Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

"Rimi" e-veikalā pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī.

Piedāvājot arvien daudzveidīgākas iepirkšanās iespējas un ātrāku "Rimi" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanu, tiešsaistē pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī. Savus pirkumus visu diennakti "Rimi Ozols" varēs saņemt "Rimi Drive", kurā pircēji var ierasties ar savu auto un saņemt e-veikalā veikto pasūtījumu tieši automašīnā. Savukārt "Rimi Spice" pirkumus visu diennakti varēs saņemt "Saņem veikalā" punktā pie "Rimi Spice" Informācijas centra, kur, ievadot speciālā terminālī pasūtījuma PIN kodu, "Rimi" darbinieks izsniegs sakomplektēto pirkumu grozu.

"Aicinām ikvienu šajā laikā būt atbildīgiem pret sevi un citiem – ne vien ievērot drošības un piesardzības noteikumus veikalos, bet arī plānot savus pirkumus, gatavot iepirkumu sarakstus, uz veikalu doties tikai nepieciešamības gadījumā. Savukārt, lai nodrošinātu ātrāku pirkumu saņemšanu "Rimi" e-veikalā, esam uzsākuši darbu nakts maiņās un sākuši testēt "Rimi" vēsturē pirmo nakts pasūtījuma saņemšanas projektu.

Mazumtirgotājs Rimi piesaka sevi arī e-komercijas tirgū – oktobrī internetveikals tiks atklāts Latvijā, nākamā gada pirmajā ceturksnī Lietuvā, bet otrajā ceturksnī arī Igaunijā.

To Rimi jaunās izaugsmes stratēģijas prezentācijā otrdien pastāstīja Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš uzsvēra, ka kompānijas ieskatā tieši tagad ir īstais brīdis uzņēmuma digitalizācijai, jo tam ir gatavi visi – gan tehnoloģijas, gan pircēji. Cilvēkiem kļūstot aizvien aizņemtākiem, nepieciešamība ērti iepirkties jebkurā laikā un vietā pašlaik sasniegusi teju vai maksimumu, tāpat kā tehnoloģiju attīstība un pieejamība.

Uzņēmuma digitalizācijā ieguldīti 7,7 miljoni eiro (2016.gadā 1,8 miljoni, 2017.gadā 2,6 miljoni, bet pērn 3,3 miljoni eiro) – gan tirgus un patērētāju, viņu paradumu izpētē, gan mobilās aplikācijas izstrādē, kas darbojas jau kopš 2018.gada decembra, elektronisko cenu zīmju ieviešanā, mobilo pakalpojumu un pašapkalpošanās skeneru ieviešanā, informēja «Rimi Baltic» grupas mārketinga un biznesa attīstības direktors Gustavs Fernstroms.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

SIA Rimi Latvia saskārusies ar, iespējams, bezbailīgu un apjomīgu krāpšanas mēģinājumu.

Daugavpils t/c SOLO platību īpašnieks un bijušais iznomātājs no uzņēmuma, iespējams, mēģina izkrāpt gandrīz pusmiljonu latu, Trīs gadu laikā Rimi Latvia neesot izdevies atrast dzirdīgas ausis Latvijas tiesībsargājošās instancēs un panākt, lai lieta tiktu izmeklēta un skatīta pēc būtības, informē Rimi mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Z. Eniņa skaidro, ka iespējamās krāpšanas pirmsākumi meklējami 2008.gada sākumā, kad Rimi Latvia no uzņēmuma SIA Pellston nami - iznomātājas un t/c SOLO īpašnieces, sāka saņemt ievērojami lielākus ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķinus. SIA Rimi Latvia aizdomas par krāpšanu radīja tas, ka konkrētā Rimi hipermārketa komunālo pakalpojumu izmaksas par 200% un vairāk pārsniedza citu līdzīgu veikalu izmaksas. SIA Pellston nami vadība ignorējusi atkārtotus Rimi Latvia lūgumus piestādītos rēķinus pamatot un nedeva iespēju iepazīties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju organizāciju izrakstītajiem rēķiniem, kaut arī to paredzēja savstarpēji noslēgtais nomas līgums.

Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» pamazām atteiksies no «Supernetto» zīmola veikaliem, aizstājot tos ar «Rimi Mini», sacīja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

«Jau jūlijā intensīvi sāksim īstenot programmu, kuras rezultātā nākamā gada laikā veikali ar «Supernetto» zīmolu Latvijā vairs nebūs un notiks pakāpeniska šo veikalu pāreja uz «Rimi Mini» zīmolu,» teica Turlais.

