Valdība pirmdien atbalstīja VAS Privatizācijas aģentūra (PA) priekšlikumus, kas paredz AS Citadele banka un AS Reverta akcionāru līgumos ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) iepriekš paredzēto saistību restrukturizāciju, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Tā kā ir noslēgts bankas Citadele akciju pārdošanas līgums un PA pēc darījuma pabeigšanas izbeigs līdzdalību bankā, tiks veikti grozījumi iepriekš noslēgtajos akcionāru līgumos.

Ņemot vērā ERAB pieredzi restrukturizācijas jomā un labu reputāciju finanšu nozarē, valdība aicināja ERAB kļūt par Parex bankas akcionāru. 2009.gada 16.aprīlī starp Latvijas Republiku, Privatizācijas aģentūru, ERAB un Parex banku tika noslēgts Parex bankas akciju pirkuma līgums un Parex bankas akcionāru līgums. Viens no nosacījumiem ERAB iesaistei Parex bankas glābšanā bija mazākuma akcionāra statusa tiesību nodrošināšana un ieguldījumu garantija. 2009.gada 11.augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par galvojuma izsniegšanu 126,6 milj. euro apmērā par PA saistībām pret ERAB. Šādas papildus valsts garantijas tika noteiktas, ņemot vērā, ka ERAB ieguldījums Parex bankā Latvijas valstij bija nepieciešams, lai stabilizētu Parex bankas darbību un veiktu bankas restrukturizāciju.

Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par to, vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, informē Valsts kontrole.

AS Citadeles banka izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem. Tāpēc, vērtējot AS Citadeles banka pārdošanas procesu, nedrīkst neņemt vērā plašāku kontekstu, proti, procesus, kuri saistīti ar Parex bankaspārņemšanu valsts kontrolē. Pārņemot Parex banku, valsts uzņēmās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Bankas Citadele grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Citadele Asset Management plāno paplašināt darbību ārvalstu tirgos un tādējādi ir mainījusi nosaukumu pret CBL Asset Management, tāpat nosaukumu mainījis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības meitasuzņēmums Citadele Life, kas pārtapis par CBL Life, un Citadele atklātais pensiju fonds, kas turpmāk sauksies CBL atklātais pensiju fonds, pavēstīja bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Viņa norādīja, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība mainījusi nosaukumu, lai tas būtu starptautisks un vieglāk uztverams jebkurai kultūrai.

«Nosaukums Citadele ir līdzīgs citu ārvalstu uzņēmumu piedāvāto produktu nosaukumiem. Līdz ar to tas zināmā mērā ierobežo kompānijas attīstību. Jaunais nosaukums CBL Asset Management saglabā saikni ar banku Citadele, jo veidots kā saīsinājums no Citadele Bank Latvia. Plānojam ar šo nosaukumu nostiprināt reputāciju starptautiskajā vidē. Viens no galvenajiem darbības virzieniem nākamgad mums būs paplašināšanās Eiropas tirgū,» sacīja CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks.

Valdība otrdien atbalstīja AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors Ripplewood Holdings bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.

Precīzi bankas pārdošanas līguma nosacījumi būs zināmi drīzumā, kad Latvijā ieradīsies ASV investori. Konkrētu datumu līguma nosacījumu atklāšanai Privatizācijas aģentūras vadītājs vadītājs Ansis Spridzāns nenosauca. Līguma detaļas būs zināmas tad, kad ar investoriem tiks parakstīts līgums par Citadeles pārdošanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) sacīja, ka divu gadu nosacījums par pārdošanas ierobežojumu attiecas tikai uz bankas akcijām.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabā 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro.

«Esmu gandarīts par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas Citadele akciju pārdošanas darījums noslēdz būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Pateicoties profesionālai bankas vadībai un darbiniekiem, ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai tagad ir atrasti stabili, uz nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku sektoru,» saka PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Līgums starp Privatizācijas aģentūru (PA) un ASV fondu Ripplewood Holdings par AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju iegādi varētu tikt parakstīts jau šo piektdien, 31.oktobrī, aģentūru LETA informēja PA.

Vakar valdība atbalstīja finanšu konsultanta Societe Generale rekomendāciju noslēgt pirkuma līgumu par Citadeles akciju pārdošanu ar starptautisku investoru grupu, kuras sastāvā ir Ripplewood Advisors LLC un tā dibinātājs Tims Kolins.

