Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums, neapšaubāmi, ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.

«Šobrīd rubļa kurss pret eiro ir par 45% zemāks nekā pirms gada (pret dolāru rublis ir pat uz pusi lētāks). Pēc Krievijas centrālās bankas reakcijas un bāzes procentu likmes paaugstināšanas līdz pat 17% (no 10,5%) rubļa vērtība ir nedaudz atguvusies, bet pēc tam atkal pavājinājusies. Tajā pat laikā šis centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā, kas noteikti samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā,» informēja Strašuna.

Neraugoties uz Krievijas rubļa katastrofālo kritumu, Latvijas pārtikas ražotāji, kuru biznesu vēl nav skārušas Krievijas noteiktās sankcijas, turpina eksportēt savu preci uz kaimiņvalsti, vienlaikus rēķinoties ar ļoti augstu šī tirgus iekšējo risku rubļa turpmākās lejupslīdes gadījumā, atzina aptaujātie uzņēmēji.

AS Latvijas balzams komercdirektors Valters Kaže norādīja, ka sadarbības līgums paredz atsevišķas detaļas, kas uzņēmumu līdz šim pasargājušas no rubļa svārstībām, taču iekšējā tirgus riski Krievijā, rubļa kursam krītot, ir augsti.

«Krievijas rubļa kritums nav noticis vienā dienā - šis process ir jau ilgstošs. Pēdējo 12 mēnešu laikā rubļa kurss pret eiro ir krities par aptuveni 10%, bet zemākais punkts - 50,93 rubļi pret vienu eiro - tika sasniegts martā. Ar lejupslīdi rēķinājāmies jau aizvadītā gada nogalē, kopā ar partneriem plānojot pārdošanas budžetu 2014.gadam, un mūsu piesardzīgais plāns atbilst šī brīža rubļa kursam, taču tālākai lejupslīdei var būt nopietnas sekas un risks,» sacīja Kaže.

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii šonedēļ pirmo reizi kopš novembra sākuma veikusi intervenci valūtas tirgū ar mērķi atbalstīt rubli.

Bank Rossii pirmdien rubļa atbalstam iztērējusi 700 miljonus dolāru.

10.novembrī centrālā banka paziņoja par pilnīgu atteikšanos no valūtas kursa svārstību koridora un regulārām intervencēm, kursam pārkāpjot koridora robežas.

Centrālā banka gan uzsver, ka jaunā Bank Rossii pieeja neparedz pilnīgu atteikšanos no valūtas intervencēm, tās tiks veiktas gadījumā, ja radīsies draudi finanšu stabilitātei.

1.decembrī, pēc tam, kad Krievijas rubļa kurss pret eiro pārsniedza 67 rubļu atzīmi, bet kurss pret dolāru pietuvojās 54 rubļu atzīmei, valūtas pārdošanas apjoms strauji palielinājās un rubļa vērtība sāka pieaugt.

Piektdien turpinājās Krievijas rubļa vērtības kritums, raksta The Moscow Times.

Rubļa vertība pret eiro šķērsoja 53 rubļu par eiro robežu pirmo reizi vesturē, un tuvojās 42 rubļu par dolāru atzīmei, neskatoties, ka centrālā banka nopūlas, lai sargātu rubļa vērtību.

Krievijas valūta sasniedza 53,03 rubļus par eiro un 41,93 rubļus par dolāru, bet pret eiro/dolāru grozu sasniedza 46,93 rubļu robežu.

Tādējādi kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru ir zaudējusi vairāk nekā 25%, bet pret eiro – 18%, ko veicināja naftas cenas kritums un kapitāla aizplūde Rietumvalstu sankciju dēļ.

Centrālā banka rubļa vērtības krituma bremzēšanai šomēnes ir iztērējusi jau vairāk nekā 15 miljardus ASV dolāru. Pašreizējā centrālās bankas politika nosaka, ka tā veic intervences tirgū brīdī, kad rubļa kurss pārsniedz dolāra/eiro groza svārstību diapazona robežas. Diapazona augšējā robeža tiek palielināta par 5 kapeikām ik reizi, kad banka iztērē vairāk nekā 350 miljonus dolāru rubļa atbalstam.

