuzņēmumu CakeHR, kas izstrādājis personālvadības programmatūru. «Strauji mainīgais tirgus, produkti un pakalpojumi, ko piedāvā jaunuzņēmumi, lielajiem spēlētājiem liek aizdomāties. Viņu biznesa modelis ir gadiem ilgi pārbaudīts un nostiprinājies praksē, tādēļ nav viegli uzņemties ko jaunu un riskantu. Lieliem uzņēmumiem ir raksturīgs, ka tie uzņemas aprēķinātu risku un to darba temps ir salīdzinoši lēns. Savukārt jaunuzņēmumi pasaulē sāk ieņemt līderpozīcijas gandrīz ikvienā nozarē. Pateicoties ātrajai prototipēšanai un vēlmei uzņemties risku, tie spēj radīt inovatīvus risinājumus. Jaunuzņēmumi strādā mazākās komandās vienlīmeņa hierarhijā, ir gatavi mainīt pastāvošo biznesa modeli un labāk spēj reaģēt uz tirgus prasībām. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sadarbība starp lielajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem ir kļuvusi par nepieciešamību,» norāda Roberts Šlegelmilhs, Deloitte Latvia grāmatvedības risinājumu vadītājs. Viņa skatījumā, abu pušu sadarbības mērķis ir radīt produktīvu vidi, kurā tiek saīsināts inovāciju ieviešanas laiks un notiek efektīvāka tehnoloģiju izmantošana. Sadarbība palīdzot esošajiem tirgus spēlētājiem iekļūt jaunos tirgos, bet jaunuzņēmumiem attīstīt šos produktus.

Šajā sarakstā Deloitte sarindo 50 labākos un straujāk augošos uzņēmumus Centrāleiropā. Tajā ietverta arī Latvija un EazyOne (datu vizualizācijas un analītikas rīks eazyBI)

«Deloitte Latvia šogad pirmo reizi piedalījās šajā projektā, un tāpēc, manuprāt, viens uzņēmums no Latvijas ir ļoti labs rezultāts. Piemēram, tāda Centrāleiropas valsts kā Slovēnija Technology Fast 50 sarakstā nav minēta vispār. No mūsu kaimiņvalstīm vispozitīvāk izskatās Lietuva ar sešām kompānijām. Kopumā līdere ir Polija – sarakstā iekļuvušas 19 kompānijas,» saka Polina Nazarova, Deloitte Latvia biznesa attīstības vadītāja.

Latvijas kompānija EazyOne ir iekļuvusi šī saraksta 18. vietā. «EazyOne ir iekļuvusi šajā sarakstā, pateicoties tam, ka tai bija drosme pieteikties un pateicoties fantastiskiem rezultātiem. Nākamajā gadā iesaku uzņēmumiem būt proaktīvākiem un pieteikties, jo sarakstā var iekļūt tikai tie uzņēmumi, kuri piesakās,» saka P. Nazarova.

Pasaulē joprojām ir mazs sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos; ja kompānijas vadītāja amatā ir sieviete, tad arī valdē un vadībā būs lielāks skaits sieviešu, nekā uzņēmumos, kuros vadītāja lomu pilda vīrietis .

Tā liecina jaunākais profesionālās pakalpojumu firmas Deloitte globālais pētījums Sieviete uzņēmuma vadībā, kurā apskatīts, kā 64 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdes sastāvā.

Šobrīd pasaulē vidēji 15% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Kaut arī tas ir par 3% vairāk, nekā 2014. gadā, to var uzskatīt par mazu rādītāju, jo pēdējos gados daudzās valstīs jau ir ieviestas regulas, normas un kvotas, kas paredz dzimumu līdzsvarošanu uzņēmumu vadībā. Ja analizē tikai Eiropas valstis, rādītājs ir augstāks – šobrīd vidēji 23% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Taču tikai vidēji 7% Eiropā un 4% pasaulē sievietes ieņem valdes priekšsēdētāja vai augstākā vadītāja amatu. Tomēr, salīdzinājumā ar 2014. gadu, sieviešu īpatsvars augstākajos amatos gan pasaulē (2014. gadā 2%), gan Eiropā (2014. gadā 3%) ir vairāk nekā dubultojies. Taču, ņemot vērā faktu, ka dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Komisijas pamatvērtībām, un tā jau kopš 2010. gada izstrādā stratēģijas un pasākumu plānus, lai veicinātu un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, rādītāji joprojām uzskatāmi par zemiem.

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.

#Nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Pēc Deloitte iniciatīvas Latvijā nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Deloitte SheXo klubs pasaulē darbojas jau kopš 2011. gada un šobrīd apvieno 10 Centrāleiropas valstu sievietes, kas strādā vadošās pozīcijās gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Arī Latvijā šim klubam šobrīd jau pievienojušās vairāk nekā 40 zinošas, mērķtiecīgas un spēcīgas sievietes- līderes, lai dalītos gan ar savu pieredzi, gan iedvesmotos un mudinātu arī citas sievietes jauniem panākumiem, uzdrošinoties sasniegt visambiciozākos karjeras mērķus.

«Mūsu mērķis ir veicināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumā, darbojoties mentoringa lomā un palīdzot ar idejām, lai arvien vairāk sieviešu varētu sasniegt valdes pozīciju. Lietuvā SheXo klubā mums jau ir 60 biedri, no tiem divi ir vīrieši, kas vēlas labāk izprast, kādā veidā radīt līdzsvaru savu uzņēmumu valdē. Līdz ar to nav tā, ka šajā klubā mēs neielaižam vīriešus- mēs veltām uzmanību jebkam, kas palīdz sievietēm attīstīt karjeru,» SheXo kluba Latvijā atklāšanā sacīja Deloitte Latvia partnere Kristīne Jarve. Viņa piebilda, ka šajā klubā ir ieinteresēta gan pragmātisku, gan emocionālu apsvērumu dēļ. «Pētījumi apliecina, ka uzņēmumi, kuru valdē ir vismaz 30% sieviešu, ir inovatīvāki, ar labāku reputāciju un mazāku kadru mainību. Savukārt personīgi kā divu meitu mammai man ir svarīgi, lai tad, kad viņas veidos savu karjeru, viņām vairs nav jāsaskaras ar stereotipiem par sieviešu un vīriešu profesijām un to, ko sieviete var vai nevar darīt un sasniegt,» piebilda K. Jarve.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Konsultāciju kompānija Deloitte programmā Technology Fast 50 Central Europe apkopoja straujāk augošos Centrāleiropas tehnoloģiju uzņēmumus, trīs apbalvojumus saņēma uzņēmumi no Latvijas.

Uzņēmumi tiek vērtēti pēc ieņēmumu procentuālā pieauguma četru gadu periodā, turklāt konkurence ir sīva – šogad pārstāvētas 10 Centrāleiropas valstis. Programma ietver visus tehnoloģiju nozares sektorus - sakarus, vides tehnoloģijas, fintech, aparatūru, plašsaziņas līdzekļus un izklaidi, kā arī programmatūru.

«Pievienošanās Deloitte Technology Fast 50 Central Europe laureātu lokam ir liels solis jaunu, dinamisku uzņēmumu attīstībā. Atzinība šajā konkursā palīdz uzņēmumiem gūt plašāku atpazīstamību nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī sniedz arvien jaunas izaugsmes iespējas,» saka Polina Nazarova, Deloitte Latvia biznesa attīstības vadītāja.

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" ierindots "Deloitte Technology Fast 500" uzņēmumu topa 254.vietā.

"Deloitte" uzņēmumu tops apkopo 500 visstraujāk augošos privātos un valsts uzņēmumus Ziemeļamerikā, kuri darbojas tehnoloģiju, mediju, telekomunikāciju, dabaszinātņu un energotehnoloģiju jomās.

"Technology Fast 500" balvas saņēmēji tiek izvēlēti, balstoties uz uzņēmuma apgrozījuma procentuālo pieaugumu no 2016. gada līdz 2019. gadam. Šajā periodā "Printful Inc." apgrozījums pieauga par 441%.

"Printful" izpilddirektors Dāvis Siksnāns uzskata, ka uzņēmuma panākumu atslēga meklējama tehniskajos risinājumos, ko "Printful" sniedz e-komercijas veikalu īpašniekiem. Pateicoties "Printful" modelim - apdruka pēc pieprasījuma - klienti var izveidot interneta veikalu bez vai ar ļoti mazām sākotnējām izmaksām.

Līdzšinējais Deloitte partneris Roberts Stuģis ir pievienojies korporatīvo finanšu un investīciju uzņēmumam Callidus Capital, kļūstot par tā partneri un valdes locekli.

«Pēc kapitāla piesaistes un konsultāciju atbalsta tādiem Latvijā strauji augošiem uzņēmumiem kā INDEXO un KOOL, kā arī virknes būtisku darījumu noslēgšanas, Callidus šobrīd raugās uz jauniem, ambicioziem biznesa projektiem un tāpēc augstu novērtējam Roberta pievienošanos mūsu vadības komandai. Šī ir mērķtiecīga izaugsme, kurai sekos mūsu aktīvas rīcības pieteikums jaunos tirgos un jaunos darījumos,» saka Valdis Siksnis, Callidus Capital partneris un dibinātājs.

Laikā no 2011. gada R. Stuģis ir bijis Deloitte Centrāleiropas revīzijas un konsultāciju partneris un viens no Deloitte Baltijas reģiona vadītājiem. Pirms tam R. Stuģis bija Parex bankas valdes loceklis un finanšu vadītājs, bet savas profesionālās gaitas uzsāka Arthur Andersen Rīgas un Londonas birojos.

Pasaulē tikai 16,9% valdes locekļu un 5,3% valdes priekšsēdētāju ir sievietes

Par to liecina jaunākais "Deloitte" globālais pētījums "Sieviete uzņēmuma vadībā", kas apskata, kā 66 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdē.

Pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos kāpis par 1,9 procentpunktiem kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā, tomēr joprojām tas saglabājas neliels.

"Ja globālie rādījumi turpinās līdzšinējo izaugsmes tempu, sieviešu īpatsvaram kāpjoties vidēji par vienu līdz diviem procentpunktiem gadā, mums var nākties gaidīt pat 30 gadus, līdz globālā līmenī tiktu sasniegts dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs," norāda Kristīne Jarve, "Deloitte" Baltijas partnere un "SheXO" kustības līdere Latvijā. Viņa uzskata, ka šī brīža statistika norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus un uzsākt aktīvu rīcību dzimumu paritātes veicināšanai.

Saskaņā ar finanšu eksperta "Deloitte" prognozēm 20 Eiropas visvairāk pelnošajiem futbola klubiem koronavīrusa pandēmija varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljardus eiro.

"Deloitte" jaunākais ziņojums liecina, ka 20 analizēto klubu ieņēmumi slēgto stadionu un iztrūkstošo televīzijas naudu dēļ 2019./2020.gada sezonā samazinājušies par 1,1 miljardu eiro.

Daļa no šiem ieņēmumiem tiks atgūti 2020./21.gada sezonā. Finanšu gads lielākajā daļā klubu beidzas 30.jūnijā, un tas nozīmē, ka kādi naudas ienākumi un ienākumi no televīzijas apraides vietējās līgās un Eiropas sacensībās vēl nav iekļauti šīs sezonas skaitļos.

Tomēr pašreizējā vīrusa ietekme 2020/2021.gada sezonā radīs vēl lielāku iespaidu uz klubu finansēm ar līdz šim visā kontinentā slēgtiem stadioniem un bez pazīmēm, ka Covid-19 ierobežojumi tiktu mazināti.

Pat spēlēm ritot aiz slēgtām durvīm, raidorganizācijām ir kompensētas sākotnējā spēļu grafika izmaiņas un tukšo stadionu radītās atmosfēras trūkums.

Iecerēts, ka 2025. gadā Rīgas Eksportostas dienvidu daļā darbu uzsāks jauns kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu terminālis, kas ievērojami audzēs Rīgas ostas konkurētspēju.

To intervijā DB norāda RoPax termināļa projekta vadītāja Jūlija Bērziņa. Viņa stāsta, ka šobrīd Deloitte ir prognozējis, ka šī projekta īstenošana ļaus palielināt Rīgas brīvostā apkalpoto pasažieru skaitu par 8% ik gadu, bet ro-ro (roll-on roll-off) kravu apjomus – par līdz pat 10%. RoPax projekta attīstītāju prognozes gan ir nedaudz konservatīvākas, viņi paredz attiecīgi 5% un 3% pieaugumu.

Fragments no intervijas

Šobrīd starp Rīgas brīvostas pārvaldi un AS Rīgas 1. saldētava kā RoPax projekta attīstītāju noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu ro-ro kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu termināli. Kāpēc mums pašlaik nepieciešams jauns terminālis?

ASV akciju tirgus patlaban atrodas soli no jauniem rekordiem, kas veicina aizvien lielākas bažas ekspertu vidū, liecina jaunākais Deloitte pētījums.

Vairāk nekā 80% vadošo uzņēmumu finanšu darbinieku uzskata, ka ASV akciju tirgus ir pārvērtēts, kas ir augstākais īpatsvars astoņu gadu laikā, kopš Deloitte sāka veikt savu aptauju.

Pagājušajā nedēļā kārtējo reizi ASV akciju indeksi sasniedza savus rekordus – Dow Jones Industrial Average – jau 42. reizi, Standard&Poor’s 500 indekss – 37.reizi, bet Nasdaq – jau 49.reizi.

MarketWatch eksperts Marks Hulberts brīdina, ka brīdī, kad akciju cena pieaug tik strauji, drīz vien var pienāk situācija, kad tās sāk strauji krist. Turklāt papildus risks ir pašreiz augošā ģeopolitiskā spriedze pasaulē, tostarp augošais antagonisms starp ASV un Ziemeļkoreju.