Ministru kabinetā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šo piektdien, 31.oktobrī, plkst.14 plāno tikties ar Ripplewood Advisors LLC pārstāvi Timu Kolinsu. Pēc tikšanās paredzēta arī preses konference.

PA norādīja, ka akciju bāzes cena par visām Citadeles akcijām ir 98,67 miljoni eiro. Savukārt līgumā paredzēts, ka valsts par 75% akciju iegūs 74 miljonus eiro. Tāpat viens no līguma nosacījumiem paredz, ka investori nedrīkstēs vismaz divus gadus pārdot bankas akcijas.

Bankas Citadele pārdošanā panāktie nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010. gadā ieguldīts bankā sniedzot valsts atbalstu, informē VAS Privatziācijas aģentūra (PA).

Pašlaik PA ieguldījums bankas Citadele subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka Citadele atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma, savukārt ERAB pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljonu eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka Citadele atmaksās līdz 2017.gada beigām un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā.

«Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā bankai Citadele tika sniegts valsts atbalsts. Kopumā banka Citadele saņēma valsts atbalstu 377,91 miljonu eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus,» norāda PA.

Bankas Citadele potenciālie pircēji ASV investīciju fonds Ripplewood Holdings banku pēc tās iegādes drīkstētu pārdot pēc diviem gadiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma otrdien žurnālistiem norādīja, ka līgums par bankas pārdošanu ir 70 lappušu garumā, un punkts par bankas tālāku pārdošanu ir tikai viens no daudzajiem. Pati viņa neesot iedziļinājusies līguma noteikumos, jo tā ir Ekonomikas ministrijas atbildība.

Patlaban Ekonomikas ministrija šo līgumu jau ir atrādījusi Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionālās attīstības bankai, kā arī notiek saskaņošana ar Latvijas ministrijām. Pēc tam Ekonomikas ministrija dokumentu iesniegs izvērtēšanai valdībā, kas dos savu vērtējumu.

Gadījumā, ja valdība līgumu neatbalstīs, Eiropas Komisijai būs jānozīmē uzticamības persona, kas īstenos bankas pārdošanu. Tomēr Straujuma atteicās prognozēt, kāds varētu būt valdības lēmums. «Vispirms ir jāredz, kādi ir līguma punkti,» noteica premjerministre.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa ceturtdien atzina par nepamatotu un noraidīja kādreizējā Parex bankas līdzīpašnieka Viktora Krasovicka iesniegto problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas pieteikumu, pavēstīja tiesā.

Tādējādi tiesa izbeigusi Reverta maksātnespējas procesa lietu.

Vienlaikus tiesa nolēma, ka Krasovickim būs jāatlīdzina Reverta tiesāšanās izdevumi kopumā 4907 eiro apmērā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Pilns spriedums gaidāms 22. decembrī.

Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa atzīmēja, ka tiesas lēmums ir loģisks, jo kompānija vienmēr ir pildījusi un turpina pildīt visas līgumiskās un likumiskās saistības.

Vienlaikus Ozoliņa pavēstīja, ka Reverta par nepamatotu maksātnespējas procesa pieteikšanu plāno vērsties tiesībsargājošās iestādēs kriminālprocesa sākšanai.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa trešdien tiesneša slimības dēļ atlika skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 9.decembrī plāno atsākt skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, liecina informācija Latvijas tiesu mājaslapā.

Iepriekšējā tiesas sēde, 26.novembrī, tiesneša slimības dēļ atlikta.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe iepriekš norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

Teorētiski valstij piederošo bankas Citadele akciju pārdošanas dokumentiem aprīlī vajadzētu būt publiski pieejamiem, pirmdien pēc parlamentārās izmeklēšanas par bankas akciju pārdošanu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai).

Viņš norādīja, ka slēgtajā sēdē bija plānots iztaujāt bijušo ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski un bijušo Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāju Ansi Spridzānu, taču deputātiem jautājumu bija daudz, tāpēc paspēja uzklausīt tikai bijušo ministru.