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Krievijas Bankai ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«No malas ir ļoti viegli spriest, ko kuram un kurā brīdī vajadzēja darīt. Krievijas Bankas veiktie pasākumi liecina, ka Krievijas Banka ir gatava sargāt rubļa kursu. Tomēr ir jāredz, vai vienlaikus klāt netiek piedrukāta liela likviditāte pie jau esošās rubļu masas. Es domāju, ka ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu. Taču, ja turpinās naudas drukāšana, tad situācija būs tikpat nestabila kā līdz šim,» teica Rimšēvičs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka valūtas kursa stabilizēšana ir ļoti grūta un sarežģīta lieta, jo situācijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, piemēram, Latvijas Bankai bija nemainīga pozīcija 20 gadus un visa apgrozībā esošā nauda bija segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm, taču Krievijā rubļa kurss vienmēr ir bijis tā saucamajā «pārvaldītajā peldēšanā», kā arī vienmēr ir veiktas papildu emisijas, bet daudzus no šiem emitētajiem rubļiem Krievijas iedzīvotāji maina pret ārvalstu valūtu.

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Krievija vēlētos, lai rubļa kurss būtu paredzams un pārmērīgi neaugtu vai nesamazinātos, atsaucoties uz Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu, raksta Reuters.

«Mūsu valūta patlaban kļūst spēcīgāka, kas nav slikti daļai sektoru, tomēr tas arī pazemina mūsu eksportspēju, līdz ar to mēs esam ieinteresēti, lai rubļa kurss būtu paredzams, lai izvairītos no pārlieku lielas rubļa vājināšanās vai pieauguma,» uzsvēris D. Medvedevs.

Tāpat viņš piebilda, ka valdība runā ar lielajiem uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka tās maina ārvalstu valūtas saskaņā ar paredzamu grafiku.

Savukārt Krievijas Centrālās bankas pārstāve Ksenija Judajeva uzsvērusi, ka patlaban rubļa vērtības kāpums ir beidzies un novērojama stabilizācija. K. Judajeva norāda, ka neuzskata, ka nesenās svārstības valūtu tirgū bija bīstamas, un uzskata, ka tirgus līdz vasarai nomierināsies.

Kaut arī gads, kopš ieviests Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražojumiem, licis ES uzņēmējiem meklēt jaunus noietu tirgus embargo pakļautajiem produktiem, tirdzniecība ar Krieviju joprojām ir daudzu ES ražotāju uzmanības lokā. Tāpēc ES dalībvalstīs, to vidū arī Latvijā, liela uzmanība tiek pievērsta naftas cenu izmaiņām un Krievijas rubļa kursa svārstībām. Patlaban secināms, ka tendences pasaules naftas tirgū labvēlīgas mazākiem rēķiniem par siltumu, tomēr nav labvēlīgas eksporta pieaugumam uz Krieviju, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Norises pasaules naftas tirgū pamazām atgriežas pie pagājušā gada tendencēm, proti, vērstas uz melnā zelta cenas samazinājumu. Lai arī vēl pavasarī Brent naftas cena augšupejošā solī centās sturmēt 70 dolāru ( 63,87 eiro) par barelu robežu, laika gaitā tā atkal pietuvojās 50 dolāru atzīmei un izskatās, ka virzība notiek pretī jauniem antirekordiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

ES dalībvalstij Latvijai tas sola gan ieguvumus, gan zaudējumus. Jau patlaban varam vērot degvielas tirgus atrašanos jauna cenu lejupskrējiena sākumpunktā, turklāt nav izslēgts, ka, veicot šo distanci, iekšdedzes dzinējiem tik nepieciešamais produkts kļūs lētāks nekā iepriekšējā krituma reizē. Turklāt attiecībā uz dīzeļdegvielu tas jau noticis. Tāpat diezgan droši ir tas, ka visai drīz varēsim priecāties par jaunu siltumenerģijas tarifu samazinājumu, kas savukārt atbrīvos papildu līdzekļus citu pirkumu veikšanai, tādējādi audzējot ne tikai valsts iekšējo patēriņu, bet arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Tomēr potenciāli ieguvumi šoreiz diemžēl var nākt komplektā ar zaudējumiem.