Viņš norādīja, ka līdz šim jau vairāki «Supernetto» veikali ir pārveidoti par «Rimi Mini» veikaliem. «Pēdējo trīs vai četru gadu laikā mēs ļoti lēnā tempā esam pārveidojuši kādus desmit [«Supernetto» veikalus], tostarp Ventspilī, Siguldā, Daugavpilī, Rīgā. Daudzi vienkārši to nav pamanījuši, jo dažādas pārveides no viena formāta uz citu savā veikalu tīklā veicam regulāri. Tā, piemēram, kāds supermārkets var pārtapt par hipermārketu, ja redzam pircēju pieprasījumu konkrētajā pilsētā,» stāstīja «Rimi Latvia» vadītājs.

Konkurences padomes (KP) atļauja uzņēmumam SIA "Maxima Latvija" atvērt veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir konkurences kropļošana, tāpēc SIA "Rimi Latvia" šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūrai LETA teica "Rimi Latvia" pārstāvji.

"Rimi Latvia" paziņojumā teikts, ka KP lēmums iepriekš aizliegt "Rimi", bet atļaut "Maxima" veikala atvēršanu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" esot tik absurds, ka raisa bažas par neiedziļināšanos vai neizprotamu ieinteresētību tirgus pārdalē. Tas esot negodīgs veids, kā tiek kavēta "Rimi" attīstība un stiprinātas "Maxima" tirgus pozīcijas.

"Pieņemtais lēmums ir negodīgs un konkurenci kropļojošs. KP ir ignorējusi, ka "Maxima" un "Rimi" pozīcijas tirgū Rīgā ir līdzvērtīgas, un ar savu lēmumu KP "Maximai" devusi nepamatotas priekšrocības. To, ka KP darbojusies tieši "Maxima" interesēs, apliecina fakts, ka KP jau gada sākumā savā lēmumā, kurā liedza "Rimi" slēgt nomas līgumu, norādīja, ka bez "Rimi" tikai "Maxima" koncepts spētu nodrošināt tirdzniecības centra "Domina" pieprasījumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» šonedēļ sāk «Rimi» e-veikala platformas publiskos testus produktu piegādēm, informē kompānijas pārstāve Regīna Ikala.

Viņa sacīja, ka šis ir pēdējais e-veikala platformas testēšanas posms un pēc tā noslēguma tuvākajā laikā ikviens pircējs varēs izmantot jauno «Rimi» e-veikalu ikdienas pirkumiem. Testēšanā iesaistīta daļa «Rimi» pastāvīgo klientu, kuriem ir iespēja izmantot produktu piegādes pakalpojumu Rīgas teritorijā.

Ikala piebilda, ka, pārliecinoties par korektu e-veikala sistēmu darbību, lietotāju bāze un pasūtījumu piegādes zona tiks pastāvīgi paplašināta, pakāpeniski palielinot to pircēju skaitu, kuri izvēlas iepirkties internetā.

Pasūtījumu komplektēšana piegādei uz mājām tiek veikta «Rimi» veikalā tirdzniecības centrā «Spice». E-veikalā pieejamas gan pārtikas, gan sadzīves preces.

Rimi Baltic grupa noslēgusi līgumu par loģistikas centra būvniecību ar YIT Kausta, liecina mazumtirgotāja sniegtā informācija.

Līguma ietvaros tiks veikta noliktavu telpu renovācija un paplašināšana. Šo telpu kopējā platība būs 59 000 kvadrātmetru, savukārt kopējā jaunā Rimi Baltic loģistikas centra platība būs vairāk nekā 84 000 kvadrātmetru.

Būvniecības darbus plānots uzsākt šā gada nogalē, lai noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. Uzsākot šo būvniecības posmu, Rimi Latvia šā gada septembrī pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā.

Realizējot loģistikas centra projektu, Rimi noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādejādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu Rimi veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem. Šī projekta realizācijā plānots ieguldīt 75 miljonus eiro.

"Novērojam, ka "Rimi" e-veikalā vidējā pirkuma summa ir krietni lielāka nekā tā ir veikalā," biznesa portālam db.lv pastāstīja "Rimi Latvia" e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks.

Tas, ka vidējā pirkuma summa e-veikalā ir lielāka, skaidrojams ar faktu, ka klienti, iepērkoties e-veikalā, biežāk veic lielāka apjoma pirkumus, kas paredzēti visai nedēļai.

Kā pastāstīja D. Kirstuks, "Rimi" e-veikalam esot jau vairāki tūkstoši regulāro pircēju un klientu skaits ik nedēļu pieaug. Kopumā e-veikala pircēju skaita pieaugums pārsniedzot sākotnējās prognozes.