Spridzānu paredzēts iztaujāt nākamajā komisijas sēdē. Savukārt uz aiznākamo komisijas sēdi paredzēts aicināt drošības struktūru un Valsts kancelejas pārstāvjus, lai vairāku izprast apsvērumus investoru izvēles procesā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Valsts kancelejai nosūtīts pieprasījums sniegt skaidrojumu, kāpēc bankas pārdošanas dokumentiem, piemēram, vēstulēm ar investoriem joprojām ir ierobežotas informācijas statuss. Deputāts piebilda, ka pēc marta beigām, kad noslēgsies bankas akciju pārdošanas process, teorētiski dokumentiem vajadzētu būt atslepenotiem. Valsts kanceleja atbildi gan vēl nav sniegusi.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Bankas Citadele pārdošanas līgumā ir punkti, kuros valsts, iespējams, varētu gribēt labākus nosacījumus, bet ir arī daudz punktu, kam pircējs varēja nemaz nepiekrist, pirmdien Saeimas Citadeles pārdošanas darījuma parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē teica Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Viņš, atbildot uz deputātu jautājumiem, norādīja, ka vērtē noslēgto pārdošanas līgumu kā «līdzsvarotu».

«Es teiktu, ka tas nav vislabvēlīgākais līgums priekš pārdevēja. Savā dzīvē esmu redzējis vairākus līgumus attiecībā uz uzņēmumu pārdošanu, bet tas [pārdošanas līgums] ir diezgan līdzsvarots. Līgumā ir virkne punktu, kur mēs, iespējams, varētu gribēt labākus nosacījumus, bet ir arī virkne punktu, kam .. pircējs varēja nemaz nepiekrist. Piemēram, par bankas kapitāla palielināšanu un nosacījumu banku divus gadus nepārdot. Tie nav standarta nosacījumi,» pauda PA vadītājs.

Loginovs komisijas sēdē deputātiem skaidroja bankas pārdošanas darījuma detaļas, uzsverot, ka no Citadelē ieguldītajiem 378 miljoniem eiro valsts naudas tik atgūti vairāk kā 388 miljoni eiro.

Starptautiskā investoru grupa, kas pērk valstij piederošās bankas Citadele akcijas, nepiekrīt pirkuma līguma publiskošanai, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Viņa atgādināja, ka investoru piesaistes procesā bija svarīgi ievērot konfidencialitātes prasības, lai darījums varētu notikt - 2014.gada 5.novembrī parakstīts bankas Citadele akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, 12 starptautisku investoru grupu un Ripplewood Advisors L.L.C. «Ievērojot Latvijas sabiedrības lielo interesi un tiesības iegūt plašāku informāciju par šo darījumu, ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola lūdza Privatizācijas aģentūrai izvērtēt iespēju publiskot bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu vai tā būtiskākos nosacījumus,» minēja Urpena.

Tāpat viņa norādīja, ka bankas akciju pirkuma līgumā ir ietverti konfidencialitātes nosacījumi, kas paredz publiski sniegt tikai tādu informāciju, ko saskaņojušas abas līguma puses. Ar investoru saskaņotais publiskojamās informācijas saturs un apmērs paredz izplatīt informāciju par būtiskajiem līguma nosacījumiem, patiesajiem labuma guvējiem darījumā un dalībniekiem piederošo akciju apmēru pēc darījuma noslēgšanas.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Rīgas apgabaltiesa otrdien apmierināja bijušo Parex bankas akcionāru un valdes locekļu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu blakus sūdzības iesniegšanai Privatizācijas aģentūras (PA) un problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) prasībā par kopumā 99,5 miljonu latu (141,567 miljonu eiro) piedziņu no Kargina un Krasovicka, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas pārstāve Inta Šaboha.

Viņa informēja, ka tiesa arī pieņēma izskatīšanai iesniegto blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 22.decembra lēmumu par tiesvedības apturēšanu PA un Reverta prasībā pret Karginu un Krasovicki. Minētās blakus sūdzības izskatīšanas datums vēl nav zināms.

PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka aģentūra prasa Karginam un Krasovickim atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu (17,1 miljona eiro) apmērā un piedzīt par labu Reverta kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu (117,672 miljonu eiro) un līgumsodu 4,5 miljonu latu (6,4 miljonu eiro) apmērā.