Rubļa vērtības samazināšanās pamatīgi pasliktina ieņēmumus Krievijā tādiem Rietumeiropas gigantiem kā PSA Peugeot Citroen, Henkel AG un Carlsberg, raksta Bloomberg.

Tādējādi šo uzņēmumu darbība valstī ir zem jautājuma zīmes arī Krievijas stagnējošās ekonomikas dēļ.

Rubļa kurss patlaban pret eiro un dolāru turas pie rekordzemas atzīmes, Tādējādi kompānijām, kuru biznesā lielu daļu veido šis tirgus, valūtas vērtības samazināšanās sadārdzina izejvielu un detaļu importu uz vietējām rūpnīcām, palielina cenas pircējiem un samazina peļņu.

«Rubļa vājināšanās ir problēma,» atzinis Peugeot vadītājs Karloss Tavares. Rubļa vērtība patlaban turas pie 40 rubļu par dolāru atzīmes, kas ir vājākais līmenis vēsturē, jo konflikts Ukrainā liek investoriem pamest ieguldījumus Krievijā. Inflācija patlaban aug straujākajā tempā pēdējo trīs gadu laikā, jo importa ierobežojumi no Eiropas Savienības un ASV, ko Krievija piemērojusi kā atbildi šo valstu sankcijām, liek augt patēriņa cenām valstī.

Krievija zaudē apmēram 40 miljardus ASV dolāru (32 miljardus eiro) gadā sankciju dēļ, kuras Rietumvalstis ir noteikušas pret Krieviju saistībā ar Ukrainu, pirmdien paziņoja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

«Mēs zaudējam apmēram 40 miljardus dolāru gadā ģeopolitisku sankciju dēļ, un apmēram 90-100 miljardus dolāru (72,5-80,5 miljardus eiro) gadā mēs zaudējam tāpēc, ka naftas cenas kritušās par 30%,» sacīja ministrs starptautiskā finanšu un ekonomikas forumā Maskavā.

«Runājot par ģeopolitiku, ir notikusi kapitāla pieplūduma valstī samazināšanās. Kredīti, investīciju resursi .. Cik tas maksā? Apmēram 40 miljardus dolāru gadā,» sacīja Siluanovs.

Viņš atkārtoja aplēsi, ka šogad no Krievijas aizplūdušā kapitāla apjoms ir 130 miljardi dolāru (105 miljardi eiro).

«Tiesa gan, galvenā kapitāla aizplūšana notiek, kad iedzīvotāju un ekonomisko aģentu iekrājumi tiek konvertēti no rubļiem uz valūtu periodā, kad [rubļa] kurss ir nestabils,» atzīmēja Siluanovs.

Trešdien Krievijas akciju tirgus indeksi piedzīvo kritumu, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka Rietumvalstis ieviesīs sankcijas, raksta Reuters.

Savukārt rubļa kurss bija stabils, pateicoties centrālās bankas atbalstam.

Micex indekss saruka par 1,7% līdz 1287 punktiem, savukārt RTS – par 1,9% līdz 1111 punktiem.

«Politikas dēļ dominē slikts noskaņojums,» saka Rossiysky Capital analītiķe Anastasija Sosnova. Viņa piebilst, ka investoriem ir bail no iespējamām Rietumvalstu sankcijām, kas var ietekmēt ekonomiku. Tāpat eksperte uzsver, ka tirgu ietekmē arī bažas, kas Ķīnas ekonomikas izaugsme bremzējas, jo vājie eksporta dati ir iedragājuši Āzijas tirgus indeksus.

Investcafe analītiķis Mihails Kuzmins sacījis, ka lielākā loma būs Krimas referendumam, un Eiropas valstu sankciju ieviešana veicinās investoru aizplūdi no tirgus.

Krievijas rubļa vērtība otrdien turpinājusi kritumu, sasniedzot jaunu šogad zemāko līmeni saistībā ar naftas cenu samazināšanos, kas negatīvi ietekmē valsts ekonomikas perspektīvas.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru samazinājusies līdz 72,85 rubļiem.

Rubļa kurss pret dolāru jau pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada decembra.

Savukārt pret eiro rubļa vērtība nokritusies līdz 80,02 rubļiem, reģistrējot zemāko līmeni kopš augusta.

Naftas cenu kritums pasaules tirgū un rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas par tās lomu Ukrainas krīzē negatīvi ietekmējušas Krievijas ekonomiku.

Rubļa vērtība pērn zaudēja gandrīz pusi savas vērtības, taču nedaudz atguvās, kad enerģijas cenas šogad stabilizējās.

Tomēr nesenākais naftas cenu kritums būtiski aptumšojis Krievijas ekonomikas perspektīvas.

Ņemot vērā lielās rubļa kursa izmaiņas, bankas rūpīgi tām seko līdzi, ierobežojot darījumus vai palielinot maržas, norāda aptaujāto banku pārstāvji.

Šobrīd lielāka daļa pasaules banku ir atslēgušas Krievijas rubli no elektroniskās kotāciju sistēmas un visi darījumi notiek tikai pēc pieprasījuma, situāciju tirgū raksturo Swedbank vecākais finanšu produktu pārdošanas speciālists Arturs Stimbāns. Ņemot vērā ievērojamās rubļa svārstības finanšu tirgos, visa veida darījumi ar šo valūtu, līdz situācija būs stabilizējusies, Swedbank ir pieejami darba dienās no plkst.9-17, Viņš norāda, ka pieprasījums pēc darījumiem ar rubli palicis nemainīgs, jo tie uzņēmumi, kuri ar rubli strādāja līdz šim, ir spiesti to turpināt konvertēt arī pēc šobrīd esošā kursa.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pieauga, jo inflācijas palielināšanās veicināja runas investoru vidū, ka Krievijas Banka piektdienas sanāksmē atstās likmes esošajā līmenī, raksta Bloomberg.

Pagājušajā nedēļā rublis piedzīvoja smagākos zaudējumus starp jaunattīstības valstu valūtām, līdz ar to investori, kas ieguldījuši šajā valūtā, būs apmierināti ar pauzi monetārās politikas mīkstināšanā, saka Rabobank jaunattīstības valstu valūtu stratēģis Pjotrs Matiss.

Pirmdien rubļa kurss pret dolāru pakāpās 0,2%. Pagājušajā nedēļā tā vērtība zaudēja 5,8%, kas bija straujākais kritums starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Lielākā daļa jeb 25 no 27 Bloomberg aptaujātajiem ekonomistiem uzskata, ka Krievijas Banka bāzes procentu likmi piektdienas sanāksmē atstās 11% līmenī.

Jaunākie dati liecina, ka inflācija augustā negaidīti palielinājusies līdz 15,8%, salīdzinot ar 15,6% jūlijā, bet mēneša laikā cenas augušas par 0,4%.

Trešdien Krievijas rubļa vērtība saruka pirmo reizi trīs dienu laikā, valdot bažām, ka Ukrainas konflikts kļūs spēcīgāks, raksta Bloomberg.

Valūtas kurss pret centrālās bankas noteikto eiro un dolāru grozu saruka par 0,2% līdz 41,836 rubļiem. Iepriekšējo divu dienu laikā rubļa vērtība pret grozu pakāpās par 1,3%, jo jaunās starptautiskās sankcijas gāja secen Krievijas lielākajiem uzņēmumiem.

Šajā gadā rubļa vērtība pret dolāru ir sarukusi par 8%, kas ir otrs sliktākais rezultāts starp 24 jaunattīstības valstu valūtām. Rubļa kurss pret dolāru saruka par 0,4% līdz 35,7415 rubļiem, bet pret eiro – par 0,2% līdz 49,351 rublim.

Trešdien Krievijas valdības rubļu parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2027. gada februārī ienesīgums pakāpās par vienu bāzes punktu līdz 9,55%. Iepriekšējo divu dienu laikā ienesīgums samazinājās par 11 bāzes punktiem.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība palielinājās, reaģējot uz naftas cenas pieaugumu, raksta Bloomberg.

Rubļa kurss pret dolāru piedzīvoja straujāko kāpumu starp jaunattīstības valstu valūtām. Vērtība pieauga pat pēc tam, kad Eiropas Savienība paplašināja sankcijas Krievijai. Rubļa kurss pret dolāru pakāpās par 2,1% līdz 62,185 rubļiem par dolāru, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 12. janvāra.

Db.lv jau rakstīja, ka pamiers liek augt Krievijas akciju cenām,

Lai gan nav zināms, kā tas izpaudīsies realitātē, Rietumvalstu un Krievijas politiskajiem līderiem, šķiet, izdevies vienoties par pamieru asiņainajā Ukrainas konfliktā. Šādas ziņas izmantojuši arī finanšu tirgus dalībnieki, kas steiguši iepirkt Krievijas akcijas; tāpat nav izslēgts, ka tuvāko dienu laikā var pieaugt šīs valsts valūtas – rubļa – vērtība. Vienošanās par pamieru raisījusi spekulācijas, ka situācija Ukrainā varētu normalizēties, lai gan lielas cerības lolot, protams, nevajadzētu (ņemot vērā iepriekšējos «pamierus», skepse ir ļoti liela), pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neraugoties uz to, ka Krievija ir izteikusi gatavību pārdzīvot Rietumvalstu sankcijas un dot ekonomisko prettriecienu, šāda soļa speršana tikai pietuvinātu gandrīz nenovēršami tuvojošos ekonomisko krīzi pašā Krievijā.

Valstī, kuras lielāko daļu eksporta ieņēmumu, līdz ar to ekonomisko attīstību nodrošina kurināmā resursi, ļoti svarīgi ir tas, pēc kāda scenārija attīstīsies situācija pasaules preču biržās. Krievijai šī situācija nav labvēlīga ne attiecībā uz naftu, ne citām izejvielām un saistībā ar to šīs valsts ekonomiskā izaugsme neatlaidīgi tuvojas nullei.

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka notikumu attīstība saistībā ar mēģinājumiem anektēt Krimas pussalu un ar to radītā ģeopolitiskā spriedze ir labvēlīga naftas cenu izaugsmei, līdz ar to kāpinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tomēr patiesībā situācija var attīstīties pēc pilnīgi pretēja scenārija. Tiesa, sākotnēji Krievijas militāristu rosīšanās PSRS laikos pionieru nometnēm tik slavenajā pussalā bija radījusi satraukumu naftas tirgoņos un melnā zelta cena par dažiem procentiem pakāpās, taču pēdējās dienās virzība bijusi pilnīgi pretēja, un šobrīd turpinās jau pērn aizsākušās cenu samazināšanās tendences. Krievijas situāciju pasliktina arī šogad neparasti siltā ziema, līdz ar kuru pieprasījums pēc kurināmā resursiem ir bijis zemāks nekā citus gadus, kas var mazināt arī kopējos eksporta apjomus. Diezin vai pamatots ir arī uzskats, ka ārvalstu investoru bēgšanas un augošās iedzīvotāju neuzticības izraisītais rubļa kursa kritums būs labvēlīgs eksporta ieņēmumu gūšanai, tādējādi palīdzot sakārtot arī valsts tautsaimniecību. To, kas notiek Krievijā, nevar salīdzināt ar iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā Polijā īstenoto mākslīgo zlota kursa pazemināšanu vai kaut ko līdzīgu tam, ko ASV piedzīvojusi attiecībā uz dolāru pēdējos 12 gados, kad tā kurss pret eiro ir krities vairāk nekā par 30%. Iemesls ir tāds, ka abi minētie gadījumi neizraisīja būtisku pirktspējas mazināšanos vietējā tirgū.

Otrdien Krievijas rubļa vērtība pieauga jau otro dienu pēc kārtas, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka kompānijas atbrīvojas no savām ārvalstu valūtas rezervēm, gaidot jaunas Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju, raksta Bloomberg.

Rubļa vērtība pret centrālās bankas noteikto eiro un dolāru grozu pakāpās par 0,1% līdz 41,9236 rubļiem. Pret dolāru rubļa vērtība pakāpās par 0,2% līdz 35,642 rubļiem, bet pret eiro – saruka par 0,1% līdz 49,6105 rubļiem par eiro.

Valdības rubļu parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2027. gadā ienesīgums saruka par septiņiem bāzes punktiem līdz 9,54%. Pirmdien ienesīgums samazinājās par sešiem bāzes punktiem.

Kā liecina centrālās bankas aplēses, šā gada pirmajā ceturksnī Krievijas kompānijas un mājsaimniecības iegādājās ārvalstu valūtas 19,6 miljardu dolāru vērtībā, kas ir lielākais apjoms kopš 2008. gada ceturtā ceturkšņa.

Trešdien Krievijas uzņēmumu akciju cenas un rubļa vērtība palielinājās, reaģējot uz ziņām, ka Eiropas Savienība jaunas sankcijas varētu piemērot vien 24. jūlijā, raksta Bloomberg.

Micex indekss pakāpās par 0,4%, bet RTS vērtība pieauga par 1,4%. Savukārt rubļa vērtība pret dolāru palielinājās par 0,6% līdz 34,79 rubļiem par dolāriem, eksportētājiem gatavojoties maksāt milzīgas summas – 373 miljardus rubļu pievienotās vērtības nodokļa maksājumos. Rubļa kurss pret centrālās bankas noteikto dolāru un eiro grozu pieauga par 0,6% līdz 40,2418 rubļiem, bet pret eiro nemainījās un saglabājās 46,877 rubļu līmenī.

Jāatzīmē, ka ES otrdien paziņoja, ka par jaunām sankcijām ziņos 24. jūlijā, un Bloomberg eksperti pieļauj, ka bloks varētu ierobežot Krievijas pieeju kapitāla tirgiem un aizsardzības tehnoloģijām.

Pagājušajā ceturtdienā Krievijas akciju, obligāciju cenas un rubļa vērtība saruka, reaģējot uz ASV piemērotajām sankcijām Krievijas uzņēmumiem, un pagājušajā nedēļā Micex tirgus vērtība zaudēja aptuveni 47 miljardus dolāru, kas ir lielākais apmērs četru mēnešu laikā. ASV ierobežoja vairāku lielu Krievijas uzņēmumu piekļuvi ASV akciju un parāda tirgiem finansējumam ar termiņu, kas ilgāks par 90 dienām.

Ģeopolitika spiež mainīties ne tikai biznesam, bet arī valstu valdībām, globālo pārmaiņu laikā ir jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz arvien jauniem izaicinājumiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aļeksejevs. Viņš atzīst, ka ekonomika ir sava veida politikas spogulis, turklāt politisko aizkulišu cīņas izjūt ne tikai kāda atsevišķa uzņēmēju grupa, bet arī valsts kopumā. Minēto iemeslu dēļ uz daudziem jautājumiem un problēmām jāskatās nevis tikai no viena skatupunkta, bet arī no pārējiem, citādi aina ir nepilnīga un ir augsts risks pieņemt kļūdainus lēmumus, kas var nodarīt gan tiešu, gan netiešu kaitējumu kā biznesam, tā arī veselām valstīm.

Kādi ir pašreizējā laikā lielākie izaicinātāji uzņēmumam, kurš importē no Krievijas, produkciju ražo Latvijā un Polijā, bet tirgo faktiski visā Eiropā?

Piektdien Krievijas Centrālā banka negaidīti palielināja aizņemšanās izmaksas, jo augošais konflikts Ukrainā un draudošā sankciju paplašināšana ir pasliktinājusi ekonomikas stāvokli un spiež uz leju rubļa vērtību, raksta Bloomberg.

Tādējādi likme tiek celta jau 3. reizi šogad. Likme palielināta no 7,5% līdz 8%. Neviens no Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem neprognozēja likmes paaugstināšanu.

Paaugstinot likmes, Krievijas Centrālā banka mēģina pazemināt inflācijas gaidas un apturēt kapitāla aizplūšanu no valsts.

Pēc centrālās bankas lēmuma Krievijas rubļa kurss pret dolāru pavājinājās par 0,3% līdz 35,1325 rubļiem. Kopš 16. jūlija rublis ir uzrādījis sliktāko rezultātu starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Krievijas valdība paredz, ka 2 triljonu dolāru lielā ekonomika augs par 0,5%, kas ir lēnākais temps kopš 2009. gada. Pērn tās izaugsme bija 1,3%.