"Prognozējam šogad "Rimi" e-veikalam strauju klientu pieaugumu un pastāvīgi strādājam pie kapacitātes palielināšanas, jo interese no klientu puses ir ļoti liela. Mūsu mērķis šogad ir kļūt par vienu no lielākajiem pārtikas tirgotājiem interneta vidē Latvijā," sacīja D. Kirstuks.

Rīgas pilsētas būvvaldes kompetence jautājumos par būvkonstrukciju drošību ir apšaubāma, apgalvo arhitektu biroja SIA Depo projekts līdzīpašnieks Uldis Zanders.

Uzņēmuma Depo projekts līdzīpašnieks U. Zanders, kurš kopā ar savu sertificēto būvinženieru komandu veic Rimi veikalu padziļinātās izpētes un ir iepazinies ar būvvaldes vēstulēm, kas adresētas SIA Rimi Latvia, norāda, ka viņam šo vēstuļu saturs rada šaubas par būvvaldes kompetenci.

«Man kā projektētājam, lasot šīs vēstules, rodas jautājumi par Rīgas būvvaldes darbinieku kompetenci. Piemēram, ir vizuāli apsekots objekts, nekas nav konstatēts, bet būvvalde uzdod veikt tehnisko apsekošanu. Tas ir pozitīvi preventīvs pasākums, bet kāpēc būvvalde medijos paziņo, ka veikals ir to ēku skaitā, kurās konstatētas nedrošības pazīmes,» jautā U. Zanders.

Jūnija vidū tika noskaidroti tie septiņi jaunieši, kuri Rimi Baltic praktikantu izaugsmes programmas Talent Lab (latviski Talantu laboratorija) ietvaros septiņu mēnešu garumā apgūs prasmes darbam mazumtirdzniecības jomā visās trijās Baltijas valstīs, saņemot par to konkurētspējīgu atalgojumu, informē uzņēmumā.

Rimi praktikantu programmas Talent Lab ietvaros Rimi Latvia praktizēsies četri dalībnieki – RTU Rīgas Biznesa skolas biznesa vadības programmas absolvents Jānis Neinbergs, Latvijas Universitātes moderno valodu un biznesa vadības programmas absolvente Santa Dzalbe, Passau universitātes Vācijā starptautiskās kultūras un biznesa programmas absolvente Olga Eglīte un RTU Rīgas Biznesa skolas biznesa vadības programmas absolvents Jēkabs Grundmanis. Savas prakses gaitas Rimi viņi sāks augusta beigās. Lietuvā savas profesionālās gaitas augustā sāks divi praktikanti, savukārt Igaunijā – viens jaunietis.

«Pieteicos Rimi praktikantu programmai Talent Lab, jo tā ir laba iespēja gūt vispārīgu priekšstatu par dažādām profesijām un to, kā strādā viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Studiju laikā biju praksē Rimi birojā un sapratu, ka vēlos strādāt tieši šajā uzņēmumā lielo izaugsmes iespēju, patīkamās iekšējās vides un draudzīgā kolektīva dēļ,» atklāj Jēkabs Grundmanis, Rimi Talent Lab praktikantu programmas dalībnieks.

Tirgotāji Rimi un Maxima ir apņēmības pilni produktu, kas tiek pārdoti ar zīmoliem - attiecīgi Rimi un Optima līnija, skaitu savos plauktos arvien palielināt. Tirgotāji arī skaidro, kā šiem produktiem iespējams nodrošināt zemāku cenu.

«Rimi zīmola preces pēc preču vienību skaita Rimi veikalu sortimentā aizņem aptuveni 3% jeb šobrīd pircējiem ir pieejami aptuveni 1400 Rimi zīmola produkti dažādās preču grupās. Un šim skaitlim ir tendence pieaugt, jo mēs redzam, ka arvien vairāk pircēju uzticas mūsu zīmolam,» biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. «Mēs turpinām darbu arī pie jaunu produktu izveides - tas nav ātrs process, piemēram, pavisam nesen veikalos ienāca Rimi sviests, jaunas garšas biezpiena sieriņi, piens 2L iepakojumā,» viņa stāstīja.

Izvērtējot potenciālo vietu Rimi Baltijas galvenā loģistikas centra izveidei, Latvijā paredzētās uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) atlaides kā atbalsta mehānisms investoriem ir bijusi nozīmīga Latvijas priekšrocība, aģentūrai LETA norādīja SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Kā alternatīva Rīgai šī projekta attīstīšanai vienmēr bijusi Lietuva, kas gan ģeogrāfiski, gan ekonomiski būtu līdzvērtīgs variants, turklāt Rimi tur ir atbilstoši zemes īpašumi, atzīmēja Turlais.

Viņš skaidroja, ka UIN atlaides Latvijā piešķir liela mēroga modernizācijas un darbības paplašināšanas investīciju projektiem, kuri sniedz ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Ekonomikas ministrija esot apliecinājusi, ka līdz šim 24 dažādi investīciju projektiem ir apstiprinātas UIN atlaides, un arī Rimi loģistikas centrs pilnā mērā kvalificējas nodokļu atlaižu saņemšanai.

«Valsts ieguvums ir acīmredzams. Īstenojot šo projektu, Rimi līdz 2025.gadam papildus nodokļos samaksās vismaz 25,9 miljonus eiro, kas ietver gan darbaspēka nodokļus, tai skaitā no būvniecības, gan arī nekustamā īpašuma nodokli. Tātad papildus nodokļu apjoms ir trīs reizes lielāks nekā potenciāli piemērojamā nodokļa atlaide. Papildus jāuzsver, ka Ministru kabineta (MK) lēmums automātiski negarantē nodokļu atlaides saņemšanu. Otrajā gadā pēc projekta īstenošanas Rimi būs jāpierāda, ka ir sasniegti MK noteikumos noteiktie finanšu rādītāji. Gadījumā, ja uzņēmums tos nesasniedz vai nenodrošina atbilstību citiem vērtēšanas kritērijiem, tad nodokļu atlaidi nesaņem,» teica Turlais.

«Rimi Latvia» veikalu tīklā būtiskākais fokuss pašlaik ir hipermārketu modernizācijas projekts, savukārt Rīgā un Pierīgā pārmaiņas skārušas arī pa kādam «Supernetto» veikalam, kas pārtapuši par «Rimi Mini», biznesa informācijas portālam db.lv atklāja «Rimi Latvia» mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte.

«Plānojot «Rimi Latvia» veikalu tīkla attīstību, rūpīgi tiek pētīts tirgus pieprasījums. Katru gadu veicam apjomīgus klientu pētījumus katra veikala līmenī visā Latvijā, pētot klientu viedokli par produktu piedāvājumu un iepirkšanās pieredzi. Atbilstoši tirgus pieprasījumam atsevišķās vietās Rīgā un reģionos, kur ir izteiktāks pieprasījums pēc plašāka produktu sortimenta, pēc rekonstrukcijas ir atvērti «Rimi Mini» veikali, saglabājot arī «Supernetto» pircēju iecienītāko produktu klāstu,» viņa stāsta.

Līdz šim brīdim pēc «Supernetto» rekonstrukcijas ar «Rimi Mini» zīmolu ir atvērti divi veikali – Siguldā un Rīgā, Bauskas ielā 120, savukārt līdz gada beigām plānots atvērt vēl divus «Rimi Mini» – Bauskā un Rīgā, Dzelzavas ielā 86. Šobrīd tiek paplašināts un pārveidots arī Siguldas supermārkets tirdzniecības centrā «Šokolāde», kurš pircēju pieprasījuma dēļ tiek pārveidots pār hipermārketu. Pārveides procesu iecerēts pabeigt šogad.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" e-veikala piegādes un "Rimi Drive" pakalpojums no 7.decembra ir pieejami arī Liepājā, informē uzņēmumā.

Rimi e-veikalā iespējams iegādāties gan pārtiku, gan sadzīves preces, saņemot sagatavoto pirkumu grozu Rimi Drive pat pēc 2h vai ar piegādi mājās jau tajā pašā dienā. Iepirkties e-veikalā iespējams arī ar Rimi mobilās lietotnes palīdzību. Liepājā par e-veikala pirkumu komplektēšanu rūpēsies līdz 20 Rimi e-komercijas darbinieku.

“Kaut arī vissvarīgākā preču grupa e-veikalā ir ikdienas pārtikas produkti, vienlaikus redzam arvien pieaugošu pircēju pieprasījumu pēc jauniem, interesantiem produktiem gan pārtikas, gan nepārtikas segmentā. Tāpēc Rimi e-veikala sortiments tiek pastāvīgi paplašināts, uzturot nemainīgi augstu kvalitāti no preču komplektācijas līdz nodošanai pircējam, lai katrs pircējs varētu ērti iegādāties pašu labāko un savam dzīvesstilam nepieciešamo. Ne velti Rimi e-veikalā atgriežas vairāk nekā 80% pircēju, kas to kaut reizi ir izmēģinājuši,” stāsta Rimi Latvia e-komercijas direktors Didzis Kirstuks.

Zviedrijas mazumtirdzniecības koncernam ICA Gruppen piederošās mazumtirdzniecības ķēdes Rimi iecerētais Baltijas loģistikas centrs nodrošinās iespēju dubultot preču apgrozījumu, šodien žurnālistiem norādīja Rimi Baltic loģistikas un piegāžu ķēdes direktore Aiga Priede.

Telpu platības pieaugums par gandrīz 150% kāpinās loģistikas pakalpojumu eksportu. Tāpat centralizētā loģistika viena gada laikā ļaus samazināt CO2 izmešu apjomu par apmēram 1300 līdz 1400 tonnām, ietaupīt teju pusmiljonu litru degvielas gadā, kā arī nobraukt par 1,35 miljoniem kilometru mazāku attālumu.

Rimi loģistikas centra paplašināšanas rezultātā patlaban esošās uzņēmuma noliktavas telpas Augusta Deglava ielā, Rīgā, tiks paplašinātas par 42 630 kvadrātmetriem, kopumā sasniedzot 69 130 kvadrātmetrus. Taču kopējā telpu platība, iekļaujot arī administratīvo un biroju korpusu, būs apmēram 94 000 kvadrātmetri.

Mazumtirgotājs Rimi ir atvēris jaunu piegādes maršrutu Jelgavā un tās blakus teritorijās, tādējādi nedaudz vairāk nekā pusotru gadu pēc e-veikala atklāšanas aptverot plašāko zonu Latvijā ar piegādēm, informē uzņēmumā.

Rimi piegādes šobrīd pieejamas Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Ķekavā, Ogrē, Saulkrastos, Zvejniekciemā un teritorijā starp šīm pilsētām.

Piegāžu komplektēšanu nodrošina jau seši pilnībā aprīkoti veikali, piecos no šiem veikaliem ierīkots arī Rimi Drive.

“Kopš atklāšanas 2019. gada rudenī Rimi e-veikalā ik dienas veikto pirkumu apjoms ir desmitkāršojies. Sekojot pircēju pieprasījumam, nedaudz vairāk nekā pusotra gada laikā esam spējuši attīstīt plašāko areālu Latvijā no piegādēm,” uzsver Rimi Latvia e-komercijas direktors Didzis Kirstuks.

Līdz ar piegādes areāla paplašināšanu šobrīd vairāk nekā trīs reižu palielinājies arī autoparks, kas papildināts ar specializētu, kvalitatīvi aprīkotu transportu. Arī turpmākie Rimi e-komercijas plāni paredz nepārtrauktu e-veikala attīstību.

Rīgā, Ķengaragā atklās jaunu Rimi lielveikalu, kura izveidē ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni latu.

Rimi lielveikals veidots pēc jaunā koncepta, piedāvājot plašu pārtikas preču sortimentu, īpaši akcentējot svaigās pārtikas produktu klāstu. Kopumā tirdzniecības centrā radītas vairāk nekā 60 jaunas darbavietas, 48 no tām Rimi darbiniekiem.

Tirdzniecības centra kopējā platība ir 1600 m², no kuriem aptuveni 1200 m² ir Rimi veikala platība. Vēl šajā centrā ir pieejamas vairākas tirdzniecības vietas: ķīmiskā tīrītava Lindo grupa, zoo preču veikals Zoo centrs, kosmētikas veikals Siberika, kafejnīca Gardumiņš, Norvik banka. Apmeklētājiem būs pieejami arī Swedbank un Nordea banku bankomāti.

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia pavasarī plāno pabeigt pērn sākto Rimi hipermārketa projekta realizāciju Ķekavas novada tirdzniecības centrā A7, norāda Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš norādīja, ka Rimi būs tirdzniecības centra A7 enkurnomnieks. Hipermārketa platība būšot aptuveni 2500 kvadrātmetri. Jaunā Rimi hipermārketa izveide nodrošinās teju 100 jaunas darba vietas vietējās apkaimes iedzīvotājiem.

Informāciju par plānotajām projekta izmaksām Turlais nevarēja izpaust, jo to liedz māteskompānijas - Zviedrijas mazumtirgotāja ICA AB - biznesa stratēģijas politika.

Taču viņš atklāja, ka šogad plānots turpināt attīstīt Rimi veikalu tīklu, investēt esošo veikalu pārveidošanā un labiekārtošanā. Patlaban notiek aktīvs darbs pie divu nozīmīgu projektu realizācijas Ogrē - Rīgas ielā un Upes prospektā. Abi šie projekti vēl ir saskaņošanas procesā ar atbildīgajām institūcijām, taču Turlais pauda cerību, ka jau tuvākajā nākotnē izdosies atvērt šos veikalus.