Kārtējo reizi pa aplinku ceļiem atklātībā nākušie fakti par Parex bankas akcionāru līgumu liek uzdot nepatīkamus jautājumus par amatpersonu atbildību pret nodokļu maksātājiem

Pagājušās nedēļas nogalē Latviju sasniedza ziņa no ne pārāk tālās Nīderlandes parlamenta, kurā šīs valsts finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms stāstīja, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savulaik veikto ieguldījumu Latvijas Parex bankas glābšanā ir nodrošinājusi ar savu akciju pārdošanas opciju. Latvijā sākās zināma šūmēšanās, jo izskatās, ka Parex bankas pūra lādei nav dibena un ik pa laikam no tās izspraucas jau atkal jauns pārsteigums. Latvijas amatpersonas tikmēr steidza mierināt satrauktos prātus sev raksturīgā veidā – stāstot, ka visi līgumi ir konfidenciāli. Zemteksts laikam bija: ko tas holandietis vispār atļaujas muldēt! Bet nekas, Latvijas nodokļu maksātāj, tu guli mierīgi tālāk, jo neko vairāk mēs tev šā kā tā neteiksim! Un, pats galvenais, lai kādi līgumi arī nepastāvētu, no Parex bankas tapinātajai Citadelei tas investoru atrast netraucēs!

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Galvenās kļūdas valstij piederošo akciju bankā Citadele pārdošanā bija procesa atlikšana uz tik vēlu laiku un ekskluzīvu tiesību piešķiršana vienam pircējam, sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Es nekad neesmu slēpusi, ka par bankas Citadele pārdošanas procesu es neesmu sajūsmā. Galvenās kļūdas ir pārdošanas atlikšana uz tik vēlu laiku un ekskluzīvu tiesību piešķiršana vienam ekskluzīvam pircējam. Ja tev nav laika un nav konkurences, tad loģiski, ka grūti ir cīnīties par labu cenu. Tie ir diezgan vienkārši principi, un sekas mēs jūtam,» teica Reizniece-Ozola.

«Mans uzdevums pašlaik ir novest līdz galam iepriekš uzņemtas saistības, nepieņemot nekādus jaunus lēmumus, kas var būt neizdevīgi valstij vai sabiedrībai,» piebilda ministre.

Bankas Citadele valstij piederošās akcijas 12 starptautisku investoru grupa un Ripplewood Advisors LLC iegādājas par 74 miljoniem eiro.

Valdībai pēc iespējas ātrāk ir jāatslepeno bankas Citadele pārdošanas dokumenti, ceturtdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka pārdošanas procesā slepenība ir bijusi pamatota, taču pēc darījuma noslēgšanās, ņemot vērā sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi, pārdošanas dokumenti ir jāatslepeno. «Runājot par slepenību, domāju, kā tā tam arī vajadzēja notikt. Ievēlot Saeimas deputātus, kas pēc tam ieceļ valdību, vēlētāji jau dod diezgan lielu uzticamības kredītu gan valdībai, gan Saeimai, bet, protams, pēc tam, kad darījums ir noslēgts, valdības un atbildīgo ministru pienākums ir pilnībā atskaitīties par to, kas noticis, kāpēc un kādas ir pieļautās kļūdas,» teica Dombrovskis.

Kopumā vērtējot bankas akciju pārdošanas līguma sagatavošanu un investoru izraudzīšanās procesu, bijušais ekonomikas ministrs atzina, ka process kopumā organizēts profesionāli un ieguldīts liels darbs, ko atzinīgi novērtēja arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Privatizācijas aģentūra Citadeles pārdošanas darījumu gribētu noslēgt līdz Saeimas vēlēšanām, šodien žurnālistiem atzina Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

Pēc tam darījumam vēl būs jāsaņem uzraugu - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Lietuvas Centrālās bankas un Šveices finanšu tirgus uzrauga, Konkurences padomes - piekrišana.

Patlaban potenciālie pircēji veic apstiprinošo padziļināto bankas izpēti jeb «confirmatory due diligence». Tas notiks vēl nedēļu vai divas, un līdz jūlija beigām investori sagatavos pārapstiprināto piedāvājumu, kā arī komentārus un priekšlikumus par piedāvāto pirkuma līguma versiju. Tad process varēs virzīties tālāk.

Privatizācijas aģentūra neatklāj, cik investori turpina strādāt pie šī darījuma.

Savukārt bankas akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma biržā jeb IPO variants ir plāns «B». Loginovs skaidroja, ka IPO kļuva par «plānu B», jo Eiropas Komisija aprīlī atvēra padziļināto izmeklēšanas procedūru par valsts atbalstu Citadelei un Revertai. Šādos apstākļos stratēģiskajam investoram var izskaidrot situāciju, investors var veikt padziļināto izpēti un izprast situāciju, savukārt IPO gadījumā «nav neviena investora, kam var apsēsties un izskaidrot, viss ir jāsaliek prospektā», skaidroja Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs.